Par jaunu likumu dzīvokļu īpašniekiem

Mārcis Eglītis, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors, intervijā “Latvijas Vēstnesim”

To jau akceptējusi Ministru kabineta Komiteja. Turpmākais topošā tiesību akta ceļš ir vispārpieņemtā kārtībā: izskatīšana Ministru kabineta sēdē, iesniegšana Saeimā un izskatīšana trīs lasījumos.
Tomēr būtiskākais ir fakts, ka beidzot, desmit gadus pēc dzīvojamo māju privatizācijas sākšanas, valsts sākusi pievērsties un nopietni domāt par laika zoba un cilvēku bezatbildības skarto – nolaisto mājokļu jautājumiem.

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Šī likuma adresāts dzīvokļu īpašnieki

– Kam pieder Dzīvokļa īpašuma likumprojekta izstrādes iniciatīva?

– To izstrādājusi Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) darba grupa, kurā piedalījās arī VA “Mājokļu aģentūra” un Latvijas Pašvaldību savienības, kā arī Ārvalstu investoru padomes pārstāvji un eksperti.

– Kādai mērķauditorijai topošais tiesību akts būs saistošs?

– Tas attieksies uz dzīvokļu īpašniekiem, kuri uz likuma, līguma vai tiesas sprieduma pamata dzīvo dzīvokļu īpašumos sadalītā namā. Vienkāršāk sakot – daudzdzīvokļu namā.

– Kāpēc šāds likumprojekts bija vajadzīgs?

– Likums “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” tika pieņemts, kad valstī sākās dzīvojamo māju privatizācija. Tajā nav iekļauts regulējums vairākos jautājumos, kuri parādījušies pēc īpašuma privatizācijas.

– Piemēram, kādus svarīgākos jauninājumus mēģināts regulēt ar šo likumprojektu?

– Tādi ir vairāki. Risinājums jaunajā tiesību akta projektā rasts, piemēram, pirmo reizi nosakot dzīvojamās mājas pārvaldnieka uzdevumus un atbildību. Tāpat noteikta precīzāka balsošanas kārtība un kvorumi, lai izlemtu dažādus ar mājas apsaimniekošanu saistītus jautājumus. Kopsapulcēm ir paredzēta atvieglota lēmumu pieņemšanas kārtība, pieļaujot rakstisko balsošanu vai kopsapulci nesasaucot. Domājot par nekustamā īpašuma nākotni un atjaunošanu, noteikts nepieciešamo un derīgo izdevumu atlīdzināšanas pienākums.

– Kādi tiesību akti patlaban regulē dzīvokļu īpašnieku un namu apsaimniekotāju attiecības?

– Atsevišķi jautājumi noteikti likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, kā arī MK noteikumos par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošana maksas noteikšanu. Ja mājas apsaimniekošana uzticēta kooperatīvam, attiecības nosaka likums “Par kooperatīvajām sabiedrībām”.

Apsaimniekošanai taps īpašs likums

– Īpaši galvaspilsētā namu apsaimniekošanas jautājumi ir acīmredzami neefektīvi. Vai likumprojekts noteiks kā obligātu daudzdzīvokļu nama piederību kādai apsaimniekošanas sabiedrībai?

– Šādu piederību nosaka arī pašreizējie tiesību akti – māja bez apsaimniekotāja palikt nevar. Ja īpašnieki nesanāk kopā, lai lemtu par mājas pārņemšanu savā vai pašu izvēlēta pārvaldnieka apsaimniekošanā, to turpina darīt pašreizējais apsaimniekotājs.

– Kādas tiesības un pienākumus likumprojekts noteiks namu apsaimniekošanas sabiedrībām?

– Tie ir pienākumi un atbildība, kas noteikta īpašā pārvaldnieka pantā, un tie attieksies uz jebkuru mājas pārvaldnieku. Jāpiebilst, ka precīzākas darbības, kas saistītas ar pārvaldīšanu, tiks noteiktas atsevišķā likumā – Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā. Tā izstrāde jau sākta.

– Likumprojektā ir paredzēta kārtība, kā cīnīties pret nolaidību un dzīvokļu īpašnieku bezatbildību. Vai tā būs pietiekami efektīva?

– To varēsim pārbaudīt tikai praksē, kad likums tiks pieņemts. Viss tomēr atkarīgs no pašu īpašnieku attieksmes pret savu īpašumu un kopīpašumu. Protams, arī no tā, vai ir interese to saglabāt.

– Tipveida dzīvokļi bieži tiek pārbūvēti bez saskaņojumiem. Nereti tā ir nevis vieglprātība, bet protests pret birokrātisko saskaņošanas kārtību. Vai ir domāts par iespējamiem atvieglojumiem pārbūves dokumentu saskaņošanā? Piemēram, atļaujot saskaņošanu īpašnieka vārdā veikt apsaimniekošanas sabiedrībai?

– Par pārbūves atvieglošanu ir domāts un jau runāts ar pašvaldībām. Domājams, ka arī Ekonomikas ministrija, kas ir atbildīga par būvniecības politikas izstrādi, piekritīs iesaistīties. Saskaņojumi nebūs šā likuma kompetences jautājums. Taču piekrītu, ka gadījumos, kad cilvēks neveic tādu pārbūvi, kas skar mājas kopīpašuma daļas, konstrukcijas vai komunikācijas, pārbūves saskaņošanas process jāatvieglo.

– Kad likumprojektu varētu pieņemt?

– Grūti atbildēt. Tas atkarīgs no Saeimas, kur šo projektu vēl izskatīs visos trijos lasījumos. Ceram, ka tas notiks pēc Saeimas vasaras brīvdienām.

Zaida Kalniņa, “LV”

zaida.kalnina@vestnesis.lv