Runā Himalaju sievietes

Ārzemju mākslas muzeja Velvju zāles pelēcīgos akmeņus klāj un apblāzmo krāsainas fotogrāfijas. Dominē sarkanie, dzeltenie un zaļie toņi, košas, spilgtas krāsas, ko izstaro Himalaju sieviešu tērpi, sadzīves mantas, mūzikas instrumenti, budistu tempļu rituālu priekšmeti.

Izstāde “Māksla būt laimīgam mainīgajā pasaulē. Sangjes Končoka, Kajas Herkelas un Natālijas Munatajevas sarunas ar ladakiešu un tibetiešu sievietēm”

Tibetā, kas atrodas 4000 metru virs jūras līmeņa, ir bezgala daudz pelēku akmeņu, bet paretam sastopamas arī auglīgas ielejas, un pavasaros visur zied daudzkrāsainas puķes. Tas redzams arī fotogrāfijās, bet visvairāk ir sieviešu portretu. Jo izstādes nosaukums ir “Māksla būt laimīgam mainīgajā pasaulē. Sangjes Končoka, Kajas Herkelas un Natālijas Munatajevas sarunas ar ladakiešu un tibetiešu sievietēm”.
Ladaka ir Indijas reģions, kas robežojas ar Tibetu, bet šīs izstādes veidotāju ekspedīcijai, lai tajā iekļūtu, vajadzēja mest lielu līkumu caur Ķīnu vai arī rīkot jaunu ekspedīciju. Par Tibetu kā vienu no galvenajiem cilvēces garīgajiem centriem mums ir vairāk zināms – no grāmatām, kinofilmām un arī no izstādēm. Pērn Ārzemju mākslas muzejā bija skatāma liela ekspozīcija, kas atspoguļoja Tibetas mākslu, kultūru, sadzīvi. Šīs izstādes pamatā ir viena tēma – sievietes, bet tā paver ceļu uz tālās kalnu zemes cilvēku un dabas būtības izpratni.
Izstādes ideja dzimusi Igaunijā. Kaja Herkela ir fotogrāfe un Igaunijas Mākslas akadēmijas Fotocentra vadītāja. Natālijai Munatajevai kā Igaunijas Humanitārā institūta tibetoloģei un antropoloģei labi vedās sarunas ar Tibetas sievietēm. Vispusīgi vērtīga tālajā ceļojumā bija Igaunijas budistu centra skolotāja Sangjes Končoka darbība. Sievietes tika iztaujātas par viņu dzīvi, par darbu un savstarpējām attiecībām, par laimes izpratni un sajūtu. Eiropiešiem var likties pārsteidzoša vairāku sieviešu dedzīgi paustā senā tibetiešu atziņa: “Mans prāts ir laimīgs.”
Izstādes atklāšanā lama Sangje Končoks sacīja: “Ceru, ka šī izstāde palīdzēs izprast Tibetas sievietes, Himalaju iedzīvotāju dzīvi. Reizēm mūsu sarunas tur nemaz nebija tik vieglas, dažkārt vietējās sievietes nevarēja īsti saprast, ko tās divas eiropietes viņām jautā, bet kopumā mums veidojās ļoti labi kontakti.
Jūs redzēsit – neraugoties uz to, ka Eiropā, Rietumos, materiālās dzīves līmenis ir daudz augstāks, taču tibetiešu prieks par dzīvi dažu labu reizi ir lielāks nekā cilvēkiem, kas dzīvo pārticībā.
Es vēl līdz šim brīdim īsti nesaprotu, kas ir antropoloģija, bet labi, ka abas pārējās dalībnieces to ļoti labi saprot un izskaidro. Manā darbībā galvenais ir iepazīstināt cilvēkus ar budismu, ar tā pamatvērtībām, ar meditāciju un Tibetas garīgo kultūru. Ceru, ka mūsu kopējā projekta īstenošana palīdzēs Rietumu cilvēkiem izprast šo daudziem svešo un tālo kultūru.”
Izstādē, kas būs atvērta līdz 10.aprīlim, ir svarīgi ne tikai skatīt fotoattēlus, bet arī lasīt tekstus. Nepārtraukti tiek demonstrēta arī ekspedīcijas laikā uzņemtā videofilma.
Daži no Ladakas un Tibetas sieviešu izteicieniem intervijās:
• Sievietei vajadzīgas dažāda veida zināšanas: jāprot gan smagi strādāt, gan mīlēt.
• Vislielākā kļūda manā dzīvē ir tā, ka es apprecējos, neieguvusi izglītību. Es vēlētos, kaut vispirms es būtu ieguvusi izglītību. Bet tā bija mana izvēle: neviens mani nespieda precēties.
• Dzīve ir kļuvusi vieglāka, tīrāka un laimīgāka.
• Kāds ir mans sapnis? Es sapņoju, ka mani bērni varētu ieņemt labāku vietu sabiedrībā, un, kad es būšu veca, mani bērni būs bagāti un izglītoti cilvēki un rūpēsies par mani, lai es varētu pilnīgi nodoties lūgšanām.
• Kaut gan tai laikā, kad mēs bijām jauni, izdzīvot bija grūti, mēs bieži jutāmies laimīgi, lai arī cik smagi bija apstākļi. Ja mums bija mazliet campas [grauzdēti miežu milti] un eļļa, mēs rīkojām pikniku. Mums nevajadzēja daudz, lai izklaidētos.
• Vecie ir jāciena, jāgodā un jāsēdina pirmajā rindā. Visi citi mēģinājumi dalīt cilvēkus labos un sliktos vai vēl kā citādi ir bezjēdzīgi.
• Es nevaru pateikt, kādai jābūt labai sievietei, jo nevaru apgalvot, ka vispār kāda sieviete ir slikta.
• Sievietei jāprot sevi kontrolēt. Ja ģimenē kaut kas atgadās, tā ir sieviete, kas spēj savaldīt emocijas un apturēt konfliktu. Ja sieviete to spēj, tad ģimenē valda miers. Sieviete ir atbildīga par to, kas notiek viņas ģimenē. Es to spēju.

Jānis Rozenieks