"Tarasjuks grēkāža lomā"
"Ņezavisimaja gazeta"
— 2000.09.05.
Krievijas un Ukrainas attiecību uzlabošanas labad neizbēgami auk- stās ziemas gaidās Leonīds Kučma upurē "figūru".
Nesen darba vizītes laikā Kremenčugā Leonīds Kučma paziņoja, ka nepieļaus ekonomisko konfrontāciju ar Krieviju. Prezidenta izteiktā konsekventā un asā kritika Viktora Juščenko valdībai par "katastrofālo situāciju valsts enerģētikas sfērā" pārliecina, ka Kučma galvenos draudus savai varai saskata tajā faktā, ka viņa prorietumnieciski noskaņotajiem līdzgaitniekiem ir izdevies pēc "lielā" līguma parakstīšanas iekonservēt Krievijas un Ukrainas attiecības, novedot tās līdz neprognozējamām un anomālām. Divos pēdējos gados Maskavas un Kijevas starpā bija vērojama ieplānota ekonomiskās sadarbības stagnācija, katastrofāli samazinājās preču apgrozījums, bet humanitārās attiecības aprobežojās ar savstarpēju pretenziju izteikšanu un konfrontāciju.
Leonīdam Kučmam, īpaši prezidenta vēlēšanu laikā, nācās balstīties uz tiem politiskajiem spēkiem (ne tikai iekšējiem, bet arī ārējiem), kas viņu orientēja vienīgi uz "Ukrainas eiropeisko izvēli", pārliecinot prezidentu "saskatīt Krievijā potenciālu apdraudējumu Ukrainas suverenitātei". Deklarējot savas ārējās politikas daudzpolāro raksturu, Kijeva būtībā iekonservēja līgumu un vienošanos izstrādi un parakstīšanu, biznesa aprindu kontaktus un kultūras apmaiņas abu slāvu valstu starpā, kam vajadzētu kļūt par loģisku turpinājumu Līgumam par draudzību, partnerattiecībām un sadarbību starp Krieviju un Ukrainu, kā arī kļūt par spēcīgu impulsu abu valstu ekonomiskajai un sabiedriskajai attīstībai.
Borisa Tarasjuka vadītās Ukrainas Ārlietu ministrijas "nopelns" ir tas, ka Maskava kļuva par Kijevai nevēlamu politisko un ekonomisko partneri. Ārlietu ministrija pastāvīgi pārliecināja Ukrainas eliti, ka nepieciešams atbrīvoties no ziemeļu kaimiņa atkarības, aizmirstot, ka arī Krievija ir lielā mērā atkarīga no Ukrainas tirgus.
Borisa Tarasjuka atstādināšana no amata tuvāko dienu laikā varētu notikt arī tādēļ, ka tuvākajos mēnešos Leonīds Kučma nevar pilnībā nomainīt pašreizējo valdību. Pirmkārt, Viktors Juščenko ir iemantojis Ukrainas iedzīvotāju uzticību un, kā apliecināja nesen Polijā notikušais ekonomiskais forums, arī Rietumu uzticību. Otrkārt, ja valdība atkāpsies, tad visa atbildība par tuvojošās aukstās ziemas problēmām prezidentam būs jāuzņemas pašam.
Paredzamā Borisa Tarasjuka atstādināšana radīs nopietnas pārmaiņas Ukrainas iekšējā un ārējā politikā. Leonīds Kučma pirmo reizi riskēs nonākt konfliktā ne tikai ar saviem nacionālpatriotiem, bet arī ar tām ASV un Rietumeiropas politiskajām aprindām, kas Ukrainu uzskata par sanitāro kordonu starp "aziātisko" Krieviju un "civilizētajiem" Rietumiem.
Viktors Timošenko