Paplašināta Eiropa labāk rūpēsies par augstākiem dzīves standartiem

Rīgā 9.–10. februārī uzturējās Eiropas Komisijas prezidents Romano Prodi un ES komisārs Ginters Ferhoigens

Komisārs ES paplašināšanās jautājumos Ginters Ferhoigens, Eiropas Komisijas prezidents Romano Prodi sarunā ar Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāju Jāni Straumi vakar, 10.februārī, pl.9.30

Komisārs ES paplašināšanās jautājumos Ginters Ferhoigens, ES vēstnieks Latvijā Ginters Veiss un EK prezidents Romano Prodi pieņemšanā pie Latvijas Republikas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas vakar, 10.februārī, pl.11.02

Eiropas Komisijas prezidents Romano Prodi:

Uzruna Saeimas plenārsēdē 10.februārī

Godājamie parlamenta dalībnieki! Dāmas un kungi! Man patiešām tas ir liels gods — uzrunāt jūs šeit šodien. Mēs esam sasnieguši ievērojamu pakāpi mūsu attiecību uzlabošanā un kāpināšanā. Pavisam, pavisam drīz jūsu valsts tiks uzaicināta piedalīties iestāšanās sarunās, lai iestātos Eiropas Savienībā, un es kā prezidents arī personiski apsveicu šo notikumu. Es ļoti uzmanīgi lietoju šādus vārdus, taču turpmāko pāris mēnešu laikā, es domāju, mēs varēsim teikt, ka kopā rakstām vēsturi, mēs rakstām XXI gadsimteņa vēsturi. Eiropa ir iemācījusies daudz ko no vēstures, no savas pagātnes, un arī tās cilvēki ir iemācījušies to, ka jābūt kopā. Tā būs ļoti sociāli integrēta Eiropa. Ļoti nozīmīga nodaļa vai lappuse Latvijas vēsturē jau tika ierakstīta 1998.gada rudenī, tas bija tad, kad Komisija atzina, ka Latvija ir panākusi zināmu progresu, lai tā atbilstu tām prasībām, kādas tiek uzliktas valstīm, lai varētu iestāties Eiropas Savienībā, un tika uzsvērts, ka 1999.gada beigās iestāšanās sarunas ar Latviju varētu sākties. Šim viedoklim piekrita arī lielās Eiropas dalībvalstis, par to galīgo lēmumu pieņēma Helsinku sanāksmē, un 1999. gadā tika uzrakstīts arī ziņojums. Jums, godājamie parlamentārieši, bijusi nozīmīga loma visā šajā kontekstā, un jūs esat spējuši noturēt savus panākumus. Un šobrīd es gribu ar cieņu atzīmēt to, ka jūs esat tādu sasniegumu veikuši. Eiropas integrācijas projekts, es uzskatu, ir viens no visnozīmīgākajām prioritātēm, ko jūs esat izvirzījuši. Tikai vēl vakar jūs pieņēmāt Stratēģiju Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā, un tas ir nozīmīgs signāls tam, cik apņēmības pilni jūs esat, lai iekļūtu Eiropas Savienībā. Pagājušajā nedēļā es Briselē tikos ar Eiropas Parlamenta pārstāvjiem, tur bija arī apvienoto parlamentāro komisiju pārstāvji, kuri norāda visus jautājumus saistībā ar uzņemšanas sarunām. Helsinkos Eiropas Savienības Padome pieņēma lēmumu, kas bija nozīmīgs ne tikai Latvijai, bet arī visām pārējām piecām kandidātvalstīm. Mēs zinām, ka tagad ir iespējas šīs valstis integrēt arī politiskā ziņā un, balstoties uz ilglaicības principiem, visa Eiropas Savienība tādā kārtā uzņem šīs valstis, tās kļūst par vienotu Eiropas saimi. Līdz ar to 500 miljoni cilvēku būs iekļauti šajā Eiropas saimē, kas strādās kopā, lai uzlabotu dzīves apstākļus saviem bērniem un turpmākajām paaudzēm savās valstīs. Es gribu apliecināt to, ka paplašināta Eiropa spēs labāk rūpēties par labklājību un par sabiedrības augstākajiem dzīves standartiem.

