Gada lielākā degustācija Baltijas valstīs

Par starptautisko izstādi "Rīga Food 2000"

Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Jānis Lapše un projekta vadītājs Rolānds Nežbords

Šonedēļ Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā no 6. līdz 9. septembrim daudzo apmeklētāju uzmanību saista 5. starptautiskā pārtikas, dzērienu, pārtikas pārstrādes, tehnoloģiju, sabiedriskās ēdināšanas, veikalu aprīkojuma un servisa izstāde "Rīga Food 2000". Šī vērienīgā pasākuma organizētāji — starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība "BT 1", Zemkopības ministrija un Labklājības ministrija, Latvijas Pārtikas centrs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Pārtikas uzņēmumu federācija un Latvijas Tirgotāju asociācija — kā galveno izvirzījuši devīzi "Gada lielākā degustācija".

Izstāde "Rīga Food" tiek organizēta jau kopš 1996. gada, un tās dalībnieku skaits šo gadu laikā palielinājies vismaz divas reizes un pārsniedz 460. Šogad šajā pasākumā piedalās 40 valstis. Līdzās Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un tuvējo ārzemju — Vācijas, Zviedrijas, Dānijas, Polijas, Baltkrievijas, Krievijas — pārtikas ražotājiem pārstāvēta arī Armēnija, ASV, Austrija, Lielbritānija, Norvēģija, Slovākija, Čehija, Grieķija, Francija, Gruzija, Kanāda, Spānija, Šveice, Turcija, kā arī Brazīlija, Ceilona, Indonēzija, Islande, Izraēla, Īrija, Koreja, Ķīna, Jaunzēlande, Kolumbija, Malaizija, Taizeme, Šrilanka u.c. Kopumā šogad pārstāvēta 41 valsts preču zīme. Vislielākais īpatsvars ir Latvijai — vairāk nekā 150 preču zīmju, Vācijas Federatīvajai Republikai — 90, Itālijai — 80, Polijai — 40, bet Francijai, Nīderlandei un Dānijai vairāk nekā 30 preču zīmju.

Arvien lielāku interesi izrāda kaimiņvalsts Krievija. Šogad — ar 22 pārtikas ražošanas uzņēmumiem. Vairākām ārzemju pārstāvniecībām, piemēram, Krievijas Federācijas Tirdzniecības un rūpniecības palātas pārstāvniecībai Latvijas Republikā, Ukrainas vēstniecības Tirdzniecības un ekonomikas misijai, Baltkrievijas vēstniecībai, ASV Lauksaimniecības departamentam u.c. iekārtoti atsevišķi stendi.

Atklājot izstādi, Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Jānis Lapše teica:

— Prieks būt kopā ar jums izstādes atklāšanā. Šī izstāde mums, lauksaimniekiem, Latvijas zemniekiem, ir ļoti nozīmīga, jo, ko ražot, kur likt produkciju, ir ļoti būtiski jautājumi. It sevišķi svarīgi tie kļūst tagad, kad mēs tuvojamies Eiropas Savienībai, tāpēc skatāmies jau vairākus gadus uz priekšu. Dabīgi, ka mums jāatrod šī niša, kuru ieņems Latvijas lauksaimniecība. Izstādes kuplais dalībnieku un arī apmeklētāju skaits liecina, ka interese par pārtikas ražošanu Latvijā, tāpat kā pie mūsu kaimiņiem, joprojām ir liela. Tā tam arī jābūt, jo katrs no mums vismaz trīs reizes dienā "pārbauda" pārtikas produktu kvalitāti. Atļaujiet novēlēt izstādes dalībniekiem un apmeklētājiem rast labus kontaktus, lai pārtikas produkcijas ražošana Latvijā ieņemtu pienācīgu vietu.

Klātesošos uzrunāja vienas no lielākās pārtikas veikalu ķēdes "Rimi Baltija" direktora vietnieks Uldis Ļebedevs :

— Jebkuram Latvijas tirgotājam ir liels prieks un nepieciešamība piedalīties šajā izstādē. Ceram, ka pēc izstādes būs ievērojami paplašinājies mūsu sortiments, jo te ir daudz vērtīga, ko redzēt. Mūsu valsts ražotāji ir aktīvi, viņu produkcija parādās arvien vairāk un arvien labāka. Mēs vienmēr esam centušies būt atsaucīgi pret vietējās produkcijas ražotājiem un centīsimies tādi būt arī turpmāk. Ceru, ka ir pamats domāt: Latvijas produkcija ir laba ne tikai Latvijas iedzīvotājiem, bet tai būtu laiks rast platāku ceļu uz Eiropu.

