Nopietna un dabai draudzīga uzņēmējdarbība
Foto: Aigars Jansons, A.F.I. |
Marta nogalē Latvijas sabiedrība tika informēta par Izlietotā iepakojuma un otrreizējo izejvielu pārstrādes asociācijas izveidi. Kādi ir organizācijas plāni un uzdevumi?
Izlietotā iepakojuma un otrreizējo
izejvielu pārstrādes asociācijas valdes priekšsēdētājs Pēteris
Treimanis norāda – organizācija dibināta tālab, ka nozares
uzņēmumiem trūkst vienotas pārstāvības. Lēmums par asociācijas
izveidi pieņemts pēc nopietnām sarunām, un tās dibinātāji ir AS
“PET Baltija”, SIA “Nordic Plast”, SIA “Lettglas”, SIA “Līvānu
stikla pārstrāde”, SIA “Papīrfabrika “Līgatne””, SIA “Partneris
L. V.” un SIA “V. L. T. “. Kā vienu no būtiskākajiem mērķiem
P.Treimanis minēja otrreizējo izejvielu, jo īpaši izlietotā
iepakojuma pārstrādes popularizēšanu mūsu valsts iedzīvotāju un
citu nozaru uzņēmēju vidū.
Jāņem vērā, ka ļoti daudzi un dažādi produkti tirgū nokļūst
iesaiņoti, bet pēc to realizācijas mazumtirdzniecībā iesaiņojums
kļūst par it kā lieku blakusproduktu. Un vislabākais risinājums
tā likvidēšanā ir pārstrāde, kuru Rietumeiropas valstīs parasti
mēdz apzīmēt ar angļu valodas vārdu recycling. P.Treimanis
uzsver: šajās valstīs iesaiņojuma un otrreizējo izejvielu
pārstrāde ir plaša un ienesīga tautsaimniecības nozare, bet
Latvijā atsevišķu izejvielu pārstrāde tiek praktizēta tikai dažus
gadus. Papīru mūsu valstī pārstrādā jau sen, taču, piemēram, PET
pudeļu pārstrāde ir relatīvi jauns bizness. Šīs nozares attīstībā
liela nozīme ir pašvaldību kā atkritumu apsaimniekošanā
kompetentu institūciju izpratnei un gatavībai sadarboties. Šādai
sadarbībai būtu divējs pozitīvs efekts. Pirmkārt, pārstrādājamie
atkritumi nekrātos poligonos vai – vēl sliktāk – mežos. Otrkārt,
uzņēmumiem tiktu nodrošināts adekvāts noslogojums, un būtu
iespējams radīt jaunas darba vietas.
Pārstrāde – labāka par dedzināšanu
Kā ir šobrīd? P.Treimanis norāda,
ka Latvijā gandrīz 30 procenti atkritumu tiek nelegāli “deponēti”
dažādās šim nolūkam neparedzētās vietās. Šādai rīcībai nav nedz
ekoloģiska, nedz ekonomiska attaisnojuma, īpaši ņemot vērā
atsevišķu pārstrādājamo materiālu cenu kāpumu. Tas nosaka aizvien
plašāku otrreizējo izejvielu izmantošanu – piemēram, naftas cenu
kāpuma dēļ ievērojami palielinās pārstrādāto polimēru materiālu
izmantojums, aizstājot jaunu polietilēnu. Šādas pieredzes
pārņemšanu lielā mērā kavē cilvēku aizspriedumi pret lietām, kas
ražotas no otrreizējām izejvielām. P.Treimanis gan bilst, ka tiem
nav īsta pamata – protams, materiāliem, kas tiek izmantoti
pārtikas iesaiņošanai, nedrīkst būt nekādu kaitīgu piemaisījumu,
un to sastāvs rūpīgi jāpārbauda.
