Uzturoties valstsvizītē Zviedrijas Karalistē

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 1.aprīlī valstsvizītes laikā Zviedrijā Upsalas universitātē uzrunāja pētnieku un studentu auditoriju, paužot gandarījumu par iespēju dalīties domās par Eiropas nākotni un vērtībām universitātē, kas devusi pasaulei jau astoņus Nobela prēmijas laureātus.
Prezidente runāja par Eiropas vērtību vēsturi, uzsverot, ka ir ļoti būtiski, lai tās vērtības, kas gadsimtu gaitā radītas, netiktu nelietīgi izmantotas atsevišķu ekstrēmistu kustību vai ideoloģisku mērķu vārdā. Viņa atzīmēja, ka šogad, kad pasaule atceras 60 gadus kopš Otrā pasaules kara beigām, ir jādomā par to, kā radās nacisma un staļiniskās ideoloģijas, uz kāda pamata šīs totalitārās sistēmas balstījās un kā no šīm vēstures mācībām veidot 21.gadsimta Eiropu par demokrātijas, miera, labklājības, cilvēktiesību un likuma varas Eiropu. Pēc V.Vīķes-Freibergas vārdiem, Eiropas sarežģītā un kariem bagātā vēsture pierāda, ka ar atsevišķām vērtībām, tajā skaitā kristīgajām, var arī nelietīgi manipulēt, tādējādi radot bāzi atsevišķiem režīmiem.
Prezidente uzsvēra, ka tieši mācību centri visā Eiropā ir bijuši tas pamats, kas ļāva attīstīties demokrātiskām, eiropeiskām vērtībām. Brīva personu kustība Erasma un citu zinātnieku laikā lika pamatus šādu apgaismes un izglītības centru radīšanai, un rakstības, lasītprasmes un zinību izplatīšanās ļāva šīs vērtības visā Eiropā izplatīt no paaudzes paaudzē.
V.Vīķe-Freiberga uzsvēra, ka šodienas jaunajā Eiropā katrai no 25 valstīm ir vienādas tiesības un vienādas iespējas piedalīties Eiropas lēmumu veidošanā un pieņemšanā. Viņa uzsvēra, ka šīs ir fundamentālas tiesības un ir jānovērtē tas, ka pirmo reizi Eiropas vēsturē ir radīta sistēma, kur suverēnas valstis, brīvprātīgi sadarbojoties, spēj radīt spēcīgu kontinentu, kas balstās uz kopējām vērtībām un nākotnes redzējumu. Valsts prezidente atzīmēja, ka konsensa princips palīdzēs turpmāk darīt Eiropu vēl spēcīgāku un attīstītāku.
Runājot par šodienas Eiropas aktualitātēm, viņa atzīmēja, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis katra atrodas lēmuma pieņemšanas priekšā, lai ratificētu Eiropas konstitucionālo līgumu – dokumentu, kas apvieno visus pamatprincipus, uz kuriem balstās jaunās Eiropas pārvalde un vērtību sistēma. Viņa uzsvēra, ka apstiprinājums Eiropas valstu vērtību spēkam būs arī Eiropas centieni izplatīt demokrātijas un cilvēktiesību vērtības pāri ES robežām tās tiešajos kaimiņos, kā arī tālāk – Āfrikā un Āzijā. Tas būs pienesums cilvēces humānisma padziļināšanai visā pasaulei.
Prezidente arī detalizēti izklāstīja Latvijas vēstures sarežģītos līkločus pēc Otrā pasaules kara un uzsvēra, ka, 9.maijā braucot uz Maskavu, viņa gan pieminēs tos Krievijas cilvēkus, kas krita karā, gan uzskata šo braucienu par apliecinājumu tam, ka visiem kopā nākotnē ir jāveido tāda Eiropa, kas būtiski atšķirtos no 20.gadsimta karu un nežēlīgu sadursmju Eiropas un būtu stabilitātes, miera un labklājības Eiropa.
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 1.aprīlī Upsalā pie mājas, kurā dzīvoja Zenta Mauriņa, atklāja goda plāksni, uzsverot, ka Upsala var būt lepna, ka šajā pilsētā dzīvojusi slavena oratore, domātāja, rakstniece Zenta Mauriņa.
“Viņa bija vienreizēja personība, viņa bija vienreizēja eiropiete, pārzināja vairākas valodas, sīki pārzināja Eiropas literatūru, tajā skaitā zviedru literatūru. Cilvēki, kas dzirdējuši viņu runājam, ir man stāstījuši, ka viņas sacītais vārds bijis tikpat spēcīgs un uzrunājošs kā viņas rakstītais,” sacīja prezidente.
V.Vīķe-Freiberga uzsvēra, ka Z.Mauriņa viena no pirmajām sākusi runāt par sieviešu vienlīdzīgām tiesībām studēt un būt zinātniecēm.