Godājamie parlamentārieši! Dāmas un kungi! Šis augstais, varētu pat teikt, ambiciozais grafiks palīdzēs mums tik galā ar šīm problēmām. Mēs vēlamies apsveikt jūs un arī pārējās valstis, kandidātvalstis par to, ka jūs esat apņēmušās līdz 2002.gadam pabeigt savus galvenos mājasdarbus. Mēs cenšamies panākt to, lai jaunās dalībvalstis varētu ienākt mūsu saimē. Tas nozīmē, ka jūsu valstīs tiks veiktas ļoti nopietnas reformas, dažādi institucionāli pasākumi, un, protams, tas nebūs viegls darbs. Bet, lai panāktu risinājumu, svarīgākais ir, kādus mērķus jūs sev izvirzāt. Protams, visi tie mērķi nav viegli sasniedzami, un būtu nepareizi teikt, ka mums tagad jārunā tikai par sasniegumiem, jo vēl arvien taču ir tādi jautājumi, ar kuriem jātiek galā.

Vispirms es gribu mudināt jūs, lai jūs vairāk strādājat pie sociālās integrācijas. Jūs jau esat guvuši zināmus panākumus, ir pieņemts pilsonības likums un arī Valsts valodas likums, kas jums tika iedots pārskatīšanai.

Es vēlos uzsvērt to, ka Eiropas Savienība atšķiras no jebkuras citas institūcijas, jo tā ir nozīmīgākā ideja. Kad es biju Rumānijā, tikos ar pārstāvjiem Rumānijas parlamentā un runāju ar minoritāšu pārstāvjiem, es dzirdēju, ka arī viņi vēlas tikt Eiropas Savienībā, jo Eiropas Savienība ir minoritāšu savienība un tādējādi mums ļoti uzmanīgi jāskatās uz minoritātēm.

Mums uzmanīgi jāaplūko valodu jautājums, citādi mēs nevaram vienkārši tikt galā ar šo problēmu, jo būtībā vēsture mums ir devusi labu pieredzi šajos jautājumos. Šajos jautājumos ir jābūt atvērtiem, ļoti apdomīgiem un saprātīgiem, dažkārt, protams, šie jautājumi nav viegli risināmi, nav viegli dot uz tiem atbildes, bet būtībā tas ir pats pamats, uz kā balstās Eiropas saime. Un Eiroparlaments šajā ziņā nav lingvistisks, mums ir 11 vai 12 oficiālas valodas, līdz ar jūsu iestāšanos arī jūsu valoda kļūs par šādu un jau 20 oficiālas valodas skanēs Eiroparlamentā. Tā ir Eiropa, tās nav Amerikas Savienotās Valstis, tas nozīmē, ka tur ir dažādas nācijas, dažādas tautas, tautības, ir stingras saknes, un Brisele lepojas ar to, ka tā var noturēt un palīdzēt šīm tautām savas saknes saglabāt. Mēs it kā veicam tādu vēsturisko eksperimentu. Tas ir kaut kas tāds, kā vēl vēsturē nav bijis, un es ļoti ceru, ka jūs arī paši būsiet līdzdalībnieki šīs vēstures tālākajā veidošanā.

Vienas no bažām vai bailes, kādas cilvēki izjūt, kad tie stājas Eiropas Savienībā, ir tādas, ka, lūk, varētu it kā zaudēt savu nacionālo identitāti, kultūru vai valodas īpatnības un identitāti. Es jau pirms tam sacīju, ka latviešiem, latviešu tautai vajadzētu būt pārliecinātai par to, ka daudzpusībai ir ārkārtīgi liela nozīme, mantojums, kas ir bijis, allaž tiek lolots un sargāts, mēs to saglabājam par katru cenu. Jo valoda un kultūra dažkārt, protams, var izraisīt grūtības, ja skan 20 valodas, taču mūsu spēks ir tieši tajā apstāklī, ka mēs integrējam cilvēkus no dažādām vietām, ar dažādu pagātnes mantojumu un vienkārši atklājam pēc tam, kādas ir šīs saknes un tradīcijas. Un tad, kad šie dažādo kultūras pārstāvju cilvēki saliek savas galvas kopā, tik tiešām rodas jaunas idejas.

Tāpēc mani ļoti iepriecē tas fakts, ka Latvijas valdība nesen pieņemtajā sociālās integrācijas programmā uzsver, ka, integrējot savu sabiedrību, jūs daudzējādā ziņā varbūt ejat pa priekšu daudzām citām valstīm. Tas ir ļoti svarīgi, jo jūs sekojat, varbūt, arī senai Eiropas tradīcijai. Jūs cenšaties saglabāt šo saplūšanu, šo daudzpusību un saglabāsiet arī savu kultūras mantojumu.

Es esmu pilnīgi pārliecināts par to, ka jums ir daudzi uzdevumi, daudzi izaicinājumi veicami šobrīd. Ļoti daudzi cilvēki vēl varbūt ir nedaudz atstatus no Latvijas sabiedrības, viņiem jāmācās latviešu valoda, viņiem ir nepieciešama jūsu palīdzīgā roka daudzējādā ziņā, jo šādā ziņā jūs varat lielā mērā palīdzēt. Visu cilvēku apņemšanās veidot integrētu sabiedrību ir nozīmīgs punkts, un attiecīgo cilvēku kultūra, tradīcijas kļūst par neatņemamu sabiedrības daļu kopumā. Progresa ziņojumā jūs varat arī redzēt, kādas ir grūtības, kādi ir vēl veicamie darbi, kāda bija pagājušā gada krīze, taču Latvija tomēr spēja saglabāt aizsākto ceļu, saglabāt tirgus ekonomikas pamatus.

Protams, jums jādomā par to, kā un kādā veidā jūsu valsts virzīsies tālāk, kā tā tiks galā ar tiem daudzajiem patērētājiem, ar ko jums būs saskare, iestājoties Eiropas Savienībā. Un jums būs jādomā par to, kādā veidā jūs varat sniegt augstākā līmeņa pakalpojumus, jo latviešu ražotāju ražotais taču faktiski virzās uz šo lielo tirgu, ar kuru viņiem vajadzēs konkurēt. Un jums vajadzēs rūpēties arī par apkārtējo vidi tā, lai tā būtu biznesam un uzņēmējdarbībai pievilcīga, lai jūs varētu nodrošināt pilnīgu tā funkcionēšanu, ņemot vērā arī apkārtējās vides jautājumus. Pirmajos gados jūs vairāk vai mazāk esat tikuši galā ar šiem jautājumiem, bet tas nebūt nenozīmē, ka tas varbūt būs izdevīgi un ērti, ir daudz kas jāpielāgo.

Tad, kad tika uzrunātas kandidātvalstis, es, protams, runāju arī par to, kā jūs pieņemat šo acquis communautaire , tas ir, visas Eiropas Savienības likumdošanas kopumu. Tas ir liels darbs, un katrai valstij, kura vēlas kļūt par dalībvalsti, jātiek ar šo materiālu galā. Latvija jau ir daudz ko paveikusi un lielu daļu no tā pārņēmusi, par to jūs varat izlasīt mūsu pēdējā ziņojumā. Taču vēl ir vairākas jomas, pie kurām nāksies piestrādāt. Un tas būs jādara neatkarīgi no tā, kādas sadaļas vai nodaļas tiks šeit apspriestas uzņemšanas laikā, es zinu, ka Latvija jau ir daudz ko paveikusi, un esmu par to jums ļoti pateicīgs.

Lai varētu virzīties tālāk, mēs arī novērtējam, cik nopietni jūs šiem jautājumiem esat pievērsušies. Lai sasniegtu ievērojamāku progresu, īpaša uzmanība būtu jāpievērš vēl daudziem jautājumiem. Jo galu galā mūsu kopīgais mērķis ir ne tikai atvērt šīs sadaļas, bet arī slēgt vai aizvērt šīs sadaļas, beigt sarunas par šīm sadaļām, un ir ļoti svarīgi, cik sadaļas jūs spēsiet atvērt šajās sarunās.

Helsinkos tika izlemts, ka būs konceptuāla diferenciācija attiecībā pret valstīm. Tas ir ļoti nozīmīgs lēmums. Tātad par katru valsti un tās progresu tiks spriests atsevišķi. Un tas, protams, ir ļoti izdevīgi katrai valstij, jo tai būs dota iespēja panākt kādu citu valsti. Un valstij, kura būs gatava, mēs arī ļausim iestāties, jo, ja jau likumi ir pieņemti, tie ir jārealizē, bet realizēšana jau ir daudz grūtāka. Pirmkārt tas ir saistīts arī ar naudas jautājumiem, un mēs zinām, ka Latvijai ir ļoti nopietni uzdevumi valsts administratīvās pārvaldes jomā. Lai izveidotu modernu pārvaldes sistēmu, ir daudz kas jārestrukturē. Un tas ir nozīmīgs šīs reformas segments. Un jums, godājamie parlamentārieši, ir pēdējais vārds budžeta jautājumos, ņemot vērā visus tos stingros budžeta pasākumus, kādi dažkārt pieņemti.

Ieradies Latvijā, es gribu apliecināt jums, ka Eiropas Komisija darīs visu, lai atbalstītu jūs sagatavošanās darbā, piešķirot arī visus līdzekļus, kas jums ir paredzēti. Mēs darīsim visu iespējamo. Kas attiecas uz lauksaimniecību, tas ir ļoti smags jautājums, jo lauksaimniecības tirgus noregulēšana un noslīpēšana ir ļoti svarīgs jautājums.

Gribu izmantot arī šo izdevību, runājot par aizsardzības mēriem, kurus jūsu valdība pieņēma cūkgaļai. Tā ir viena no problēmām, uz kuru mēs varam lūkoties tādā veidā, ka mēs sāksim tādu kompromisu, ka tomēr varēsim kaut ko universēt šajā ziņā. Acīmredzot to vajadzēs pakāpeniski izdarīt, ņemot vērā, kādas ir intereses un arī vajadzības latviešu zemniekiem. Tas taču ir ļoti būtisks jautājums, jo viņu situācija, kādā viņiem jāstrādā, ir bijusi ļoti grūta. Protams, finansu palīdzība tiks sniegta arī kandidātvalstīm. Šogad Latvija saņems ievērojami augstāku palīdzību caur PHARE programmām un pirmsuzņemšanas fondiem. Es gribētu aicināt jūs izmantot šo naudu visnepieciešamākajiem mērķiem, tiem mērķa fondiem, — izvirzot, protams, savas prioritātes, — kas nepieciešamas šajā uzņemšanas procesā. Tas ir svarīgs vēsturisks moments, un mēs nedrīkstam aizmirst to, ka mūsu centieni ir paredzēti cēlam un augstam mērķim. Es vēlētos atkārtot, ka mēs šobrīd būtībā rakstām vēsturi, tā ir kļuvusi par nozīmīgu daļu mūsu dzīvē.

Atgriežoties pie darba darītāja. Viņš veido meistaru. Es atceros, ka mēs veicām šo ļoti nozīmīgo darbu ar augstiem mērķiem, bet atkārtoju: mēs nevaram teikt, ka esam tikai tirdzniecības partneri, vadoties no tirdzniecības līgumiem, mēs sēdēsim vienā un tajā pašā parlamentā. Mēs dalīsimies, apmainīsimies un uzskatīsim vienas un tās pašas vērtības par savām, un tas ir ļoti nozīmīgs darbs. Mēs darīsim kaut ko tādu, ko neviens cits pirms mums vēsturē nav darījis.

Es nesen biju Ķīnā. Ķīnas prezidents man jautāja: "Kā tad būtībā šī uzņemšana vispār notiek? Kā var salikt kopā 11 valstis tā, ka tām būs kopīga valūta, un kā vēl to vispār varēs paplašināt, kādā veidā to darīs? Kā to praktiski vispār var vadīt un iespēt?"

Es teicu: "Jā, mēs to esam, tā teikt, panākuši. Vairāk vai mazāk tas darbojas."

Ko vēl es jums vēlējos pateikt? Jaunajā Eiropā mazo valstu telpa un loma paliek tāda pati. Visi iepriekšējie likumi, kādi ir bijuši izvirzīti, ir tiešs garants tam, lai mazajām valstīm būtu savs noteikts garants. Tā ir Eiropa, minoritāšu vai mazākuma Eiropa, kura vēlas ar visiem dzīvot kopā, vadoties pēc demokrātijas principiem, tā ir vēlme dzīvot mierā. Tāpēc es vēlu, lai mēs varētu visi kopā izjust šo draudzību, lai mēs varētu visi sadarboties un strādāt kopā ilga miera labā visā Eiropā. Tas būs miers, kurā tiks ievērots vienlīdzības princips. Paldies!

Vakar, 10.februārī, pl.9.05 Saeimas tribīnē uzrunājot deputātus: Eiropas Komisijas prezidents Romano Prodi Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Uzrunas laikā: Eiropas Savienības vēstnieks Latvijā Ginters Veiss, komisārs ES paplašināšanās jautājumos Ginters Ferhoigens

Pie Valsts prezidentes

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga vakar, 10.februārī, Rīgas pilī tikās ar Eiropas Savienības (ES) Komisijas prezidentu Romano Prodi un ES paplašināšanās komisāru Ginteru Ferhoigenu.

Sarunā V.Vīķe–Freiberga, R.Prodi, G.Ferhoigens apmainījās viedokļiem par principiem un mērķiem, uz kādiem balstīta jaunās Eiropas attīstība, pārrunāja ES paplašināšanas procesu un drošības politiku.

Apspriežot jaunās Eiropas nākotni, V.Vīķe–Freiberga uzsvēra, ka Eiropas politiķiem tagad ir jāizdara izvēle, kādu Eiropu viņi nākotnē vēlas redzēt – feodālisma tipa Eiropu, kas balstītos uz rupju lielākā varu pār mazāko, vai tādu Eiropu, kurā valdītu demokrātijas un cilvēktiesību principi.

R.Prodi interesējās par sabiedrības integrācijas procesu Latvijā. Valsts prezidente iepazīstināja ar Latvijas aktivitātēm un plāniem saliedētas sabiedrības veidošanā, izsakot gandarījumu par to, ka pēdējā laikā strauji pieaudzis to cilvēku skaits, kas sekmīgi naturalizējušies, kā arī izteikuši vēlmi to darīt. V.Vīķe–Freiberga pateicās visām valstīm, kas ir atbalstījušas Latviju valsts valodas mācību programmu īstenošanā un citos sabiedrības sociālās integrācijas procesos. Prezidente stāstīja arī par Latvijas kā vienas no retajām valstīm Eiropā piedāvātajām iespējām nacionālo minoritāšu pārstāvjiem mācīties etniskās skolās Latvijā. G.Ferhoigens pateicās Valsts prezidentei par viņas personīgo ieguldījumu, veicinot saliedētās sabiedrības tapšanu Latvijā, uzsverot V.Vīķes–Freibergas īpašo lomu eiropeiska valodas likuma pieņemšanā.

Valsts prezidente uzsvēra, ka Latvija ir piemērs mierīgai sabiedrības integrācijai, kas noris bez konfliktiem, Latvija jaunajā Eiropā būs droša valsts reģionā. "Latvija nav valsts, kuras iestāšanās organizācijā radīs problēmas," sacīja Valsts prezidente.

Runājot par drošības politiku Eiropā, V.Vīķe–Freiberga uzsvēra Latvijas stingro politisko apņemšanos nostiprināt savus bruņotos spēkus un tuvināt tos NATO standartiem, kā arī nostiprināt valsts robežu, kas nākotnē būtu ES austrumu robeža.

Valsts prezidenta preses dienests

Romano Prodi parakstās Valsts prezidenta Goda viesu zelta grāmatā	Rīgas pilī: Eiropas Savienības vēstnieks Latvijā Ginters Veiss, komisārs ES paplašināšanās jautājumos Ginters Ferhoigens, Eiropas Komisijas prezidents Romano Prodi un Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga
Dodoties uz Saeimas plenārsēdes: Saeimas sekretāre Silvija Dreimane, komisārs ES paplašināšanās jautājumos Ginters Ferhoigens, Eiropas Komisijas prezidents Romano Prodi un Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume

Pie Saeimas priekšsēdētāja

Vakar, 10.februārī, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume tikās ar Eiropas Komisijas (EK) prezidentu Romano Prodi un delegāciju, kas viņu pavada.

"Man ir patiess prieks jūs sveikt Saeimā. Atbalstu Latvijas iestājai Eiropas Savienībā (ES) izteikušas visas Saeimā pārstāvētās partijas. Mēs apzināmies tos darbus, kas jāveic, lai Latvija ātrāk kļūtu par ES dalībvalsti," pieņemdams oficiālā vizītē Latvijā ieradušos Eiropas komisijas prezidentu Romano Prodi un viņa vadīto delegāciju, teica Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

"Parlaments ir katras demokrātiskas valsts pamats," pēc Saeimas priekšsēdētāja apsveikuma vārdiem teica R.Prodi. Eiropas Komisijas prezidents atzīmēja, ka integrācijas procesā ES jāiesaista visa sabiedrība. "Mēs gribam, lai tas sasniegtu katru pilsoni visplašākajās tautas masās".

