"Par spīti lietuviešiem"

"Gazeta Wyborcza"

— 2000.09.05.

Baltkrievijas armija manevros mācās nonākt Kaļiņingradā, šķērsojot Lietuvas teritoriju. Vašingtonas analītiķu ieskatā tā ir daļa no stratēģijas, kas ir domāta Lietuvas izredžu mazināšanai iestāties NATO.

Saskaņā ar informāciju, kas ir saņemta no drošiem avotiem Vašingtonā, 5.jūnijā, tikai vienu dienu pēc Bila Klintona vizītes Maskavā, vairāki desmiti Baltkrievijas armijas 28.korpusa tanku un bruņumašīnu negaidīti sāka manevrus Lietuvas robežas tuvumā. Lietuviešu robežsargi ar augošu nemieru vēroja Baltkrievijas militāro vienību tuvošanos robežai. Tanki apstājās tikai … piecu metru attālumā no Lietuvas teritorijas.

Lietuvieši nekavējoties sūdzējās Vašingtonai, taču Baltais nams, apmierinājumā par tikšanās norisi Maskavā nolēma šim notikumam nepievērst uzmanību.

Tomēr amerikāņu militārās izlūkošanas dienests DIA uzskata, ka šie manevri ir bijuši daļa no lielākas operācijas, kuras mērķis esot mazināt Lietuvas izredzes iestāties NATO alianses paplašināšanas otrajā raundā. Abi ASV prezidenta kandidāti atbalsta paplašināšanos un apgalvo, ka Krievijai šajā jautājumā nebūs nekādu veto tiesību.

Slepenā ziņojumā Baltajam namam amerikāņu militāristi raksta, ka 28.korpusa manevru mērķis esot bijis zibenīga militāro vienību kolonnas pārsviešana no Baltkrievijas uz Kaļiņingradas apgabalu. Šī marša trase ietu pa Lietuvas teritoriju Polijas un Lietuvas robežas tuvumā. Kādēļ gan baltkrieviem vajadzētu doties uz Kaļiņingradu? Mūsu informatori apgalvo, ka tā būtu viena no Maskavas ieplānotajām reakcijām gadījumā, ja Kaļiņingradas apgabalam draudētu atšķelšana no pārējās Krievijas.

Lai gan krieviem pašiem Kaļiņingradā ir spēcīgs garnizons, tomēr, pamatojoties uz vienošanos par Krievijas un Baltkrievijas kopīgo aizsardzības politiku, nemieru vai sacelšanās mēģinājuma gadījumā Baltkrievijas armijas 28.korpuss varētu sniegt brālīgu palīdzību.

EDSO tā dēvētie uzticības veicināšanas noteikumi paredz, ka valstis savstarpēji informē kaimiņus par ieplānotajiem militārajiem manevriem un to mērķiem. Taču 5.jūnijā baltkrievi mācībās izmantoja tikai vienu armijas bataljonu — tā ir neliela vienība, kas nepakļaujas EDSO noteikumiem. Tomēr ar vienu bataljonu var būt pietiekami, lai nopietni sabaidītu Lietuvu un, iespējams, arī Rietumus — atzīst Vašingtonas avoti.

Domājams, ka Lietuvas militāristi nebaidās no Baltkrievijas invāzijas. Tomēr tie atzīst, ka provokatīvie manevri var apgrūtināt Lietuvas ceļu uz NATO. "Iespējams, ka tieši tāds ir Minskas varas iestāžu mērķis," apgalvo amerikāņu izlūkdienesta analītiķi ziņojumā Baltajam namam. Jau ir zināms, ka kārtējiem uzņemšanas kandidātiem aliansē — tai skaitā Lietuvai, Rumānijai, Slovākijai un Slovēnijai — būs jāizpilda tie paši nosacījumi, kādus izpildīja Polija, Čehija un Ungārija. Šajos nosacījumos ietilpst arī labu attiecību uzturēšana ar kaimiņvalstīm. Kad pirms vairākiem gadiem Rumānijai šķita, ka tā tiks iekļauta pirmajā NATO iestāšanās kandidātu grupā, tad tā sašuta, kad Ukraina nevēlējās parakstīt līgumu par labām kaimiņattiecībām. Tomēr vēlāk rumāņi paši līdzīgā veidā šantažēja ungārus, apgalvodami, ka Budapešta negarantē vienlīdzīgas tiesības rumāņu minoritātei. Strīdi tika novērsti, jo kā Rumānija, tā arī Ukraina vēlas uzturēt labas attiecības ar ASV un Rietumiem.

Tostarp baltkrievu un amerikāņu starpā jau vairākus mēnešus valda kaut kas līdzīgs aukstajam karam. Vašingtona neatzīst pašreizējo Baltkrievijas parlamentu, apvainojot prezidentu Lukašenko vēlēšanu rezultātu viltošanā, kā arī pilsoņu un cilvēktiesību pārkāpumos.

Drīzumā Lukašenko ieradīsies Savienotajās Valstīs, lai piedalītos ANO "tūkstošgades" Ģenerālās Asamblejas sesijā. Tomēr Bils Klintons nav uzaicinājis viņu uz valstu vadītājiem rīkoto pieņemšanu, kas diplomātijas pasaulē ir vairāk nekā apvainojums.

Lietuviešu tēzi par baltkrievu izvērsto kampaņu pret NATO paplašināšanu apstiprina arī tas fakts, ka pirms četriem mēnešiem Lukašenko par Baltkrievijas aizsardzības ministra vietnieku nozīmēja ģenerāli Vladimiru Ušopčiku. Pirms deviņiem gadiem Ušopčiks bija Padomju armijas garnizona komandieris Viļņā un 1991.gada janvāri izdeva pavēli par uzbrukumu Viļņas televīzijas tornim. Toreiz tika nogalināti 12 cilvēki, bet simti cilvēku tika ievainoti.

Lietuvieši nesekmīgi centās panākt Ušopčika izdošanu, kaut arī ģenerālis pēc bēgšanas no neatkarīgās Lietuvas uz Baltkrieviju bija kļuvis par kāda Baltkrievijas armijas korpusa komandieri. Saskaņā ar mūsu informācijas avotiem Vašingtonā Ušopčiks ir viens no galvenajiem pretendentiem uz aizsardzības ministra amatu pēc pašreizējā ministra Aleksandra Tjumakova aiziešanas.

Bartošs Vengļarčiks