Rēzeknes pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.2

Rēzeknē 2005.gada 10.martā (prot.Nr.8, 9.§)

Par sociālās palīdzības pabalstiem Rēzeknes pašvaldībā

Izdoti saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem “Par pašvaldībām” (43. pants), “Par sociālo drošību”, “Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums”, “Par dzīvojamo telpu īri”, “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā”, Administratīvā procesa likumu

1. Vispārīgie nosacījumi

1.1. Saistošajos noteikumos lietotie termini:

klients — persona, kas saņem sociālos pakalpojumus vai sociālo palīdzību;

pabalsts garantētā minimālā ienākumu (GMI) līmeņa nodrošināšanai — naudas vai mantiskais pabalsts, ko piešķir ģimenēm vai atsevišķi dzīvojošām personām, kuras objektīvu apstākļu dēļ negūst pietiekamus ienākumus un kuras atzītas par trūcīgām. Šis pabalsts nodrošina katram ģimenes loceklim garantēto minimālo ienākumu līmeni;

pamatvajadzības — ēdiens, apģērbs, mājoklis, veselības aprūpe, obligātā izglītība;

sociālā palīdzība — naudas vai mantiskais pabalsts, kura piešķiršana balstās uz materiālo resursu novērtēšanu personām (ģimenēm), kurām trūkst līdzekļu pamatvajadzību apmierināšanai;

sociālais darbinieks — persona, kurai ir noteikta izglītība un kura veic profesionālos pienākumus.

1.2. Šie noteikumi nosaka Rēzeknes paš­valdības sociālās palīdzības pabalstu veidus, saņemšanas kārtību, pabalstu apmēru, kā arī atbilstošo lēmumu pārsūdzības kārtību.

1.3. Tiesības saņemt pašvaldības sociālo palīdzību ir pilsētas ģimenēm, pensionāriem, invalīdiem un trūcīgām ģimenēm vai atsevišķi dzīvojošām personām (turpmāk — palīdzības pieprasītājs), kuriem dzīvesvieta de­klarēta pašvaldības teritorijā, lai apmierinātu to pamatvajadzības un veicinātu līdzdarbību savas situācijas uzlabošanā.

1.4. Lai saņemtu sociālo palīdzību, palīdzības pieprasītājs iesniedz Rēzeknes domes Sociālās aprūpes pārvaldē (turpmāk tekstā — SAP) rakstveida pamatotu iesniegumu un aizpilda noteikta parauga iztikas līdzekļu deklarāciju izskatīšanai Latvijas Republikas likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Pēc palīdzības pieprasītāja lūguma SAP sociālais darbinieks palīdz sastādīt iepriekšminēto rakstveida pieprasījumu un aizpildīt iztikas līdzekļu deklarāciju.

1.5. Iztikas līdzekļu deklarācijā (turpmāk — deklarācija) palīdzības pieprasītājs norāda ziņas par sevi un pārējām personām, kuras mitinās vienā mājoklī un kurām ar palīdzības pieprasītāju ir kopīgi izdevumi par uzturu un/vai mājokli (šo noteikumu izpratnē — ģimene), kā arī par atsevišķi dzīvojošu apgādnieku vai ģimenes locekli.

1.6. Personai, kas saņem sociālo palīdzību (turpmāk — klients), ir pienākums noslēgt vienošanos par līdzdarbību (turpmāk — vienošanās) ar SAP sociālo darbinieku. Noslēdzot vienošanos, klients rakstiski apliecina gatavību pildīt līdzdarbības pienākumus.

1.7. Klienta līdzdarbības pienākumi:

1.7.1. sadarboties ar sociālo darbinieku un aktīvi iesaistīties savas sociālās problēmas risināšanā;

1.7.2. sniegt pilnīgas sociālās palīdzības saņemšanai nepieciešamās ziņas un nekavējoties ziņot par pārmaiņām apstākļos, kuri nosaka sociālās palīdzības saņemšanu;

1.7.3. atļaut sociālajam darbiniekam apmeklēt savu pastāvīgo dzīvesvietu;

1.7.4. uzrādīt pieprasītos dokumentus īpašuma, naudas uzkrājumu un ienākumu novērtēšanai;

1.7.5. piedalīties Ģimenes atbalsta centra un citu organizāciju, institūciju motivāciju programmu apgūšanā;

