Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Grozījumi Militārā dienesta likumā
Izdarīt Militārā dienesta likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 14.nr.; 2003, 2., 15.nr.; 2004, 14.nr.) šādus grozījumus:
1. Izteikt 2.panta 10.punktu šādā redakcijā:
“10) virsnieks speciālists — virsnieks, kuram ir akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība attiecīgajā specialitātē un kurš apguvis virsnieka speciālista pamatkursu Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā;”.
2. 19.pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
“(1) Profesionālajā dienestā pieņem Latvijas pilsoņus vecumā no 19 gadiem.”;
izslēgt trešo daļu.
3. 27.pantā:
izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:
“27. pants. Karavīra pārvietošana uz civilu valsts iestādi, valsts drošības iestādi vai norīkošana uz Eiropas Savienības institūciju”;
papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:
“(3) Valsts aizsardzības interesēs karavīru uz laiku var pārvietot uz valsts drošības iestādi, saglabājot viņam karavīra statusu. Karavīru amatā ieceļ valsts drošības iestādes vadītājs, un karavīrs saņem tikai valsts drošības iestāžu darbību regulējošos normatīvajos aktos noteikto darba samaksu un sociālās garantijas.”
4. 32.pantā:
izslēgt piektās daļas 3.punktu;
papildināt piekto daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:
“4) uz valsts drošības iestādi pārvietotam karavīram — pēc noteiktā laika nodienēšanas esošajā dienesta pakāpē, ja karavīrs ieņem atbilstošu amatu valsts drošības iestādē.”
5. Papildināt 48.panta otro daļu pēc teksta iekavās ar vārdiem “obligātajā aktīvajā militārajā dienestā”.
6. 50.pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
“(1) Laikā, kad karavīrs pilda dienesta pienākumus ārpus valsts, izņemot gadījumu, kad karavīrs ir diplomātiskajā un konsulārajā dienestā vai piedalās starptautiskā operācijā, militārajās mācībās, manevros vai atrodas komandējumā, viņam papildus dienesta atalgojumam ir tiesības saņemt:
1) algas pabalstu par dienestu ārvalstī;
2) pabalstu par laulātā uzturēšanos ārvalstī;
3) pabalstu par bērnu uzturēšanos ārvalstī;
4) pabalstu mājsaimniecības inventāra iegādei, pārceļoties uz dienesta vietu ārvalstī;
5) pabalstu dienesta vajadzībām izmantojamā transporta izdevumu segšanai;
6) kompensāciju dzīvokļa īrei, tai skaitā ar dzīvokļa īres līguma noslēgšanu saistītiem izdevumiem, un komunālajiem izdevumiem;
7) bērnu skolas un pirmsskolas izdevumu kompensāciju;
8) pilnu kompensāciju par ceļa un pārcelšanās izdevumiem, dodoties uz dienesta vietu un atgriežoties no tās;
9) kompensāciju par izdevumiem veselības apdrošināšanai un apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem;
10) pilnu kompensāciju par viņa paša un viņa ģimenes locekļu ceļa izdevumiem, vienu reizi gadā dodoties ikgadējā atvaļinājumā uz Latviju un atgriežoties dienesta vietā.”;
aizstāt otrajā daļā vārdus “kompensāciju apmērus” ar vārdiem “kompensāciju apmērus un izmaksas kārtību”.
7. 52.pantā:
izteikt sesto daļu šādā redakcijā:
“(6) Bojā gājušo aktīvā dienesta karavīru neatraidāmajiem mantiniekiem (Civillikuma 423.pants) izmaksā kompensāciju šādā apmērā:
1) ja obligātā aktīvā militārā dienesta karavīrs vai rezerves karavīrs gājis bojā dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, vai gada laikā pēc atvaļināšanas no aktīvā dienesta miris ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) vai slimības dēļ, kuras cēlonis saistīts ar militārā dienesta izpildi (arodslimība), — 50 000 latu apmērā;
2) ja profesionālā dienesta karavīrs gājis bojā, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku kontingenta sastāvā saskaņā ar starptautiskas organizācijas apstiprinātu mandātu piedaloties starptautiskajā operācijā vai piedaloties starptautiskajā operācijā, kurā dalība noteikta ar Saeimas lēmumu, vai pildot ar komandiera (priekšnieka) pavēli noteiktus uzdevumus, kas saistīti ar ieroču vai bruņojuma pielietošanu un paredz reālu apdraudējumu karavīra veselībai un dzīvībai, — 50 000 latu apmērā, bet ne mazāk kā karavīra pēdējā mēneša 120 algu apmērā;
3) ja profesionālā dienesta karavīrs gājis bojā, pildot dienesta pienākumus, vai gada laikā pēc atvaļināšanas no aktīvā dienesta miris ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) vai slimības dēļ, kuras cēlonis saistīts ar militārā dienesta izpildi (arodslimība), — karavīra pēdējā mēneša 120 algu apmērā, bet ne mazāk kā 2500 latu katram apgādājamam.”;
papildināt pantu ar 6.1 daļu šādā redakcijā:
“(61) Ja aktīvā dienesta karavīrs gājis bojā dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, vai gada laikā pēc atvaļināšanas no aktīvā dienesta miris ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) vai slimības dēļ, kuras cēlonis saistīts ar militārā dienesta izpildi (arodslimība), Aizsardzības ministrija sedz izdevumus par nepieciešamo medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu kursu viņa ģimenes locekļiem (laulātajam, bērniem un vecākiem).”
8. Papildināt 61.panta piekto daļu pēc vārdiem “šā likuma” ar skaitli un vārdiem “50.pantā karavīram paredzētie pabalsti un kompensācijas”.
9. Papildināt pārejas noteikumus ar 13. un 14.punktu šādā redakcijā:
“13. Šā likuma 48.panta otrajā daļā paredzētais nosacījums par obligātā aktīvā militārā dienesta laika ieskaitīšanu izdienas stāžā piemērojams no 2002.gada 1.jūlija.
14. Šā likuma 27.panta trešajā daļā paredzētais nosacījums par sociālajām garantijām karavīram, kurš pārvietots uz valsts drošības iestādi, stājas spēkā vienlaicīgi ar attiecīgiem grozījumiem Valsts drošības iestāžu likumā.”
Likums Saeimā pieņemts 2005.gada 17.martā.
Valsts prezidentes vietā
Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre
Rīgā 2005.gada 1.aprīlī