ATSAUCĒ IETVERT:
Pret zāles dedzināšanu. Ar patiesu bardzību. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.04.2005., Nr. 52 https://www.vestnesis.lv/ta/id/104854
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Pret zāles dedzināšanu. Ar patiesu bardzību
Līdz ar pirmajiem kūlas dedzināšanas gadījumiem tiek gatavoti pretpasākumi šīm aktivitātēm, kas ik gadu izraisa milzu zaudējumus.
 Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I. |
Aicinājumu iedzīvotājiem un
organizācijām iesaistīties pasākumos pret kūlas dedzināšanu vakar
gatavojās izteikt Iekšlietu un Vides ministrija. Savukārt valsts
SIA “Vides projekti” drīzumā sāks kampaņu ar reklāmas klipu,
plakātu un informatīvām pastkartēm. Klipu nosūtīšot visām
televīzijām, ieskaitot reģionālās, bet plakātus paredzēts visā
valstī izplatīt nākamnedēļ.
Kā jau “Latvijas Vēstnesis” informējis, lai gan parasti pērnās
zāles dedzināšana sākas martā vai aprīlī, šogad pirmais incidents
fiksēts jau janvārī. 2004. gadā pirmais kūlas ugunsgrēks tika
reģistrēts zīmīgā datumā – 13. martā – Jūrmalā, otrs – 25. martā
Daugavpilī. Taču jau marta pēdējās dienās zāle dega visā valstī.
Pērn kūlas ugunsgrēkos gāja bojā trīs cilvēki. Kopumā izsvila
lauki 8092 hektāru platībā, ugunsdzēsēji izbrauca uz 2837
izsaukumiem. Nodega 153 ēkas.
Līdz šim zāles dedzināšana bijusi priekšvēstnesis meža
ugunsgrēkiem, kas pavasarī bieži izceļas, liesmām no degošās
zāles ieejot koku audzēs (apmēram 10% gadījumu). Šogad gan vēl
neviens meža ugunsgrēks nav reģistrēts, informē Valsts meža
dienesta meža ugunsapsardzības daļas priekšnieks Arnis Gertners.
Ikgadējais ugunsnedrošais periods, kad mežos tiek ierobežota
saimnieciskā darbība un spēkā stājas aizliegums dedzināt
ugunskurus, iespējams, tikšot izsludināts ap 20. aprīli. Pērn tas
noticis 19. aprīlī, bet pirmais meža ugunsgrēks izcēlies 31.
martā Kalsnavas apkaimē. Parasti, kā skaidro A. Gertners, lēmums
par ugunsbīstamā perioda izsludināšanu tiekot pieņemts atkarībā
no laika apstākļu prognozēm un kūlas dedzināšanas intensitātes.
Atsevišķas pašvaldības atbilstoši ugunsbīstamības situācijai
ugunsnedrošo periodu tiesīgas izsludināt, pirms tas noteikts visā
valstī.
Ja kūlas degšana izraisījusi lielākus postījumus, vainīgajām
fiziskām personām var nākties samaksāt sodu līdz 1500 latu, bet
juridiskajām – 3000 latu.
Guntars Laganovskis, “LV”