"Krievi nav vieni savās problēmās"

"International Herald Tribune "

— 2000.08.25.

Krievijas iedzīvotājiem ir jāzina, ka viņu lielajās bēdās un dusmās par "Kursk" likteni viņiem juta līdzi gandrīz visā pasaulē.

Tas bija karakuģis, būvēts uzbrukumam, bet pēc visiem notikumiem šobrīd vairs nav jūtama visvarenā Maskavas militārā spēka elpa. Rietumi ir nonicinājuši veco padomisko domāšanu un paradumus laikā, kad vēl bija iespējams visu vērst par labu. Ir acīm redzams, ka Krievijas cilvēku izjūtas ir līdzīgas. Taču viņu valdība ir daudz vairāk zaudējusi ar novēlotu reakciju un neveikliem aizbildinājumiem par nelaimes gadījuma iemesliem, kas vēl arvien nav izskaidroti. Ir grūti paredzēt, kādu iespaidu tas atstās uz Maskavas rīcību nākotnē.

Ir būtiski apzināties, ka par šo notikumu Krievijas iedzīvotājiem, tāpat kā rietumvalstu iedzīvotājiem, bija tiesības uzzināt laikus. Iespējams, ka nekad netiks noskaidrots, vai ātrāka reakcija, ārvalstu palīdzības pieņemšana lepna noraidījuma vietā būtu līdzējusi glābt vismaz dažas dzīvības. Bet nav nekāda attaisnojuma lēnajai reakcijai — ne militāro noslēpumu izpaušanas draudi, ne Krievijas "stājas" zaudēšanas draudi neattaisno nepaveikto, jo tomēr vēl bija cerības atrast izdzīvojušos.

Ar dalītām ciešanām tika cerēta un gaidīta jūrnieku glābšana. Arī vajadzība pēc informācijas pierādīja, cik daudz kopīga ir cilvēkiem visā pasaulē abās sairušā dzelzs priekšskara pusēs.

Dažas dienas pirms "Kursk" nelaimes lidmašīna "Concorde" sadega liesmās netālu no Parīzes. Abi šie gadījumi pierāda moderno tehnoloģiju iespējas, materiālu pierādījumu, ka viss var būt ne tikai praktisks, bet arī nekam nederīgs un neattaisnojams. Lidmašīna, lai cik tas briesmīgi būtu, sadeg liesmās. Zemūdene vairs neuzpeld no ledainas jūras dzīlēm, un vīri ar sitieniem pa korpusu lūdz glābt viņu pamazām dziestošās dzīvības. Ir laiks justies apdraudētiem.

Viss noved pie pastiprinātas apziņas, ko nozīmē aukstā kara beigas. Nav nozīmes ieņemt aizsardzības vai uzbrukuma pozīcijas pret to, kas ir labs un kas slikts kādai pusei. Abās pusēs cilvēkiem ir nepieciešama patiesība, ko runā viņu vadītāji. Policejiskas valsts principu un represiju aizmiršana vienlīdz interesē gan Rietumu sabiedrību, gan Krieviju. Līdzās cilvēciskai attieksmei un pareizas politiskas informācijas saņemšanai pastāv arī attieksme pret nelaimju sekām un to novēršanu. Ir saprotams, ka traģēdijā bojā gājušo ķermeņus radinieki vēlas izcelt, lai arī tradicionāli bojā gājušie jūrnieki tiek apbedīti jūras dzelmē. Lai šajā gdījumā pārliecinātos par iespējām izcelt jūrnieku mirstīgās atliekas, ir jāpārliecinās par to, vai zemūdenes atomreaktori nav bojāti. Relatīvi sekli gulošās zemūdenes atliekas rada pastiprinātu risku, ka rūsējošo konteineru saturs ir radioaktīvs un bīstams. Tā ir nopietna problēma Kola Peninsula apgabalā, kurā jau ilgu laiku Krievija gremdējusi atomreaktoru daļas, spītējot Norvēģijai.

Ir pienācis laiks, kad nopietnāka attieksme ir jāveltī brīdinājumiem. Norvēģi zina, ko runā, jo viņi novēroja notiekošo, cik vien cieši tas bija iespējams un cik vien Krievijas drošības sistēmas to pieļāva. Norvēģijai ir liela pieredze zemūdens niršanā un ekspertīžu veikšanā, kā to pierādīja nirēji, atverot "Kursk" lūku, jo daudz ir strādāts arī Ziemeļjūras zemūdens naftas iekārtās.

Atomreaktoru izmaksas, uzbūve, dažādās detaļas netiek daudz rādītas un atklātas. Taču pēckara atombruņošanās sacensība notiek milzīgos apjomos. Kā teikušas Amerikas Savienotās Valstis, jāpatur prātā iespēja, ka nacionālā aizsardzība varētu izaicināt uz jaunu bruņošanās sacensību.

Atbruņošanās nav tikai ieroču aizmešana vien. Tas ir ļoti sarežģīts un dārgs uzdevums, kurā ASV gudri palīdz Krievijai ar finansējumu, bet, protams, ir jādara vairāk. Šāda palīdzība ir ļoti nepieciešama, un katrs dolārs atmaksāsies vairākkārtīgi, ko nevar teikt par dažām ekstravagantām Pentagona idejām.

Jaunajai tūkstošgadei sākoties, ir palielinājusies tendence aizmirst to, ko iemācījis aukstais karš, un ir tieksme aizmirst to, cik smaga nasta tā bija. "Kursk" traģēdija ir atgādinājums, ka jāstrādā kopā pēc iespējas ciešākā sadarbībā, lai pasaulē saglabātu mieru.

Flora Luisa