"Miera vēl nebūs"
"Frankfurter Rundschau"
— 2000.09.05.
Putins dialogā ar Japānu izmanto vienīgo kārti, ko viņš var izspēlēt: nacionālistisko.
Šķita, ka ar Borisu Jeļcinu šis tas ir iespējams: 1997. gada novembrī toreizējais Japānas valdības vadītājs Riutaro Hašimoto tikšanās laikā Krasnojarskā bija tuvu tam, lai panāktu vienošanos, bet Tokijas tuvumā 1998. gada aprīlī bija jau konkrētāk. Runa bija par stratēģisko sadarbību un par miera līgumu līdz 2000. gada beigām. Pa šo laiku ziemeļu vējš ir kļuvis ledaināks. Tagad prezidents Putins izspēlē vienīgo kārti, ko viņš var izspēlēt. Un tā ir nacionālistiskā.Tas, kurš Čečenijā aizsargā svētās robežas arī tad, ja pēc tam tur nepaliek neviens čečens, nevar Japānai atdot četras salas pat tad, ja līdz ar to 55 gadus pēc karadarbības izbeigšanas beidzot formāli tiktu noslēgts miers. Un ir jau arī noderīgi, ja, neņemot vērā draudzību un lielo ekonomisko nozīmi, ir līdzeklītis, ar kuru šad un tad var pakaitināt japāņus.
Taču kopš Jeļcina un Hašimoto laikiem arī tur ir kaut kas mainījies, un tas tagad savukārt kaitina Krievijas vadību: jaunā drošības līguma versija ar ASV. Politiskā klimata karte nerāda skaidra laika miera apgabalu, bet drīzāk nacionālistisku nokrišņu fronti. Tas varētu būt mazliet pārspīlēti. Taču cerīgi tas neizskatās.
Karls Grobe