Zviedrijas Riksdāgā Stokholmā 2005. gada 31.martā:

Priekšsēdētāja kungs! Direktora kungs! Ekselences! Dāmas un kungi!
Es esmu pagodināta uzrunāt Zviedrijas parlamenta deputātus Riksdāgā, un man ir patiess prieks apciemot Latvijas draugus, par kādiem nešaubīgi uzskatāmi Zviedrijas iedzīvotāji. Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991.gadā attiecības starp mūsu valstīm ir bijušas tuvas un draudzīgas, un tās kļūs vēl ciešākas sakarā ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā pagājušā gada maijā.
Pēdējā Eiropas Savienības paplašināšanās ir svarīgs solis, lai mazinātu vēsturisko netaisnību, kas izraisīja gadu desmitiem ilgu Centrālās un Austrumu Eiropas valstu pakļaušanu. Tagad, pirmo reizi tās vēsturē, Eiropa ir ceļā uz to, lai pārtaptu vienotā kontinentā, kas tiktu apvienots nevis ar spēku un militāriem iekarojumiem, kā tas ticis darīts gadsimtu gaitā, bet tāpēc, ka tā ir Eiropas brīvā griba.
Pirmo reizi Latvija un Zviedrija var sadarboties kā līdztiesīgi partneri brīvu un demokrātisku valstu paplašinātā saimē.
Mēs no visas sirds esam pateicīgi par to ievērojamo atbalstu, kādu Zviedrija ir sniegusi Latvijai kopš mūsu neatkarības atjaunošanas. Zviedrija ir tā valsts, kas pirmā no jauna atvēra vēstniecību Rīgā tikai dažas dienas pēc neveiksmīgā valsts apvērsuma 1991.gada augustā. Šis drosmīgais ticības apliecinājums Latvijas nākotnei iedrošināja citas valstis sekot šim paraugam un palīdzēja nodrošināt to, ka starptautiskā sabiedrība atzina manas valsts atdzimšanu.
Zviedrija aktīvi atbalstīja Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, par ko mēs easm pateicīgi, un ir turpinājusi būt draugs un sabiedrotais, uz kuru Latvija var paļauties. Nebūdama ļoti liela valsts, Zviedrija ir viens no lielākajiem ārzemju investoriem Latvijā. Bez tam Zviedrija ir arī Latvijas trīs lielāko tirdzniecības partneru starpā.
Radniecības un sadarbības saites, kas apvieno abas mūsu Baltijas jūras valstis, pilnveidojas un nostiprinās lielākoties tāpēc, ka mūsu sadarbība ir balstīta uz kopējām vērtībām un kopīgām interesēm. Abas mūsu valstis tic brīvības, demokrātijas un tiesiskuma prioritātei. Abas mūsu valstis vēlas redzēt apvienotu Eiropu, kurā nav mākslīga iedalījuma austrumos un rietumos vai ziemeļos un dienvidos, demokrātiskās un nedemokrātiskās vai bagātās un nabagās valstīs. Un abas mūsu valstis vēlas redzēt visu Baltijas jūras reģionu kā stabilitātes un pārticības reģionu. Mēs esam ceļā uz šo kopīgo mērķu īstenošanu, darot to gan ar intensīvu sadarbību, gan arī sadarbojoties reģionālās un starptautiskās organizācijās.
Pastiprinātā sadarbība starp Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm apvienotā astoņu valstu grupā, kas pazīstama ar nosaukumu NB-8 jeb “Ziemeļi-Baltija 8”, no jauna politiski apstiprina mūsu kopīgos mērķus un vērtības. Šīs ciešās attiecības, kas balstās uz līdztiesīgām attiecībām starp visām astoņām valstīm, noteikti veicinās mūsu reģiona izaugsmi. Tādas iniciatīvas kā Baltijas attīstības forums arī palīdzēs Baltijas jūras reģionam attīstīties par globāli konkurētspējīgu un dinamisku pasaules ekonomikas daļu. Baltijas attīstības forums jau tagad kalpo kā struktūra, kas palīdz uzņēmējiem un lēmumu pieņēmējiem ģenerēt un ierosināt idejas, kā arī lai izveidotu biznesa tīklu Baltijas jūras valstīs.
Lai gan mūsu valstu sadarbības līmenis palielinās, tas tomēr vēl nav izsmēlis visu savu potenciālu. Piemēram, 2004.gadā tikai trīs Zviedrijas studenti studēja Latvijas augstākajās mācību iestādēs. Es priecātos redzēt savstarpējo kontaktu palielināšanos starp Latvijas un Zviedrijas iedzīvotājiem, un es ceru, ka draudzība starp mūsu valstīm gūs jaunu impulsu nākamā gada pavasarī, laikā, kad Rīgā notiks pasaules čempionāts hokejā.
Priekšsēdētāja kungs!
Piecdesmit garus gadus Baltijas jūra atdalīja brīvos un apspiestos, bagātos un nabagos. Tagad, kad Baltijas valstis un Polija pievienojušās Eiropas Savienībai, mums ir iespēja pārvērst Baltijas jūras reģionu par vienu no visdinamiskākajiem ekonomiskās attīstības reģioniem Eiropas kontinentā. Es uzskatu, ka manas valsts iestāšanās Eiropas Savienībā ir ne tikai labas beigas, bet arī jauns sākums.
Latvija kopā ar Lietuvu un Igauniju plāno pievienoties eiras zonai un Šengenas līguma zonai tuvāko trīs gadu laikā. Kā apliecinājums manas valsts progresam ir fakts, ka Latvija vairs nesaņem divpusējo palīdzību no Zviedrijas. Galvenā Latvijai sniegtās Eiropas palīdzības forma tagad ir dažādi Eiropas Savienības fondi.
Neraugoties uz ievērojamo attīstību, ko sasniegušas visas postkomunistiskās jaunās Eiropas Savienības dalībvalstis, vēl aizvien liels izaicinājums ir iespējami drīzāk samazināt lielās ekonomiskās atšķirības, kas pastāv starp Eiropas Savienības vecajām un jaunajām dalībvalstīm. Es nešaubos, ka Eiropas Savienības strukturālo un kohēzijas fondu efektīva izmantošana nostiprinās mūsu ieguvumus un radīs pozitīvas strukturālas izmaiņas jauno dalībvalstu nacionālajās ekonomikās. Tas ar laiku palīdzēs samazināt sociālo un ekonomisko nevienlīdzību, kāda pastāv gan pašās valstīs, gan valstu starpā.
Es ar gandarījumu varu atzīmēt, ka, pateicoties iedzīvotāju augstajai motivācijai un darba ētikai, ko nespēja iznīcināt pat padomju okupācija, Latvija ir demonstrējusi vienu no visstraujākajiem ekonomiskās izaugsmes rādītājiem Eiropas Savienībā. Mēs esam apņēmušies panākt mūsu attīstītākās kaimiņvalstis un panākt tās īsā laika periodā. Mēs vēlamies pēc iespējas drīzāk sasniegt tādu līmeni, lai tāpat kā Zviedrija varētu sniegt savu ieguldījumu Eiropas Savienības budžetā.
Agrākajos gados Eiropas Savienības izlīdzināšanas programmas un strukturālās attīstības fondi vienmēr ir devuši reālus un ilgstošus rezultātus. Tie ir snieguši būtisku ieguldījumu dzīves līmeņa paaugstināšanā vienā Eiropas Savienības dalībvalstī pēc otras, tai skaitā Portugālē, Īrijā, Spānijā un Grieķijā. Tikmēr, kamēr jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm tiks piešķirtas tās pašas priekšrocības, nav šaubu par to, ka arī tās var piedzīvot veiksmīgu ekonomisko un sociālo transformāciju. Esmu pārliecināta, ka vidēji īsā laikā Latvija spēs palielināt ienākumu līmeni uz vienu iedzīvotāju, kas šobrīd vēl aizvien ir mazāks par 50 procentiem no Eiropas Savienības vidējā līmeņa.
Tomēr mums jāsaprot, ka Eiropas sasniegumi zināmā mērā ir padarījuši eiropiešus par savu panākumu upuriem. Konkurence, kas pastāv aiz Eiropas Savienības robežām, kļūst aizvien sīvāka. Tas nozīmē, ka Eiropai būs jāsper daži sāpīgi soļi, lai stimulētu tās ekonomisko attīstību, sasniegtu pārskatītos Lisabonas stratēģijas mērķus un padarītu Eiropas Savienību par globālu spēlētāju pasaules ekonomikā.
Raugoties no šā skatpunkta, desmit jauno dalībvalstu, kurās algas ir mazākas, pievienošanās var dot Eiropai nepieciešamo stimulu, lai tā atgūtu konkurētspēju. Pirmkārt, ir skaidrs, ka jāsaglabā brīvā tirgus ekonomikas pamatprincipi, ka brīva personu, preču un pakalpojumu aprite jāievēro ES-25. Eiropas Savienībai jāpievērš uzmanība tādam būtiskam jautājumam kā situācijai, kad sociālais kontrakts dažās valstīs ir radījis nepieņemamu barjeru brīva tirgus ekonomiskajiem principiem. Ir jāatrod tāda kopēja pozīcija, kas neapdraudētu ieguvumus sociālajā sfērā, ar kuriem dažas valstis, piemēram, Zviedrija, tik ļoti lepojas.