Prezidente pateicās Zviedrijai par to, ka Z.Mauriņa varēja Upsalā pavadīt vienu no savas dzīves posmiem, kamēr Latvija bija okupēta.
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 1.aprīlī uzrunāja Zviedrijas uzņēmējus, uzsverot, ka tirdzniecības attiecības saista Latviju un Zviedriju jau kopš viduslaikiem, kad abas zemes aktīvi piedalījās Hanzas savienībā, kas bija viena no pirmajām brīvajām tirdzniecības organizācijām pasaulē. Tomēr viņa atzīmēja, ka šodien jaunu sadarbības elementu abu valstu tirdzniecībā ievieš abu valstu pilntiesīgā dalība Eiropas Savienībā (ES). “Zviedrijai un Latvijai abām ir kopējas intereses, lai šis Baltijas jūras reģions būtu stabils, drošs, dinamisks un konkurētspējīgs, un, lai to panāktu, ir jāsamazina lielās ekonomiskās atšķirības, kas vēl joprojām eksistē starp ES vecākām un jaunākām dalībvalstīm,” sacīja prezidente.
Prezidente arī uzsvēra, ka ir pilnībā pārliecināta: lai Eiropa varētu turpināt savu labklājības ceļu, ir stingri jāievēro brīvā tirgus un atvērtās konkurences pamatprincipi: “Personu, preču un pakalpojumu brīva kustība ir jānodrošina ES-25 mērogā tieši tāpat, kā tas kādreiz bijis ES-12 vai ES-15 mērogā, jo tikai ar šādiem apstākļiem ekonomika un sociālā attīstība katrā no dalībvalstīm var tikt garantēta un tikai uz šā pamata ES var cerēt kļūt par tiešām konkurētspējīgu globālā mērogā.”
V.Vīķe-Freiberga sacīja, ka Latvijas uzņēmumi arvien vairāk sāk meklēt izejas ceļus uz ārējām investīcijām un Zviedrija ir aktīvs Latvijas uzņēmēju intereses objekts. Jau tagad 560 zviedru uzņēmumi strādā Latvijā, un starp tiem ir lielu Zviedrijas uzņēmumu vārdi. Viņa arī uzsvēra, ka savstarpējos tirdzniecības sakarus šodien veicina jaunie daudzveidīgie gaisa un ūdens satiksmes sakari starp Rīgu un Zviedriju. (Pilns runas teksts tiek gatavots publicēšanai.)
Dāvinot Zviedrijas Latviešu sestdienas skolas bērniem Latvijas karti un grāmatas par Latviju, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vēlēja, lai katrs no latviešu kopienas bērniem noteikti jau drīzumā apmeklētu Latviju un skatītu savām acīm to zemi, ko viņi Lieldienu pasākumā zīmējuši.
Uzrunājot sanākušos latviešus, prezidente atzīmēja, ka kopš laika, kad latvieši bēgļu gaitās ieradās Zviedrijā, katrs no viņiem ir atradis savu ceļa gājumu Zviedrijā un katrs no viņiem ir bijis Latvijas vēstnieks.
Prezidente arī sacīja, ka Latvija un Zviedrija šobrīd sadarbojas jaunā statusā kā Eiropas Savienības dalībvalstis, kur katrai nācijai ir vienlīdzīga balss.
Prezidente pauda prieku būt valstsvizītē Zviedrijā desmit gadus pēc iepriekšējās Latvijas valstsvizītes Zviedrijā un sacīja, ka tas ir liels gods un īpaša draudzības zīme Latvijai.
Zviedrijas karaliskajā bibliotēkā, klātesot Zviedrijas karaļpārim un Latvijas prezidentei, tika noslēgts savstarpējs sadarbības līgums starp Zviedrijas Karalisko bibliotēku un Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB). Kā, iepazīstinot ar Gaismaspils projektu, atzīmēja LNB direktors Andris Vilks, sadarbības projektā ir paredzēts abām bibliotēkām sadarboties informācijas tehnoloģijās, kā arī zināšanu sabiedrības attīstībā, tajā skaitā bibliotēkām dalīties pieredzē, kā arī kopīgi darboties Eiropas Savienības bibliotēku projektos.
Andris Vilks sacīja, ka Zviedrijas Karaliskā bibliotēka ir pazīstama kā akadēmiskā tipa bibliotēka, savukārt Latvijas Nacionālā bibliotēka ir slavena ar lielo publisko lietotāju skaitu un tādējādi abas bibliotēkas var dalīties pieredzē par savas darbības principiem un nākotnes redzējumu, lai bibliotēka kļūtu par aktīvu instrumentu arī nākotnes eiropieša zināšanu apguves procesā.

Valsts prezidenta preses dienests