“Mēs esam uzņēmēji, taču mūsu intereses sakrīt ar sabiedrības
interesēm,” uzsver P.Treimanis. Viņš atzīst – no vides
aizsardzības viedokļa vislabāk būtu, ja šāda veida atkritumu
vispār nebūtu. Tas būtu iespējams, ja pircēji piena iegādei uz
veikalu dotos ar metāla kanniņu un citus produktus liktu tikai
līdzpaņemtos maisiņos. Šādu ekoloģisko problēmu risinājumu
piedāvā vides aizsardzības organizācijas. Bet nākamais labākais
risinājums ir izlietotā iesaiņojuma atkārtota laišana apritē –
līdzīgā vai citā kvalitātē. Piemēram, PET pudeles iespējams
pārstrādāt jaunās pudelēs vai poliestera šķiedrā, kas izmantojama
apģērbu sastāvā, papīru var izmantot jauna papīra ražošanai. Vēl
viens risinājums – atkritumu sadedzināšana, kas tiek praktizēta
daudzās pasaules valstīs. P.Treimanis gan norāda, ka Latvijas
iesaiņojuma un otrreizējo izejvielu pārstrādātāji šādu metodi
neatbalsta, jo tā ir dārga un mazefektīva. Asociācijas valdes
priekšsēdētājs uzsver: ir iespējams pārstrādāt pilnīgi visus
atkritumus, tiklab organiskos, kā arī neorganiskos. Latvijas
uzņēmumi pārstrādā gan papīru, gan stiklu, gan polietilēnu, un
tie ir gatavi palielināt pārstrādāto materiālu apjomu.
Jāpārliecina gan iedzīvotāji, gan uzņēmēji
Asociācijas mērķis ir arī
produktīva sadarbība ar dažādu rūpniecības nozaru uzņēmumiem, lai
vienotos par pārstrādāšanai piemērotu materiālu izmantošanu.
P.Treimanis kā paraugu min rietumvalstu pieredzi – jau pierasts,
ka uz daudzu preču iesaiņojuma norādīts, ka visas preces
sastāvdaļas iespējams pārstrādāt un izmantot otrreiz. P.Treimanis
pauž cerību, ka, augot Latvijas iedzīvotāju labklājības līmenim,
aizvien vairāk cilvēku ņems vērā ekoloģiskos faktorus – gan to,
ka produkta izmēģināšanai nav izmantoti dzīvnieki, gan preces un
iesaiņojuma sastāvu. Viņš arī norāda, ka produkta draudzīgumam
pret vidi jākļūst par uzņēmēja prestiža lietu.
Aizvien aktuāla ir iesaiņojuma savākšanas problēma. P.Treimanis
teic, ka šobrīd mūsu valstī piekoptā atkritumu šķirošana
izgāztuvēs zināmu efektu nodrošina, taču par vislabāko uzskatāma
tā dēvētā dalītā atkritumu vākšana. Tā nozīmē divu veidu
atkritumu tvertņu novietošanu pie dzīvojamiem namiem – vienas
domātas nepārstrādājamiem atkritumiem, otras – sulu vai piena
pakām, stikla un plastmasas pudelēm, kā arī papīram.
Jāatzīst, dažviet dalītā vākšana jau iespējama, taču nepieciešama
lielāka pašvaldību un iedzīvotāju ieinteresētība. Savukārt
depozītsistēmas ieviešana prasītu lielus izdevumus, kas
attaisnotos, vienīgi izpildot vēl vairākus nosacījumus. Protams,
jārēķinās, ka paies zināms laiks, līdz atkritumu šķirošana kļūs
par pašsaprotamu ieradumu ikvienam Latvijas iedzīvotājam.
Asociācija ir gatava veikt plašu un ilgstošu izskaidrošanas darbu
sabiedrībā – P.Treimanis atzīst, ka tas nav ātri paveicams
uzdevums, taču ārvalstu pozitīvā pieredze ļauj cerēt uz labiem
rezultātiem.
Juris Bārtulis, “LV”