• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Lielas cerības uz jauno priekšnieku". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.09.2000., Nr. 313/315 https://www.vestnesis.lv/ta/id/10512

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Miera vēl nebūs"

Vēl šajā numurā

08.09.2000., Nr. 313/315

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

"Lielas cerības uz jauno priekšnieku"

"Dagens Nyheter"

— 2000.08.30.

Ārlietu ministrijas augstākais ierēdnis. Nupat amatā stājies Hanss Dālgrēns ir neparasti populārs.

Ārlietu ministrijas darbinieku sajūsma par Hansu Dālgrēnu — kā nupat amatā stājušos augstāko ierēdni, kabineta sekretāru — ir milzīga. Vēstnieki par viņu runā kā par ilgi gaidītu, paša Dieva sūtītu un, jā, pat kā par mesiju.

Hanss Dālgrēns apzinās šīs cerības un gaidas, jo sevišķi kopš tā brīža, kad pagājušajā nedēļā sapulcējušies Zviedrijas vēstniecību un konsulātu vadītāji viņu sveica ar spēcīgiem aplausiem.

"Sajūta ir laba, tomēr tā ir liela atbildība, kas rada arī nelielu uztraukumu. Šis ir liels uzdevums salīdzinājumā ar tiem priekšnieku amatiem, kuros esmu atradies agrāk", Hanss Dālgrēns teica intervijā "Dagens Nyheter" savā lepnajā darba kabinetā Ārlietu ministrijā Gustava Ādolfa laukumā Stokholmā.

Pēdējais viņa postenis bija Zviedrijas vēstnieks ANO, kur viņš bija priekšnieks apmēram 30 cilvēkiem. Pirms tam viņš desmit gadu strādāja premjerministra kancelejā, galvenokārt par premjerministra Ingvara Karlsona valsts sekretāru.

Ārlietu ministres Annas Lindas pakļautībā Hanss Dālgrēns kā kabineta sekretārs ir atbildīgs par Ārlietu ministrijas darba koordināciju. Ministrijā Zviedrijā strādā 1000 darbinieku un ārzemēs vairāk nekā 800.

Daudzi apliecina, ka Hanss Dālgrēns savos iepriekšējos amatos ir bijis populārs darbinieku vidū.

"Ārlietu ministrs nemaz nevar iedomāties labāku instrumentu, viņš lojāli un ar entuziasmu izpilda vadības nodomus", teica kāds vēstnieks. Viņš un citi Ārlietu ministrijā strādājošie diplomāti sevišķi uzsvēra nepieciešamību pēc tāda priekšnieka, kas interesējas par ministrijas organizāciju.

Daudzi citi līdzšinējie kabineta sekretāri tiek raksturoti kā spīdoši diplomāti, bet slikti administratori. Situācijā, kad neapmierinātība ar organizāciju valda gan ministrijā, gan vēstniecībās, tāds cilvēks kā Hanss Dālgrēns, kuru interesē organizācija un skaitļi, ir sevišķi gaidīts.

Pats jaunais kabineta sekretārs pēc četru nedēļu nostrādāšanas nevēlējās izteikties, kā ministrijā ir bijis agrāk, tomēr domā, ka personāla noskaņojums ir labs.

Viņš ir dzirdējis sūdzības, ka ir pārāk daudz papīru, ka jālasa pārlieku daudz ziņojumu un ka ir nepilnības kontaktos ar ārzemēs strādājošajiem darbiniekiem. Par vienu no saviem vissvarīgākajiem uzdevumiem viņš uzskata panākt, lai priekšnieki un darbinieki prioritē svarīgāko un atmet nost visu citu.

"Es esmu domājis, kāds ir valsts sekretāra uzdevums, un esmu mācījies no Ingvara Karlsona, kas bija mans priekšnieks no 1986. līdz 1996. gadam. Viņš ļoti skaidri norādīja, ka valsts sekretārs ir atbildīgs par to, lai ministrija darbotos. Ministrs ir tas, kam politika galvenokārt ir jāizrāda uz āru, bet valsts sekretāram jāraugās, lai ministram būtu visi fakti un dati, kas viņam nepieciešami darbam uz ārpusi, un lai lēmumi, ko valdība pieņem ārpolitikā, būtu tik labi motivēti, cik vien iespējams. Runa ir gan par politikas saturu, gan organizāciju."

Pēc trim vēstnieka amatā ANO nostrādātiem gadiem Hanss Dālgrēns saka, ka palielinās nacionālo jautājumu nozīme.

Hanss Dālgrēns uzsvēra, ka viņam neesot diplomāta izglītības un ka viņam neesot diplomātiskās pirkstu galu sajūtas, kas piemīt citiem Ārlietu ministrijas darbiniekiem. Tomēr pēc tam, kad viņš bija atbildīgs par starptautiskajiem jautājumiem premjerministra kancelejā, un pēc ANO nostrādātā laika viņš ir iejuties starptautiskajā politikā.

No sākuma kabineta sekretārs brauks tik maz, cik vien iespējams. Tas tādēļ, ka ārlietu ministre Anna Linda ļoti daudz braukās sakarā ar Zviedrijas prezidentūru Eiropas Savienībā 2001. gada pirmajos sešos mēnešos. Viņš veltīšot laiku arī personāla jautājumiem, tostarp līdztiesības palielināšanai.

"Mums, priekšniekiem, ir jābūt gudriem ne tikai politikā, mums tādiem ir jābūt, arī vērtējot cilvēkus", viņš teica.

Hanss Dālgrēns uzskata, ka tas cita starpā nozīmē raudzīties, lai cilvēki nestrādātu tik daudz virsstundu kā pašlaik. Viņš pats centīšoties rādīt paraugu un pāris reižu nedēļā pats došoties uz bērnudārzu pakaļ saviem mazākajiem bērniem.

Bengts Albons

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!