Uzstājoties Zviedrijas un Latvijas biznesa foruma nobeigumā Zviedrijas rūpnieku namā Stokholmā 2005.gada 1.aprīlī:

Jūsu majestāte! Ekselences! Uzņēmēji, dāmas un kungi!
Es priecājos par man doto iespēju un jūtos pagodināta uzrunāt šo izcilo Zviedrijas un Latvijas biznesa pārstāvju auditoriju divu dienu intensīva darba un ļoti ražīgu diskusiju nobeigumā. Esmu gandarīta, ka uzņēmējiem gan no Zviedrijas, gan Latvijas ir bijusi šī izdevība meklēt jaunus sadarbības partnerus un pētīt sadarbības potenciālu starp mūsu valstīm. Es vēlos pateikt paldies visiem, kas palīdzēja organizēt šo svarīgo divu dienu biznesa programmu Stokholmā. Man ir īpašs prieks būt šeit šajā mūsu valstīm tik nozīmīgajā laikā, gandrīz gadu pēc vēsturiskās Eiropas atkalapvienošanās. Tirdzniecības attiecībām starp Zviedriju un Latviju ir sena vēsture, kas aizsākusies viduslaikos. Kādreiz mūsu abu valstu pilsētas aktīvi darbojās Hanzas savienībā – vienā no pirmajām brīvās tirdzniecības organizācijām pasaulē.
Līdz ar Latvijas neatkarības atjaunošanu pirms piecpadsmit gadiem starp Zviedriju un Latviju aizsākās jauns plaukstošu biznesa attiecību periods. Šodien Zviedrija ir dominējošā investore vairākos svarīgākajos Latvijas ekonomikas sektoros, tai skaitā tādos kā telekomunikācijas, bankas operācijas, civilā aviācija, mežkopība, celtniecība, mazumtirdzniecība, vieglā rūpniecība un plašsaziņas līdzekļi.
Kopš pagājušā gada maija gan Zviedrija, gan Latvija ir vienotas kopējā brīvu un demokrātisku Eiropas valstu saimē. Es nešaubos, ka, būdamas pilntiesīgas Eiropas Savienības dalībvalstis, mūsu valstis atradīs jaunas sadarbības iespējas un intensificēs jau pastāvošās.
Kā kaimiņvalstīm, kas veido daļu no Baltijas jūras reģiona, Zviedrijai un Latvijai ir kopīga vēlme padarīt šo reģionu stabilu, drošu, dinamisku un konkurētspējīgu. Tuvākajos gados visai Eiropai, tāpat kā Baltijas jūras reģionam, priekšā stāv liels izaicinājums iespējami īsā laikā samazināt tās lielās ekonomiskās atšķirības, kādas joprojām pastāv starp Eiropas Savienības vecajām un jaunajām dalībvalstīm.
Eiropas Savienības strukturālo un kohēzijas fondu efektīva izmantošana radīs pozitīvas strukturālas pārmaiņas, palīdzēs samazināt sociālo un ekonomisko nevienlīdzību un veicinās jaunu tehnoloģiju ieviešanu Eiropas Savienības jaunajās dalībvalstīs.
Es vēlos uzsvērt, ka Eiropas Savienības jaunās dalībvalstis, kur algas ir mazākas, bet ekonomikas izaugsme straujāka, var sniegt Eiropai nepieciešamo stimulu, lai tā palielinātu savu konkurētspēju. Esmu pārliecināta: lai garantētu to, ka Eiropa turpina plaukt, ir jāsaglabā brīva tirgus ekonomikas un brīvas konkurences pamatprincipi. Brīva personu, preču un pakalpojumu aprite jāievēro ES-25, tāpat kā tas ticis ievērots ES-12 vai ES-15. Tikai šādos apstākļos var nodrošināt katras dalībvalsts ekonomisko un sociālo attīstību, un vienīgi uz šā pamata Eiropas Savienība var cerēt būt tiešām konkurētspējīga globālā mērogā.
Jūsu majestāte! Dāmas un kungi!
Pateicoties iedzīvotāju augstajai motivācijai un darba ētikai, kuru nespēja iznīcināt pat padomju okupācija, Latvija ir parādījusi stabili augstus ekonomiskās izaugsmes rādītājus. Es ar gandarījumu vēlos atzīmēt, ka pēdējos gados Latvija ir demonstrējusi vienu no visstraujākajiem ekonomiskās izaugsmes rādītājiem Eiropas Savienībā: pēdējos piecos gados iekšzemes kopprodukta pieaugums ir pārsniedzis septiņus procentus gadā, bet pagājušajā gadā šis rādītājs bija 8,5 procenti. Latvijai ir visas iespējas un cieša apņemšanās panākt tās rietumu kaimiņus un izdarīt to īsā laika periodā. Mēs savukārt sagaidām nemainīgus spēles noteikumus un taisnīgu, vienlīdzīgu attieksmi.
Es priecājos redzēt, ka šis biznesa forums radījis lielu interesi Zviedrijas un Latvijas uzņēmēju vidū. Vairāki Latvijas uzņēmumi, kas šodien šeit pārstāvēti, jau ir nodibinājuši veiksmīgus kopuzņēmumus ar Zviedrijas partneriem. Es vēlos minēt vienu no tiem – “Hansa Electronics”, kas pieder Latvijas inženierim un vairākiem zviedru investoriem. Cita starpā šis uzņēmums ražo bezvadu interneta aprīkojumu, kas tiek izmantots, lai izveidotu pieeju internetam un ierīkotu telekomunikācijas Irākā.
Daži Latvijas uzņēmumi veiksmīgi virzās rietumu virzienā. Piemēram, Latvijas programmatūru uzņēmums “Dati”, kas arī ir pārstāvēts Latvijas uzņēmēju delegācijā, nesen atvēra meitasuzņēmumu Zviedrijā un šeit izpilda pasūtījuma darbus.
Latvija var daudz piedāvāt Zviedrijas investoriem un uzņēmējiem. Mūsu galvenās priekšrocības ir stratēģiskais novietojums krustcelēs starp austrumiem un rietumiem; moderna un labi attīstīta infrastruktūra ar trim neaizsalstošām ostām; labi izglītots, ražīgs un rentabls darbaspēks; pievilcīgs nodokļu režīms, tai skaitā piecpadsmit procentus liels uzņēmumu ienākuma nodoklis, kā arī augoša, dinamiska ekonomika.
Tiem, kas vēl nav izlēmuši sākt biznesu Latvijā, es vēlos pateikt, ka vairāk nekā 560 (Latvijas Statistikas pārvaldes informācija uz 01.01.05.) Zviedrijas uzņēmumi jau veic uzņēmējdarbību Latvijā. Es minēšu tikai dažus nosaukumus, kas ir zināmi ikvienam, kas atrodas šajā telpā, – Zviedrijas “Skandinaviska Enskilda Banken” jeb SEB un “Swedbank”, kam ir liela ietekme visās trīs Baltijas valstu banku sistēmās. Arī zviedru un somu “Nordea” ir pārstāvēta mazākā mērogā. Darba apģērbs ar “Snickers” zīmolu un dārgie Zviedrijas “Oscar Jacobson” uzvalki tiek izgatavoti Latvijā. Latvijas lielākais rīta laikraksts “Diena” pieder Zviedrijas “Bonnier AB”.
Stokholmas Ekonomikas augstskola Rīgā ir viens no visveiksmīgākajiem paraugiem, kas liecina par atjaunoto Zviedrijas un Latvijas sadarbību. Augstskola ir devusi lielu ieguldījumu Rietumu tipa biznesa izglītības sistēmas ieviešanā Latvijā, savukārt tās labi izglītotie absolventi dod ieguldījumu manas valsts izaugsmē un attīstībā.
Tos, kas vēl nav bijuši Latvijā, es aicinu apmeklēt jaunatvērto Latvijas Tūrisma attīstības aģentūras pārstāvniecību Vatugatanā Stokholmā, kur jūs varēsit uzzināt vairāk par mūsu skaisto valsti. Tagad starp Zviedriju un Latviju ir avioreisi katru dienu, kā arī regulāra prāmju satiksme. Zemu cenu aviolīnija “Ryanair” šā gada februārī sāka regulārus lidojumus no Stokholmas Skavsta lidostas uz Rīgu, padarot Latviju vēl pieejamāku zviedru tūristiem.
Jūsu majestāte! Dāmas un kungi!
Latvija un Zviedrija var daudz ko piedāvāt viena otrai. Es ceru, ka uzņēmēju tikšanās, kas notika šīs vizītes laikā, dos jūtamus rezultātus un ka resursu, tirdzniecības un iedzīvotāju plūsma starp mūsu valstīm palielināsies. Es novēlu jums visiem veiksmi jūsu uzņēmējdarbībā un laimi personīgajā dzīvē.

“LV” (Ivonna Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas