Nopietna un dabai draudzīga uzņēmējdarbība

Foto: Aigars Jansons, A.F.I.

Marta nogalē Latvijas sabiedrība tika informēta par Izlietotā iepakojuma un otrreizējo izejvielu pārstrādes asociācijas izveidi. Kādi ir organizācijas plāni un uzdevumi?

Izlietotā iepakojuma un otrreizējo izejvielu pārstrādes asociācijas valdes priekšsēdētājs Pēteris Treimanis norāda – organizācija dibināta tālab, ka nozares uzņēmumiem trūkst vienotas pārstāvības. Lēmums par asociācijas izveidi pieņemts pēc nopietnām sarunām, un tās dibinātāji ir AS “PET Baltija”, SIA “Nordic Plast”, SIA “Lettglas”, SIA “Līvānu stikla pārstrāde”, SIA “Papīrfabrika “Līgatne””, SIA “Partneris L. V.” un SIA “V. L. T. “. Kā vienu no būtiskākajiem mērķiem P.Treimanis minēja otrreizējo izejvielu, jo īpaši izlietotā iepakojuma pārstrādes popularizēšanu mūsu valsts iedzīvotāju un citu nozaru uzņēmēju vidū.
Jāņem vērā, ka ļoti daudzi un dažādi produkti tirgū nokļūst iesaiņoti, bet pēc to realizācijas mazumtirdzniecībā iesaiņojums kļūst par it kā lieku blakusproduktu. Un vislabākais risinājums tā likvidēšanā ir pārstrāde, kuru Rietumeiropas valstīs parasti mēdz apzīmēt ar angļu valodas vārdu recycling. P.Treimanis uzsver: šajās valstīs iesaiņojuma un otrreizējo izejvielu pārstrāde ir plaša un ienesīga tautsaimniecības nozare, bet Latvijā atsevišķu izejvielu pārstrāde tiek praktizēta tikai dažus gadus. Papīru mūsu valstī pārstrādā jau sen, taču, piemēram, PET pudeļu pārstrāde ir relatīvi jauns bizness. Šīs nozares attīstībā liela nozīme ir pašvaldību kā atkritumu apsaimniekošanā kompetentu institūciju izpratnei un gatavībai sadarboties. Šādai sadarbībai būtu divējs pozitīvs efekts. Pirmkārt, pārstrādājamie atkritumi nekrātos poligonos vai – vēl sliktāk – mežos. Otrkārt, uzņēmumiem tiktu nodrošināts adekvāts noslogojums, un būtu iespējams radīt jaunas darba vietas.

Pārstrāde – labāka par dedzināšanu

Kā ir šobrīd? P.Treimanis norāda, ka Latvijā gandrīz 30 procenti atkritumu tiek nelegāli “deponēti” dažādās šim nolūkam neparedzētās vietās. Šādai rīcībai nav nedz ekoloģiska, nedz ekonomiska attaisnojuma, īpaši ņemot vērā atsevišķu pārstrādājamo materiālu cenu kāpumu. Tas nosaka aizvien plašāku otrreizējo izejvielu izmantošanu – piemēram, naftas cenu kāpuma dēļ ievērojami palielinās pārstrādāto polimēru materiālu izmantojums, aizstājot jaunu polietilēnu. Šādas pieredzes pārņemšanu lielā mērā kavē cilvēku aizspriedumi pret lietām, kas ražotas no otrreizējām izejvielām. P.Treimanis gan bilst, ka tiem nav īsta pamata – protams, materiāliem, kas tiek izmantoti pārtikas iesaiņošanai, nedrīkst būt nekādu kaitīgu piemaisījumu, un to sastāvs rūpīgi jāpārbauda.
“Mēs esam uzņēmēji, taču mūsu intereses sakrīt ar sabiedrības interesēm,” uzsver P.Treimanis. Viņš atzīst – no vides aizsardzības viedokļa vislabāk būtu, ja šāda veida atkritumu vispār nebūtu. Tas būtu iespējams, ja pircēji piena iegādei uz veikalu dotos ar metāla kanniņu un citus produktus liktu tikai līdzpaņemtos maisiņos. Šādu ekoloģisko problēmu risinājumu piedāvā vides aizsardzības organizācijas. Bet nākamais labākais risinājums ir izlietotā iesaiņojuma atkārtota laišana apritē – līdzīgā vai citā kvalitātē. Piemēram, PET pudeles iespējams pārstrādāt jaunās pudelēs vai poliestera šķiedrā, kas izmantojama apģērbu sastāvā, papīru var izmantot jauna papīra ražošanai. Vēl viens risinājums – atkritumu sadedzināšana, kas tiek praktizēta daudzās pasaules valstīs. P.Treimanis gan norāda, ka Latvijas iesaiņojuma un otrreizējo izejvielu pārstrādātāji šādu metodi neatbalsta, jo tā ir dārga un mazefektīva. Asociācijas valdes priekšsēdētājs uzsver: ir iespējams pārstrādāt pilnīgi visus atkritumus, tiklab organiskos, kā arī neorganiskos. Latvijas uzņēmumi pārstrādā gan papīru, gan stiklu, gan polietilēnu, un tie ir gatavi palielināt pārstrādāto materiālu apjomu.

Jāpārliecina gan iedzīvotāji, gan uzņēmēji

Asociācijas mērķis ir arī produktīva sadarbība ar dažādu rūpniecības nozaru uzņēmumiem, lai vienotos par pārstrādāšanai piemērotu materiālu izmantošanu. P.Treimanis kā paraugu min rietumvalstu pieredzi – jau pierasts, ka uz daudzu preču iesaiņojuma norādīts, ka visas preces sastāvdaļas iespējams pārstrādāt un izmantot otrreiz. P.Treimanis pauž cerību, ka, augot Latvijas iedzīvotāju labklājības līmenim, aizvien vairāk cilvēku ņems vērā ekoloģiskos faktorus – gan to, ka produkta izmēģināšanai nav izmantoti dzīvnieki, gan preces un iesaiņojuma sastāvu. Viņš arī norāda, ka produkta draudzīgumam pret vidi jākļūst par uzņēmēja prestiža lietu.
Aizvien aktuāla ir iesaiņojuma savākšanas problēma. P.Treimanis teic, ka šobrīd mūsu valstī piekoptā atkritumu šķirošana izgāztuvēs zināmu efektu nodrošina, taču par vislabāko uzskatāma tā dēvētā dalītā atkritumu vākšana. Tā nozīmē divu veidu atkritumu tvertņu novietošanu pie dzīvojamiem namiem – vienas domātas nepārstrādājamiem atkritumiem, otras – sulu vai piena pakām, stikla un plastmasas pudelēm, kā arī papīram.
Jāatzīst, dažviet dalītā vākšana jau iespējama, taču nepieciešama lielāka pašvaldību un iedzīvotāju ieinteresētība. Savukārt depozītsistēmas ieviešana prasītu lielus izdevumus, kas attaisnotos, vienīgi izpildot vēl vairākus nosacījumus. Protams, jārēķinās, ka paies zināms laiks, līdz atkritumu šķirošana kļūs par pašsaprotamu ieradumu ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Asociācija ir gatava veikt plašu un ilgstošu izskaidrošanas darbu sabiedrībā – P.Treimanis atzīst, ka tas nav ātri paveicams uzdevums, taču ārvalstu pozitīvā pieredze ļauj cerēt uz labiem rezultātiem.

Juris Bārtulis, “LV”

juris.bartulis@vestnesis.lv