1.7.6. pēc sociālā darbinieka izvērtēšanas un rakstiska norīkojuma saņemt psihologa un sociālā darbinieka bezmaksas pakalpojumus Ģimenes atbalsta centrā;

1.7.7. meklēt un izmantot ikkatru veidu, kā palielināt pelnītspēju, atrast darbu;

1.7.8. darbspējīgai personai noslēgt vienošanos ar sociālo darbinieku par sadarbību sociālās problēmas risināšanā;

17.9. ja ģimenē ir bezdarbnieks, viņa pienākums ir piedalīties Nodarbinātības valsts aģentūras Rēzeknes filiāles piedāvātajos aktīvās nodarbinātības pasākumos; ja pamatdarbā strādā nepilnu darbadienu, tas nevar būt par pamatu, lai atteiktos no nodarbinātību veicinošiem pasākumiem;

1.7.10. ja persona, kurai ir ģimene, vai vieninieks pamatdarbā strādā nepilnu darbadienu, tas nevar būt par pamatu, lai atteiktos no nodarbinātību veicinošiem pasākumiem;

1.7.11. darbaspējīgām personām pēc sociālā darbinieka norīkojuma 10 dienas jāpiedalās darba prasmju atjaunošanas uzlabošanā, lai saņemtu pabalstu:

• pusdienu apmaksai skolēniem vai par uzturēšanos internātā;

• bērnudārza izdevumu segšanai;

• kurināmā iegādei;

• par siltumenerģijas pakalpojumiem;

• komunālo pakalpojumu apmaksai un parādu dzēšanai;

• garantētā minimālo ienākumu līmeņa nodrošināšanai;

1.7.12. pēc sociālā darbinieka pieprasījuma, ja tas nepieciešams lēmuma pieņemšanai, jāvēršas pie ārsta, lai veiktu medicīnisko izmeklēšanu;

1.7.13. izmantot iespējas saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, ja klientam vai kādam no viņa ģimenes locekļiem ir atkarības problēmas (atkarība no alkohola, psihoaktīvajām vielām, azartspēlēm);

1.7.14. saņemto palīdzību izmantot atbilstoši paredzētajiem mērķiem;

1.8. No klienta nedrīkst pieprasīt 1.7.11. punktā norādīto līdzdarbības pienākumu izpildi, ja klientam ir izziņa no ģimenes ārsta par neapmierinošu veselības stāvokli vai līdzdarbības pienākumu pildīšana izslēdz iespēju aprūpēt bērnu invalīdu vai pirmsskolas vecuma bērnu, traucē stāties darba attiecībās vai gūt cita veida likumīgus ienākumus no darba.

1.9. Līdzdarbības pienākumu nepildīšanas gadījumā:

1.9.1. ja ģimene (persona) atkārtoti atsakās no līdzdarbības savas sociālās situācijas uzlabošanā (atsakās no apmaksātas ārstēšanas, rehabilitācijas un piedalīšanās nodarbinātību veicinošos u.c. pasākumos), SAP var atteikt sniegt sociālo palīdzību, sagatavojot motivētu rakstveida atbildi.

1.9.2. ja vecāki vai citi likumīgie apgādnieki atsakās no līdzdarbības savas sociālās situācijas uzlabošanā, tad SAP nodrošina bērna neaizskaramo pabalsta daļu no ģimenei aprēķinātā kopējā pabalsta un samaksā brīvpusdienas skolā vai bērnudārzā, kā arī palīdz iegādāties skolai (mācībām) nepieciešamas lietas.

1.10. Sociālais darbinieks novērtē ģimenes (personas) materiālo situāciju, pamatojoties uz iztikas līdzekļu deklarācijā norādītajām ziņām, kā arī pārbaudot informāciju:

1.10.1. par ģimenes (personas) rīcībā esošajiem ienākumiem, ko apliecina:

1.10.1.1. izziņa par ģimenes sastāvu;

1.10.1.2. katra ģimenes locekļa pase, bērna dzimšanas apliecība;

1.10.1.3. pensionāra vai invalīda apliecība ar pensijas apmēra ierakstu pēc pēdējās pensijas indeksācijas;

1.10.1.4.izziņa par neto (tīrais ienākums) ienākumiem no algota darba pēdējo trīs mēnešu laikā ar iestādes vadītāja un galvenā grāmatveža parakstu un zīmogu;