Jaunajā globalizācijas laikmetā jauni papildu izaicinājumi sagaida ne tikai Latviju un Zviedriju, bet visas Eiropas valstis. Starp tiem svarīgākie ir vides aizsardzības jautājumi, slimību apkarošana (gan dzīvnieku, gan cilvēku), organizētā noziedzība un terorisms, kā arī cilvēku tirdzniecība un seksa verdzība. Lielais bagāto rietumu valstu klientu pieprasījums pēc seksa pakalpojumiem ir radījis to nabadzīgāko kaimiņu piedāvājumu, un tā sekas ir nelegāla cilvēku tirdzniecība, kuru kontrolē starptautiskās noziedzības aprindas. Lai atrisinātu šo nopietno sociālo problēmu, nepieciešami kontroles pasākumi, kas tiktu vērsti ne tikai uz piegādātājiem, bet arī uz pasūtītājiem. Šīs problēmas nepazīst robežas, un tāpēc ar tām jācīnās ciešā transnacionālā sadarbībā.
Priekšsēdētāja kungs!
Aprīlī Latvija svinēs pirmo gadadienu kopš iestāšanās NATO aliansē. Es nešaubos, ka NATO drošības telpas paplašināšanās ir devusi lielu ieguldījumu visa Baltijas jūras reģiona tai skaitā netieši arī Zviedrijas, kolektīvās drošības nostiprināšanā. Latvija NATO vadībā piedalās miera uzturēšanas operācijās Kosovā, Afganistānā, Irākā un Gruzijā.
To darot, mēs vēlamies stiprināt jaunās pilsoniskās sabiedrības šajās topošajās demokrātijās. Nesenajā pagātnē Ukraina un Gruzija ir piedzīvojušas nevardarbīgas demokrātiskas revolūcijas, kas bija ļoti līdzīgas dziedošajām revolūcijām, kas norisinājās Baltijas valstīs pirms piecpadsmit gadiem. Latvija uzskata par prioritāti atbalstīt šo valstu centienus nostiprināt demokrātiju un cerīgi raugās uz notikumu attīstību Kirgizstānā un Moldovā. Mēs esam daudz iemācījušies mūsu pašu attīstības ceļā no agrākās nebrīvās valsts iekārtas uz parlamentāru demokrātiju un no komunistiskās plānveida ekonomikas uz brīvā tirgus ekonomiku. Mēs esam gatavi dalīties pieredzē ar šīm valstīm, kas ir pārejas posmā.
Atgriežoties pie jautājuma par mūsu pašu ģeogrāfisko reģionu, – Latvija uzskata par prioritāti Eiropas Savienības paplašināšanos, jaunās Eiropas konstitūcijas pieņemšanu. Lai gan tas nav ideāls dokuments, konstitūcija ir mūsu kopīgāa nākotnes stūrakmens. Tā ir kulminācija darbam, kas tika aizsākts pirms 55 gadiem ar Šūmana deklarācijas parakstīšanu.
Maijā mēs arī svinēsim sešdesmito gadadienu kopš Otrā pasaules kara beigām. Latvijā šī gadadiena tiek atzīmēta ar dalītām jūtām, jo mums vienas brutālas okupācijas – nacistiskās Vācijas – beigas nozīmēja citas okupācijas – Padomju Savienības – sākumu.
Mēs noteikti nosodām nacistiskās Vācijas un tās vietējo līdzdalībnieku pastrādātos noziegumus, taču mēs arī vēlamies pievērst pasaules uzmanību tiem noziegumiem, kurus Centrālajā un Austrumu Eiropā vairāku gadu desmitu laikā pastrādāja Padomju Savienība.
Es uzskatu, ka visu demokrātisko valstu pienākums ir mudināt Krieviju nosodīt tos noziegumus, kas komunisma vārdā tika pastrādāti padomju gados, un mudināt Krieviju atzīt pašai savu vēsturi, tāpat kā to pēc Otrā pasaules kara beigām izdarīja Vācija, tāpat kā to kopš neatkarības atgūšanas ir darījusi mana valsts, un tāpat kā to ir izdarījusi Zviedrija attiecībā uz Baltijas militārpersonu izdošanu Otrā pasaules kara beigās. Es vēlētos piebilst, ka pirms mazāk nekā divām nedēļām mūsu vēstnieks Bērtuļa kungs atklāja izstādi Stokholmas dzīvās vēstures forumā, kas stāsta par Latvijas leģionāru izdošanu PSRS.
Pirmo reizi mūsu vēsturē mēs esam ielikuši pamatus, lai uzbūvētu jaunu Eiropu, ko veidotu neapdraudētas, pārtikušas un stabilas valstis, kas ar laiku aptvers visu Eiropas kontinentu. Šī ir iespēja, kuru nedrīkst palaist garām. Es esmu pārliecināta, ka pieaugošā sadarbība starp Latviju un Zviedriju ar gadiem nostiprināsies, kamēr mēs kopīgi strādāsim, lai uzceltu jaunu un labāku Eiropu bez kariem, konfliktiem un mākslīgām robežām.

“LV” (Ivonna Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas