Par ieteicamo rīcību plūdu gadījumā

Šogad ieilgusī un sniegotā ziema un pēdējo dienu straujās temperatūras svārstības iedzīvotājos var radīt bažas par iespējamiem plūdiem. Sinoptiķu ilgtermiņa prognozes aprīlim vēsta, ka laiks būs pietiekami vēss un sniega un ledus kušana – pakāpeniska. Ūdens līmeņa paaugstināšanās un līdz ar to problēmas tomēr var rasties, ja upēs sāktos strauja ledus iešana, bet aizsalušais Rīgas līcis kavētu ūdeņu ieplūšanu jūrā. Situāciju var pasliktināt stiprs (virs 25 m/s) ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, kas dzen jūras ūdeņus atpakaļ upju grīvās.
Savukārt kaimiņvalstīs pieredzēts pārāk liels nokrišņu daudzums, kas izraisījis dažu apdzīvoto vietu applūšanu un dara bažīgus arī mūs.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) uzskata, ka iedzīvotājiem jābūt informētiem par pasākumiem plūdu gadījumā, lai izvairītos no zaudējumiem.
Pieredze apliecina, ka plūdu draudi pavasarī pastāv vairākos Latvijas rajonos. Ledus sastrēgumi un teritoriju applūšana novērota Gaujā pie Carnikavas un Ādažiem; Lielupē pie Staļģenes, Mežotnes, Jelgavā un upes ietekas jūrā; Ogres upes grīvā; Ventā pie Kuldīgas, Zūrām un Zlēkām; Daugavā Jēkabpilī, Pļaviņās un Rīgā (Centrāltirgus, ostas, Bolderājas un Mangaļsalas apkaimē). Kā ziņo Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūra, sarežģītākā ledus iešana Daugavā novērota 1912., 1917., 1924., 1929., 1932., 1936. un 1937. gadā. Lielākos palu ūdeņus Daugava nesusi 1931., 1951. un 1956. gadā, kad ziemas bija ļoti bargas un uzkrājās daudz sniega. Pēc trīs aizsprostu uzcelšanas uz Daugavas plūdi Daugavas krastu iedzīvotājus lejpus Pļaviņām gandrīz vairs neapdraud, jo ūdens līmeni iespējams regulēt ar HES pārgāzenēm. Sarežģīti bija apstākļi 1980./81. gada ziemā, kad sala periodi mijās ar atkušņiem. Pirms Ziemassvētkiem vižņu un ledus sablīvējums izraisīja zemāko Sakas salas un Jēkabpils daļu applūšanu. Augsts ledus līmenis pieturējās visu ziemu, un pavasara ledus iešanas laikā Jēkabpils piedzīvoja lielākos plūdus. Arī 1983. gada pavasarī plūdus Pļaviņu – Zeļķu posmā izraisīja ledus sastrēgumi, kuri veidojās vietās, kur visvairāk bija sablīvējušies vižņi aizsalšanas laikā.

VUGD ieteikumi plūdu draudu laikā
Iedzīvotājiem arī pašiem vajadzētu sekot situācijas attīstībai savu mājokļu tuvumā, brīdināt kaimiņus, ņemot vērā to, ka ūdens līmeņa strauja celšanās visbīstamākā, protams, ir naktīs.
Plūdu apdraudēto teritoriju iedzīvotājiem jau laikus vajadzētu parūpēties par veciem cilvēkiem, bērniem, invalīdiem un slimniekiem, atrodot viņiem šajā laikā drošāku mājvietu pie radiem, draugiem, kaimiņiem, nepieciešamības gadījumos lūgt palīdzību pašvaldībām. Māju saimniekiem, lai samazinātu dabas katastrofas nodarītos materiālos zaudējumus, jāpārvieto mantas no pagrabtelpām un pirmajiem stāviem uz augšējiem stāviem vai bēniņiem, jānostiprina pagalmā un mājas tuvumā esošie priekšmeti. Jārēķinās, ka māja var applūst pēkšņi un, ja būs jāevakuējas, nebūs laika prātot, ko ņemt līdzi. Tādēļ laikus jāsagatavo līdzņemšanai dokumenti, nepieciešamie medikamenti, nauda, apģērbi un apavi, pārtikas rezerve. Jāparūpējas arī par mājdzīvniekiem, lai tos varētu bez kavēšanās evakuēt, līdzi ņemot barību. Jāsagatavo evakuācijai izmantojamie transporta līdzekļi (automašīnas, traktori u.c.) un peldošie līdzekļi (laivas, plosti u.c.). Pieejamā vietā jātur kabatas lukturīši vai svece, ar kuru var dot signālu par savu atrašanās vietu applūdes gadījumā.
Ja iedzīvotāji nevēlas evakuēties, atteikums no evakuācijas personai jāapstiprina rakstiski, tā uzņemoties atbildību par sekām.

VUGD ieteikumi tiešā plūdu laikā
Par plūdiem jāinformē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests pa tālruņiem 112 vai 01, kā arī pašvaldība, lai vajadzības gadījumā saņemtu tūlītēju palīdzību. Plūdu gadījumā nakts laikā jāizmanto kabatas lukturīši un sveces, lai glābējiem signalizētu par savu atrašanās vietu.
Dodoties prom no mājas, jāņem līdzi regulāri lietojamie medikamenti, dokumenti, nauda, pārtikas krājumi, apģērbi un apavi, kā arī citas pirmās nepieciešamības preces. Savukārt, evakuējot mājdzīvniekus, jāatceras paņemt līdzi viņiem nepieciešamo barību.
Pametot māju un saimniecības ēkas, jāatslēdz elektroenerģijas un gāzes padeve, vietējās apkures ierīces un iekārtas, jāaizgriež ūdens krāni. Ēkām un būvēm jāaizver logi un durvis, lūkas un slēģi un, ja iespējams, jāaizsit ar dēļiem logi un durvis.

Drošības pasākumi evakuācijas laikā
Lai, bēgot no vienas nelaimes, nenokļūtu citā, ir jāievēro drošības noteikumi arī evakuācijas laikā. Pirms iekāpšanas laivā un mantu novietošanas tajā jāpārliecinās, vai tā ir pietiekami labi nostiprināta. Kritiskās situācijās ir jācenšas saglabāt mieru, tādēļ iekāpt un izkāpt no laivas vajadzētu bez steigas, nedrūzmējoties. Cilvēkiem braukšanas laikā nav ieteicams pārvietoties pa peldošo līdzekli, lai neizraisītu tā apgāšanos, turklāt jāuzmanās, lai laiva neuzbrauktu zemūdens priekšmetiem. Evakuējoties ar laivu, jāievēro, lai tās borta augstums virs ūdens līmeņa būtu ne mazāks kā 20 cm un viļņu laikā laiva pārvietotos perpendikulāri viļņiem. Evakuācijai nedrīkst izmantot laivu stipra vēja un aktīvas ledus iešanas laikā!
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests sadarbībā ar pašvaldību esošajiem vai jaunievēlētajiem vadītājiem precizē pretplūdu pasākumu plānus: seko upju ledus stāvoklim, veic iespējami apdraudēto iedzīvotāju uzskaiti, apzina viņu evakuācijas iespējas u.tml.
Latvijā pabeigts izveidot trauksmes sirēnu sistēmas pirmo kārtu, kas ļauj nepieciešamības gadījumā tās izmantot, lai mudinātu iedzīvotājus ieslēgt radio vai televizoru un saņemt informāciju arī par gaidāmiem plūdiem.
Plūdu draudu vai nelaimju gadījumā jāzvana pa tālruni 112 vai 01 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam!

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa