Ministru kabineta rīkojums Nr.206

Rīgā 2005.gada 31.martā (prot. Nr.16 29.§)

Par noturīgo organisko piesārņotāju samazināšanas nacionālo plānu 2005.–2020.gadam

1. Apstiprināt noturīgo organisko piesārņotāju samazināšanas nacionālo plānu 2005.–2020.gadam (turpmāk — plāns).

2. Noteikt Vides ministriju par atbildīgo institūciju plāna īstenošanā un apstiprināt plāna finansējumu 2006.–2020.gadam kā jaunās politikas iniciatīvas pieteikumu.

3. Saskaņā ar Stokholmas konvencijas par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem 7.panta 1.punkta “b” apakšpunktu Vides ministrijai ne vēlāk kā divu gadu laikā pēc Konvencijas spēkā stāšanās iesniegt plānu Konvencijas Līgumslēdzēju pušu konferencē un Eiropas Komisijā.

4. Jautājumu par papildu finanšu līdzekļu piešķiršanu plāna īstenošanai skatīt, sagatavojot attiecīgos valsts budžeta projektus 2006.–2020.gadam.

Ministru prezidenta vietā — ārlietu ministrs A.Pabriks

Vides ministrs R.Vējonis

(Ministru kabineta 2005.gada 31.marta rīkojums Nr.206)

Noturīgo organisko piesārņotāju samazināšanas nacionālā plāna 2005.–2020.gadam kopsavilkums

Noturīgie organiskie piesārņotāji ir halogēnus saturošas, kancerogēnas, toksiskas un mutagēnas vielas, kas pa gaisu un ūdeni var pārvietoties ļoti lielos attālumos un uzkrāties sauszemes un ūdens ekosistēmās. Noturīgos organiskos piesārņotājus satur agrāk plaši izmantotie hlororganiskie pesticīdi un rūpniecībā izmantojamie ķīmiskie produkti. Kā blakusprodukti noturīgie organiskie piesārņotāji var rasties arī degšanas un rūpnieciskās ražošanas procesā.

Noturīgo organisko piesārņotāju samazināšanā valsts nozīmes prioritāte noteikta to iekārtu un atkritumu iznīcināšanai, kas satur polihlorētos bifenilus. Saskaņā ar normatīvo aktu prasībām tie ir jāiznīcina līdz 2010.gadam. Pašlaik Latvijā ekspluatācijā ir 4282 kondensatori un 34 transformatori, kas satur polihlorētos bifenilus (bruto masa attiecīgi 139343 kg un 231634 kg). Tā kā šo iekārtu inventarizācija vēl turpinās, eksperti prognozē, ka to kopējais faktiskais apjoms ir lielāks.

Otra valsts nozīmes prioritāte ir noturīgo organisko piesārņotāju emisijas samazināšana. Saskaņā ar kvantitatīvo novērtējumu 2002.–2003.gadā dioksīnu un furānu emisijas Latvijā bija aptuveni 27 g I-TEQ (Starptautiskais dioksīnu toksiskuma ekvivalents) gadā, bet policiklisko aromātisko ogļūdeņražu emisijas 12–16 tonnu gadā. Dioksīnu un furānu emisiju galvenais avots, daļēji sabiedrības neinformētības dēļ, ir nekontrolētie degšanas procesi (71 % no kopējā apjoma), bet policiklisko aromātisko ogļūdeņražu emisiju galvenais avots ir koksnes sadedzināšana mājsaimniecībās (68 % no kopējā apjoma).

Trešā valsts nozīmes prioritāte ir noturīgo organisko piesārņotāju pesticīdu likvidēšana. Daudzas problēmas jau ir atrisinātas, jo noturīgo organisko piesārņotāju pesticīdus Latvijā neražo, netirgo un nelieto. Vairums krājumu ir savākti un izvietoti Kņavas nelikvīdo ķimikāliju novietnē un Gardenes bīstamo atkritumu novietnē pagaidu uzglabāšanai (aptuveni 200 t DDT; aptuveni 5 t toksafēna; aptuveni 170 t lindāna; aptuveni 200 t lindāna un DDT maisījuma).

Noturīgo organisko piesārņotāju samazināšanas nacionālais plāns 2005.–2020.gadam ir vispārējs, stratēģisks politikas dokuments. Tā mērķis, īstenojot ilgtspējīgu politiku, ir attīstīt un pilnveidot noturīgo organisko piesārņotāju pārvaldību, lai aizsargātu cilvēku veselību un vidi no noturīgo organisko piesārņotāju kaitīgās ietekmes.

Valsts mērķi attiecībā uz noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem:

1. Attīstīt integrētu un caurskatāmu normatīvo aktu bāzi un institucionālo sistēmu, kā arī atbalsta shēmu uzņēmējiem, lai samazinātu un novērstu noturīgo organisko piesārņotāju iedarbību uz cilvēku veselību un vidi.

2. Saskaņā ar Stokholmas konvenciju par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem, kā arī saskaņā ar Ženēvas konvencijas par robežšķērsojošo gaisa piesārņojumu lielos attālumos Orhūsas protokolu “Par noturīgajiem organiska­jiem piesārņotājiem” un saistītajiem starptautiskajiem līgumiem nodrošināt, lai tiktu būtiski samazināts globālais piesārņojums ar noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem.

3. Nacionālā un globālā mērogā attīstīt un īstenot preventīvos pasākumus, lai nepieļautu jaunu noturīgo organisko piesārņotāju avotu rašanos.

Nacionālajā plānā iekļautie uzdevumi un pasākumi ir vērsti uz to, lai risinātu konkrētas ar noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem saistītas problēmas. Nacionālā plāna īstenošanas kopējās izmaksas no valsts budžeta laikposmā no 2005. līdz 2020.gadam ir aptuveni 3,2 miljoni latu.

Svarīgākās nacionālā plāna īstenošanas izmaksu kategorijas:

• likumdošanas pasākumi,

• kontroles un uzraudzības pasākumi,

• organizatoriskie pasākumi,

• tehnoloģiskie pasākumi (t.sk. sanācijas izmēģinājumprojekti),

• informēšanas pasākumi,

• monitorings un pētījumi,

• datu vākšana un apkopošana, ziņojumu sagatavošana.

Vides ministrs R.Vējonis