Eiropas Komisijas komisārs ES paplašināšanas jautājumos Ginters Ferhoigens, kas arī piedalījās sarunās, augstu novērtēja trešdien, 9.februārī, notikušās parlamentāriešu debates par ES paplašināšanās jautājumiem un informēja, ka nākamnedēļ notiks debates ar ES dalībvalstīm par sarunu uzsākšanu ar kandidātvalstīm, kas varētu sākties marta beigās. G.Ferhoigens izteica pārliecību, ka Latvija varētu būt šo sarunu priekšgalā.

"Mums tika norādīts, ka reformas valsts pārvaldē pēdējos gados ir palēninājušās, tādēļ tagad galveno uzmanību veltām ES standartiem atbilstoša valsts pārvaldes darba kvalitatīva līmeņa sasniegšanai," sacīja Saeimas priekšsēdētājs. J.Straume informēja viesus par pieņemto pilsonības likumu un Valsts valodas likumu, kas pilnībā atbilst starptautiskajiem standartiem. "Tas ir pierādījums, ka spējam risināt problēmas," atzīmēja Saeimas priekšsēdētājs.

Pie Saeimas frakciju vadītājiem

Eiropas Komisijas prezidents Romano Prodi un EK delegācija tikās arī ar Saeimas frakciju vadītājiem. Sarunā piedalījas arī EK komisārs paplašināšanās jautājumos Ginters Ferhoigens.

Tikšanās ievadā Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšsēdētājs Egils Baldzēns iepazīstināja viesus ar Saeimas frakciju vadītājiem, akcentējot, ka visi parlamentā pārstāvētie politiskie spēki atbalsta Latvijas virzību uz Eiropas Savienību, atšķiras tikai viedokļi par līdzekļiem un kārtību šā mērķa sasniegšanai.

EK prezidents pauda gandarījumu par iespēju iepazīties ar dažādu frakciju uzskatiem par ES paplašināšanos un Latvijas uzdevumiem integrācijas procesā. R.Prodi apsveica Latvijas vēlmi nevis tikai kļūt par dalībvalsti, bet gan īstenot šo mērķi pēc iespējas agrāk. Viņaprāt, lai Latvija gūtu panākumus ES integrācijas procesā, "visai komandai jāstrādā vienoti, jābūt labam līderim un vēlmei gūt uzvaru". Viņš apliecināja, ka EK izprot Latvijas vēsturisko pieredzi un cer, ka, veicot intensīvu likumdošanas sakārtošanas darbu, īstenojot valsts pārvaldes reformu, risinot minoritāšu un sabiedrības integrācijas jautājumus un iesaistot šajos procesos visu sabiedrību, Latvija neapšaubāmi strauji virzīsies uz integrāciju Eiropas Savienībā.

Visi Saeimā pārstāvēto politisko partiju frakciju pārstāvji izteica savu atbalstu Latvijas dalībai ES. Savienības "Latvijas ceļš" frakcijas priekšsēdētājas vietniece Inese Birzniece informēja par Saeimas Eiropas lietu komisijas darbu un pauda domu, ka parlamentam aktīvi jāpiedalās ES paplašināšanās jautājumu risināšanā. Savukārt apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas priekšsēdētājs Andrejs Požarnovs un LSDSP frakcijas pārstāvis E.Baldzēns uzsvēra Latvijas nacionālo interešu aizsardzības nepieciešamību, piemēram, izstrādājot pretsubsīdiju likumu, kas ļautu regulēt jautājumu par ES subsidētu lauksaimniecības produktu ienākšanu Latvijas tirgū. A.Požarnovs apliecināja, ka Latvijas ieviesto iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu cūkgaļas importam mērķis nekādā ziņā nevar kavēt savstarpējās tirdzniecības attīstību ar ES, bet gan nodrošināt šīs lauksaimniecības nozares pārkārtošanu. Ja šo jautājumu neizdotos atrisināt sarunu ceļā un ES ieviestu ierobežojumus Latvijas lauksaimniecības preču eksportam, tas vairotu eiroskeptiķu skaitu mūsu sabiedrībā.

Abas puses pārrunāja arī ES iestāšanās sarunu stratēģiju. EK komisārs paplašināšanās jautājumos G.Ferhoigens pauda uzskatu, ka nav svarīgi, cik sarunu nodaļas tiek atvērtas, bet gan tas, cik ilgā laikā un cik no tām tiks slēgtas, tāpēc Latvijai ir visas izredzes aizsteigties priekšā pārējām kandidātvalstīm.

Tikšanās gaitā spriests arī par ES un Krievijas attiecībām. R.Prodi norādīja, ka Eiropas Savienība ir ieinteresēta uzturēt ļoti labas attiecības ar Krieviju un tas būtu ieguvums arī Latvijai. EK prezidents akcentēja, ka ES neatbalsta pārāk liela spiediena izdarīšanu uz Krieviju un labu attiecību veidošanai ar šo valsti jānotiek dabiskā ceļā.

Pārrunājot Latvijas drošības jautājumus, R.Prodi pauda savu personīgo viedokli, ka integrācija ES dod tikpat spēcīgas drošības garantijas kā dalība NATO.

Saeimas preses dienests

Preses konferencē

ES komisārs Ginters Ferhoigens, EK prezidents Romano Prodi un Latvijas Ministru prezidents Andris Šķēle

Preses konferenci iesāka Latvijas Ministru prezidents Andris Šķēle, uzsverot, ka mūsu valstij ar šo vizīti sācies kvalitatīvi jauns posms ceļā uz Eiropas Savienību. "Jau nākamnedēļ sāksies reāls iestāšanās sarunu process ar Eiropas Savienību," teica A. Šķēle, pastāstot, ka Eiropas Komisijas prezidenta un komisāra vizītes laikā pārrunāti daudzi jautājumi un salīdzināta Eiropas Komisijas un Latvijas izpratne par gaidāmo sarunu procesu. "Mēs konstatējām, ka šajā jautājumā mums ir vienāda izpratne un Eiropas Komisija ir Latvijas partnere šajā grūtajā, ļoti atbildīgajā posmā, Latvijai tālāk virzoties uz Eiropas Savienību." "Latvija ir ieinteresēta īstenot dzīvē Helsinku apspriedes lēmumus," teica Ministru prezidents, uzsverot Latvijas gandarījumu par individuālu sarunu iespēju atbilstoši mūsu valsts spējai risināt Eiropas Komisijas izvirzītos jautājumus.

"Es domāju, Latvija spēs pabeigt sarunas līdz 2003. gadam. Zināmā mērā tā ir vēsturiska sakritība ar kārtējām Latvijas nacionālajām vēlēšanām 2002. gada oktobrī. Līdz ar to šai Saeimai tā ir milzu atbildība un arī unikāla iespēja atstāt — pozitīvā ziņā — neizdzēšamas pēdas Latvijas vēsturē. Manuprāt, Latvija nav un nebūs problēmu valsts Eiropas Savienībai. Latvija apzinās trūkumus, uz kuriem norādījusi Eiropas Komisija. Līdz ar to valdības prioritātes šobrīd ir sabiedrības integrācija, valsts pārvalde, ekonomiskā un reģionālā politika. Šīm prioritātēm, kā arī pašai galvenajai prioritātei — sarunu veiksmīgai norisei — būs pakārtots viss valdības turpmākais darbs," teica Latvijas Ministru prezidents.

Eiropas Komisijas prezidents Romano Prodi ar žurnālistiem dalījās priekā par savu vizīti Latvijā pirms mūsu valsts iestāšanās sarunu sākuma.

"Ir pilnīgi skaidrs, ka sarunas tiks sāktas, un mēs šeit esam vienīgi tāpēc, lai svinīgi atzīmētu šo svarīgo notikumu," teica Eiropas Komisijas prezidents. "Jums visiem jau ir zināma svarīgāko notikumu secība: ES dalībvalsts vadītāju Helsinku apspriede decembrī, mūsu vizīte Latvijā februārī. Jaunnedēļ tiks sāktas Latvijas iestāšanās sarunas, bet martā notiks plaša ES kandidātvalstu vadītāja apspriede. Es domāju, nebija nemaz iespējams virzīt šo procesu straujāk, nekā esam to izdarījuši. ES paplašināšanas procesa pamatā ir Kopenhāgenas kritēriji. Mēs veidojam savienību, kurā valda kopīgi ekonomikas likumi, un ceram, ka visu valstu attīstība ES būs sekmīga. Mēs ceram, ka ne vien Latvija, bet visas trīs Baltijas valstis sekmīgi virzīsies uz ES. Es zinu, ka jūs veidojat konkurētspējīgu ekonomiku un ka sekmīgi tiek pārveidota jūsu valsts pārvaldes sistēma. Domāju, šo darbu veicinās arī Latvijai turpmāk piešķirtie līdzekļi. Protams, sarunu process ne vienmēr ir viegls, tajā var rasties grūtības jums vai mums."

Savukārt ES paplašināšanas komisārs Ginters Ferhoigens žurnālistiem uzsvēra, ka Helsinku apspriedes lēmums par iestāšanās sarunu sākšanu bija balstīts Latvijas sasniegumos, nevis ģeopolitiskos vai citos apsvērumos.

"Eiropas Savienības paplašināšanas procesu mēs esam organizējuši tā, ka Latvijai ir reālas iespējas noķert tā sauktās pirmās grupas valstis. Mēs arī esam noteikuši jomas, kas Latvijai ir jānostiprina. Prodi kungs jau minēja valsts administrāciju. Es vēl minētu sociālās un ekonomiskās nevienlīdzības izskaušanu. Varu teikt Eiropas Komisijas vārdā, ka ES ir gatava sarunu sākšanai ar Latviju un ir gatava piešķirt tai attiecīgu finansējumu. Nākamajam gadam esam paredzējuši piešķirt Latvijai ES finansējumu 100 miljonu eiro apjomā, tas ir trīs reizes vairāk nekā iepriekšējos gados Latvijai piešķirtā summa. Es esmu ļoti optimistiski noskaņots par ES paplašināšanas procesu un nedomāju, ka Latvijai šajā ceļā būs kādas īpašas problēmas. Domāju, ka jums, iestājoties Eiropas Savienībā, nebūs jāpārdzīvo negulētas naktis."

"Latvijas Vēstnesis": — Prodi kungs, vai jūs varētu sniegt īsu komentāru par drošības dimensijas attīstību Eiropas Savienībā paplašināšanās procesā, īpaši mazo valstu kontekstā? Līdzīgs "Latvijas Vēstneša" jautājums arī mūsu valsts Ministru prezidentam: kā jūs, Šķēles kungs, raksturotu Latvijas starptautiskās drošības faktoru Eiropas Savienības kontekstā?

R.Prodi: — Vispirms es gribu uzsvērt Eiropas Savienībā pastāvošo principu, ka jebkurš uzbrukums vienai dalībvalstij tiek vērtēts kā uzbrukums Eiropas Savienībai kopumā. Es domāju, tā ir visaugstākā drošības garantija ikvienai Eiropas Savienības dalībvalstij. Taču es gribu atsaukties arī uz Helsinku apspriedē pieņemto ļoti svarīgo lēmumu izveidot Eiropas miera uzturēšanas spēkus. Tie būs spēki, kurus gan oficiāli nesauks par Eiropas armiju. Taču tas būs spēks, kura kapacitāti nevajadzētu novērtēt par zemu. Šajā dienestā būs 60 tūkstoši karavīru; taču vajadzības gadījumā šos spēkus varēs palielināt gandrīz trīs reizes, līdz 150 tūkstošiem vīru. Būtiski, ka tas būs daudzpusējs militārs formējums. Tas ir ārkārtīgi liels solis ES dalībvalsts drošības garantēšanai.

A.Šķēle: — Kopīgā Eiropas Savienības drošības politika ir visumā jauna integrācijas dimensija. Latvija, gatavojoties kļūt par pilntiesīgu ES dalībvalsti, ir gatava integrēties arī šajā jomā. Latvija ir gatava atbilstoši savām iespējām piedalīties kopīgajos Eiropas miera spēkos, nosūtot attiecīgas kvalifikācijas personālu, piemēram, medicīnisko personālu, sapierus vai citu militāro profesiju speciālistus, kā arī izmantot mūsu jau labo iestrādi — Baltijas bataljona iespējas. Mēs esam gatavi piedalīties starptautiskos projektos un visnotaļ aktīvi darboties militārās drošības jomā. Mēs jau esam uzkrājuši pieredzi, piedaloties starptautiskajos miera spēkos bijušajā Dienvidslāvijā, un šī pieredze tiks izmantota arī mūsu tālākajā virzībā uz Eiropas Savienību.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors