Ziedojums glābs Rundāles griestu gleznojumu

Rundāles pils ir izcils baroka un rokoko mākslas piemineklis Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Iegūstot regulāru ziedojumu, Rundāles pils muzejs nolēmis veikt bibliotēkas griestu 18.gadsimta gleznojuma konservāciju.

Atbalsta programmas uzsākšanas nodomu protokolu 24.martā parakstīja akciju sabiedrība “Aizkraukles banka”, Rundāles pils muzejs un Latvijas Kultūras fonds. Atbilstoši programmai divu gadu laikā 18.gadsimta pilī ieguldīs 16 000 latu.
Par ziedojumu, kurš piesaistīts, rīkojot sponsoru balli, trīs gados paredzēts īstenot pils bibliotēkas griestu gleznojuma konservāciju, informē pils ansambļa nodaļas vadītāja Lauma Lancmane. Tas nepieciešams, lai saglabātu drūpošu 18.gadsimta 60.gadu mākslas darbu, kas atklājies zem jaunāku laiku mazāk vērtīga griestu gleznojuma. Pilnīgai šā objekta restaurācijai līdzekļu tomēr esot par maz, taču konservācija ļaušot to paglābt no turpmākas bojāšanās. Griestu gleznojuma apstrādāšana un atjaunošana esot dārgs un darbietilpīgs process, kas, ja to veiktu viens cilvēks, prasītu apmēram 28 gadus.
Pašlaik vienīgā iespēja veikt restaurācijas darbus esot ziedojumu piesaiste, jo ar ikgadējiem valsts piešķirtajiem līdzekļiem un muzeja darbības ienākumiem pietiekot tikai darbinieku atalgojumam un pils ansambļa uzturēšanai, skaidro L.Lancmane. Maija sākumā apmeklētājiem tiks atvērta hercoga guļamistaba, kurai nupat par hercoga pēcteča ziedojumu ielikts jauns parkets.
“Aizkraukles bankas” valdes priekšsēdētājs Oļegs Fiļs iespēju ziedot uzskata par privilēģiju, kas ļauj apliecināt bankas rūpes par Latvijai nozīmīgo kultūras pieminekļu likteni. Savukārt Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis izteica gandarījumu, ka ziedotāji parādījuši patiesi eiropeisku izpratni par atbildību Latvijas kultūras vērtību priekšā, turklāt parādot to nevis ar atsevišķu ziedojumu, bet gan ar veselu programmu.
Rundāles pils ir izcils baroka un rokoko mākslas piemineklis, kas laikā no 1736. līdz 1740.gadam celts pēc itāļu arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli meta un viņa vadībā kā Kurzemes hercoga Ernsta Johanna Bīrona vasaras rezidence. Lielākā daļa ēkas interjera veidota no 1765. līdz 1768.gadam itāļu mākslinieku izpildījumā. Pirmā pasaules karā pils izpostīta, pēc tam tajā ierīkoti dzīvokļi un skola, bet 1933.gadā – Valsts vēsturiskais muzejs, veikts ēkas remonts. Otrajā pasaules karā Rundāles pils necieta, bet pēc tam tajā iekārtotas noliktavas. 1972.gadā izveidots Rundāles pils muzejs un sākta restaurācija.

Guntars Laganovskis, “LV”

guntars.laganovskis@vestnesis.lv