Ministru kabineta 2005.gada 5.aprīļa sēdē

Pieņemts rīkojums “Par Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskolas “Attīstība” rektora apstiprināšanu”.
Saskaņā ar Augstskolu likumu pedagoģijas doktore Lidija Šiļņeva apstiprināta par Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskolas “Attīstība” rektori.
Pieņemti noteikumi “Eksporta veicināšanas padomes nolikums” un rīkojums “Par Eksporta veicināšanas padomi”.
Eksporta veicināšanas padome ir koleģiāla, koordinējoša un konsultējoša institūcija, kura izveidota, lai nodrošinātu 2004.gada 12.oktobrī Ministru kabinetā apstiprinātās “Eksporta veicināšanas programmas 2005.–2009.gadam” izpildes uzraudzību. Padomei ir šādi uzdevumi: Eksporta veicināšanas programmas pasākumu plāna īstenošanas uzraudzība un kontrole; ikgadējā pasākumu plāna apstiprināšana; korekciju ieviešana Eksporta veicināšanas programmas pasākumu plānā; nākamā gada budžeta pieprasījuma apstiprināšana Eksporta veicināšanas programmas pasākumu plāna īstenošanai.
Padomes sastāvā ar balsošanas tiesībām ietilpst Ekonomikas ministrijas, Ārlietu ministrijas, Satiksmes ministrijas, Finanšu ministrijas, Zemkopības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta pārstāvji.
Padomes sastāvā ar padomdevēja tiesībām ir Pārtikas uzņēmumu federācijas, Latvijas Kokrūpniecības federācijas, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmumu asociācijas, Elektronikas un elektrotehnikas uzņēmumu asociācijas, Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas, Latvijas Tehnoloģisko parku, centru un biznesa inkubatoru asociācijas, Latvijas Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācijas, Latvijas Biznesa konsultantu asociācijas, Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas, Latvijas Būvnieku asociācijas, Latvijas Komercbanku asociācijas, Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas, Loģistikas un muitas brokeru asociācijas un Mazo un vidējo uzņēmumu un amatniecības padomes pārstāvji.
Eksporta veicināšanas padomes sekretariāta funkcijas veic Ekonomikas ministrija.
Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu izveidota Eksporta veicināšanas padome. Par padomes priekšsēdētāju iecelts ekonomikas ministrs Arturs Krišjānis Kariņš, par padomes locekļiem: M.Gruškevics – Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas koordinācijas departamenta direktors; Z.Liepiņa – Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietniece; J.Leja – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras ģenerāldirektors; R.Lerhe – Zemkopības ministrijas Kopējās lauksaimniecības politikas departamenta direktore; A.Maldups – Satiksmes ministrijas Tranzīta politikas departamenta direktors; J.Malzubris – Finanšu ministrijas Tautsaimniecības analīzes un fiskālās politikas departamenta Makroekonomikas nodaļas vadītāja vietnieks; M.Manika – Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietniece; A.Ozols – Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors; A.Sviridenkovs – Latvijas Darba devēju konfederācijas tautsaimniecības un finanšu eksperts; G.Šube – Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra projektu vadītājs. Par padomes locekļiem ar padomdevēja tiesībām apstiprināti: N.Bergs – Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas viceprezidents; R.Dūrēja – Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas izpilddirektore; A.Graudiņš – Latvijas Komercbanku asociācijas viceprezidents; S.Greste – Mazo un vidējo uzņēmumu un amatniecības padomes priekšsēdētāja vietniece; R.Gulbis – Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas valdes loceklis, a/s “Latvijas balzams” ģenerāldirektors; H.Jordāns – Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors; G.Kūlups – Latvijas Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācijas biedrs; D.Locāns – Latvijas Biznesa konsultantu asociācijas izpilddirektors; V.Rantiņš – Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs; J.Smilga – Latvijas Tehnoloģisko parku, centru un biznesa inkubatoru asociācijas viceprezidents; G.Spalis – Latvijas Būvnieku asociācijas valdes loceklis; G.Strazds – Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas prezidents; A.Tauriņš – Loģistikas un muitas brokeru asociācijas prezidents; Ģ.Verners – Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas izpilddirektors.
Pieņemti “Kuģu tilpņu kalibrēšanas noteikumi”.
Noteikumi nosaka vispārīgās prasības iekšējo ūdeņu un kabotāžas kuģu tilpnēm un to kalibrēšanas kārtību, kā arī kalibrēšanas sertifikāta un kalibrēšanas tabulu veidlapas paraugu.
Noteikumi attiecas uz iekšējo ūdeņu un kabotāžas kuģu tilpnēm, kuras paredzētas šķidruma transportēšanai, un uz tilpnēm, kuras paredzētas šķidruma daudzuma noteikšanai minētajās tilpnēs, kā arī uz kuģu degvielas tilpnēm.
Kuģu tilpnes kalibrē Eiropas Savienības dalībvalstu paziņotās institūcijas un institūcijas, kuras ir akreditētas valsts aģentūrā “Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs” atbilstoši standartam LVS EN ISO/IEC 17025: 2001 “Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības” un apdrošinājušas civiltiesisko atbildību (turpmāk – kompetentās institūcijas). Par kompetento institūciju akreditāciju Ekonomikas ministrija publicē paziņojumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
Vispārīgās prasības kuģu tilpņu kalibrēšanai noteiktas šo noteikumu 1.pielikumā. Kalibrēšanas dokumentācija noteikta šo noteikumu 2.pielikumā.
Kalibrēšanas rezultātus ieraksta kalibrēšanas sertifikātā (3.pielikums) un kalibrēšanas tabulās (4.pielikums). Kalibrēšanas sertifikāta un kalibrēšanas tabulu derīguma termiņš ir 12 gadu. Kalibrēšanas sertifikātā un kalibrēšanas tabulās norāda derīguma termiņa pēdējo mēnesi un gadu.
Šo noteikumu 1. un 3.pielikumā minētās EEK plombas derīguma termiņš ir 12 gadu.
Kalibrēšanas sertifikāts un kalibrēšanas tabulas zaudē spēku un plomba atzīstama par nederīgu, ja kuģa tilpne ir deformējusies, pārveidota vai uzlabota un mainījušies tās metroloģiskie parametri. Kalibrēšanas sertifikātu un kalibrēšanas tabulas atjauno tikai pēc atkārtotas kalibrēšanas.
Šķidruma līmeni kuģu tilpnēs mēra ar mērīšanas līdzekļiem, kas noteikti, izmantojot atzītas (validētas) metodes, un ir kalibrēti šķidruma līmeņa noteikšanai kuģu tilpnēs.
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Padomes 1971.gada 12.oktobra Direktīvas 71/349/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kuģu tilpņu kalibrēšanu.
Noteikumi stājas spēkā ar 2006.gada 1.janvāri.
Pieņemti noteikumi “Dzīvojamo māju privatizācijas ierosinājumu reģistrācijas kārtība”.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā privatizācijas komisijas vai valsts aģentūra “Mājokļu aģentūra” reģistrē privatizācijas ierosinājumus.
Privatizācijas ierosinājumus reģistrē attiecīgās privatizācijas komisijas vai valsts aģentūras “Mājokļu aģentūra” izveidotajā privatizācijas ierosinājumu reģistrā. Reģistrā iekļaujamas šādas ziņas: privatizācijas ierosinājuma reģistrācijas laiks; likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 81.panta otrajā daļā noteiktā informācija; informācija par privatizācijas ierosinājuma iesniedzējam sniegto atbildi.
Privatizācijas komisijām vai valsts aģentūrai “Mājokļu aģentūra” ir tiesības pārbaudīt privatizācijas ierosinājumā un tam pievienotajos dokumentos sniegto ziņu patiesumu.
Ar privatizācijas ierosinājumu reģistrā iekļautajām ziņām ir tiesības iepazīties attiecīgā dzīvokļa vai viendzīvokļa mājas īrniekam, viņa ģimenes loceklim vai personai, kura ar īrnieku un viņa ģimenes locekļiem ir noslēgusi notariāli apliecinātu vienošanos par dzīvokļa privatizāciju, kā arī attiecīgās mākslinieka darbnīcas nomniekam.
Valsts aģentūra “Mājokļu aģentūra” nodrošina privatizācijas komisiju reģistrēto privatizācijas ierosinājumu uzskaiti privatizācijas datu bāzē.
Pieņemti noteikumi “Kārtība, kādā izsniedzami pasažieru un kravas autopārvadājumu profesionālās kompetences sertifikāti”, kuri nosaka kārtību, kādā personai izsniedz pasažieru un kravas autopārvadājumu profesionālās kompetences sertifikātu.
Noteikumu prasības attiecas uz šādiem autopārvadājumu veidiem: starptautiskie pasažieru autopārvadājumi; starptautiskie kravas autopārvadājumi; iekšzemes pasažieru autopārvadājumi; iekšzemes kravas autopārvadājumi. Profesionālās kompetences sertifikāts apliecina tā īpašnieka profesionālās kompetences atbilstību sertifikātā minētā pārvadājumu veidā.
Sertifikāta paraugu apstiprina satiksmes ministrs. Sertifikātā ietver šādu informāciju: izdevējvalsts atšķirības zīmi (LV); sertifikāta numuru; īpašnieka vārdu, uzvārdu, dzimšanas datumu un vietu; profesionālās kompetences pārbaudes eksāmena nokārtošanas datumu; izsniedzēja institūcijas nosaukumu un zīmoga nospiedumu; autopārvadājumu veidu; izsniegšanas datumu un vietu; izsniedzēja institūcijas pārstāvja vārdu, uzvārdu, amatu un parakstu; eksaminācijas komisijas priekšsēdētāja vārdu, uzvārdu un parakstu.
Satiksmes ministrija izsniedz sertifikātu personai, kura saskaņā ar šo noteikumu prasībām ir sekmīgi nokārtojusi eksāmenu. Sertifikātā atļauts norādīt vairākus autopārvadājumu veidus. Lai iegūtu sertifikātu, personai ir nepieciešamas zināšanas un prasmes šādās jomās: autopārvadājumu nozari regulējošie Latvijas Republikas normatīvie akti, starptautiskās konvencijas un līgumi, Eiropas Savienības tiesību akti; komercdarbības vadība un autopārvadājumu organizācija (loģistika); komercdarbības finanšu un ekonomikas vadība; komersanta saistības, pienākumi un atbildība.
Tēmas un minimālās prasības profesionālajām zināšanām un prasmēm katram minētajam autopārvadājumu veidam norādītas šo noteikumu 1.pielikumā.
Mācību kursus organizē atbilstoši programmām, kuras izstrādātas saskaņā ar šo noteikumu noteiktajām prasībām un šo noteikumu pielikumu. Mācību kursu programmas ilgums attiecībā uz starptautiskajiem pasažieru un kravas pārvadājumiem ir ne mazāk kā 80 mācību stundas, bet attiecībā uz iekšzemes pasažieru un kravas pārvadājumiem – ne mazāk kā 50 mācību stundas. Pēc mācību kursu sekmīgas beigšanas personai izsniedz dokumentu, kurā ietver šādu informāciju: mācību kursu organizētājas iestādes nosaukumu; dokumenta numuru; dokumenta īpašnieka vārdu, uzvārdu, dzimšanas datumu un vietu; laikposmu, kurā notika kursi; apgūto programmu (autopārvadājumu veidu); izsniegšanas datumu un vietu; mācību kursu organizētājas iestādes vadītāja vārdu, uzvārdu, amatu un parakstu.
Persona apliecina savas profesionālās zināšanas un prasmes, kārtojot eksāmenu. Eksāmenu pieņem satiksmes ministra izveidota eksaminācijas komisija. Persona var kārtot eksāmenu sertifikāta iegūšanai kādā no autopārvadājumu veidiem, ja tai ir vismaz vispārējā pamatizglītība un arodizglītība vai profesionālā vidējā izglītība. Lai varētu kārtot eksāmenu, persona eksaminācijas komisijai iesniedz šādus dokumentus: iesnieguma veidlapu; personu apliecinoša dokumenta kopiju (uzrādot oriģinālu); sertifikāta kopiju (uzrādot oriģinālu), ja tāds iegūts iepriekš kādā no autopārvadājumu veidiem; ja persona ir beigusi mācību kursus, attiecīgu dokumentu; ja persona uz darba tiesisku attiecību pamata vismaz piecus gadus ir organizējusi komercpārvadājumus attiecīgajā autopārvadājumu veidā, šo darbību apliecinošu dokumentu.