1.10.1.5. izziņa par ikmēneša ģimenes valsts pabalsta apmēru bērniem, apgādnieka zaudējuma pensijas apmēru, ja kāds no ģimenes apgādniekiem ir miris;

1.10.1.6. darba meklētāja (bezdarbnieka) apmeklējumu uzskaites lapa no Nodarbinātības valsts aģentūras Rēzeknes filiāles un izziņa par bezdarbnieka pabalsta apmēru no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Rēzeknes nodaļas;

1.10.1.7. uzturlīdzekļu maksājumu apmērs (dokuments, kas to apliecina) par pēdējiem trīs mēnešiem, ja ģimenē kāds no vecākiem nepiedalās bērna audzināšanā. Ja uzturlīdzekļi netiek saņemti, jāiesniedz tiesas izziņa par uzturlīdzekļu piedziņu;

1.10.1.8. izziņa par materiālās palīdzības saņemšanu, ja kāds no ģimenes locekļiem ir citas pašvaldības iedzīvotājs;

1.10.1.9. izziņa no mācību iestādes, ja kāds no ģimenes locekļiem mācās arodvidusskolā vai augstskolā;

1.10.1.10. citi ienākumus, īpašumus un uzkrājumus apliecinoši dokumenti.

1.11.SAP sociālais darbinieks pārbauda palīdzības pieprasītāja dzīves apstākļus un sastāda noteikta parauga dzīvesvietas apsekošanas aktu, ko paraksta abas puses.

1.12.Personas, kas paraksta deklarāciju, dod atļauju SAP iepazīties ar savu kontu stāvokli, valsts sociālās apdrošināšanas maksājumiem, izmaksām no valsts sociālo pabalstu sistēmas, nodokļu maksājumiem un īpašuma stāvokli, kā arī kredītiestādēm sniegt ziņas par noguldījumiem un depozītiem. Deklarācijā sniegtās ziņas sociālais darbinieks pārbauda izlases kārtībā.

2. Pašvaldības sociālās palīdzības pabalstu veidi:

2.1. pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai;

2.2. vienreizējie un ikmēneša pabalsti;

2.3. pabalsts par siltumenerģijas pakalpojumiem;

2.4. pabalsts ārkārtas situācijā un atsevišķu krīzes situāciju atrisināšanai;

2.5. apbedīšanas pabalsts;

2.6. pabalsti pensionāriem, 1., 2. un 3. grupas invalīdiem (tiek piešķirti, pamatojoties uz Rēzeknes domes 2005. gada 10. marta saistošiem noteikumiem Nr.3 “Par sociālās palīdzības pabalstiem nestrādājošiem pensionāriem un invalīdiem Rēzeknes pašvaldībā”);

2.7. pabalsts jaundzimušo aprūpei (tiek piešķirts, pamatojoties uz Rēzeknes domes 2005.gada 10.marta saistošiem noteikumiem Nr. 4 “Par Rēzeknes pašvaldības pabalstu jaundzimušo aprūpei”).

3. Pabalstu piešķiršanas kritēriji

3.1. Ģimene vai persona atzīstama par trūcīgu vai maznodrošinātu, ja tās ienākumi uz katru ģimenes locekli pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 50 procentus no attiecīgā gada 1. janvārī spēkā esošās minimālās darba algas valstī un ja:

• tai nepieder naudas līdzekļu uzkrājumi kredītiestādēs (izņemot kārtējos izdevumus);

• tai nepieder vērtspapīri (izņemot privatizācijas un kompensācijas sertifikātus);

• tai nav parādsaistību (6.3. punktā minētas);

• tai nepieder īpašums, kuru var izmantot ienākumu gūšanai;

• tā nav noslēgusi uztura līgumu;

• tā neatrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā;

• tā nav izsniegusi aizdevumu;

• attiecībā uz visiem tās apgādniekiem ir spēkā minētie nosacījumi: apgādniekam nav citu ienākumu, izņemot valsts pabalstus un pensijas, un ja apgādnieka ienākumi pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz valstī noteikto minimālās darba algas apmēru uz katru ģimenes locekli.

3.2. Ja ģimenes/personas ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā atbilst 3.1. punktā minētiem kritērijiem, sociālais darbinieks var piešķirt 2.1., 2.2., 2.3., 2.4., 2.5. punktā minētos pabalstus.

3.3. Neizvērtējot ģimenes/personas ienākumus, sociālais darbinieks var piešķirt 2.7. punktā minēto pabalstu.

3.4. Lai saņemtu pabalstus, ģimenei (personai) ienākumi jādeklarē:

3.4.1. ik pēc trim mēnešiem, ja ģimenē ir darbspējīga persona;

3.4.2. ik pēc sešiem mēnešiem, ja visi ģimenes locekļi nav darbspējīgi;

4. GMI līmeņa nodrošināšanas pabalsta apmērs, aprēķināšanas un piešķiršanas kārtība

4.1.Pabalsts GMI līmeņa nodrošināšanai tiek piešķirts, pamatojoties uz:

• 21.12.2004. LR Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1038 “Grozījumi Ministru kabineta 2003. gada 9. decembra noteikumos Nr. 693 “Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni un pabalsta apmēru garantēta minimālo ienākumu līmeņa nodrošināšanai””;

• 09.12.2003. LR Ministru kabineta noteikumiem Nr. 693 “Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni un pabalsta apmēru garantēta minimālo ienākumu līmeņa nodrošināšanai”;

• 25.02.2003. LR Ministru kabineta noteikumiem Nr. 96 “Kārtība, kādā piešķirams, aprēķināms un izmaksājams pabalsts garantētā minimālo ienākumu līmeņa nodrošināšanai”;

5. Vienreizēju un ikmēneša pabalstu piešķiršanas kārtība, veidi un apmērs

5.1. Vienreizējie un ikmēneša pabalsti tiek piešķirti trūcīgām ģimenēm/personām, kuri saņem pabalstu GMI līmeņa nodrošināšanai, un trūcīgām ģimenēm, kurām ienākumi uz vienu ģimenes locekli ir lielāki pabalsta GMI līmeņa nodrošināšanai, bet nepārsniedz 50 procentus no attiecīgā gada 1. janvārī spēkā esošās minimālās darba algas valstī.

5.2. Vienreizēju un ikmēneša pabalstu veidi:

5.2.1. pabalsts pusdienu apmaksai skolēniem vai par uzturēšanos internātā — 100 procentu apmērā no maksas par pusdienām;

5.2.2. pabalsts bērnudārza izdevumu segšanai — 50 procentu apmērā no maksas, atsevišķos gadījumos 100 procentu apmērā no maksas, bet ne vairāk kā 9 mēnešus gadā;

5.2.3. vienreizējais pabalsts skolas piederumu un kancelejas preču iegādei — Ls 16 katram pirmsskolas 5–6 gadu vecuma bērnam, skolēnam, arodskolas audzēknim (pabalsts tiek izsniegts pirms mācību gada sākuma);

5.2.4. pabalsts pārtikai daudzbērnu ģimenēm ar 3 bērniem un vairāk — Ls 20 ceturksnī (pabalsts pārtikai tiek piešķirts produktu talonu, vai produktu paku veidā);

5.2.5. pabalsts pārtikai trūcīgām ģimenēm ar bērniem (produktu izsniegšana, taloni) Ls 12 ceturksnī;

5.2.6. vienreizējais pabalsts personām, kuras atgriezušās no ieslodzījuma (dokumentu noformēšanai un pārtikas iegādei) — Ls 20;

5.2.7. vienreizējais pabalsts vecākiem, kuri audzina bērnu–invalīdu ar rehabilitāciju saistīto izdevumu segšanai — Ls 35 gadā;

5.2.8. vienreizējais pabalsts kurināmā iegādei — Ls 50 gadā;

5.2.9. vienreizējais pabalsts daļējai parāda segšanai par īri personām, kuras ir brīdinātas par to, ka tiesas ceļā tiks lauzts dzīvojamās telpas īres līgums, — Ls 50 gadā;

5.2.10. vienreizējais pabalsts sakarā ar pilngadības sasniegšanu — Ls 100 — aizbildnībā nodotiem bērniem un bērniem, kuri bija ievietoti ārpusģimenes aprūpes iestādēs no Rēzeknes, pamatojoties uz 1999. gada 13. jūlija Ministru kabineta noteikumiem Nr. 254 “Par sociālajām garantijām bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem” (24.p.);

5.2.11. bērniem, kuriem deklarētā dzīvesvieta ir Rēzeknē, bet kuri dzīvo sociālās aprūpes institūcijā citā pašvaldībā no septiņu gadu vecuma, katru mēnesi izmaksā 15 procentus no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta personiskiem izdevumiem, pamatojoties uz 2002. gada 30. oktobra “Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma” 29. pantu;

5.2.12. ikmēneša pabalsts — Ls 25 — mācību laikā, personām, kuras bija ievietotas ārpus ģimenes aprūpē no Rēzeknes pilsētas un kuras mācās klātienē arodvidusskolās vai augstskolās;

5.2.13. kompensācija par pirts apmeklēšanu vienam klientam — Ls 0,40, ievērojot līguma nosacījumus par pakalpojumu saņemšanu. Bērniem līdz 7 gadu vecumam tiek noteikta pirts bezmaksas apmeklēšana. Pirts apmeklētājs, iegādājoties biļeti pirts kasē, uzrāda izziņu par trūcīgas ģimenes/personas statusa piešķiršanu, pensionāra vai invalīda apliecību, apliecinošu dokumentu ar personas kodu un parakstās par saņemto pakalpojumu;

5.2.14. ēdināšanas pakalpojums tiek piešķirts trūcīgām personām, bezpajumtniekiem, bezvalstniekiem, ārvalstniekiem un personām krīzes gadījumā, kuras nespēj sakārtot dokumentus trūcīgas ģimenes/personas statusa iegūšanai uz termiņu līdz 3 mēnešiem. Ēdināšanas pakalpojums tiks sniegts virtuvē Rēzeknē, J. Raiņa ielā 9b (Nakts patversmē);

5.2.15. ikmēneša pabalsts — Ls 15 — pilnvērtīgam uzturam un ceļa izdevumu segšanai personām, kuras ambulatori veic uzraugāmu terapiju Tuberkulozes un plaušu slimību valsts aģentūras Rēzeknes filiālē (turpmāk tekstā — pabalsts ārstēšanai):

5.2.15.1. pabalsts ārstēšanai tiek piešķirts, neizvērtējot klienta materiālo stāvokli;

5.2.15.2. lai saņemtu pabalstu ārstēšanai, persona rakstveidā iesniedz Rēzeknes domes Sociālās aprūpes pārvaldē pamatotu iesniegumu, izziņu par ģimenes sastāvu, pases kopiju, ģimenes ārsta izrakstu no ambulatorā slimnieka medicīniskās kartes (veidlapa Nr.027/u) par terapijas nepieciešamību un ārstēšanās periodu;

5.2.15.3. personai, kura vēlas saņemt pabalstu ārstēšanai, sociālais darbinieks veido klienta lietu;

5.2.15.4. pabalsts ārstēšanai tiek piešķirts uz 6 mēnešiem. Ja personai ārstēšanās periods ilgāks par 6 mēnešiem, tad jāiesniedz izziņa par ārstēšanās turpinājumu;

5.2.15.5. personai katru mēnesi jāsniedz SAP izziņu no Tuberkulozes un plaušu slimību valsts aģentūras Rēzeknes filiāles ārsta par uzraugāmu terapijas apmeklējumu skaitu mēnesī;

5.2.15.6. gadījumā, ja persona nepiedalās terapijā, tad, pamatojoties uz ārsta izziņu, pabalsta izmaksu pārtrauc.

6. Pabalsta par siltumenerģijas pakalpojumiem piešķiršanas kārtība un tā apmēra noteikšana

6.1. Pabalsts par siltumenerģijas pakalpojumiem tiek piešķirts 6 mēnešu laikā no apkures sezonas sākuma.

6.2. Pabalstu par siltumenerģijas pakalpojumiem trūcīgām ģimenēm piešķir, ja pilngadīgie un nestrādājošie ģimenes locekļi reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūras Rēzeknes filiālē, piedalījušies līdzdarbības pasākumos, t.i., sociālo prasmju atjaunošanā līdz 10 dienām un veikuši pasākumus komunālo maksājumu parādu samazināšanai.

6.3. Pabalsts par siltumenerģijas pakalpojumiem netiek piešķirts:

• ja ģimene uzlabojusi dzīves apstākļus pēdējo divu gadu laikā;

• ja parāds par apkuri ir lielāks par Ls 200.

