Mēs ejam iespējami saprātīgu attīstības ceļu

Ministru prezidents Andris Šķēle — vakar intervijā Latvijas televīzijā

TV tiešraidē 10.februāra raidījumu "4.studija" pulksten 19 vada žurnālists Mareks Gailītis

— Esiet sveicināti visi tie, kas skatās Latvijas televīzijas 1.kanālu. Ir ceturtdiena, 10.februāris, un "4.studijā" viesos ir Ministru prezidents Andris Šķēle. Raidījumā piedalīsies Juris Paiders, laikraksta "Dienas Bizness" galvenais redaktors, un Andris Pētersons, žurnāla "Kapitāls" tirgzinību nodaļas redaktors.

Šķēles kungs, cik tālu šobrīd ir sarunas ar Eiropas Savienību par Latvijas ieviestajiem pasākumiem cūkgaļas tirgus aizsardzībā?

A.Šķēle: — Jāsaka, sarunas būs, abām pusēm cerot rast kompromisu. Šobrīd man ir izdevies panākt, tiekoties ar Fišlera kungu, kurš Eiropas Komisijā atbild par lauksaimniecības lietām, to, ka abas puses piekritīs tā saucamajam dubultnulles variantam. Tas nozīmē, ka Latvija būtiski samazinās aizsardzības pasākumus un Eiropas Savienība atsacīsies no jebkādas subsīdiju lietošanas tā sauktajiem jutīgajiem produktiem, tai skaitā arī cūkgaļai. Tādā veidā Latvijas lauksaimniecība gūs lielāku pieaugumu, lielākas tirgus iespējas. Es domāju, ka to mēs izdarīsim vasaras sākumā.

— Bet vai problēma nepaliks, jo šobrīd lielākās domstarpības ir pašu Baltijas valstu starpā? Ja mēs nevaram vienoties šo valstu brīvās tirdzniecības līguma ietvaros, ko tad mēs vispār varam? Kā zināms, "Laima" janvārī ir paziņojusi, ka atstās Latviju un atklās savu ražotni Krievijā. Vai tas nedraud visiem mūsu ražotājiem?

A.Šķēle: — Jautājums, ko jūs minējāt pašās beigās, ir ļoti būtisks. Cik ilgi mēs uzturēsim speciāli subsidētu iekšējo tirgu? Konkrēti "Laimas" un citu saldumu ražotāju piemērs rāda, ka mēs nevaram lietot četrreiz dārgāku cukuru, kaut arī tas ir ražots Latvijā, jo mēs tās preces nespējam pārdot nekur ārpusē. Uzņēmumi, protams, skatās, kurā vietā ir ražošanai vislabākie apstākļi, un pāriet uz Igauniju vai Krieviju. Par cūkgaļu un iespējamo problēmu starp Lietuvu un Igauniju. Es domāju, ka, panākot kompromisu ar Eiropas Savienību, šī problēma atrisināsies pati no sevis, jo šī norma attieksies vienādi gan pret Eiropas Savienības valstīm, gan pret Lietuvu un Igauniju.

— Valdošās koalīcijas spertie soļi pasliktina Latvijas konkurētspēju Baltijas valstu vidū faktiski visās nozarēs. Manu sašutumu izraisa tas, ka no jaunā gada stājās spēkā norma, ka uzņēmējiem visi izdevumi, kas saistīti ar vieglajām automašīnām, tiks aplikti ar peļņas nodokli. Šodien, dodoties uz televīziju intervēt premjeru, es iztērēju apmēram litru benzīna, un man bija jāsamaksā 10 santīmu peļņas nodoklis par to, ka es braucu darīt savu darbu. Tas skars arī ikvienu tirgotāju, kas brauks pie sava klienta. Līdz šim bija tikai likuma norma, tagad ir atnākusi VID instrukcija, kura tieši tādu kārtību arī nosaka. Runā, ka būs Ministru kabineta noteikumi, kas kaut ko regulēs, bet faktiski šāda norma bez akcīzes nodokļa degvielai un vieglajam transportam visām juridiskajām personām uzkraus vēl 25 procentu nodokli.

A .Šķēle: — Es kaut kādā ziņā saprotu jūsu neapmierinātību. Bet šādu ceļu, paplašinot uzņēmuma ieņēmumu nodokļa lietošanas bāzi, iet daudzas Eiropas valstis, tai skaitā tuvākās kaimiņvalstis. Es to paskaidrošu ar citu piemēru, kas būs varbūt vieglāk saprotams. Valsts ieņēmumu dienests dodas auditēt kādu uzņēmumu, tieši nodokļu auditā, un atklāj, ka seši galvenie valdes locekļi bijuši Bahamu salās komandējumā, lidojuši biznesa klasē, dzīvojuši nedēļu lepnās viesnīcās. Teiksim, tur ir noticis kāds seminārs. Kā tas būtu kvalificējams? Kā reāls darbs vai izvairīšanās no nodokļiem? Kādēļ katram liela vai maza uzņēmuma vadītājam būtu jābrauc glaunā mersedesā? Jo apliek tikai 25 procentus no reprezentācijas izdevumiem. Šī 25 procentu norma ir ieviesta, lai uzņēmumi pārietu uz lētākām automašīnām. Ja nevarat, Paidera kungs, nomaksāt tik dārgu mašīnu, brauciet lētākā. Jā, varbūt tā nav īsti taisnīga norma pret tiem uzņēmējiem, kam vieglā automašīna ir vienīgais darba instruments. Un šī norma ir apskatāma, ir precizējams, kā to lietot dzīvē.

— Bet pašlaik šī norma attiecas uz visām vieglajām automašīnām neatkarīgi no tā, vai tas ir reprezentācijas automobilis vai darba instruments. It īpaši tas skar mazos un vidējos uzņēmumus, kuros automobilis tiek lietots visdažādākajiem mērķiem — braucot pie klientiem, aizvedot produkciju.

A.Šķēle: — Es jums piekrītu tai ziņā, ka ir jāizvērtē šīs normas lietojums, jo taksometru parkam visas automašīnas ir darba instrumenti.

— Es gribēju atgriezties pie brīvās tirdzniecības līguma. Lietuvā cukuram ir akcīzes nodoklis, kuru apmaksā eksportētāji. Varbūt arī Latvijā vajadzētu tādu normu ieviest?

A.Šķēle: — Var iet arī šādu ceļu, bet tas vienalga nepazeminās cenas iekšējā tirgū. Un tām valstīm, kurās ir saražotas līdzīgas preces ar lētāku cukuru, nebūs intereses ienākt Latvijā. Bieži vien ražotājiem problēma ir tieši iekšējā tirgū, jo šobrīd tajā konkurētspējīgāks ir Lietuvas vai Igaunijas saldumu ražotājs, jo viņš ved šeit gatavu produktu ar būtiski lētākām izejvielām. Savukārt vietējais ražotājs, piemēram, "Laima" vai "Staburadze", iepērk dārgo cukuru un būtiski zaudē. Jautājums ir: vai Latvijas iedzīvotājiem ir jāmaksā trīs līdz četras reizes dārgāka cena par cukuru, nekā tā ir pasaulē, lai uzturētu — man ir jautājums — cik ilgi — nozīmīgu, bet samērā nelielu Latvijas zemniecības daļu? Tā būs arī ļoti smaga problēma, domājot par iestāšanos Eiropas Savienībā. Varbūt pēc desmit piecpadsmit gadiem Latvijā šī nozare — cukura ražošana — būs pavisam citāda. Ar citiem piegādātājiem, citiem apstākļiem ražošanai, citām kvotām, jo pasaule spiedīs mūs mainīties.