Persona eksāmenu kārto rakstiski. Eksāmenam ir divas daļas: pirmā daļa – atbilžu izvēles tests. Tajā tiek iekļauts ne mazāk kā 30 jautājumu ar četriem atbilžu variantiem, no kuriem viens ir pareizs. Eksāmena pirmā daļa ilgst divas akadēmiskās stundas (90 minūtes); otrā daļa – situācijas analīze. Tajā tiek doti uzdevumi vai aprakstītas situācijas un paredzēts, ka jāsniedz atbildes vismaz uz pieciem jautājumiem. Eksāmena otrā daļa ilgst divas akadēmiskās stundas (90 minūtes).
Lai iegūtu pozitīvu vērtējumu, katrā eksāmena daļā nepieciešams saņemt ne mazāk kā 60% no kopējā maksimāli iespējamā punktu skaita.
Personu atbrīvo no eksāmena otrās daļas kārtošanas, ja tā eksaminācijas komisijai ir iesniegusi dokumentu, kas apliecina, ka persona uz darba tiesisku attiecību pamata vismaz piecus gadus ir organizējusi komercpārvadājumus attiecīgajā autopārvadājumu veidā.
Ja persona ir saņēmusi negatīvu vērtējumu vienā vai abās eksāmena daļās vai sniegusi nepatiesu informāciju, iesniedzot šajos noteikumos minētos dokumentus, eksaminācijas komisija desmit darbdienu laikā pēc eksāmena pieņemšanas rakstiski paziņo personai par atteikumu izsniegt sertifikātu un par iespējām kārtot eksāmenu atkārtoti. Ja persona ir sekmīgi beigusi mācību kursus un vienā vai abās eksāmena daļās ir saņēmusi negatīvu vērtējumu, personai ir atļauts sešu mēnešu laikā atkārtoti kārtot tās eksāmena daļas, kurās ir saņemts negatīvs vērtējums. Ja persona nav beigusi mācību kursus un vienā no eksāmena daļām ir saņēmusi negatīvu vērtējumu, personai sešu mēnešu laikā ir atļauts atkārtoti (vienu reizi) kārtot attiecīgo eksāmena daļu. Pārējos gadījumos nav atļauts atkārtoti kārtot eksāmenu, kamēr persona nav beigusi attiecīgos mācību kursus.
Eksaminācijas komisijas lēmumu par negatīvu vērtējumu vienā vai abās eksāmena daļās persona var apstrīdēt Satiksmes ministrijā, kuras lēmumu var pārsūdzēt tiesā.
Par spēku zaudējušiem atzīti Ministru kabineta 2004.gada 22.aprīļa noteikumi Nr.379 “Izglītības programmu minimālās prasības autopārvadājumu vadītāja (administratora) profesionālās kvalifikācijas iegūšanai”.
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no: Padomes 1996.gada 29.aprīļa Direktīvas 96/26/EK par atļaušanu kravu autopārvadātājiem un pasažieru autopārvadātājiem veikt profesionālo darbību un par diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošo dokumentu savstarpēju atzīšanu, lai veicinātu šo pārvadātāju tiesības veikt uzņēmējdarbību iekšzemes un starptautisko autopārvadājumu nozarē; Padomes 1998.gada 1.oktobra Direktīvas 98/76/EK, ar kuru izdarīti grozījumi Direktīvā 96/26/EK par atļaušanu kravu autopārvadātājiem un pasažieru autopārvadātājiem veikt profesionālo darbību un par diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošo dokumentu savstarpēju atzīšanu, lai veicinātu šo pārvadātāju tiesības veikt uzņēmējdarbību iekšzemes un starptautisko autopārvadājumu nozarē.
Pieņemti “Noteikumi par minimālo apdrošinājuma summu zvērinātu notāru individuālajam apdrošināšanas līgumam un grupas apdrošināšanas līgumam, kā arī par apdrošināšanas līguma obligātajiem noteikumiem”.
Noteikumi nosaka minimālo apdrošinājuma summu zvērinātu notāru individuālajam apdrošināšanas līgumam un grupas apdrošināšanas līgumam, kā arī apdrošināšanas līguma obligātos noteikumus.
Minimālā apdrošinājuma summa zvērinātu notāru individuālajam apdrošināšanas līgumam ir 50 000 latu.
Minimālā apdrošinājuma summa zvērinātu notāru grupas apdrošināšanas līgumam ir 500 000 latu.
Apdrošināšanas līgumā nosaka zvērinātu notāru individuālā apdrošināšanas līguma un grupas apdrošināšanas līguma darbības periodu. Tā ilgums nav mazāks par vienu gadu.
Pieņemts rīkojums ‘’Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā’’, kurā iekļauti 566 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 53 viņu nepilngadīgie bērni. Sarakstā iekļautās personas atbilst visām Pilsonības likuma prasībām.
No 513 pilsonības pretendentiem 71% ir krievi, 11% – baltkrievi, 11% – ukraiņi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības.
18% pilsonības pretendentu ir pamata, 56% – vidējā, 25% – augstākā izglītība.
Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 90 079 personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3 016; 1997.gadā – 2 992; 1998.gadā – 4 439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637, 2002.gadā – 9 844; 2003.gadā – 10 049; 2004.gadā – 16 064; 2005.gadā – 4 727 personas.
Pieņemti noteikumi “Kārtība, kādā uz valsts robežas veicama preču un transportlīdzekļu radiometriskā kontrole un atklājami nedeklarēti jonizējošā starojuma avoti”.
Noteikumi izstrādāti atbilstoši likuma “Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību”” deleģējumam, kas paredz Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā veic pārbaudes uz Latvijas Republikas valsts robežas (kas vienlaikus ir Eiropas Ekonomikas zonas ārējā robeža), lai nodrošinātu, ka pāri robežai tiek pārvietotas tikai tādas kravas, kurās radioaktīvo vielu daudzums nepārsniedz pieļaujamās normas, kā arī netiek ievesti un izvesti nedeklarēti jonizējošā starojuma avoti.
Noteikumos tiek saglabātas galvenās noteikumu Nr.260 prasības, kādas jāievēro, veicot radiometrisko kontroli precei un transportlīdzeklim, un prasības uz valsts robežas iesaistīto institūciju rīcībai paaugstināta jonizējošā starojuma līmeņa konstatēšanas gadījumā un nedeklarētu jonizējošā starojuma avotu atklāšanas gadījumā.
Noteikumos tiek noteikts, ka radiometrisko kontroli uz valsts robežas veic Valsts robežsardze. Paaugstināta jonizējošā starojuma līmeņa konstatēšanas gadījumā un nedeklarētu jonizējošā starojuma avotu atklāšanas gadījumā tiek iesaistītas muitas iestādes, Radiācijas drošības centrs (Centrs), Pārtikas un veterinārais dienests un Drošības policija. Noteikumos noteikts, ka Centrs sniedz atzinumu par rīcību, kad uz valsts robežas tiek konstatēts paaugstināts gamma starojuma līmenis vai konstatēts neitronu starojums no preces vai transportlīdzekļa, kā arī veic preču un transportlīdzekļu detalizēto izpēti šādos gadījumos.
Atšķirībā no noteikumu Nr.260 prasībām izstrādātajā noteikumu projektā: nav iekļauta prasība Valsts robežsardzei sadarbībā ar citiem iesaistītajiem dienestiem izstrādāt un saskaņot ar Radiācijas drošības centru rīcības plānu katram robežkontroles un robežpārejas punktam; papildus Valsts robežsardzes amatpersonu, kuras veic radiometrisko kontroli uz valsts robežas, apmācībai paredzētas tālākapmācības radiācijas drošības un kodoldrošības jautājumos arī muitas amatpersonām un Pārtikas un veterinārā dienesta speciālistiem, kuri ir iesaistīti kontrolē uz valsts robežas; noteikts, ka, konstatējot paaugstinātu gamma starojuma līmeni vai konstatējot neitronu starojumu no preces vai transportlīdzekļa uz valsts robežas, Valsts robežsardzes amatpersona sastāda nevis administratīvās aizturēšanas protokolu, bet ziņojumu par paaugstinātu jonizējošā starojuma līmeņa konstatēšanu (noteikumu projekta pielikums). Šo ziņojumu Valsts robežsardzes amatpersona nodod tālāk muitas maiņas vecākajam, kas aizpilda ziņojumā sadaļu par kravu un nosūta ziņojumu Centram. Robežkontroles punktos, kuros nav muitas amatpersonu, ziņojumu Centram nosūta Valsts robežsardzes maiņas vecākais. Muitas amatpersonu iesaistīšana ir nepieciešama, ja ir svarīga informācija par kravu un šo informāciju var sniegt tikai muitas amatpersonas; paziņojumu par atklāto nedeklarēto jonizējošā starojuma avotu sastāda nevis Valsts ieņēmumu dienesta Galvenā muitas pārvalde, bet Centrs. Šo paziņojumu Centrs nosūta Starptautiskajai atomenerģijas aģentūrai.
Pieņemti noteikumi “Plānošanas reģiona teritorijas plānošanas noteikumi”.
Noteikumi nosaka plānošanas reģiona teritorijas plānojuma sastāvdaļas, šī plānojuma sagatavošanas, sabiedriskās apspriešanas, likumības izvērtēšanas, spēkā stāšanās, grozīšanas un ievērošanas pārraudzības kārtību.
Plānošanas reģiona teritorijas plānojumu izstrādā visai plānošanas reģiona teritorijai. Izstrādājot plānošanas reģiona teritorijas plānojumu, izvērtē reģiona esošos un perspektīvos attīstības resursus, kā arī funkcionālo sasaisti ar citiem reģioniem.
Plānošanas reģiona attīstības padome pieņemtos lēmumus par plānošanas reģiona teritorijas plānojuma izstrādi septiņu dienu laikā pēc lēmumu pieņemšanas nosūta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai.
Plānošanas reģiona attīstības padome par plānošanas reģiona teritorijas plānojuma izstrādi informē blakus esošo plānošanas reģiona attīstības padomi, kam izsūta: plānošanas reģiona attīstības padomes lēmumus par plānošanas reģiona teritorijas plānojuma izstrādes uzsākšanu un plānošanas reģiona teritorijas plānojuma apstiprināšanu; paziņojumu par sabiedriskās apspriešanas pasākumiem; paziņojumu par plānošanas reģiona teritorijas plānojuma projekta izskatīšanas sēdes vietu un laiku.
Plānošanas reģiona teritorijas plānojumu sagatavo ne mazāk kā divos oriģināleksemplāros, no kuriem viens glabājas attiecīgajā plānošanas reģiona attīstības padomē, otrs – Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā.
Plānošanas reģiona attīstības padome nodrošina ikvienam interesentam iespēju iepazīties ar: plānošanas reģiona teritorijas plānojumu un tā grozījumiem, kā arī iegādāties to kopijas; pamatdokumentiem un informāciju, kas izmantota plānošanas reģiona teritorijas plānojuma izstrādē.
Pieņemti noteikumi “Kārtība, kādā pašvaldībām piešķiramas valsts mērķdotācijas dzīvokļa jautājumu risināšanai”.
Noteikumi nosaka valsts budžeta mērķdotāciju (mērķdotāciju) piešķiršanas nosacījumus un pašvaldību pieprasījumu izvērtēšanas kārtību dzīvojamo māju būvniecībai, neizīrētu dzīvojamo māju renovācijai, būvju pārbūvei (rekonstrukcijai) par dzīvojamām mājām vai jaunbūvējamo daudzdzīvokļu dzīvojamo namu, kuriem pārtraukti būvdarbi, pabeigšanai vai atsevišķu dzīvokļu īpašumu iegādei pašvaldības pastāvīgās funkcijas – palīdzības sniegšana iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā – nodrošināšanai.
Šo noteikumu ietvaros uz mērķdotācijām var pretendēt pašvaldības, ja to teritorijā reģistrētas personas, kurām palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā sniedzama neatliekami un pirmām kārtām (palīdzības reģistra dati).
