Daugava savas kārtis neatklāj

4. aprīlis, Daugava Jēkabpilī. Kaut gan pavasara palu notece Daugavā gaidāma ap 90 procentiem no normas (2004.gadā bija 112 procenti no normas), arī šogad, nav izslēgts, var izveidoties nelabvēlīga situācija ledus sastrēgumu dēļ Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I.

Kurzemes upes jau brīvas no ledus, arī straujākos Vidzemes upju posmos ledus sega sairusi, bet citviet Latvijā pirmā ledus kustība nule sākusies vai vēl gaidāma. Daugava vakar bija paplukušā ziemas tērpā, taču, kā liecina speciālistu prognozes, rīt vai parīt upe var sākt no tā atbrīvoties. Ledus iešanas laikā nav izslēgtas bīstamas situācijas. Daugavā apdraudētākais ir Jēkabpils – Pļaviņu posms.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra (LVĢMA) šonedēļ turpina strādāt pastiprinātā režīmā, lai būtu perfekti sagatavota varbūtējiem palu draudiem. Izstrādāta ledus iešanas prognoze, norādot iespējamos plūdu reģionus.
Kā skaidro aģentūras direktora vietniece Inita Stikute, regulāra informācija tiek saņemta no 22 meteoroloģiskām stacijām Latvijā un 28 ārvalstīs, no desmit ārvalstu hidroloģisko novērojumu stacijām un 54 hidroloģisko novērojumu stacijām pašmājās.
Svaigākās ziņas pirmie no aģentūras saņem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieki, kam jāgādā par sabiedrības informēšanu varbūtējo draudu gadījumā. VUGD atgādina – ja ir plūdi, vietējiem iedzīvotājiem jāinformē glābšanas dienests pa tālruņiem 112 un 01, kā arī pašvaldība, lai nepieciešamības gadījumā saņemtu tūlītēju palīdzību. Ja nelaime piemeklē naktī, lai glābējiem signalizētu par savu atrašanos vietu, ieteicams likt lietā kabatas lukturīšus vai sveces. Kā uzsver dienests, plūdu apdraudēto teritoriju iedzīvotājiem jau laikus vajadzētu parūpēties par veciem cilvēkiem, bērniem, invalīdiem un slimniekiem, atrodot viņiem šajā laikā drošāku mājvietu pie tuviniekiem, kaimiņiem vai draugiem.

Gauja vēl ziemas varā

Līdz vakardienas pēcpusdienai ūdens līmenis Latvijas upēs bija cēlies tikai nedaudz, un bīstamas situācijas nekur neveidojās. Gaujā, kur, pēc speciālistu prognozēm, nelabvēlīgākā situācija noteiktu faktoru ietekmē varētu izveidoties lejteces posmā Carnikavas pagastā un pie Ādažiem, ledus iešana vēl nebija sākusies. Savukārt Lielupe izlauzusies no ledus gūta. Proti, LVĢMA prognožu daļas vadītāja Irēna Nikoluškina vakar sacīja: “Ledus gandrīz izgājis, un ūdens līmenis salīdzinoši zems.” Plūdu bīstamības vairs neesot.
Vidzemes un Latgales upēs vēl ir ledus sega, lai gan straujākajos posmos upes no tā ir brīvas. Jau aizvadītās nedēļas nogalē daudzviet bija vērojami izskalojumi, caurkusumi un piekrastes vaļumjoslas.

Scenāriji zināmi, Daugavas izvēle gan nē

Lielāko uzmanību arī šogad piesaista Daugava. Likteņupi vakar klāja ledus sega, kas sakustējusies vien pie Krāslavas. “Ilgstoši silts laiks strauji kausē ledus segu, veidojas piekrastes vaļumjoslas. Ledus kļūst tumšs un trausls,” skaidro I.Nikoluškina, norādot, ka šis faktors nāk par labu tam, lai mazinātu sastrēgumu iespējamību.
Tieši sastrēgumi šogad ir speciālistu rūpju lokā. Piemēram, pērn visplašāk applūda Daugavas palienes Daugavpils rajonā pēc ledus iziešanas, bet šogad varbūtējās bīstamās situācijas var izveidoties tieši ledus iešanas laikā.
Sekojot vižņu iešanas gaitai rudenī, uzmērot ziemā sastājušos ledus masu daudzumu, ir paredzētas iespējamās sastrēgumu vietas un varbūtējie notikumu attīstības scenāriji. Daugavas aizsalšanas procesa analīze liecina, ka Pļaviņu – Jēkabpils posmā ledus un vižņu masas tilpums sasniedz 11 līdz 15 miljonus kubikmetrus, piektdien pavasara palu draudiem veltītajā preses konferencē skaidroja vides ministrs Raimonds Vējonis.
Atkarībā no vižņu daudzuma sastrēgumi parasti veidojas trijās vietās. Piemēram, pie Pļaviņām sastrēgumi veidojas gandrīz katru gadu, parasti tad, kad kopējā ledus un vižņu masa svārstās 4 līdz 7 miljonu kubikmetru robežās. Sakas salas lejasdaļās tas notiek, ja masa ir 8 līdz 11 miljoni kubikmetru. Savukārt Sakas salas augšgalā top sastrēgumi, kad vižņu masa pārsniedz 12 miljonus kubikmetru. Upe tad apdraud Jēkabpili.
Galvenais faktors, kas nosaka sastrēgumu veidošanās vietu, saistīts ar ledus masas tilpumu: jo tas lielāks, jo lielākam jābūt ūdens pieplūdumam, lai ledus sakustētos.
Piektdien vides ministrs un I.Stikute skaidroja, ka šogad iespējama spēcīgu ledus sastrēgumu veidošanās. Ledus iešanas laikā ūdens līmenis Daugavā pie Pļaviņām varētu celties par sešiem septiņiem metriem. Ir priekšnosacījumi, lai spēcīgi sastrēgumi veidotos, taču noteiktu faktoru ietekmē var būt pavisam cits scenārijs, uzsvēra aģentūras pārstāve. “Prognoze ir prognoze, bet var būt citādi,” sacīja ministrs, piebilstot, ka arī cerībai uz minimāliem paliem ir pamats. Daudz kas atkarīgs gan no laika apstākļiem, gan no tā, kā notiks pati ledus iešana.
Pagaidām situācija ir labvēlīga. Ūdens Daugavā pēdējās dienās ceļas 10 līdz 30 centimetrus diennaktī, informē I.Nikoluškina. Arī šodien varētu saglabāties tāds pats temps, taču nedēļas vidū speciālisti prognozē daudz straujāku līmeņa celšanos. Tā ka šobrīd ledus kūst turpat upē, nav izslēgts, ka lieli sanesumi nebūs. Taču var notikt gluži pretēji, jo Daugavas augštecē vēl daudz sniega, kas kūstot radīs lielu ūdens masu. Tā ka upe pilnībā savas kārtis neatklāj, paturot sev tiesības noteiktu faktoru ietekmē izspēlēt pavisam atšķirīgus scenārijus. Tie, kā jau minēts, ir apzināti.

Īss ieskats Likteņupes biogrāfijā

Sarežģītākās ledus iešanas Daugavā novērotas 1912., 1917., 1924., 1929., 1932., 1936. un 1937. gadā, liecina LVĢMA apkopotā informācija. Piemēram, 1923.gadā siltais laiks izraisīja strauju kušanu. Togad zem ūdens bijusi visa Jaunjelgava, applūduši arī Līvāni un Ogre. Likta lietā spridzināšana. Ledus un ūdens vilnis appludināja Rīgu, un ar ledus gabaliem bija apkrautas zemākās vietas.
Pēc trīs aizsprostu uzcelšanas plūdi iedzīvotājus lejpus Pļaviņām faktiski vairs neapdraud, jo ūdens līmeni var regulēt ar hidroelektrostaciju (HES) pārgāznēm. Daugavā vižņu un ledus sastrēgumu visapdraudētākais posms ir no Pļaviņām līdz Jēkabpilij. Kā skaidro LVĢMA, Pļaviņu HES ūdenskrātuve mainījusi upes aizsalšanas un ledus iešanas norisi minētajā posmā. Ļoti nelabvēlīgi apstākļi rodas ziemās ar dziļiem atkušņiem un vairākkārtējām ledus iešanām, kad uzkrājas milzīgas ledus masas. Rudens un ziemas ledus sablīvējumi un to radītais ūdens līmeņa uzstādījums iespaido ledus iešanu pavasarī. Visspilgtākais piemērs ilgstošam, atkārtotam ledus veidošanās procesam ir 1980./1981.gada ziema, kad sala periodi mijās ar atkušņiem. Pavasara ledus iešanas laikā Jēkabpils piedzīvoja novērojuma periodā lielākos plūdus. Proti, 31.martā ūdens līmenis bija sasniedzis 83,52 metru atzīmi virs jūras līmeņa, kas par 91 centimetru pārsniedza līdz tam vēsturisko 1931.gada maksimumu.

Ilze Apine, “LV”

ilze.apine@vestnesis.lv