Izstādes projekta vadītājs Rolands Nežborts visiem izstādes dalībniekiem vēlēja rast jaunus sadarbības kontaktus. Savukārt starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības "BT 1" direktors Viesturs Tīle savā uzrunā uzsvēra, ka 5. pārtika izstāde ir viena no lielākajām Baltijas valstīs un tās nozīmīgums Baltijas jūras reģionā arvien palielinās.

Pārtikas konkurss un tā uzvarētāji

Tāpat kā citus gadus Pārtikas uzņēmumu federācija sadarbībā ar "BT 1" rīko pārtikas konkursu "Rīga Food". Iepriekšējās izstādēs tika vērtēti dzērienu, maizes, siera, majonēžu, kečupu ražotāji. Šogad sacentās gurķu, cukuroto augļu un ogu konservu ražotāji. Savu produkciju pieteikušas tādas pazīstamas firmas kā "Pūres cehs", "Spilva", "Balttur R", "Milda KM", Tukuma rūpniecības kombināts u.c. Konkursantu ražojumi bija nobaudāmi izstāžu stendos.

Žūrijas degustācijas komisija, ko pārstāvēja Zemkopības ministrijas, Latvijas Pārtikas centra, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Sertifikācijas centra un Valsts Agrārās ekonomikas institūta speciālisti, par "Rīga Food 2000" uzvarētājiem atzina

Konservēto gurķu konkursā:

1. vieta un zelta medaļa par konservētajiem gurķiem — SIA "Pūres cehs";

2. vieta un sudraba medaļa par marinētiem gurķiem — SIA "Spilva";

3. vieta un bronzas medaļa par marinētiem gurķiem — SIA "Kronis".

Ar cukuru konservētu augļu un ogu konkursā:

1. vieta un zelta medaļa par rīvētām mellenēm ar cukuru — SIA "Spilva";

2. vieta un sudraba medaļa par aveņu džemu — SIA "Spilva";

3. vieta un bronzas medaļa par rīvētām dzērvenēm ar cukuru — SIA "Milda KM";

3. vieta un bronzas medaļa par persiku saldo mērci SIA "Spilva".

Rūpnieciskai pārstrādei paredzēto augļu un ogu piedevu konkursā:

1. vieta un zelta medaļa par rīvētām dzērvenēm ar cukuru un gabaliņiem — SIA "Pūres cehs";

2. vieta un sudraba medaļa par zemeņu piedevu saldējumam — SIA "Pūres cehs".

Preses gurķis 2000

Pirmo reizi notika konkurss "Rīga Food preses gurķis 2000". Žurnālisti nogaršoja un vērtēja pārtikas veikalos "Rimi", "Nelda", "Sky" nopērkamos 11 konservēto gurķu paraugus. Par visgardākajiem tika atzīti Polijā pēc SIA "Cido pārtikas grupa" pasūtījuma ražotie "Marinētie gurķi "Oma"".

Pārtikas uzņēmumu federācijas prezidenta padomniece Kristīne Šeļepova uzsver, ka konkursā šogad piedalījušies ievērojami mazāk dalībnieku, jo gurķu raža nav padevusies, tāpēc tika vērtēti tikai 5 paraugi. Savukārt saldo augļu un ogu konservu ražotāji piedāvāja izvērtēt 21 paraugu.

Šogad pārliecinoši savas līdera pozīcijas pierādījušas divas konservēto augļu un ogu ražotnes — SIA "Pūres cehs" un SIA "Spilva", kas veiksmīgi atradušas savus pircējus ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs.