— Šķēles kungs, jūs jau minējāt zemniekus. Šobrīd pārstrādātāji zemniekiem ir parādā vairāk nekā trīs miljonus latu. Tuvojas pavasaris, sējas laiks, un zemniekiem šī nauda būs ļoti vajadzīga. Vai valdība plāno kādus pasākumus, lai uzlabotu esošo situāciju?

A.Šķēle: — Nē, jo mūsu likumdošana šajā jautājumā ir pilnīgi noregulēta — pirmkārt tās ir civiltiesiskas attiecības, ir attiecīgie līgumi, ir attiecīgās sankcijas. Cita lieta, ja apjoms ir pārāk mazs, un zemnieks nav gatavs savu zināšanu, savu izdevumu segšanas ierobežotās iespējas dēļ pats griezties tiesā. To var darīt Lauksaimniecības departaments, saņemot motivētus iesniegumus uzturēt šo prasību.

— Atgriežoties pie uzņēmumu ienākuma nodokļa. Igaunijā šī bāze tiek samazināta, proti, ar ienākuma nodokli neapliks investīcijas, kas tiks ieguldītas ražošanā. Savukārt Latvija šo bāzi palielina, pirmais solis jau ir veikts, apliekot ar nodokli vieglos transportlīdzekļus. Kad atkal valstī aptrūksies naudas, kas būs nākamais, ko apliks ar ienākuma nodokli? Galu galā ir uzņēmumi, kas nodarbojas ar tranzītbiznesu, un viņiem ir jālido uz Bahamu salām.

A.Šķēle: — Ja jūs varat pierādīt, ka tas ir motivēts komandējums, jūs varat lidot arī uz Bahamu salām, un tas jums tiks ieskaitīts kā patiess izdevums. Kas attiecas uz Igauniju, tad jā, viņi šo bāzi investīciju jomā samazina, bet citās ievērojami paplašina. Latvija un mūsu Finansu ministrija šobrīd diezgan nopietni izvērtē to, kas saistībā ar 2001.gada budžetu mums būtu jāmaina. Jo visās Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs ir tendence būtiski samazināt visu veidu nodokļus, tādā veidā kļūstot vēl pievilcīgākiem tiem Rietumu investoriem, kas grib ienākt šajā Eiropas daļā. Arī Latvija acīmredzot nāks klajā ar priekšlikumu kādus nodokļus samazināt. Mēs šogad samazinājām divus ražošanai būtiskus nodokļus: nekustamajam īpašumam, ko izmanto ražošanas vajadzībām, kā arī par vienu procentu sociālajam nodoklim. Mēs arī turpmāk skatīsimies, kā varētu ražotājiem šos apstākļus padarīt vēl pievilcīgākus.

— Pirms neilga laika Latvijā viesojās Somijas ārējās tirdzniecības ministrs, kuram es uzdevu jautājumu, kas visvairāk traucē ārzemju investorus Latvijā. Atbilde bija, ka šeit pārāk bieži mainās nodokļu normas dažādās nozarēs. To var teikt arī par šo gadu, kad pārmaiņas bija diezgan kardinālas, un tas arī atbaida investorus.

A.Šķēle: — Es jums pilnībā šeit iebilstu. Latvija šobrīd iet ļoti saprātīgu attīstības ceļu. Nodokļu likmes ir mainītas tikai vienreiz gadā, un šī brīža tendences neapšaubāmi ir ilgtermiņa. Un bieži vien šīs izmaiņas prasa paši ārzemju investori. Runājot par 2000.gada budžeta un nodokļu paketi, mēs ļoti ilgi par to konsultējāmies ar ārvalstu investoru padomi, ar kuru sadarbība sākās jau Viļa Krištopana valdības laikā. Tās izmaiņas, kuras jūs saucat par radikālām, bija tās, kuras pieprasīja ārvalstu investori. Un tās nav radikālas, tās ir vienkārši saprātīgas. Nevar aplikt ar 4 procentu normu ražošanas ēkas, tādas normas nav nekur pasaulē.

— Iebildumi nav pret to daļu, kas samazinās, bet gan pret to, kas pieaug.

A.Šķēle: — Šogad ražošanā faktiski neviena norma netika palielināta. Jā, patēriņa daļā tās pieauga. Un patēriņš būs arī tas, kuru mēs turpināsim pastiprināti aplikt ar nodokļiem. Un, runājot par mašīnām, ļoti daudzos gadījumos tur ir arī patēriņa daļas elementi. Vai nu tā ir, ka piecos vakarā firmas vadītājs uzņēmuma mašīnu noliek garāžā un uz mājām brauc ar savu mašīnu. Neko nevar darīt, nāksies valstij sniegt precīzākus pamatojumus, kāpēc jūs dodaties komandējumā uz to vai citu dārgu valsti un kāpēc jums vajag sešsimto mersedesu.

— Pāriesim pie raidījuma otras tēmas — privatizācijas. Kāds varētu būt valdības lēmums par "Latvenergo" privatizācijas modeli?

A.Šķēle: — Jāsaka, te notiek neliela kavēšanās. Bija paredzēts, ka līdz 1.janvārim tiks apstiprināti šie privatizācijas noteikumi. Ekonomikas ministrs nākamajā valdības sēdē prezentēs šo projektu, un tad mēs arī lemsim. Es jums šobrīd nevaru atbildēt, kā valdība turpmāk skatīsies uz "Latvenergo" tālāko pārkārtošanu. Bet ir pilnīgi skaidrs, ka valdība rūpēsies, lai tiktu maksimāli liberalizēta pieeja arī citiem uzņēmējiem, kas šajā sektorā gribētu darboties. Mēs rūpēsimies, lai valsts rokās paliek pārvade, galvenie maģistrālie vadi, Daugavas HES kaskāde, bet būtu labi, ja šajā procesā tiktu celta kopējā "Latvenergo" vērtība.

— Privatizācija gandrīz nav notikusi pēdējos divus gadus.Un acīmredzot valdība maz domās par uzņēmējdarbības attīstību, kamēr būs ko dalīt privatizācijas jomā. Tādēļ šo procesu vajadzētu pabeigt pēc iespējas ātrāk. Ko valdība konkrēti darīs, lai tas tā notiktu?

A.Šķēle: — Kā jūs redzat, tiek darīts viss iespējamais. Mans spiediens pret ekonomikas ministru ir pietiekami aktīvs. Mēs tomēr pēc ilgāka laika esam spējuši pieņemt lēmumu par "Latvijas kuģniecību", redzēsim, kādi būs rezultāti. Jāsaka, zināma interese tomēr investoriem ir. Iespējams, ka par "Latvenergo" jau nākamajā nedēļā valdība pieņems savu lēmumu. Atklāts vēl šobrīd ir jautājums par "Lattelekom" valsts kapitāla daļas pārdošanu. Uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt tos nozīmīgos lēmumus, kuri vēl ir jāpieņem.

— Sakiet, kāpēc ir tā jāsteidzas ar "Latvenergo" privatizāciju un "Lattelekom" valsts daļas pārdošanu? Kāpēc to nevar darīt mierīgi, visu apdomājot?

A.Šķēle: — Tieši tā arī tas notiek. Mūsu vienošanās un Pasaules bankas ieteiktā padome paredz, ka valdība nosaka galvenās pamatlīnijas. "Latvenergo" gadījumā tiks pieaicināti starptautiski populāri konsultanti, kas būs plaši pazīstama firma. Un tad šis process abilstoši starptautiskajai praksei ļoti caurspīdīgi un stabili notiks arī Latvijā. Pretējā gadījumā reizēm tiešām šķiet, ka tas, kas notiek privatizācijā, ir necaurspīdīgs un nesaprotams. Bet tas būs ļoti atklāts process, ko uzraudzīs pazīstamas starptautiskas kompānijas, ko palīdzēs izvēlēties Pasaules banka.

— Jautājums par "Lattelekom". Vai nebūtu labāk, ja valstij piederošās akcijas tiktu laistas pārdošanā pa nelielām daļām Fondu biržā? Līdz ar to katrs, kas to vēlēsies, varēs šīs akcijas iegādāties un piedāvājums atbildīs pieprasījumam. Jo, cenu nosakot Ministru kabinetā, pret to vienmēr būs iebildumi.

A.Šķēle: — Šķiet, ka "Lattelekom" gadījumā tā arī būs. Mana nostādne ir tā, ka maksimāli jāiet uz izsolēm un biržām. Cenai ir jāveidojas atbilstoši pieprasījumam. Ir tā saucamās starptautiskās akciju izvietošanas shēmas, un acīmredzot kāda no tām arī tiks lietota. Mēs esam vienojušies, ka "Lattelekom" kapitāldaļu pārdošanā piesaistīsim kādu nopietnu konsultantu firmu, kas palīdzēs panākt labākus noteikumus par monopola saīsināšanu ar "Soneru", kas ir "Tilts Communication" galvenais akcionārs un kas rūpēsies par to, lai šīs akcijas tiktu rūpīgi kotētas Rīgas, Londonas un citās biržās.

— Opozīcija grasās rīkot referendumu par "Latvenergo" privatizāciju. Kas notiks, ja cilvēki to neatbalstīs?

A.Šķēle: — Es domāju, ka opozīcijai tad ir jāiesniedz savs likumprojekts Saeimā, kā viņi redz tālāku "Latvenergo" sakārtošanu, tad atbilstoši Satversmē noteiktajai kārtībai, protams, var iniciēt referendumu. Es ceru, ka tāds nenotiks, bet, ja arī būs, mēs spēsim paskaidrot sabiedrībai savu pozīciju, kāpēc esošais valsts monopols un nākotnē, nedod Dievs, privātais monopols bremzēs Latvijas attīstību. Aprunājieties ar kādu zemnieku, kam ir laukos jāievelk elektrība, un viņš jums īsiem un skaidriem vārdiem paskaidros, ko nozīmē monopols, ko nozīmē bezizejas situācija. Tu ievelc elektrību, pats visu uzstādi, pats uzdāvini atpakaļ un vēl beigās samaksā soda naudu, ka kaut ko neesi pareizi izdarījis.

— Manuprāt, tas viss atkal attālinās privatizāciju, un uzņēmēji pa to laiku dzīvos neziņā. Valdība tomēr ķīvējas ap personālijām un citiem sīkumiem.

A.Šķēle: — Nē, nekādas kavēšanās nebūs, valdība lēmumu pieņems, un viss notiks. Šobrīd no likumdošanas viedokļa mums nav nekādu ierobežojumu, lai mēs privatizāciju nevarētu pabeigt. Es pilnībā jums piekrītu, ka tam ir jānotiek pēc iespējas ātrāk.

— Uzņēmējus gan vairāk uztrauc nevis "Latvenergo" privatizācija, bet tas, kādi varētu būt "Latvenergo" tarifi tuvākajos piecos gados. Daudzi zemnieki nevar plānot savu tālāko biznesu, jo daudzas lietas ir atkarīgas tieši no elektrības tarifiem.

A.Šķēle: — Jums taisnība ir tur, ka jābūt skaidrībai. Tādēļ arī Saeimā šobrīd ir likumprojekts par vienoto regulatoru, kurš regulēs ne tikai vienu šauru jomu, bet gan tās, kurās ir administratīvi regulētas cenas vai monopola situācija. Es esmu pārliecināts, ka tā kvalitāte būs daudz labāka, jo šobrīd inflācijas pieaugumu rada tieši administratīvi regulējamās cenas. Ir bijuši dažādi regulatori gan telekomunikācijās, gan energoapgādē. Un tieši šajā jomā strādājošo cilvēku zemā kvalifikācija rada inflācijas galveno komponentu.

— Šobrīd valdību veidojošo partiju vidū nav vienota viedokļa par nākamo Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoru. "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" vēlētos šajā postenī redzēt politiski neitrālu personu, Tautas partija pieļauj, ka tas varētu būt cilvēks no tās rindām. Vai jums izdosies atrast kompromisa variantu?

A.Šķēle: — Izdosies, ne jau Nagļa kunga dēļ mums būs problēmas.

— Līdz kuram laikam varētu tikt pieņemts šis lēmums?

A.Šķēle: — Es domāju, ka tas tiks pieņemts līdz tam marta datumam, es neatceros precīzi, kurš tas bija, kad beidzas līgums ar pašreizējo Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoru.

— Mums pa dienu jau zvanīja vairāki skatītāji. Šķēles kungs, kāds cilvēks saka, ka viņam ir zināmi konkrēti finansu pārkāpumi kādā uzņēmumā. Viņš ir vērsies ar ziņojumu VID, bet nav nekāda rezultāta, jo dienests iepriekš jau paziņo par savām pārbaudēm. Kur šis cilvēks varētu vērsties tālāk?

A.Šķēle: — Pirmkārt būtu jāvēršas augstākstāvošā instancē — Finansu ministrijā, kuras pārziņā atrodas Valsts ieņēmumu dienests. Ja ir konstatēti krimināla rakstura pārkāpumi, ziņojumu var iesniegt policijā. Mums ir visas iespējas šo pārbaudi veikt neatkarīgi no Finansu ministrijas. Kas attiecas uz VID neieinteresētību šad tad pārbaudīt kādu uzņēmumu, tad tāda lieta tiešām ir. Jau tuvākajā laikā pie manis nāks atskaitīties finansu ministrs ar savu komandu. Un šis ir viens no jautājumiem, kuru es taisos apspriest, lai mēs varētu teikt sabiedrībai, ka mēs ar šīm klaji redzamām nekārtībām, piemēram, tirdzniecībā, kur veikals ar lielu apgrozījumu un milzīgu preču klāstu uzrāda, ka pa dienu ir ieņēmis tikai 15 latus, tiekam galā. Jo tas ir garām valsts kasei, garām nodokļiem, garām pensionāriem, ar to ir jātiek galā.

— Kas tiek darīts, lai saglabātu Jūras akadēmiju, jo pēc likuma par pensijām stāšanās spēkā lielai daļai mācībspēku ir jāaiziet? Kas tiks darīts, lai Latvija atgūtu jūras valsts slavu?

A.Šķēle: — Kas attiecas uz Jūras akadēmijas pasniedzējiem, tad viņi izdara izvēli pensionēties, jo acīmredzot viņu pensijas ir pietiekami lielas. Ja cilvēks atsakās no algas un iespējas saņemt 60 latu pensiju, jo pilna pensija ir lielāka, tad tas nozīmē, ka pēdējos divus gadus viņa alga ir bijusi krietni virs 200 latiem.

— Ir izskanējusi informācija, ka, aizejot šiem pedagogiem, tiks paralizēts mācību darbs.

A.Šķēle: — Redziet, tā mūs savulaik biedēja arī pedagogi, sakot, ka no darba aizies ap 20 000 skolotāju. Pēdējie dati gan rāda, ka pensionēsies tikai 2500 pedagogi, pārējie turpinās darbu. Tā ir pagaidu norma, kas būs vienu gadu, varbūt nedaudz ilgāk, kamēr mēs stabilizēsim situāciju sociālajā budžetā.

— Liels paldies, Šķēles kungs, ka jūs varējāt ierasties, paldies arī pārējiem raidījuma dalībniekiem. Nākamajā nedēļā "4.studijā" būs saruna ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi–Freibergu.

Rūta Kesnere,

"LV" informācijas redaktore

Pēc ieraksta "LV" diktofonā