Skan sena valoda

Latvijas baltkrievi svin Baltkrievijas valstiskuma 87.gadadienu

20.martā Latvijas baltkrievu kultūras biedrība “Svitanak” (“Rītausma”) ar himnisko dziesmu “Mahutni Boža” (Varenais Dievs) ieskandināja Baltkrievijas valstiskuma 87.gadadienu. Ar šo pasākumu beidzās Sabiedrības integrācijas fonda atbalstītais projekts “Latvijas baltkrievu vēsturisko sakņu apzināšanās – etniskās pašapziņas celšanas pamats”. Tas bija veltīts baltkrievu valodas lomai mūsdienu apstākļos.
Baltkrievu valoda ir viena no senākajām slāvu valodām, saglabājusi daudz pirmatnējo sakņu, maz bijusi pakļauta blakus esošo tautu valodu ietekmei. Tā bija valsts valoda baltkrievu Polockas kņazistē (9.–13.gs.) un vēlāk Lietuvas Lielkņazistē (13.–18.gs.), kur baltkrievi bija lielākais etnoss. Turpmākajos gadsimtos karu un politisko pārmaiņu vērpetēs, kad baltkrievu teritoriju pārstaigāja dažādas varas, baltkrievu valoda palika vairs tikai tautas apritē un agrīnajā rakstniecībā. Kad, sabrūkot Krievijas cariskajai impērijai, tautas cita pēc citas ieguva neatkarību, arī baltkrievu progresīvie spēki 1918.gada 25.martā pasludināja neatkarību tautas etniskajās robežās. Tomēr jau pēc astoņiem mēnešiem Krievija un Polija ar militāru pārspēku kārtējo reizi sadalīja Baltkrievijas teritoriju savā starpā. Austrumu apgabalos 1919.gada 1.janvārī tika pasludināta Baltkrievijas Padomju Sociālistiskā Republika. Baltkrievu valoda mazpamazām tika pakļauta rusifikācijai, saglabājoties galvenokārt laukos. Savukārt rietumu novados, kas tika iekļauti Polijas valstī, sāka dominēt poļu valoda.
Pēc padomju impērijas sabrukuma atdzima Baltkrievijas Republika. Godā tika celta baltkrievu valoda, taču drīz vien atkal sākās rusifikācija. Celt gaismā tautas gadsimtiem krātās kultūras vērtības cenšas Baltkrievijas inteliģence un demokrātiskā jaunatne, īpaši akcentējot valodas saglabāšanas nepieciešamību.
Latvijas baltkrievu kultūras biedrība “Svitanak” jau kopš dibināšanas 1988.gadā par savas darbības galveno prioritāti ir pasludinājusi baltkrievu valodas kopšanu. Tālab tiek rīkoti literāri un muzikāli pasākumi, atzīmēti vēsturiski notikumi, veicināta baltkrievu pamatskolas darbība.
Latvijas Universitātes profesore Ilga Apine sarīkojumā runāja par valodas nozīmi tautas pastāvēšanā. Plašajā koncertā skanēja baltkrievu tautasdziesmas un patriotiskās dziesmas. Dziedāja ansamblis “Svitanak”, Rīgas Baltkrievu pamatskolas vokālais ansamblis “Vavjoračka” (“Vāverīte”) solisti un arī viesi – lietuviešu un poļu kolektīvi. Pasākumu kuplināja pazīstamā latviešu koklētāja un dziedātāja Maija Cālīte.
Nobeigumā tika demonstrēta filma “Okupācija. Mistērijas”, ko uzņēmis neatkarīgs patriotisks kolektīvs režisora Andreja Kundzienkas vadībā. Filmā atainotas Otrā pasaules kara norises, kad arī Baltkrievijā pastāvēja pretnostatījums starp nacionāli noskaņotiem un padomju ideoloģijai pakļautiem iedzīvotājiem. Filma ar panākumiem demonstrēta vairākās valstīs, arī starptautiskos kinofestivālos, taču Baltkrievijā tā pašlaik ir aizliegta.

Natālija Cimahoviča