Mērķdotāciju piešķir pašvaldībām: sociālo dzīvojamo māju būvniecībai 30% apmērā no būvniecības izmaksām; pašvaldības īres namu būvniecībai 30% apmērā no būvniecības izmaksām; pašvaldības un komercsabiedrības kopīgu īres namu būvniecībai 20% apmērā no būvniecības izmaksām, kā arī pašvaldības īpašumā esošo būvju pārbūvei (rekonstrukcijai) par dzīvojamām mājām vai jaunbūvējamo daudzdzīvokļu dzīvojamo namu, kuriem pārtraukti būvdarbi, pabeigšanai vai neizīrētu dzīvojamo māju renovācijai, 30% apmērā no rekonstrukcijas (renovācijas) izmaksām; pašvaldības un komercsabiedrības kopīgā projektā būvju pārbūvei (rekonstrukcijai) par dzīvojamām mājām vai jaunbūvējamo daudzdzīvokļu dzīvojamo namu, kuriem pārtraukti būvdarbi, pabeigšanai vai neizīrētu dzīvojamo māju renovācijai, 20% apmērā no rekonstrukcijas (renovācijas) izmaksām; atsevišķu dzīvokļu īpašumu iegādei – 30% apmērā no iegādes vērtības, bet ne vairāk kā pieci tūkstoši latu.
Mērķdotācijas apmēru aprēķina, ievērojot noteiktas būvniecības izmaksas. Būvniecības izmaksās šo noteikumu izpratnē neietilpst teritorijas labiekārtošanas darbu un ārējo inženierkomunikāciju izmaksas. Būvniecības izmaksas mērķdotācijas apmēra aprēķinam ik gadu tiek pārskatītas, ievērojot inflācijas pieaugumu valstī.
Pieņemti noteikumi “Noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju individuālā apdrošināšanas līguma un grupas apdrošināšanas līguma minimālo apdrošinājuma summu un apdrošināšanas līguma obligātajiem nosacījumiem”.
Noteikumi nosaka zvērinātu tiesu izpildītāju individuālā apdrošināšanas līguma un grupas apdrošināšanas līguma minimālo apdrošinājuma summu un apdrošināšanas līguma obligātos nosacījumus.
Zvērinātu tiesu izpildītāju individuālā apdrošināšanas līguma minimālā apdrošinājuma summa ir 30 000 latu. Zvērinātu tiesu izpildītāju grupas apdrošināšanas līguma minimālā apdrošinājuma summa ir 500 000 latu.
Zvērinātu tiesu izpildītāju individuālā apdrošināšanas līguma un grupas apdrošināšanas līguma darbības periods nav mazāks par vienu gadu.
Pieņemts rīkojums “Par 2005.gada 8.aprīļa izsludināšanu par sēru dienu”.
Lai pieminētu Romas pāvestu Jāni Pāvilu II, Ministru kabinets izsludinājis 2005.gada 8.aprīli par sēru dienu visā Latvijas Republikas teritorijā.
Noteikts, ka 2005.gada 8.aprīlī Latvijas valsts karogs paceļams sēru noformējumā.
Pieņemti noteikumi “Zvērinātu notāru atlīdzības takses”. Noteikumi nosaka zvērinātu notāru amata atlīdzības takses, kuras zvērinātiem notāriem ir tiesības saņemt saskaņā ar Notariāta likumu. Saskaņā ar likumu par katru amata darbību, ko izpilda zvērināts notārs, viņam ir tiesības neatkarīgi no valsts nodevām ņemt atlīdzību un vienošanās par amata atlīdzības apmēru, kas atšķiras no takses, ir aizliegtas.
Notariāta likums paredz, ka taksi nosaka, ievērojot akta vai apliecinājuma vērtību (darījuma summu) un ar aktu vai apliecinājumu saistīto zvērināta notāra atbildību, sociālo līdzsvaru sabiedrībā un akta vai apliecinājuma taisīšanai nepieciešamo laiku.
Noteikumos zvērinātu notāru amata atlīdzības taksu apmēri noteikti, ņemot par pamatu zvērinātu notāru amata atlīdzības taksi, kura pašreiz tiek piemērota praksē.
Ņemot vērā atsevišķu zvērinātu notāru amata atlīdzības taksu piemērošanas problēmas, kā arī apstākli, ka šīs takses ir apstiprinātas 1993.gadā un 1998.gadā, noteikumos ir veikti vairāki precizējumi.
Noteikumos papildus spēkā esošajām taksēm tiek paredzētas takses par šādām amata darbībām:
par sapulču, darbību un notikumu norises apliecināšanu, takse noteikta analoģiska taksei, kāda noteikta par zvērināta advokāta uzaicināšanu sniegt juridisku palīdzību mājās;
par iesniegumu, paziņojumu (deklarāciju) un liecību sniegšanas apliecināšanu, takse noteikta analoģiska taksei, kāda noteikta par testamenta taisīšanu;
par paraksta un rīcībspējas notariālu apliecināšanu uz pieteikumiem un lūgumiem publiskiem reģistriem, takse noteikta analoģiska taksei, kāda noteikta par pieteikumu apliecināšanu Komercreģistram;
par tiesību un tiesību nodrošinājumu nostiprināšanu zemesgrāmatās, takse noteikta analoģiska taksei, kāda noteikta par darbību ārpus zvērināta notāra prakses vietas;
par atļauju, apliecību un citu dokumentu, kas nepieciešami notariāli taisāmo un apliecināmo aktu noslēgšanai un nostiprināšanai, pieprasīšanu un saņemšanu, takse noteikta analoģiska taksei, kāda noteikta zvērinātiem tiesu izpildītājiem par pieprasījuma sastādīšanu un izsniegšanu vai nosūtīšanu publiskajam reģistram;
par darījuma izpildes pilnīgu pārraudzību;
par ieskatīšanos publiskos reģistros;
par Zemesgrāmatu likuma 97.pantā paredzēto Zemesgrāmatu nodaļas tiesnešu lēmumu pārsūdzēšanu, takse noteikta analoģiska taksei, kāda noteikta par darbību ārpus zvērināta notāra prakses vietas;
par dokumentu iesniegšanu un saņemšanu no komercreģistra, takse noteikta analoģiska taksei, kāda noteikta par darbību ārpus zvērināta notāra prakses vietas;
par konsultācijām notariālo darbību jautājumos, takse noteikta analoģiska taksei, kāda noteikta zvērinātiem advokātiem par konsultācijām tiesību jautājumos.
Noteikumi papildināti, paredzot, ka pievienotās vērtības nodokli pieskaita noteikumos noteiktajai zvērināta notāra amata atlīdzībai, jo saskaņā ar likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 3.pantu zvērinātiem notāriem, ja viņu sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā sasniegusi vai pārsniegusi 10 000 latu, ir pienākums reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā.
Noteikumi precizēti, nosakot, ka Ministru kabinets zvērinātu notāru amata atlīdzības takses apmērus pārskata ne retāk kā reizi trijos gados atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes noteiktajām patēriņa cenu indeksa izmaiņām, bet, ja patēriņa cenu indeksa svārstības gada laikā bijušas lielākas nekā pieci procenti, Latvijas Zvērinātu notāru padome var ierosināt pārskatīt zvērinātu notāru amata atlīdzības takses apmērus.
Pieņemti noteikumi, kuri tiek izdoti Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā. Akceptēti noteikumi “Grozījumi Darba likumā”. Paredzēta jauna pieeja amatu klasifikācijā. Kataloga struktūra un veidošanas metodika ir atbilstoša privātajā sektorā lietotajai, kas ļauj veikt salīdzinājumu par veicamā darba sarežģītību, amatu novērtējumu un darba samaksu. Lai apstiprinātu Ministru kabineta noteikumu “Amatu klasifikācijas sistēma un kārtība valsts tiešās pārvaldes iestādēs” projektu, nepieciešams veikt grozījumu Darba likumā, pilnvarojot Ministru kabinetu noteikt amatu klasifikācijas sistēmu, kas ietver amatu saimes un līmeņus, kā arī amatu klasificēšanas kārtību.
Likumprojekts papildināts, nosakot, ka valsts sektorā strādājošo darbinieku amatus atbilstoši veicamajiem pamatpienākumiem klasificē amatu saimēs un līmeņos. Amatu klasifikācijas sistēmu, kas ietver amatu saimes un līmeņus, kā arī amatu klasificēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments