Zviedrijas karaļa un karalienes rīkotajās oficiālajās pusdienās par godu Latvijas prezidentes valstsvizītei Zviedrijā, Karaļa pilī, Stokholmā, 2005.gada 31.martā:

Jūsu majestātes! Jūsu Karaliskās augstības! Ekselences! Dāmas un kungi!
Man kā Latvijas prezidentei ir liels pagodinājums un iepriecinājums būt Zviedrijā oficiālā valtsvizītē. Es vēlos izteikt pateicību un lielu atzinību pati savā, mana dzīvesbiedra profesora Freiberga un visas Latvijas delegācijas vārdā par izcilo viesmīlību, ko mēs baudām jūsu karaliskajā pilī, kas ir tik bagāta ar tradīcijām un kas nesen atzīmēja savu 250.gadadienu.
Zviedrija ir īpaša Latvijas kaimiņvalsts, par ko liecina ciešie mūsu valstu kontakti, kas ir kļuvuši dziļāki, plašāki un nozīmīgāki pēdējo piecpadsmit gadu laikā, kad mēs centāmies atgūt savu vietu Eiropā pēc piecdesmit gadus ilgas piespiedu atdalīšanas no tās.
Jūsu majestāte!
Kontakti starp latviešiem un zviedriem aizsākās jau tālā pagātnē, kopš tā laika, kad sākās kuģošana pa jūru. Vikingi siroja un pat izveidoja apmetnes Kurzemes krastā un izmantoja Daugavu kā tirdzniecības ceļu, bet kurzemnieki devās uz vikingu zemēm, lai laupītu un tirgotos. Taču laika gaitā šīs attiecības kļuva asimetriskas, Zviedrijai izveidojoties par vienotu karaļvalsti, bet Latvijai paliekot sadalītai un pakļautai vairāku tās kaimiņvalstu, tai skaitā Zviedrijas, uzbrukumiem, kuru mērķis bija iekarot Latviju.
Laika posmā starp 1621. un 1710.gadu Rīga bija viena no Zviedrijas impērijas nozīmīgākajām pilsētām ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, bet Livonija kļuva par Zviedrijas karaļvalsts maizes klēti. Zviedrijas administrācijas veiktajām reformām bija tālejoša nozīme. Zviedru valdīšanas laikā dzimtcilvēku tiesības un pienākumi bija skaidri reglamentēti, un tika atvērtas pirmās draudzes skolas zemnieku bērniem, attīstījās grāmatu iespiešana, Bībele tika iztulkota latviešu valodā, lai veicinātu protestantisma izplatīšanos. 1694.gadā tika ieviesta obligāta izglītība visiem bērniem – gan no muižnieku, gan zemnieku ģimenēm. Šo progresīvo attīstību pārtrauca Zviedrijas sakāve Ziemeļu karā 1710.gadā, kā arī Krievijas caru veiktā pakāpeniskā Latvijas teritoriju iekarošana 18.gadsimtā. Tomēr reformām bija paliekošs iespaids, jo Latvijas zemnieki kopā ar lasīt un rakstīt prasmes apguvi sāka labāk apzināties savas tiesības.
Ciešāki kontakti mūsu valstu starpā atkal kļuva iespējami pēc 1918.gada, kad tie veidojās uz pilnīgi jauniem pamatiem – Latvija bija neatkarīga valsts un viena no Tautu Savienības dibinātājvalstīm. Laikā starp abiem pasaules kariem īpaši sekmīga bija sadarbība kultūras jomā. Paplašinājās kontakti starp iedzīvotāju grupām un atsevišķiem cilvēkiem, galvenokārt pateicoties 1925.gadā nodibinātās Zviedrijas–Latvijas biedrības aktivitātēm. Gan bērni, gan pieaugušie Latvijā ar aizrautību lasīja zviedru rakstnieku latviešu valodā tulkotās grāmatas, un slaveni mākslinieki kļuva pazīstami Baltijas jūras abās pusēs. 20.gadsimta trīsdesmitajos gados katru nedēļu bija kuģu satiksme starp Zviedriju un Latviju, kas atveda zviedrus uz Latvijas smilšainajām pludmalēm, kuras kļuva par daudzu zviedru iecienītu atpūtas vietu.
Tikai nedaudz gadu vēlāk šīs pašas pludmales kļuva par vietu, no kurienes tūkstošiem latviešu devās bēgļu gaitās, bēgot no Staļina režīma draudiem un cerot atrast drošu patvērumu Zviedrijā, kas bija neitrāla valsts. Laikā starp 1944.gada rudeni un 1945.gada pavasari aptuveni 4500 latviešiem izdevās veikt bīstamo ceļojumu pāri Baltijas jūrai mazās zvejnieku laivās, bet daudzi neizdzīvoja un nesasniedza Zviedrijas krastu. Vairāk nekā 100 000 bēgļu devās uz Rietumiem pa zemes ceļu un pāri jūrai, nonākot bēgļu nometnēs pēckara okupētajā Vācijā.
Pēc Otrā pasaules kara stingri apsargātais dzelzs priekškars sadalīja Baltijas jūru, sašķeļot Eiropu divās naidīgās daļās, kas turpinājās visu nākamo pusgadsimtu. Tikai pēc Padomju Savienības sabrukuma visas Baltijas jūras valstis varēja kļūt atvērtas pasaulei. Pēc Eiropas Savienības pēdējās paplašināšanas 2004.gadā Baltijas jūra atkal ir kļuvusi par jūru, kas mūs vieno. Tā ir arī svarīga un vērtīga mūsu kopīgā dabas bagātības daļa, kas mums ir jāsaglabā nākamajām paaudzēm.
Jūsu majestāte!
Tieši pirms piecpadsmit gadiem 4.maijā Latvija pieņēma Deklarāciju par savas neatkarības atjaunošanu. Šajā īsajā laika posmā mums ir izdevies no jauna kļūt par stabilu demokrātisku valsti, izveidot labi funkcionējošas valdības institūcijas, atjaunot privātīpašuma tiesības un pārstrukturēt mūsu tautsaimniecību atbilstoši tirgus ekonomikas principiem. Mūsu tauta ir pārdzīvojusi lielas izmaiņas un pavērsienus ar drosmi, cieņu un apņēmību. Iedzīvotāji ir pacietīgi atbalstījuši bezgalīgas un dažkārt arī sāpīgas reformas, saprotot, ka mūsu vienīgais ceļš bija kļūt par pilntiesīgu un vienlīdzīgu partneri Eiropas valstu kopienā un atgūt savu likumīgo vietu starptautiskajās attiecībās.
Jūsu majestāte!
Visu šo pārmaiņu laiku mēs esam vienmēr saņēmuši atbalstu un palīdzību no mūsu zviedru kaimiņiem, kas augstsirdīgi ir dalījušies ar mums savās zināšanās, pieredzē un resursos. Mēs esam pateicīgi visiem, kas tik daudz un dažādos veidos ir mūs uzmundrinājuši un atbalstījuši. Mēs lepojamies ar to, ko mums ir izdevies sasniegt. Pilnībā apzinoties to, cik daudz vēl jāpaveic, mēs ar pārliecību raugāmies nākotnē, jo beidzot pēc tik ilga laika tās veidošana ir mūsu pašu rokās.
Mēs vēlamies strādāt, augt un attīstīties Eiropas Kopienas valstu saimē un sadarboties ar Zviedriju kā mūsu labu kaimiņu, partneri un draugu. Latvija ir apņēmusies sniegt savu ieguldījumu, lai Eiropas Savienība kļūtu par vērā ņemamu spēku, ar ko rēķinās politikā, ekonomikā, sociālajā un kultūras sfērā, lai Eiropa būtu tik stipra, ka spētu stāties pretī visiem izaicinājumiem arvien vairāk globalizētajā pasaulē.
Jūsu majestāte!
Notiekošais globalizācijas process nes sev līdzi gan iespējas, gan riskus. Sevišķi mazajām valstīm tas būs patiess izaicinājums saglabāt savu unikalitāti, kas atšķir tās no citām valstīm. Zviedrija šajā ziņā ir guvusi ievērojamus panākumus. Zviedrijas valsts, tās iedzīvotāji un zīmolu nosaukumi ir labi zināmi un tiek respektēti visā pasaulē, un katrā darbības nozarē ir vismaz viens šāds zīmola nosaukums.
Latvijā ik uz soļa var just zviedru klātbūtni. Vakar Rīgā atklāja izstādi, kas veltīta Astrīdai Lindgrēnei, vienai no iemīļotākajām rakstniecēm vairākās jauno lasītāju paaudzēs Latvijā. Pirms divām nedēļām Rīgā atklāja skandināvu dizaina izstādi, kas pieskaņota nesen paziņotajam zviedru dizaina gadam jūsu valstī. Pirms pāris mēnešiem mūs priecēja Ingmara Bergmana filmu retrospekcija, un tie ir tikai daži no nesen notikušajiem zviedru kultūrai veltītajiem pasākumiem.
Savukārt Latvija vēl tikai veido savu tēlu. Tas nenozīmē vienīgi novilkt Latvijas kontūras eiropiešu mentālajā kartē, no kuras tā bija izdzēsta piecdesmit gadus ilgajā okupācijas laikā. Tas nozīmē arī izkliedēt mītus un dezinformāciju un prasīt no visiem mūsu kaimiņiem objektīvu, atklātu un līdzsvarotu vēstures izvērtējumu.
Mēs vēlamies, lai citu valstu iedzīvotāji uzzinātu par mūsu dabas skaistumu, bagāto kultūras mantojumu, par mūsu valsts iedzīvotāju prasmēm un talantiem, kā arī par mūsu kvalitatīvo produkciju.
Es esmu pārliecināta, ka Zviedrijā ir cilvēki, kas vēl atceras augsti novērtētās Latvijas Nacionālās operas izrādes, kas ir apmeklējuši jauno Latvijas mākslinieku darbu izstādes Stokholmā, Eskilstūmā un Sollentūnā, kas ir lasījuši latviešu dzejas vai prozas tulkojumus zviedru valodā. Es esmu pārliecināta, ka nākamajos gados mēs viens otru iepazīsim arvien vairāk un labāk.
Atļaujiet man vēlreiz pateikties jums, Jūsu majestāte, un Viņas majestātei karalienei, kā arī visai zviedru tautai par mums izrādīto lielo godu, par izcilo viesmīlību, ko izrādījāt manam dzīvesbiedram, Latvijas delegācijai un man. Es novēlu jums vēl ilgi būt savas tautas valdniekam, un es vēlos uzsaukt šo tostu uz jūsu veselību un laimi, Jūsu majestāte, un uz Zviedrijas karaliskās dzimtas veselību un laimi. Es paceļu šo glāzi arī par mūsu Baltijas jūras reģiona uzplaukumu un par ciešām draudzības saitēm starp Zviedriju un Latviju.

“LV” (Gunta Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas