• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Izsakot līdzjūtību Vatikānam un visiem ticīgajiem sakarā ar Viņa svētības pāvesta Jāņa Pāvila II nāvi. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 5.04.2005., Nr. 53 https://www.vestnesis.lv/ta/id/105104

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par līdzjūtību grāmatu Polijas vēstniecībā

Vēl šajā numurā

05.04.2005., Nr. 53

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Izsakot līdzjūtību Vatikānam un visiem ticīgajiem sakarā ar Viņa svētības pāvesta Jāņa Pāvila II nāvi

Valsts prezidente

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ir saņēmusi skumju ziņu no Vatikāna – pēc divdesmit sešiem pontifikāta gadiem mūžībā aizgājis Viņa svētība pāvests Jānis Pāvils II. Latvijas vārdā V.Vīķe-Freiberga izsaka līdzjūtību Vatikāna valsts sekretāram Andželo Sodano un ticīgajai pasaulei:
“Pasaule ir zaudējusi dižu personību, humānās pasaules garīgo autoritāti. Kristīgajās rūpēs viņa darbība sliecās tālu pāri vienas konfesijas ietvariem, savā mīlestībā pret cilvēci un Dievu aptverot visu pasauli.
Jānis Pāvils II cilvēces vēsturē ieies kā izcila 20.gadsimta garīgā autoritāte, kas atstājusi dziļu un neatsveramu ietekmi uz vēstures gaitu Eiropā, veicinot un aizstāvot kristīgās vērtības un tautu centienus pēc brīvības, aktīvi iesaistoties viena no pasaules lielākajiem ļaunumiem – komunistiskā totalitārā režīma – gāšanā Austrumeiropā, atbalstot patiesu sapratni starp dažādām pasaules konfesijām un sadarbību ar laicīgajām varām. Pāvests kā miera svētceļnieks nāca pie Latvijas tautas neilgi pēc tam, kad mēs atguvāmies, viņa paša vārdiem sakot, “no sāpju pilna cilvēciski, politiski un sociāli postoša pārbaudījuma, kas ilga vairāk nekā pusgadsimtu”.
Sirsnīgā piemiņā Latvija vienmēr atcerēsies Jāņa Pāvila II pastorālo vizīti 1993.gadā. Tieši viņš iecēla Latvijas vēsturē pirmos divus kardinālus – Julianu Vaivodu un Jāni Pujatu, izveidoja divas jaunas diecēzes Jelgavā un Aglonā – Rēzeknē.
Vēl 25.martā mēs izjutām pāvesta rūpes par Latviju, saņemot atbalsta vēstuli, kurā Viņa svētība novēlēja, “lai cieņā pret patiesību un vēsturi Latvijas tauta un valstis, kas visciešāk tai blakus, atjaunotu patiesas uzticēšanās, piedošanas un izlīguma gaisotni, no kā labumu gūs dažādu valstu pilsoņi. Tas kalpos labām cilvēku attiecībām un ilgstošam mieram Eiropas kontinentā”.
Jāņa Pāvila II garaspēks, ticība un personiskā pašaizliedzība vienmēr ir bijis garīgs stiprinājums visai humānajai pasaulei. Es sēroju līdz ar visiem, kuriem Jāņa Pāvila II aiziešana ir liels garīgais zaudējums.”

Valsts prezidenta preses dienests

Ministru prezidents

Ministru prezidents Aigars Kalvītis izteicis līdzjūtību Vatikāna valsts sekretāram, kardinālam Andželo Sodano, katoļticīgajiem Latvijā un visā plašajā pasaulē sakarā ar pāvesta Jāņa Pāvila II nāvi.
“Pasaule ir zaudējusi vienu no mūsdienu lielākajiem garīgajiem līderiem, kura ietekme un nozīmīgums sniedzās tālu ārpus Katoļu baznīcas robežām. Viņa vārdi un darbi ir kalpojuši par iedvesmu daudziem, nesot miera un samierināšanas vēsti visapkārt pasaulei.
Latvijas tauta vienmēr atcerēsies nozīmīgo pāvesta Jāņa Pāvila II vizīti Latvijā 1993. gadā, kas apliecināja un stiprināja mūsu ticību demokrātijas un brīvības ideāliem un vērtībām.
Vēlos īpaši apliecināt, ka mēs esam kopā ar Polijas tautu, kurai šī diena ir īpaši smaga, zaudējot vienu no izcilākajiem savas tautas dēliem.”

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

Ārlietu ministrs

Ārlietu ministrs Artis Pabriks 3.aprīlī izteicis līdzjūtības apliecinājumus Vatikāna ārlietu ministram, arhibīskapam Džovanni Ladžolo, katoļticīgajiem Latvijā, Polijā un visā pasaulē sakarā ar pāvesta Jāņa Pāvila II nāvi.
“Jānis Pāvils II bija un joprojām paliks atmiņā kā izcila 20. gadsimta personība, kas ar savu nenogurstošo darbību allaž ir aizstāvējusi patiesību, cilvēcisko cieņu un personīgo brīvību, cilvēku savstarpējo solidaritāti un strikti nostājusies pret nāciju un indivīdu apspiešanu,” teikts vēstulē.
Ministrs apliecinājis pāvesta īpašo lomu totalitārās komunisma sistēmas sabrukuma veicināšanā Austrumeiropā, kā arī uzsvēris pāvesta garīgo uzmundrinājumu Latvijas tautai viņa vizītes laikā Latvijā 1993.gadā. Ministrs arī norādījis, ka pāvesta ticība uz taisnīgu samierināšanos starp tautām un dažādām reliģiskām konfesijām paliks iedvesmojoša pasaules laicīgās politikas veidotājiem.

Ārlietu ministrijas Preses centra un sabiedrisko attiecību departaments

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!