6.4. Gadījumos, kad klienta parāds par siltumenerģijas pakalpojumiem pārsniedz Ls 200, jautājumu par apkures pabalsta piešķiršanu izskata un lēmumu pieņem Rēzeknes domes Sociālo jautājumu komisija, izvērtējot tās rīcībā esošos dokumentus.

6.5. Ja klientam ir parāds par siltum­enerģijas pakalpojumiem, sociālais darbinieks un klients noslēdz vienošanos par līdzdarbības pienākumiem parāda par siltumenerģijas pakalpojumu dzēšanai. Ja klients nepilda vienošanās nosacījumus neobjektīvu iemeslu dēļ, SAP ir tiesības nepiešķirt pabalstu par siltumenerģijas pakalpojumu nākamajam ceturksnim.

6.6. Vienreizējais pabalsts par siltum­enerģijas pakalpojumiem un karsto ūdeni trūcīgām ģimenēm/personām piešķirams uz 6 mēnešiem:

6.6.1. ģimenēm vai personām bez bērniem , ja dzīvesvietu deklarējuši:

6.6.1.1. viens cilvēks — Ls 110;

6.6.1.2. divi cilvēki un vairāk — Ls 120;

6.6.2. ģimenēm ar bērniem, ja dzīvesvietu deklarējuši:

6.6.2.1. divi cilvēki — Ls 130;

6.6.2.2. trīs cilvēki — Ls 140;

6.6.2.3. četri cilvēki — Ls 150;

6.6.2.4. pieci cilvēki — Ls 160;

6.6.2.5. seši cilvēki — Ls 170;

6.6.2.6. septiņi cilvēki — Ls 180;

6.6.2.7. astoņi cilvēki un vairāk — Ls 190;

6.6.3. daudzbērnu ģimenēm ar trim un vairāk bērniem, ja dzīvesvietu deklarējuši:

6.6.3.1. četri cilvēki — Ls 170;

6.6.3.2. pieci cilvēki — Ls 180;

6.6.3.3. seši cilvēki — Ls 190;

6.6.3.4. septiņi cilvēki — Ls 200;

6.6.3.5. astoņi cilvēki un vairāk — Ls 210;

6.7. Saskaņā ar SAP iesniegtajiem sarakstiem pabalsts par siltumenerģijas pakalpojumiem tiek pārskaitīts SIA “Latgales Enerģija”. Pirms apkures sezonas uzsākšanas SAP noslēdz sadarbības līgumu ar šo uzņēmumu.

7. Pabalsta ārkārtas situācijā un atsevišķu krīzes situāciju atrisināšanai piešķiršanas kārtība un apmērs

7.1. Izvērtējot palīdzības pieprasītāja ienākumus un materiālo stāvokli, SAP var piešķirt vienreizēju pabalstu līdz Ls 50 apmērā ārkārtas (ugunsgrēka, plūdu, zādzību, nāves u.c.) situācijā, ja tas nespēj apmierināt savas pamatvajadzības.

7.2. Jautājumu par vienreizēja pabalsta piešķiršanu ārkārtas situācijā, ja summa pārsniedz Ls 50, izskata Rēzeknes domes Sociālo jautājumu komisija, kuras darbību regulē Sociālo jautājumu komisijas nolikums.

7.3. SAP sociālais darbinieks ir tiesīgs piešķirt pabalstu līdz Ls 50 atsevišķas situācijas risināšanai (gāzes balona iegādei, apmaksai par auksto ūdeni, elektrību utt.) ar pārvaldes priekšnieka vai pārvaldes priekšnieka vietnieka rakstisku rīkojumu.

8. Apbedīšanas pabalsta piešķiršanas kārtība un apmērs

8.1. SAP piešķir apbedīšanas pabalstu, ja nav tiesību uz citu valstī noteikto apbedīšanas pabalstu.

8.2. Apbedīšanas pabalstu piešķir personas apbedīšanai, kuras dzīvesvieta bija reģistrēta Rēzeknes pilsētā.

8.3. Apbedīšanas pabalsta piešķiršanas pamats ir Dzimtsarakstu nodaļas izsniegta noteikta parauga izziņa par miršanas fakta reģistrāciju, izziņa par dzīvesvietas reģistrāciju (ja SAP nav iztikas līdzekļu deklarācijas) un izziņa pabalsta saņemšanai (oriģināls).

8.4. Apbedīšanas pabalsta apmērs nosakāms atbilstoši minimālajiem apbedīšanas izdevumiem un tam jāsedz šādu pakalpojumu izmaksas: zārka iegāde, pakalpojumi kapos, transporta pakalpojumi). Apbedīšanas pabalsts Rēzeknē — Ls 70.

8.5. Ja ir tiesības uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Rēzeknes nodaļas izmaksājamo apbedīšanas pabalstu, SAP apbedīšanas pabalstu neizmaksā.

8.6. Ja mirusī persona bijusi Rēzeknē pastāvīgi reģistrēta un mirušajam nav Rēzeknē pastāvīgi reģistrētu pirmās pakāpes radinieku vai laulātā, pabalstu piešķir personai, kura savu dzīvesvietu reģistrējusi citā pašvaldībā un uzņēmusies apbedīšanu.

8.7. Ja mirušajam nav pirmās pakāpes radinieku, laulātā vai viņi ir atteikušies apbedīt mirušo, apbedīšanas pabalsts — Ls 70 — tiek pārskaitīts uzņēmumam, ar kuru ir noslēgts līgums par apbedīšanas pakalpojumiem.

9. Papildus pabalsti

9.1. Skolēnu brīvdienu laikā bērniem no trūcīgām ģimenēm:

9.1.1. tiek piešķirtas bezmaksas pusdienas Pensionāru sociālās aprūpes centra un Nakts patversmes ēdnīcās (pusdienas maksā Ls 0,65 dienā);

9.1.2. apmaksā ēdināšanas izdevumus organizētas vasaras nometnēs.

9.2. Pabalsts apģērbu, apavu, gultas veļas, mazgāšanas līdzekļu, higiēnas preču, lietota apģērba u.c. mantiskā veidā sniedzams, izvērtējot klienta vajadzības un pēc nepieciešamības līdz Ls 30 gadā, daudzbērnu ģimenēm — līdz Ls 50 gadā.

10. Klienta lieta

10.1. SAP veidotajā klienta lietā hronoloģiskā secībā jāiekļauj:

• klienta iesniegumi;

• iztikas līdzekļu deklarācijas, kā arī ienākumus un materiālo stāvokli pamatojošie dokumenti;

• dzīvesvietas apsekošanas akti;

• vienošanās par līdzdarbību;

• informācija par pieņemtajiem lēmumiem un to pamatojumi;

• citi dokumenti, kas nepieciešami klienta apkalpošanai un lēmuma pieņemšanai.

10.2. Sociālās palīdzības pieprasītājam iekārto klienta lietu un glabā to piecus gadus pēc pabalsta izmaksas termiņa beigām.

11. Lēmumu pieņemšanas un pārsūdzēšanas kārtība un noteikumu izpildes kontrole

11.1. Lēmumu par pašvaldības pabalstu piešķiršanu un pabalsta apmēru pieņem ne vēlāk kā desmit darba dienu laikā no iesnieguma un visu tiesības saņemt pabalstu apliecinošo dokumentu saņemšanas dienas.

11.2. Lēmumi par pabalstu piešķiršanu tiek izstrādāti atbilstoši 2002. gada 2. jūnija Administratīvā procesa likuma prasībām.

11.3. Lēmumu par pabalsta piešķiršanu vai atteikumu pārsūdzēšanas kārtību sociālais darbinieks rakstiski paziņo palīdzības pieprasītājam pret parakstu vai pa pastu.

11.4. Sociālais darbinieks var atteikt piešķirt pabalstus (pilnīgi vai daļēji), ja sniegtas nepatiesas ziņas, kā arī, ja jautājumu var risināt, izmantojot citus resursus.

11.5. Gadījumos, kad palīdzības pieprasītājs nav apmierināts ar piešķirtā pabalsta apmēru vai arī atteikumu sniegt pabalstu, lēmumu var apstrīdēt Rēzeknes domē viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.

11.6. Noteikumu izpildi kontrolē Rēzeknes dome.

12. Pārejas noteikumi

12.1. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Rēzeknes domes 2004. gada 7. oktobra noteikumi Nr.3 “Par Sociālās palīdzības pabalstiem trūcīgām personām”.

12.2. Saistošie noteikumi publicējami laikrakstos “Latvijas Vēstnesis” un “Rēzeknes Vēstnesis” un stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs J.Začests