SIA "Pūres cehs" direktors Aivars Žimants stāsta, ka pamazām sāk atmaksāties ieguldītās investīcijas. Uzņēmuma jaunuzceltajās saldētavās pārstrādi gaida 100 tonnas dažādu meža ogu, kā arī upenes, jāņogas, zemenes, avenes u.c. Gada garumā no tām tiks gatavoti ievārījumi, džemi, rīvētas ogas ar cukuru utt., tādējādi pierādot vietējiem augļu un ogu ražotājiem, ka šai precei ir un būs pieprasījums. Sevišķi veiksmīgs bijis šis gads, kad rasts jauns noieta tirgus Vācijā. Jāatzīst, ka jauna tirgus meklējumos palīdzējusi "Head Line" projektu menedžere Daniela Bauca. Kā viņa atzīst, strādāt Latvijā ir interesanti. SIA "Pūres cehs" produkciju viņa vērtē augstu, jo tā ir garšīga, turklāt izgatavota bez konservantiem. Rast noietu Vācijas tirgū D.Bauca palīdzējusi arī akciju sabiedrībām "Laima" un "Rīgas piensaimnieks".

Lielā izstādes apmeklētāju interese par SIA "Spilva" ražoto produkciju pierāda, ka iegūtās medaļas godam nopelnītas. Augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmuma SIA "Spilva" prezidente Lolita Bemhena ir gandarīta par gūto atzinību izstādē "Rīga Food 2000". Latvijā šādas balvas uzņēmums saņem pirmo reizi. Divus gadus pēc kārtas "Spilva" Lietuvā starptautiskajā izstādē "Agro Balt" izcīnījusi zelta medaļu par salātu majonēzi un tomātu mērci. Tā ir atzinība Baltijas mērogā. Šis gads nāk ar jaunām pārmaiņām: nesen iegūts kvalitātes vadības sertifikāts ISOO 9001. Pārtikas nozarē starp dārzeņu konservu ražotājiem "Spilva" ir pirmā, kas ieguvusi tik augstu novērtējumu mūsu valstī.

"Spilvas" produkcijas klāstā ir vairāk nekā 140 veidu dažādu kečupu, majonēžu, saldo mērču, konservētu gurķu, kabaču, ābolu un ogu džemu utt. Visus nemaz nevar uzskaitīt. Izejvielas galvenokārt tiek iepirktas Latvijā, izņemot tomātu pastu, kas iegādāta Grieķijā un Turcijā. Patlaban vidēji mēnesī tiek iepirktas 60 tonnas gurķu, 15 tonnas mārrutku, 3 tonnas sīpolu, kabaču, šampinjonu. Konservēti un svaigi šampinjoni ir pieprasīta prece. Laba sadarbība izveidojusies ar sēņu audzētājiem no zemnieku saimniecībām "Mikus" un "Ezerkauliņi" Rīgas rajonā un "Veldzes" Tukuma rajonā.

SIA "Spilva" līdzšinējais veikums ir apliecinājums ļoti rūpīgam darbam astoņu gadu garumā. 1992. gadā, kad uzņēmums veidojās uz Bulduru dārzkopības tehnikuma konservu ceha bāzes, tajā strādāja 37 cilvēki. Patlaban nodarbināti ir 128 cilvēki, un to vidējais vecums ir 28 gadi. Cehā veikti modernizācijas darbi, jo pilnībā nomainītas vecās iekārtas un uzstādītas četras jaunas ražošanas līnijas. Patlaban darbs tiek organizēts četrās maiņās visu diennakti. SIA "Spilva" jau tiek domāts par jaunas noliktavu ēkas celtniecību.

Uzņēmuma mārketinga nodaļas darbinieki vienmēr seko līdzi, kā produkcija tiek pirkta veikalos, pēc kā ir pieprasījums. Diemžēl jāatzīst, ka iedzīvotāju pirktspēja ir ļoti zema, un tie kā galveno kritēriju izvirza nevis produkta kvalitāti, bet tā cenu. Un tāpēc prezidente L.Bemhena vēlējās tikai vienu, lai dzīves līmenis valstī celtos.

Jāpiebilst, ka SIA "Spilva" atbalsta otru spēcīgāko Latvijas motobraucēju komandu Normundu Bērziņu un Māri Rupeiķi un cer, ka viņi arī kādreiz iegūs čempiona titulus ne tikai valsts, bet arī pasaules mēroga sacensībās.

No "Zelta Laimas" līdz Ķirbju maizei

Izstādes apmeklētājiem tika dota iespēja iepazīties ar daudziem jauniem produkcijas veidiem. Piemēram, "Hanzas maiznīca" piedāvāja vairāk nekā 20 baltmaižu un tostermaižu šķirņu, bija iespējams arī nobaudīt tikko ceptas smalkmaizītes un kļūt arī par vārda devējiem jaunajai tostermaizes šķirnei. Savukārt izstādē piedāvātā jaunā maizes šķirne "Rudzu klasiskā" pieder veselīgas pārtikas kategorijai, jo satur daudz vitamīnu un minerālvielu.

Tāpat kā akciju sabiedrības "Rīgas dzirnavnieks" jaunie produkti — ātri vārāmās rudzu un kviešu graudu pārslas, kas bagātas ar šķiedrvielām, vitamīniem un minerālvielām.

Akciju sabiedrības "Rīgas piensaimnieks" stendā nenorima degustētāju interese par jaunajiem kausētajiem sieriem "Zviedru klasisko" un "Dāņu ar bekonu", ko varēja nobaudīt ar pašceptajām pankūkām.

Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības organizāciju apvienības stends bija visai neliels, bet deva iespēju uzzināt daudz ko jaunu par veselīgu pārtiku. Adrijas un Jāņa Sietiņsonu Cēsu rajona zemnieku saimniecībā "Kalna Smīdes" ražotais medus un griķi ir ļoti pieprasīti un tiem vairs nav nepieciešama īpaša reklāma. Savukārt Aizkraukles rajona Aiviekstes pagasta zemnieku saimniecības "Vecapēni" īpašnieki Māra un Andrejs Kaugari mudināja nogaršot visdažādākos diedzējumus no kviešiem, Ķīnas pupiņām, lēcām, lucernas, redīsiem, fenheļa, saulespuķēm, aunazirņiem, kukurūzas u.c. un reizē mainīt priekšstatu par salātiem. Viņu audzētos dārzeņus, garšaugus un zaļumus pieprasa vissmalkākie Rīgas restorāni un "Rimi" veikalu ķēde, kā arī firmas "Lido" restorāni. Domāju, ka tikpat lielu piekrišanu iemantos Kuldīgas rajona Vārmes pagasta ceptuve "Zelta kliņģeris", kas piedāvā ekoloģiski tīru maizi, kuras cepšanai tiek izmantoti Liepājas rajona zemnieku saimniecībā "Izriedas" audzētie rudzu graudi. Zaļā sertifikāta īpašnieks Jānis Rubezis, tāpat kā iepriekš minētie bioloģiskās lauksaimniecības aktīvisti, ir arī Latvijas konkursa "Sējējs" laureāts.

Septiņi gadi apritējuši, kopš darbu sāka "Rīga Food" konkursa laureāta Normunda Skauģa vadītā Rīgas rajona Babītes pagasta zemnieku saimniecības "Lāči" ceptuve. Pats maizniekmeistars lepojas, ka katru gadu tapusi kāda jauna maizes šķirne. Un šogad tā ir Ķirbju maize, kuras cepšanai izmantoti atsēnaloti rudzu milti un ķirbju piedeva. Turklāt maizei netiek pievienota sāls, cukurs, taukvielas un ķīmiskie uzlabotāji. Šī maize ir diētisks produkts un ieteicama diabēta slimniekiem, kā arī veciem cilvēkiem. Patlaban pēc īpaša pasūtījuma Ķirbju maize tiek piegādāta Igaunijas patērētājiem, bet cerams, ka būs pieprasīta arī Latvijā.

Īpaša reklāma nav nepieciešama arī firmai "Lido", kuras restorāni "Staburags", "Alus sēta", "Bistro", "Vērmanītis", "Ķēķis" un lielais "Dzirnavu" komplekss saista daudzus apmeklētājus un gardēžus. Savu imidžu Jāņa Ķirsona vadītais uzņēmums cenšas saglabāt. Uzņēmuma tirdzniecības menedžeris Mārtiņš Gaigals, pastāstīja, ka viens no galvenajiem kritērijiem ir produkcijas svaigums un teicamā kvalitāte. Turklāt vienmēr priekšroka tiek dota Latvijā audzētajai produkcijai. Tāpēc restorānos un veikalos tiek piedāvāti cepeši un pusfabrikāti tikai no svaigas atdzesētas gaļas. Jau otro gadu veiksmīgi strādā firmas "Lido" zivju pārstrādes cehs. Kā pastāstīja noliktavas pārzine Elona Tīdemane, zivis, izņemot lašus un foreles, kuras iepērk Norvēģijā, tiek nozvejotas Baltijas jūrā un Latgales ezeros. Šomēnes tiek piedāvāti vairāki jauni produkcijas veidi, tādas delikateses kā laša, paltusa, foreles steiki un karpu, zandarta, butes, līdaku un mencu filejas. Liela nozīme tam, ka produkcijas sagatavošanā tiek izmantota moderna tehnoloģija, uzstādītas visjaunākās iekārtas. Pat visprasīgākais gardēdis neatradīs nevienu asaku šajās delikatesēs.

M.Gaigals uzsvēra, ka firma "Lido" vairāk orientējas uz pārtikušiem cilvēkiem. Tomēr uzņēmuma mērķis ir būt pietiekami demokrātiskiem, lai ražotu Latvijas iedzīvotāju pirktspējai atbilstošu produkciju. Sekojot iedibinātajām tradīcijām, regulāri tiek rīkoti labdarības pasākumi Latvijas bērnunamu audzēkņiem.

Akciju sabiedrības "Laima" saldā produkcija jau 130 gadus priecē Latvijas iedzīvotājus. Izstādes laikā notikušajā prezentācijā "Laima" bija likusi nedaudz dienvidnieciskus akcentus, piedāvājot degustācijai jauno produktu — šokolādi "Zelta Laima". Akciju sabiedrība "Laima" var lepoties ar pozitīvu attīstības bilanci. Salīdzinot ar aizvadīto gadu, palielinājies eksporta kopapjoms par 20 procentiem. Patlaban "Laimas" šokolādes asorti ir pieprasīti Vācijā, Igaunijā, Krievijā un pat tālajā Austrālijā. Vistālākās eksporta valstis ir Indija un Urugvaja. Tā ir atdeve no piedalīšanās starptautiskajās izstādēs un jo īpaši gada lielākajā pasākumā — Pasaules saldumu gadatirgū Ķelnē, Vācijā.

Prezentācijā, uzrunājot klātesošos, akciju sabiedrības "Laima" prezidents Ivars Kalvišķis , teica:

— Ar savu darbu apliecinām, ka vēlamies dot "Laimas" ieguldījumu Latvijas ekonomikas attīstībā, taču bažas rada tas, ka valdības institūcijas maz ieklausās uzņēmēju viedoklī. Pārtikas nozare ir lielākā Latvijas rūpniecības nozare, kurā pēdējos gados vērojama ražošanas apjoma lejupslīde gandrīz visos ražošanas sektoros. Izveidojusies situācija, kad nav vienas ministrijas, kas uzņemtos atbildību par nozari kopumā. Latvijā nav ministrijas, kurā ražotāji varētu risināt nozares attīstības jautājumus. Esošais kompetences sadalījums nenodrošina vienotu pieeju visiem ražotājiem — uzraudzības institūcijas neveic visu ražotāju kontroli, neapmierinoši tiek kontrolēta pārtika, kas atrodas tirdzniecībā. Lai apturētu nozares lejupslīdi, atbildību būtu jādeleģē vienai ministrijai, kas uzņemtos atbildību, izstrādātu un realizētu nozares attīstības politiku, realizētu vienotu kontroles sistēmu pārtikas nozarei, veiktu nozares sagatavošanu darbam Eiropas Savienībā, aptverot visu pārtikas apriti. Šādu priekšlikumu pārtikas nozari nodot Zemkopības ministrijas pārziņā un izveidot Zemkopības un pārtikas ministriju izvirzīja Pārtikas nozares ekspertu padome un vērsās pie valdības. Tika saņemti pozitīvi atzinumi, bet konkrēta rīcība kavējas...

2000. gads ir akciju sabiedrības "Laima" jubilejas gads, un "Laima" ir Latvijas nacionālās rūpniecības simbols. Šobrīd akciju sabiedrība "Laima" attīsta vairākus projektus, lai arī nākotnē saglabātu nozīmīgākā saldumu ražotāja statusu Latvijā — tā ir ražotņu savienošana, kā arī karameļu ražošana Krievijā. 130 gadi saldumu pasaulē ļāvuši apvienot augstu kvalitāti, modernas ražošanas tehnoloģijas un no vecmeistariem mantotos amata noslēpumus. Tā tiek radīti arvien jauni produkti. Šai izstādē tirgotājus un apmeklētājus iepazīstinām ar jaunumiem, kas tikko uzsākuši ceļu pie patērētāja — kārba "Nispero", šokolādes izstrādājumi "Arta", kā arī ar jaunumu, kas jāatzīmē īpaši. Sagaidot "Laimas" 130 gadu jubileju, uzņēmums sāks lielās šokolādes "Zelta Laima" ražošanu, kas pie patērētājiem dosies oktobrī.

Pārtikas nozares pārstāvju tikšanās

Izstāde "Rīga Food 2000" saista dalībniekus arī kā tikšanās vieta, jo Latvija tiek uzskatīta kā nozīmīgs tramplīns ienākšanai Baltijas valstu un Austrumu valstu tirgū.

Tāpēc ārzemju firmas ieinteresētas piedāvāt savu produkciju. Tradicionāli visplašākie stendi ir Polijai. Piemēram, firmai "Rego", kas pārstāv lielākos poļu kafijas ražotājus. Firmas "Mokate" Austrumvalstu nodaļas direktors Ježi Bžozovskijs uzsvēra, ka šim, vienam no lielākajiem Polijas pārtikas ražošanas uzņēmumiem, ir demokrātiska pieeja, jo tā produkcijas klāstā ir ne tikai ļoti lēti kafijas dzērieni, gatavoti no miežiem, bet arī ekskluzīvi, kā kapučīno "Euro Cafe", "Capuciono Gold" utt. Ienākšana Latvijas tirgū bagātinās pircēju izvēles iespējas.

Savus tuvākos kaimiņus no Lietuvas un Igaunijas nereti uztveram kā konkurentus. Piemēram, lietuviešu piena pārstrādes uzņēmums "Žemaitijos pienas" un gaļas ražotājs "Mažeiki mesine" cenšas iekarot arī Latvijas tirgu. Turklāt to produkcijas kvalitāte ir tiešām laba.

Izstādē savs piedāvājums bija arī Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas uzņēmumiem.

Kontaktu stiprināšanā liela nozīme ir dažādu valstu pārstāvniecībām. Piemēram, ASV Lauksaimniecības departamenta pārstāvniecības stenda vadītāja Jolanta Andersone īpaši atzīmēja, ka, palielinoties Amerikas speciālistu skaitam Latvijā, noteikti jārēķinās ar to, ka šie cilvēki vēlēsies iegādāties sev tik ierastos produktus. Patlaban šādas iespējas vēl nav. Toties izstādes apmeklētājiem bija iespēja iepazīties ar vienas ģimenes saimniecībā lietotajiem ASV produktiem. J.Andersone pastāstīja, ka patlaban notiek sarunas ar "Rimi" veikalu tīklu par šādu produktu stendu atvēršanu lielveikalos.

Jāpiebilst, ka ASV Lauksaimniecības departaments piedāvā iepazīties ar lauksaimniecības produktu firmām, ASV un Latvijas valsts sadarbības programmām, sniedz informāciju par kredītu un stipendiju iegūšanas iespējām un partnerfirmu dibināšanas atbalsta programmām. Plašāka informācija gūstama arī internetā.

Par iespējām paplašināt pārtikas rūpniecības tirgu un dažādu reģionu ekonomisko sadarbību tika debatēts lietišķajā tikšanās "Pārtikas tirgus attīstība Latvijā, Baltijas valstīs un NVS. Investīciju iespējas un kopuzņēmumu veidošana gatavās produkcijas un tehnoloģiju virzībai Baltijas valstu un NVS tirgos". Lietišķo tikšanos "BT 1" organizē sadarbībā ar Latvijā pārstāvēto Baltkrievijas, Dānijas, Krievijas, Ukrainas, Uzbekistānas u.c. ārzemju vēstniecību tirdzniecības misijām.

Ingrīda Rumbēna, "LV" nozares redaktore

SIA "Pūres cers" direktors Aivars Žimants; SIA "Spilva" prezidente Lolita Bemhena; Pārtikas uzņēmumu federācijas prezidenta padomniece Kristīne Šeļepova; a/s "Aldaris" prezidents Vitālijs Gavrilovs un a/s "Laima" prezidents Ivars Kalvišķis

Foto: Vilnis Klintsons — speciāli "Latvijas Vēstnesim"