Labi mācīt — skaidri un vienkārši mācīt

Ceļu pie lasītājiem sāk "Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca"

Priekšvārds

20. gadsimta pēdējā desmitgade, kad latviešu valoda Latvijā tiek lietota valsts valodas statusā, raksturīga ar intensīvu latviešu valodas terminu izstrādi dažādās nozarēs. Desmit gados sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisiju (LZA TK), nodrošinot saskaņotu gan atsevišķas nozares, gan starpnozaru terminoloģiju, ir sagatavotas un publicētas vairāk nekā 40 terminu vārdnīcas — gan tulkojošās, gan skaidrojošās — un parasti ar latviešu terminu ekvivalentiem angļu, krievu un vācu valodā.

Kopš 1978.gada, kad tika publicēta LZA TK apstiprinātā "Pedagoģijas terminu vārdnīca" ar terminiem latviešu un krievu valodā, pedagoģijas terminu izstrāde Latvijā praktiski bija atstāta novārtā. Tas bija pretrunā ar prakses vajadzībām, īpaši 90.gados, kad neatkarīgas Latvijas valsts izglītības sistēmā tika veiktas dažādas reformas, lai iepriekšējo, no augšas plānveidīgi regulēto izglītības sistēmu aizstātu ar jaunu, kas pilnībā būtu orientēta uz brīvas personības vispusīgu attīstību, nodrošinot šīs personības sekmīgu iekļaušanos un darbību sociālajā vidē.

Pārmaiņām izglītības sistēmas orientācijā līdzi nāca akūta vajadzība pārskatīt iepriekšējos gados izveidoto pedagoģijas terminoloģiju, to attiecīgi koriģējot, papildinot, mainot, lai tajā atspoguļotu jaunos jēdzienus, kādi ienākuši izglītības sistēmā līdz ar jaunākajiem pedagoģijas zinātnes sasniegumiem un Latvijas starptautiskajiem kontaktiem. Grūtības sagādāja tas, ka daļa no jaunajiem terminiem (piem., daudzveidīgo spēju teorija ) noteiktu teoriju skatījumā tiek interpretēti dažādi.

"Pedagoģijas terminu skaidrojošās vārdnīcas" izveidi ierosināja un veicināja Sorosa fonda — Latvija programma "Pārmaiņas izglītībā". 1997. gada beigās izveidojās sešu autoru grupa (I. Beļickis, D.Blūma, T.Koķe, D.Markus, V.Skujiņa, A.Šalme), kuru darba rezultāts ir šī vārdnīca, kas ir pirmā šāda tipa pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca Latvijā.

"Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca" ir autordarbs, jo, kaut arī darbā tika izmantotas dažādas vārdnīcas (sk.vārdnīcai pievienoto literatūras sarakstu), kā arī Izglītības likums, skaidrojumi pārsvarā ir vārdnīcas autoru veidoti un autoru grupas kopīgās sēdēs apspriesti, koriģēti, pilnīgoti. Daudzi latviskie termini ir jaundarināti, piem., bakalaurants, bakalaurantūra, mijdarbīgums (a. interactivity), bērncentrēta izglītība.

Apzinoties praksē dažkārt visai pretrunīgi traktētos pedagoģijas terminus un jēdzienus, vārdnīcas gatavošanas gaitā tika rīkots īpašs seminārs par problemātiskākajiem vārdnīcas terminiem un terminu grupām, konkrēti: par anglismu case study, workshop, screening precīzākajām atbilsmēm latviešu valodas terminoloģijā; par angļu valodas izglītības veidu nosaukumos lietoto apzīmētāju ongoing, continuing, further jēdzienisko saskari un atšķirībām un to atbilsmēm latviešu valodā u.c.

Bez tam vārdnīcas pirmais variants tika iedots caurlūkošanai sešiem ekspertiem.

Gan semināra dalībnieku, gan ekspertu viedokļi un priekšlikumi tika rūpīgi izanalizēti un pēc iespējas ņemti vērā, sagatavojot vārdnīcas galīgo variantu. Autori pateicas ekspertiem un semināra dalībniekiem par vērtīgajiem priekšlikumiem un atvainojas par ierobežotajām iespējām visu iestrādāt vārdnīcā.

Uzsākot vārdnīcas gatavošanu, autori vienojās par pamatprincipiem terminu atlasē, izvēlē, skaidrojumu raksturā, apjomā u.c.

Terminu atlases pamatā ir Latvijas izglītības sistēmā un pedagoģijas praksē aktuālie termini (saskaņā ar Latvijas Republikas Izglītības likumu), ieskaitot jaunajos Latvijas apstākļos nepieciešamos terminus no publikācijām starptautiski nozīmīgos izdevumos, īpaši angļu valodā (sk. literatūras sarakstu vārdnīcas beigās).

Vārdnīcā iekļauti vispārīgās pedagoģijas un didaktikas termini. Nedaudz skarta pedagoģiskā psiholoģija, izglītības teorija, speciālā izglītība un pieaugušo tālākizglītība. Vārdnīcā doti termini, kas attiecas uz audzināšanā izkopjamām personības rakstura iezīmēm un prāta spējām, piem., garīgums, godīgums, lepnums, lietpratība, arī doma, gars, prāts, psihe, apziņa, atziņa , kaut arī šie termini uz pedagoģiju tieši neattiecas. Vārdnīcā nav iekļauti termini, kas attiecas uz konkrētiem mācību priekšmetiem un metodikām.

Izņēmuma kārtā vārdnīcā iekļauti daži jaundarinājumi vai plašākā lietojumā mazāk pazīstami termini, kuriem ar pedagoģiju sakars ir visai attāls, tomēr to izmantošana praksē var būt lietderīga, piem., ilgtspējīgums, pārvaldība, vienums, viesmītne.

Veidojot skaidrojumus, autori ir tiekušies pēc izteiksmes skaidrības un vienkāršības. Tomēr reizēm to panākt ir bijis visai grūti. Autori ir mēģinājuši skaidrojumos ietvert attiecīgā jēdziena izpratnei nepieciešamās un pietiekamās pazīmes, lai pēc satura tuvie jēdzieni būtu skaidri nošķirami viens no otra. Autori apzināti nav centušies pēc vienāda skaidrojumu apjoma. Vairāk izvērsti jaunu jēdzienu skaidrojumi, kas attiecas uz jaunām parādībām pedagoģijā, piem., gadījumu studijas, modulārā pieeja, prātavētra, tālmācība.

Tā kā daudzi pedagoģijas termini ir tautā plaši lietoti vārdi, to skaidrojumos ietverta arī vārda pamatnozīme, ja tai ir būtiska loma attiecīgā pedagoģijas termina izpratnē.

Daļai terminu pievienoti piemēri, lai terminā ietvertais jēdziens būtu skaidrāk uztverams un/vai lai ilustrētu termina lietojumu. Pie pamattermina kā piemēri doti ar attiecīgo pamatterminu veidotie saliktie termini (t.i. salikteņtermini un vārdkoptermini). Daļa no tiem vārdnīcā doti savā alfabēta vietā ar skaidrojumu.

Autori apzinās, ka dažādu objektīvu un subjektīvu faktoru dēļ (izglītības sistēma Latvijā nemitīgi tiek pilnīgota, un speciālistu lietojumā nepārtraukti ienāk jauni jēdzieni un termini; dažādu valstu pieredze izglītībā un tās atspoguļojums izmantotajās vārdnīcās ir atšķirīgs un dažkārt pretrunīgs; pedagoģijas jēdzienu izpratne Latvijas pedagoģijas praksē daudzos gadījumos atkarīga no individuāliem speciālistu viedokļiem, kas savstarpēji grūti saskaņojami) vārdnīcā dotie skaidrojumi var radīt iebildumus un skaidrojumos var būt arī cita rakstura neprecizitātes un nepilnības.

Autori būs pateicīgi katram, kurš izteiks konstruktīvus priekšlikumus, it īpaši:

1) skaidrojumu precizēšanā un padziļināšanā;

2) terminu atlasē (minot vēl būtiski nepieciešamus terminus);

3) citvalodu ekvivalentu precizēšanā;

4) strīdīgo pedagoģijas terminu apzināšanā.

Priekšlikumus lūdzam adresēt V.Skujiņai LZA Terminoloģijas komisijā (Akadēmijas laukumā 1, Rīgā, LV—1050).

Apgāds "Zvaigzne ABC" laidis klajā "Pedagoģijas terminu skaidrojošo vārdnīcu" ar terminiem latviešu, angļu, vācu un krievu valodā. Tas ir Latvijas un citvalstu pieredzē balstīts autordarbs ar terminu skaidrojumiem un tulkojumiem mūsdienu izglītības sistēmai būtiskās jomās.

* Izglītības teorija un prakse

• Vispārīgā pedagoģija un didaktika

• Speciālā izglītība

• Tālākizglītība

• Pedagoģiskā psiholoģija

• Personības veidošana

Vārdnīca domāta skolotājiem, tulkotājiem, izglītības un kultūras darbiniekiem, zinātniekiem, studentiem un skolēniem, kā arī ikvienam, kuru interesē izglītības apgūšana un vienota, precīza terminu un jēdzienu izpratne.