Migrācija aizrauj darbspējīga vecuma ļaudis

Aizpērn Latvijā bija vismazākā iedzīvotāju migrācija pēdējā desmitgadē. Pērn tā nedaudz pieauga. No valsts emigrēja vairāk iedzīvotāju, un šeit uz dzīvi apmesties izvēlējas arī vairāk cilvēku nekā gadu iepriekš. Starpība joprojām negatīva – to, kas izvēlas Latvijai teikt ardievas, ir kļuvis vairāk nekā to, kas Latviju vēlētos saukt par savām mājām.
Emigrācijas pārsvara pār imigrāciju dēļ 2003.gadā mūsu valsts iedzīvotāju skaits saruka par 846 cilvēkiem, pērn – par 1079 (714 sievietēm un 365 vīriešiem), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. No Latvijas uz pastāvīgu dzīvi citās valstīs devās 2744 cilvēki, bet uz dzīvi mūsu valstī ieradušies 1665.
Iebraucēju plūsmā cilvēku skaita ziņā pirmajā valstu desmitniekā ir Krievija, Lietuva, Vācija, ASV, Lielbritānija, Igaunija, Ukraina, Izraēla, Baltkrievija un Dānija. Izbraucēji arī izvēlas minētās zemes. Proti, emigrācijas plūsmā pirmajā vietā ar ievērojamu pārsvaru ierindojusies Krievija, tālu aiz tās seko Vācija, Ukraina, ASV, Lietuva, Lielbritānija, Baltkrievija, Igaunija, Zviedrija un Dānija.

Tautību mozaīka

Starp emigrantiem vīriešu un sieviešu proporcija pērn bijusi aptuveni vienāda. Savukārt iebraucēju vidū vīrieši ir pārsvarā.
Pēc CSP statistikas, starpvalstu migrācijas procesā Latvija aizvadītajā gadā zaudējusi 865 darbspējas vecuma un 334 pensijas vecuma iedzīvotājus. Iebraukušo bērnu līdz četrpadsmit gadu vecumam gan bija par 120 vairāk nekā to, kas valsti pameta.
Daļa migrējošo nav norādījuši savu tautību. Vairums gan to atklājuši. Kā informē CSP, starpvalstu migrācijas procesā latviešu skaits valstī samazinājies par 80 cilvēkiem, krievu – par 843, ukraiņu – par 170, baltkrievu – par 70, ebreju – par 23. Ar lietuviešiem ir gluži pretēji: minētā procesa ietekmē viņu skaits kuplojis par 37 cilvēkiem. Latvijā tagad ir arī vairāk vāciešu, igauņu un dāņu.
Latvijas nepilsoņu īpatsvars imigrantu vidū bija 0,9 procenti, bet emigrantu vidū – 8,5 procenti.

Latviešu migrācijas plūsmas

Apkopojot datus par vispārējo migrāciju procesu, CSP analizējusi arī tieši latviešu migrāciju. Kā jau minēts, kopumā pērn latviešu skaits valstī sarucis par 80. Vairāk zaudēts sieviešu – 104, savukārt vīriešu skaits audzis par 24.
Imigrējušie latvieši ieradušies no četrdesmit valstīm, tomēr skaitliski visvairāk no ASV, Krievijas, Vācijas, arī Lielbritānijas, Lietuvas un Ukrainas.
Emigrējuši latvieši uz 35 valstīm. Šai ziņā līdere ir Vācija, kurp devušies 19 procenti no visiem latviešu emigrantiem, tai seko Lielbritānija – 10,9 procenti, ASV – gandrīz tikpat, Īrija – 8,3 procenti, Zviedrija – 7,2 procenti, Krievija – 6,3 procenti, Franciju – 4,6 procenti, Itālija – 3,9 procenti, Norvēģija – teju tikpat, Kanāda – 3,2 procenti.
No tiem latviešu tautības cilvēkiem, kas pērngad Latvijā apmetās uz dzīvi, gandrīz trešdaļa bija bērnu, aptuveni puse – cilvēki darbspējīgā vecumā, bet pārējie bija pensijas vecuma iedzīvotāji. Savukārt starp tiem, kas Latviju pameta, vairums – 82 procenti – bija darbspējīgā vecumā, trīs procenti – pensionāru, 15 procenti – bērnu.
Šā gada pirmajos divos mēnešos no Latvijas emigrējušo iedzīvotāju skaits par 264 cilvēkiem pārsniedzis to cilvēku skaitu, kas no ārvalstīm pārcēlušies uz dzīvi mūsu valstī. Kopumā uz dzīvi mūsu valstī ieradušies 245 cilvēki, bet no Latvijas uz dzīvi ārvalstīs izbraukuši 509.

Ilze Apine, “LV”
ilze.apine@vestnesis.lv