Liela brēka par neko?

"Frankfurter Allgemeine Zeitung"

— 2000.08.28.

ANO organizē savu "tūkstošgades galotņu sanāksmi".

Aptuveni 150 valstu un valdību vadītāju ir pieteikuši savu klātbūtni ANO "tūkstošgades galotņu sanāksmē", kas izvērtīsies par līdz šim vislielāko pasākumu. Arī lielo valstu pārstāvji ieradīsies — dabiski, Klintons, Putins, Blērs, Širaks, Šrēders, kā arī daudzi citi, kas uzstāsies ar piecu minūšu runu ANO Ģenerālajā Asamblejā, un to nobeigumu signalizēs sarkanā gaisma. Valstu un vadību vadītāji tiksies arī savā starpā, lai pārrunātu kādus jautājumus. Taču sākotnējais mērķis un iemesls "megasanāksmei" kļūst aizvien neskaidrāks.

Jaunās tūkstošgades sākums, kā to bija iecerējuši ANO plānotāji, būtu īstais laiks lielam pasākumam, kurā valstu vadītāji beidzot nopietni pievērstos savas organizācijas nākotnei. Tika izraisītas cerības par jaunu sākumu, jauniem impulsiem, jaunām idejām un, visupirms, par lielāku interesi par novārtā pamestajām Apvienotajām Nācijām. Līdz šim gan šķiet, ka cerības piepildās tikai formāli. Dzīvīgu debašu vietā par visādām jaunā gadu tūkstoša problēmām dienas kārtībā atkal ir izvirzīta tā pati tradicionālā tēma: "Apvienoto Nāciju loma 21.gadu simtā." Tas, kas sākotnēji tika iecerēts kā būtiska "smadzeņu vētra" par tādām lietām kā pilsoniskā sabiedrība, arvien pieaugošā informācijas pieejamības robežšķirtne, miera spēku nākotne vai ANO reformas, tagad droši vien izvētīsies par īsu, neko neizsakošu priekšlasījumu kopumu. Par vienu no četriem priekšsēdētājiem savās sanāksmēs Asambleja ir nozīmējusi pazīstamo populistu venecuēlieti Čavesu, kas ar savu vizīti pie Sadama Huseina ir sagrāvis vispārpieņemto Apvienoto Nāciju kursu. Problēmas ir sagaidāmas arī "protokola "jautājumos. Tas, kurš kurā rindā un kurā zālē sēdēs un kurš kuram blakus, droši vien būs jāizlemj diplomātiem pašās pēdējās minūtēs. Pašlaik šķiet, ka politiķi ir nogaidoši vai pat kritiski, vērtējot citu politiķu iedalījumu tajā pašā līgā. Droši vien, ka Klintons atteiksies pilnībā, bet Šrēders vēl nav pilnībā izlēmis, vai piedalīties personiski tā dēvētajās "apaļā galda" sarunās.

Daudzi ANO novērotāji šaubās, vai bez šīm un citām neskaidrībām, kas sacels tik lielu troksni, kaut kas paliks pāri arī no pašas lielās sanāksmes. Pašreiz sarunas norit arī par gala deklarāciju. Galu galā vēlamo rezultātu valdību vadītāji nevarēs mainīt, jo ANO ģenerālsekretārs Kofi Annans jau pirms vairākiem mēnešiem ir iesniedzis savu priekšlikumu un arī tagad organizē visus sagatavošanas darbus. Annans piedāvā saturīgas un inovatīvas debates par starptautiskās sadarbības funkcionēšanu globalizācijas laikmetā un šai nolūkā jau pirms kāda laika ir sagatavojis pamatīgu pētījumu. Ja tuvākajās dienās daudz kas nenoskaidrosies, tad "tūkstošgades tikšanās" nekādi nevarēs izpildīt ar to saistītās cerības, lai cik žēl arī nebūtu ģenerālsekretāram. Viņš līdz šim ir konstatējis, ka dalībvalstis izturas pārāk neizlēmīgi un atturīgi. Kaut gan visiem klātesošajiem labā atmiņā vajadzētu paturēt neveiksmīgo ANO jubilejas sanāksmi 1995.gadā. Toreiz ārpus oficiālajiem pasākumiem patiesībā nekas arī nenotika, un sanāksmes beigu paziņojums vēl tagad nav ticis īstenots.

Šajā reizē sagatavošanas darbi ir sākti laikus. Lieta ir tā, ka arī Ananam ir ko zaudēt — piemēram, vai viņš tiks atkārtoti izvirzīts nākamajā gadā par kandidātu atkalievēlēšanai ģenerālsekretāra amatā. Viņam ievērojamu kaitējumu varētu nodarīt šīs sanāksmes pilnīga izgāšanās. To ļoti labi saprot dalībvalstu pārstāvji. Tieši tādēļ arī viņi visi sadarbojas, arī tādā gadījumā, ja jaunā globālā organizācijas arhitektūra šoreiz vēl droši vien netiks izstrādāta. Arī bundeskancleram Šrēderam ir savi iemesli uzstāties. Viņa priekšgājējam Kolam sakarā ar neierašanos uz ANO 50.gadadienas svinībām nācās izdzirdēt diezgan daudz nepatīkama. Šajā gadījumā kanclers to vairs nevēlas atkārtot.

Friderike Bauere