Latvijā daudz tērē pirmās nepieciešamības preču iegādei

Tautsaimniecībā gada laikā saražotās galapreces un pakalpojumus iegādājas četras patērētāju grupas: iedzīvotāji, uzņēmumi, valdība un ārzemnieki. Vislielākais galaprodukta patērētājs ir mājsaimniecības, tātad privātais patērētājs. Interesanti ir salīdzināt Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu privātam patēriņam veltītos finanšu resursus un izlietošanas veidus ar Latvijas iedzīvotāju naudas līdzekļiem, kuri veltīti patēriņa produktu iegādei. Turklāt statistikas datu analīze par iedzīvotāju tēriņiem ir arī iespēja salīdzināt dzīves līmeni dažādās ES dalībvalstīs.

Kur ir zemākais privātais patēriņš?

Statistikas dati liecina, ka visvairāk naudas patēriņa izdevumiem atvēl Luksemburgā (aprēķinos ņemta vērā arī katras valsts iedzīvotāju pirktspēja). Šī ir vienīgā Eiropas Savienības dalībvalsts, kuras rādītāji gandrīz divas reizes pārsniedz ES vidējos rādītājus. No vienas puses, daudz naudas patēriņa izdevumiem nozīmē, ka minētās valsts iedzīvotāji ir turīgāki nekā citviet dzīvojošie (Luksemburga tiek uzskatīta par turīgāko Eiropas Savienības dalībvalsti). Tomēr, no otras puses, augsti patēriņa izdevumi arī nozīmē augstākas cenas.
Latvija, Igaunija un Lietuva ir tās ES dalībvalstis, kurās mājsaimniecību privātais patēriņš bijis viszemākais, tas ir četras reizes mazāks nekā vidēji Eiropas Savienībā. Mazliet labāka, bet Baltijas valstīm līdzīga situācija ir arī Ungārijā, Polijā, Slovākijā un Čehijā.

Kam vairāk, kam mazāk naudas?

Analizējot statistikas datus pēc vecuma grupām, redzams, ka visvairāk līdzekļu patēriņa izdevumiem atvēlējuši 45 līdz 59 gadus veci cilvēki. Šīs vecuma grupas cilvēki tikai nedaudz apsteidz 30 līdz 44 gadus vecos Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņus. Šādi dati apliecina, ka šīs vecuma grupas iedzīvotājiem ir lielāki ienākumi un līdz ar to tie arī var atļauties tērēt vairāk.
Savukārt vismazāk līdzekļu patēriņam atvēl cilvēki, kas ir vecāki par 60 gadiem. Šāda situācija vērojama visās ES dalībvalstīs un izskaidrojama ar to, ka pensijas vecumā cilvēkiem nereti ir mazāk naudas. Ja personai ir pieejams vairāk finanšu resursu, tad tā varēs atļauties tērēt vairāk patēriņa precēm.
Kā liecina Eiropas Savienības Statistikas biroja dati, visvairāk līdzekļu mājsaimniecību vajadzībām atvēl pašnodarbinātas personas. Šāds rādītājs, visticamāk, liecina, ka pašnodarbinātajiem ir lielāki ienākumi un līdz ar to arī vairāk iespēju atvēlēt lielākus līdzekļus mājsaimniecības precēm. Arī cilvēki, kas nestrādā fizisku darbu, vairāk naudas tērē minēto preču iegādei. Lielākoties cilvēki, kuri strādā garīgu darbu, saņem lielāku atalgojumu nekā fiziskā darba veicēji, un līdz ar to arī izskaidrojams, ka turīgie iedzīvotāji mājsaimniecības vajadzībām var atļauties tērēt vairāk. Turklāt jāpiebilst, ka, piemēram, pārtikas produktu iegādei iztērētie līdzekļi dažādās iedzīvotāju grupās var būtiski atšķirties. Jo turīgāks cilvēks, jo kvalitatīvāku un līdz ar to arī dārgāku pārtiku tas iegādājas.
Savukārt vismazāk patēriņa vajadzībām naudu izlieto valsts iedzīvotāji, kuriem nav darba vai kuri ir pensionēti.

Cik lielas ģimenes tērē vairāk?

Salīdzinot mājsaimniecībā ietilpstošo cilvēku skaitu, atklājas, ka visvairāk patēriņa vajadzībām naudu izdod ģimenes ar trim vai vairākiem pieaugušajiem, bet ar piebildi – ja ģimenēs aug arī bērni. Ģimenēs, kurās ir divi pieaugušie un viens vai vairāki bērni, situācija ir ļoti līdzīga.
Vismazāk naudas patēriņam velta cilvēki, kuri dzīvo vieni, kā arī vientuļie vecāki. Tas nozīmē, ka šiem cilvēkiem ir mazāk iespēju iegādāties pārtiku, apģērbu un citas preces.

Kam Latvijas iedzīvotāji tērē visvairāk?

Kopumā ES dalībvalstīs visvairāk līdzekļu tērē pārtikas produktiem un tabakas izstrādājumu iegādei (19,5%). Mazliet mazāk naudas (18,9%) tērē brīvā laika pavadīšanai un kultūras pasākumiem, kā arī transporta un komunikāciju vajadzībām (18,6%). Vismazāk ES dalībvalstu pilsoņi finanšu atvēl apģērbam un apaviem (7,2%).
Latvijā šie rādītāji atšķiras no ES rādītājiem, tomēr tajos vērojamas līdzīgas tendences. Gandrīz pusi ieņēmumu (41,5%) Latvijā izlieto pārtikas produktu un tabakas izstrādājumu iegādei. Otri lielākie patēriņa izdevumi Latvijā ir komunālie maksājumi (17,7%), trešie – komunikācijas un transporta izdevumi (11,9%). Vismazāk pieejamos finanšu resursus mūsu valsts iedzīvotāji atvēl mēbeļu un elektropreču iegādei (5%), kā arī apģērba un apavu iegādei (6,7%). Šādi dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāji ir daudz nabadzīgāki par t.s. vecajās ES dalībvalstīs dzīvojošajiem. Visuzkrītošāk, ka Latvijas iedzīvotāji pārtikai tērē divas reizes vairāk no saviem ienākumiem. Tas apliecina, ka mūsu ienākumi ir daudz zemāki un pirmās nepieciešamības preču iegādei jāatvēl procentuāli vairāk nekā, piemēram, izklaidei, ceļojumiem utt.

Kāda ir situācija citviet Eiropā?

Vislielākos finanšu resursus pārtikas produktu un tabakas izstrādājumu iegādei velta Lietuvas valsts iedzīvotāji (49,9%), bet otri visdāsnākie pārtikas un tabakas izstrādājumu pircēji ir latvieši (41,5%). Kā jau minēts, šāda situācija skaidrojama ar to, ka saņemam mazāku atalgojumu. Savukārt visvairāk naudas apģērba un apavu iegādei atvēl Eiropas dienvidu valstu iedzīvotāji (Grieķija 9,8%, Spānija 9,1%). Dānija un Vācija ir tās valstis ES, kas lielu daļu no saviem ienākumiem velta komunālajiem maksājumiem (attiecīgi 20,9% un 20,5%). Mēbeļu un elektroiekārtu iegādē visdāsnākie ir Luksemburgas iedzīvotāji (10%). Savukārt transports un komunikācijas visdārgāk izmaksā Somijas (24,2%) un Luksemburgas (21,5%) iedzīvotājiem. Vislielākie kultūras cienītāji un brīvā laika pavadītāji ir Lielbritānijā, kur šiem mērķiem veltī 26,2%.
Statistikas datu analīze liecina, ka Latvijas un ES dalībvalstu mājsaimniecību patēriņam veltītie finanšu resursi krasi atšķiras. Šā paša iemesla dēļ atšķiras arī konkrētām vajadzībām atvēlētais naudas līdzekļu apjoms. Nevar nepamanīt, ka naudas izmantošanā Latvijai un ES dalībvalstīm ir līdzīgas tendences. Tomēr var prognozēt, ka būs nepieciešami vēl daudzi gadi, lai Latvijas un citu jauno dalībvalstu iedzīvotāji pelnītu tikpat, cik pārējās Eiropas valstīs un līdz ar to arī mainītos mājsaimniecības patēriņa struktūra.

Laura Karpoviča