Uzturoties darba vizītē Amerikas Savienotajās Valstīs

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pirmdien, 4.aprīlī, Ņujorkā saņēma izdevuma “Forbes” balvu par izciliem sasniegumiem valsts vadīšanā. Uz pasākumu bija aicinātas dažādu dzīves jomu sievietes līderes no “Forbes” ietekmīgāko sieviešu saraksta. Kā ziņots iepriekš, 2004.gada nogalē Latvijas prezidente tika ierindota starp 100 pasaules ietekmīgākajām sievietēm. Saņemot balvu, prezidente uzsvēra, ka tā ir arī balva Latvijai un tās cilvēkiem par sasniegumiem dinamiskajā valsts izaugsmē, kas 2004.gadā vainagojās ar jaunu statusu pasaules notikumos, kļūstot par pilntiesīgu ES un NATO dalībvalsti.
“Šā jaunā statusa pirmajā gadskārtā varu sacīt, cik liela nozīme tomēr ir bijusi mūsu dalībai – šā gada laikā vairākkārt ir apliecinājies, ka mums ir tādas pašas iespējas kā citiem paust savu viedokli un piedalīties lēmumu pieņemšanā, kas ietekmē arī mūsu valsti Eiropas un transatlantiskajā kontekstā. Latvijai pēc neatkarības atjaunošanas viss ir bijis jāveic divtik ātrā tempā, un arī šodien mūsu valsts izaicinājums ir nebaidīties no konkurences, atrast savu īpašo nišu, kas veicinās mūsu un Eiropas kopējo sacensības spēju. Es Latvijā vienmēr cilvēkiem atgādinu, ka tas ir mūsu spēkos visdažādākajās jomās, un tik spilgti to atspoguļo olimpiskie sasniegumi un kultūras virsotnes.”
Prezidente aicināja forumā plaši pārstāvētos uzņēmējus investēt Latvijā, kuras straujā attīstība ir daļa no perspektīvā Baltijas jūras reģiona, kas ir viens no pasaules visātrāk augošajiem reģioniem.
Līdz ar Latvijas prezidenti balvu saņēma Zainaba Salbi, kuras vadītā organizācija palīdz sievietēm, kas cietušas kara zonās pasaulē.
“Forbes” 100 ietekmīgāko sieviešu sarakstā tiek iekļautas līderes no visas pasaules, kas savu ietekmi vērš par labu vēsturiskām pārmaiņām, uzņēmējas, kas ar savu redzējumu iespaido izaugsmi, aktīvas sievietes, kuras ziedo enerģiju sabiedrības labumam.
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pirmdien, 4.aprīlī, Ņujorkā, Eiropas Savienības studiju centrā, teica runu par Eiropas turpmākajiem izaicinājumiem, ko nosaka kontinenta sarežģītā 20.gadsimta vēsture.
Pieminot Romas pāvesta Jāņa Pāvila II ieguldījumu totalitārā komunistiskā režīma sabrukumā, prezidente sacīja, ka Otrā pasaules kara beigu 60.gadskārta uzjunda pārdomas par pēckara sadalītās Eiropas dažādo un sarežģīto attīstību. Prezidente skaidroja Austrumeiropas valstu likteni, pēc kara nonākot totalitāras sistēmas jūgā. “Es došos 9.maijā uz Maskavu, lai apliecinātu, ka Eiropas nākotnei ir nepieciešams izlīgums ar pagātni, patiesi un objektīvi izvērtējot tās notikumus, lai nekad neatkārtotos Otrā pasaules kara šausmas un tā radītās sekas, kuru dēļ cieta miljoni cilvēku Krievijā, visā Eiropā un pasaulē kopumā.”
Viņa arī minēja, ka 20.gadsimta vēsture kopumā Eiropā iezīmējusies ar vairāku impēriju krišanu un neatkarīgu valstu dzimšanu. Jāatceras, ka tādas valstis kā Baltkrievija, Gruzija, Ukraina arī pirms Otrā pasaules kara kļuva neatkarīgas. Taču jāatceras to neatkarības liktenis totalitārisma laikos un jādomā par nākotni, ko Eiropa šodien tām uz līdzvērtīgu attiecību pamata var piedāvāt, ar nosacījumu, ka tās ir demokrātiskas un veic visas nepieciešamās reformas, sacīja V.Vīķe-Freiberga. Viņa akcentēja vajadzību veicināt demokratizāciju ES kaimiņos, minot objektīvas informācijas pieejamību un pieredzes nodošanu kā būtiskus šā procesa elementus. Augstu tika novērtētas Ukrainas un Gruzijas aizsāktās reformas demokrātiskas, tiesiskas, attīstītas valsts nākotnei.
Kā Eiropas izaicinājumus prezidente nosauca nepieciešamību līdz ar Eiropas konstitucionālā līguma pieņemšanu ES dalībvalstīs nostiprināt tajā iekļautās vērtības, turpināt pievērst nopietnu uzmanību jauno ES valstu pilnīgai integrācijai ES, izlīdzinot ekonomiskās atšķirības starp reģioniem, kā arī uzturēt kvalitatīvu diskusiju par nākotnes Eiropas atvērtību nemitīgai izaugsmei un par nākotnes Eiropas robežām.
Atbildot uz jautājumu par ASV prezidenta gaidāmo vizīti Latvijā šā gada maijā, V.Vīķe-Freiberga sacīja, ka vizīte ir apliecinājums ciešajām partnerības attiecībām starp abām valstīm un to turpmākai sadarbībai politiskajai un ekonomiskajai sadarbībai.
Prezidente uzdāvināja studiju centram Vēsturnieku komisijas veikto piecu gadu pētījumu apkopojumu angļu valodā, kā arī Stratēģiskās analīzes komisijas un LU izdevumu “Negotiating futures: states, societies and the world” (“Domājot par nākotni: valstis, sabiedrības un pasaule”).
Eiropas Savienības studiju centra, kurš pārstāvēts 14 ASV pilsētās, mērķis ir veicināt Eiropas informatīvo klātbūtni ASV, sadarboties ar ekselences centriem, rīkot un iesaistīties diskusijās par Eiropai aktuāliem globālajiem jautājumiem.