Ziedojums glābs Rundāles griestu gleznojumu
Rundāles pils ir izcils baroka un rokoko mākslas piemineklis Foto: Arnis Blumbergs, “LV” |
Iegūstot regulāru ziedojumu, Rundāles pils muzejs nolēmis veikt bibliotēkas griestu 18.gadsimta gleznojuma konservāciju.
Atbalsta programmas uzsākšanas
nodomu protokolu 24.martā parakstīja akciju sabiedrība
“Aizkraukles banka”, Rundāles pils muzejs un Latvijas Kultūras
fonds. Atbilstoši programmai divu gadu laikā 18.gadsimta pilī
ieguldīs 16 000 latu.
Par ziedojumu, kurš piesaistīts, rīkojot sponsoru balli, trīs
gados paredzēts īstenot pils bibliotēkas griestu gleznojuma
konservāciju, informē pils ansambļa nodaļas vadītāja Lauma
Lancmane. Tas nepieciešams, lai saglabātu drūpošu 18.gadsimta
60.gadu mākslas darbu, kas atklājies zem jaunāku laiku mazāk
vērtīga griestu gleznojuma. Pilnīgai šā objekta restaurācijai
līdzekļu tomēr esot par maz, taču konservācija ļaušot to paglābt
no turpmākas bojāšanās. Griestu gleznojuma apstrādāšana un
atjaunošana esot dārgs un darbietilpīgs process, kas, ja to
veiktu viens cilvēks, prasītu apmēram 28 gadus.
Pašlaik vienīgā iespēja veikt restaurācijas darbus esot ziedojumu
piesaiste, jo ar ikgadējiem valsts piešķirtajiem līdzekļiem un
muzeja darbības ienākumiem pietiekot tikai darbinieku atalgojumam
un pils ansambļa uzturēšanai, skaidro L.Lancmane. Maija sākumā
apmeklētājiem tiks atvērta hercoga guļamistaba, kurai nupat par
hercoga pēcteča ziedojumu ielikts jauns parkets.
“Aizkraukles bankas” valdes priekšsēdētājs Oļegs Fiļs iespēju
ziedot uzskata par privilēģiju, kas ļauj apliecināt bankas rūpes
par Latvijai nozīmīgo kultūras pieminekļu likteni. Savukārt
Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis izteica
gandarījumu, ka ziedotāji parādījuši patiesi eiropeisku izpratni
par atbildību Latvijas kultūras vērtību priekšā, turklāt parādot
to nevis ar atsevišķu ziedojumu, bet gan ar veselu
programmu.
Rundāles pils ir izcils baroka un rokoko mākslas piemineklis, kas
laikā no 1736. līdz 1740.gadam celts pēc itāļu arhitekta
Frančesko Bartolomeo Rastrelli meta un viņa vadībā kā Kurzemes
hercoga Ernsta Johanna Bīrona vasaras rezidence. Lielākā daļa
ēkas interjera veidota no 1765. līdz 1768.gadam itāļu mākslinieku
izpildījumā. Pirmā pasaules karā pils izpostīta, pēc tam tajā
ierīkoti dzīvokļi un skola, bet 1933.gadā – Valsts vēsturiskais
muzejs, veikts ēkas remonts. Otrajā pasaules karā Rundāles pils
necieta, bet pēc tam tajā iekārtotas noliktavas. 1972.gadā
izveidots Rundāles pils muzejs un sākta restaurācija.
Guntars Laganovskis, “LV”