Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ārzemju presē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 5.04.2005., Nr. 53 (3211) https://vestnesis.lv/ta/id/105109

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Dievs viņam bija lēmis tieši šo laiku

Vēl šajā numurā

05.04.2005., Nr. 53 (3211)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ārzemju presē


Angļu “The Financial Times”: “Pāvests Jānis Pāvils II bija pretrunīga figūra, unikāla ar savu reliģisko ietekmi mūsdienās... Viņa rīcība bijusi paradoksiem pārbagāta. Viņš iestājās par brīvību aukstā kara beigu posmā, bet tai pašā laikā viņa absolūtisma pārliecība nepieļāva nevienprātību. Viņš palīdzēja sagraut komunismu Centrālajā un Austrumeiropā, bet iebilda pret kapitālistiskās ekonomikas materiālismu.”

Angļu “The Economist”: “Kad ASV prezidents no 6. līdz 10.maijam apmeklēs Latviju, Nīderlandi, Krieviju un Gruziju, viņa uzdevums būs “godināt kopīgo amerikāņu un eiropiešu miljonu upurus tirānijas sakāvei un atzīmēt demokrātijas izaugsmi”, ziņo Baltais nams. Būtībā šos vizītes mērķus var dalīt divās daļās: Hitlera sakāves atcere notiks Nīderlandē un Maskavā, betatzinību demokrātijas izaugsmei prezidents izteiks Latvijā un Gruzijā.

Vācu “Frankfurter Allgemeine Zeitung”: “Vēl nesen šķita, ka Lietuvu neskar abām pārējām Baltijas valstīm adresētā Krievijas kritika un pretenzijas. Tomēr vārdu apmaiņa un savstarpēji apvainojumi starp Krieviju un Lietuvu izraisījās pēc tam, kad prezidents Adamkus atteicās 9. maijā piedalīties Uzvaras svētkos Maskavā, atteikumu pamatojot ar to, ka 1945.gada 9.maijs Baltijas valstīm atnesa nevis brīvību, bet apspiestību. Krievijas vēstnieks Viļņā Cepovs izteicās, ka Lietuva “nav valsts, bet skandālistu bars”, kuri skraida un cits par citu meklē kompromatus”.

Austrijas “Salzburger Nachrichten” : “Viskaitinošākā Putinam ir Latvijas prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas izturēšanās. Viņa gan apsolīja doties uz Maskavu, taču izraisīja debates, kas Kremļa vadītājam sagandē režiju. Baltiešu pretestība ir izraisījusi sašutumu Kremlī. Ārlietu ministra vietnieks Jurijs Fedotovs trim valstīm pārmeta, ka tās “godinot nacionālsociālisma atbalstītājus un darot pāri krievvalodīgai minoritātei”. Reaģējot uz to, Maskava atkal varot izvairīties no jau gadiem novilcinātās robežlīgumu parakstīšanas ar Igauniju un Latviju.”

Vācu “Rheinischer Mercur”: “Slepenajā protokolā pie Staļina-Hitlera līguma bija panākta vienošanās Lietuvu, Latviju un Igauniju atstāt padomju ietekmes zonā. Pēc Otrā pasaules kara padomju vadība, izmantojot Hitlera piešķirto “ietekmi”, Baltijas valstīs iedibināja teroristisku režīmu – ar masu slepkavībām un deportācijām, kas apdraudēja šo nāciju eksistenci. Arī vāciešiem ir iemesls atcerēties kara beigas. Arī viņiem ir divējādas atmiņas. 8. maijs rietumvāciešiem pavēra vārtus uz brīvību, uz vienotību ar brīvās pasaules valstīm, bet austrumvācieši nonāca jaunā verdzībā. Viņi bija spiesti maksāt par karu, 40 gadus dzīvojot bez perspektīvām uz labāku nākotni.”

ASV “The New York Times”: “Politisko pavērsienu Kirgizstānā var uzskatīt par vēl vienu svaigu demokrātijas vēsmu kādreizējās padomju republikās. Demokrātijas atbalstītāji cer, ka tā atbrīvos no pārējām autokrātijām, kuras šai reģionā radušās pēc Padomju Savienības sabrukuma. Tomēr var notikt arī pretējais.”

Pēc Ārlietu ministrijas Ārzemju preses analīzes nodaļas materiāliem.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!