Ārlietu ministrijas dienesta informācija Nr.41/493-2493

Rīgā 2005.gada 29.martā

Par partnerības un sadarbības nolīguma protokolu

Ārlietu ministrija nosūta publicēšanai Protokolu, kurš pievienots partnerības un sadarbības nolīgumam, ar ko izveido partnerību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Kirgizstānas Republiku, no otras puses, un ar kuru ņem vērā Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos ES. (Noslēgts 30.04.2004.)

Pielikumā:

1. Protokols, kurš pievienots partnerības un sadarbības nolīgumam, ar ko izveido part­nerību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Kirgizstānas Republiku, no otras puses, un ar kuru ņem vērā Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos ES.

2. Partnerības un sadarbības nolīgums, ar ko izveido partnerību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Kirgizstānas Republiku, no otras puses.

Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta direktore E.Dumpe

 

PROTOKOLS, KURŠ PIEVIENOTS PARTNERĪBAS UN SADARBĪBAS NOLĪGUMAM, AR KO IZVEIDO PARTNERĪBU STARP EIROPAS KOPIENĀM UN TO DALĪBVALSTĪM, NO VIENAS PUSES, UN KIRGIZSTĀNAS REPUBLIKU, NO OTRAS PUSES, UN AR KURU ŅEM VĒRĀ ČEHIJAS REPUBLIKAS, IGAUNIJAS REPUBLIKAS, KIPRAS REPUBLIKAS, LATVIJAS REPUBLIKAS, LIETUVAS REPUBLIKAS, UNGĀRIJAS REPUBLIKAS, MALTAS REPUBLIKAS, POLIJAS REPUBLIKAS, SLOVĒNIJAS REPUBLIKAS UN SLOVĀKIJAS REPUBLIKAS PIEVIENOŠANOS EIROPAS SAVIENĪBAI

BEĻĢIJAS KARALISTE,

ČEHIJAS REPUBLIKA,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

IGAUNIJAS REPUBLIKA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

KIPRAS REPUBLIKA,

LATVIJAS REPUBLIKA,

LIETUVAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

UNGĀRIJAS REPUBLIKA,

MALTAS REPUBLIKA,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

POLIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

še turpmāk — “dalībvalstis”, kuras pārstāv Eiropas Savienības Padome, un

EIROPAS KOPIENA UN EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENA,

še turpmāk — “Kopienas”, kuras pārstāv Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija,

no vienas puses,

un KIRGIZSTĀNAS REPUBLIKA,

no otras puses,

ŅEMOT VĒRĀ Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanos Eiropas Savienībai 2004. gada 1. maijā,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀK IZKLĀSTĪTO.

1. pants

Čehijas Republika, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Ungārija, Malta, Polija, Slovēnija un Slovākija ir Puses Partnerības un sadarbības nolīgumā, ar ko izveido partnerību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Kirgizstānas Republiku, no otras puses (turpmāk — “Nolīgums”), un kas parakstīts Briselē, 1995. gada 9. februārī, un attiecīgi tāpat kā citas Kopienas dalībvalstis pieņem un ņem vērā Nolīgumu un tam pievienotos dokumentus.

2. pants

Lai ņemtu vērā nesenās institucionālās pārmaiņas Eiropas Savienībā, Puses vienojas par to, ka pēc Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līguma izbeigšanās Nolīgumā ietvertās norādes uz Eiropas Ogļu un tērauda kopienu uzskata par norādēm uz Eiropas Kopienu, kas ir pārņēmusi visas Eiropas Ogļu un tērauda kopienas līgumiskās tiesības un pienākumus.

3. pants

Šis Protokols ir Nolīguma sastāvdaļa.

4. pants

1. Kopienas, Eiropas Savienības Padome dalībvalstu vārdā un Kirgizstānas Republika šo Protokolu apstiprina atbilstīgi savām procedūrām.

2. Puses viena otrai paziņo par attiecīgo iepriekšējā punktā minēto procedūru pabeigšanu. Apstiprināšanas instrumentus deponē Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam.

5. pants

1. Šis Protokols stājas spēkā tajā pašā dienā, kad stājas spēkā 2003. gada Pievienošanās līgums, ja visi šā Protokola apstiprināšanas instrumenti ir deponēti pirms minētās dienas.

2. Ja pirms minētās dienas nav deponēti visi šā Protokola apstiprināšanas instrumenti, šis Protokols stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad deponēts pēdējais apstiprināšanas instruments.

3. Ja pirms 2004. gada 1. maija nav deponēti visi šā Protokola apstiprināšanas instrumenti, šo Protokolu provizoriski piemēro no 2004. gada 1. maija.

6. pants

Nolīguma, Nobeiguma akta un visu tam pievienoto dokumentu tekstu sastāda čehu, igauņu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, slovāku, slovēņu un ungāru valodā.

Tekstus minētajās valodās pievieno šim Protokolam, un tie ir vienlīdz autentiski tekstiem citās valodās, kurās ir sastādīti Nolīguma, Nobeiguma akta un visu tam pievienoto dokumentu teksti.

7. pants

Šis Protokols ir sastādīts divos eksemplāros angļu, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru un kirgīzu valodā, un tā teksts visās šajās valodās ir vienlīdz autentisks.

 

PARTNERĪBAS UN SADARBĪBAS LĪGUMS
par partnerības izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Kirgizstānas Republiku, no otras puses

BEĻĢIJAS KARALISTE,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

— Eiropas Kopienas dibināšanas līguma, Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līguma un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma Līgumslēdzējas puses,

še turpmāk — “dalībvalstis”, un

EIROPAS KOPIENA, EIROPAS OGĻU UN TĒRAUDA KOPIENA un EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENA,

še turpmāk — “Kopiena”,

no vienas puses, un

Kirgizstānas Republika,

no otras puses,

ŅEMOT VĒRĀ saites, kas pastāv starp Kopienu, tās dalībvalstīm un Kirgizstānas Republiku, un to kopīgās vērtības,

ATZĪSTOT, ka Kopiena un Kirgizstānas Republika vēlas šīs saites stiprināt un izveidot partnerību un sadarbību, kas pastiprinātu un paplašinātu attiecības, kuras iedibinātas jau agrāk, jo īpaši ar Eiropas Ekonomikas kopienas un Eiropas Atom­enerģijas kopienas un Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Nolīgumu par tirdzniecību un komerciālo un ekonomisko sadarbību, kas noslēgts 1989. gada 18. decembrī,

ŅEMOT VĒRĀ Kopienas un tās dalībvalstu un Kirgizstānas Republikas apņemšanos stiprināt politiskās un ekonomiskās brīvības, kuras ir partnerības pamats,

ŅEMOT VĒRĀ Pušu apņemšanos veicināt starptautisko mieru un drošību, kā arī strīdu izšķiršanu mierīgā ceļā, un šajā nolūkā sadarboties Apvienoto Nāciju Organizācijas un Eiropas drošības un sadarbības konferences struktūrā,

ŅEMOT VĒRĀ Kopienas un tās dalībvalstu un Kirgizstānas Republikas stingro apņemšanos pilnīgi īstenot visus principus un noteikumus, kas ietverti Eiropas drošības un sadarbības konferences (EDSK) Nobeiguma aktā, sekojošo Madrides un Vīnes sanāksmju Noslēguma dokumentos, EDSK Bonnas konferences dokumentā par ekonomisko sadarbību, Parīzes Hartā jaunai Eiropai un 1992. gada EDSK Helsinku dokumentā — “Pārmaiņu pārbaudījumi”,

APLIECINOT Kopienas un tās dalībvalstu un Kirgizstānas Republikas atbalstu Eiropas Enerģētikas hartai,

PĀRLIECINĀTAS, ka liela nozīme ir tiesiskumam un cilvēktiesību ievērošanai, jo īpaši minoritāšu tiesību ievērošanai, kā arī daudzpartiju sistēmas izveidošanai ar brīvām un demokrātiskām vēlēšanām un ekonomikas liberalizācijai ar mērķi izveidot tirgus ekonomiku,

UZSKATOT, ka Partnerības un sadarbības Līguma pilnīga īstenošana būs atkarīga kā no Kirgizstānas Republikas politisko, ekonomisko un juridisko reformu turpināšanas un pabeigšanas, tā arī sadarbībai vajadzīgo faktoru ieviešanas, gan arī veicinās visu iepriekšminēto, jo īpaši, ņemot vērā EDSK Bonnas konferences secinājumus,

VĒLOTIES rosināt reģionālo sadarbību ar kaimiņvalstīm jomās, uz kurām attiecas šis Līgums, lai veicinātu reģiona labklājību un stabilitāti,

VĒLOTIES izveidot un attīstīt regulāru politisko dialogu par divpusējiem un starp­tautiskiem jautājumiem, kuri interesē visas Puses,

ŅEMOT VĒRĀ Kopienas gribu attiecīgā gadījumā nodrošināt ekonomisko sadarbību un sniegt tehnisku palīdzību,

ŅEMOT VĒRĀ ekonomisko un sociālo nevienādību starp Kopienu un Kirgizstānas Republiku un jo īpaši to, ka Kirgizstānas Republika ir jaunattīstības valsts, kam ir tikai sauszemes robežas,

ATZĪSTOT, ka viens no galvenajiem šā Līguma mērķiem ir veicināt šo nevienādību novēršanu, Kopienai palīdzot Kirgizstānas ekonomikas attīstībai un pārstrukturēšanai,

PATUROT PRĀTĀ šā Līguma nozīmi pakāpeniskajā attiecību atjaunošanā starp Kirgizstānas Republiku un plašāku sadarbības telpu Eiropā un blakus esošajos reģionos, un Kirgizstānas pakāpenisku iekļaušanu atklātā starptautiskajā sistēmā,

ŅEMOT VĒRĀ Pušu apņemšanos liberalizēt tirdzniecību, kura balstīta uz principiem, ko satur Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (VVTT),

APZINOTIES nepieciešamību uzlabot nosacījumus, kas skar uzņēmējdarbību un ieguldījumus, un nosacījumus tādās jomās kā uzņēmējsabiedrību dibināšana, darbaspēks, pakalpojumu sniegšana un kapitāla aprite,

PĀRLIECINĀTAS, ka šis Līgums radīs jaunus apstākļus ekonomikas sakaros starp Pusēm, un jo īpaši tirdzniecības un ieguldījumu attīstībā, kas ir būtiski ekonomikas pārstrukturēšanai un tehnoloģiskai modernizācijai,

VĒLOTIES izveidot ciešu sadarbību vides aizsardzības jomā, ņemot vērā Pušu savstarpējo atkarību šajā jomā,

PATUROT PRĀTĀ Pušu nodomu attīstīt sadarbību kosmosa izpētes jomā, lai to darbības šajā jomā būtu komplementāras,

VĒLOTIES veicināt sadarbību kultūras jomā un uzlabot informācijas plūsmu,

ir vienojušĀs par turpmāko.

1. pants

Ar šo tiek izveidota partnerība starp Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kirgizstānas Republiku, no otras puses. Šīs partnerības mērķi ir:

— nodrošināt attiecīgu pamatu Pušu politiskajam dialogam, kas ļautu attīstīt politiskos sakarus,

— atbalstīt Kirgizstānas centienus nostiprināt demokrātiju un attīstīt ekonomiku, kā arī pabeigt pāreju uz tirgus ekonomiku,

— veicināt tirdzniecību un ieguldījumus, un saskaņotus ekonomiskos sakarus starp Pusēm, lai tādējādi sekmētu to noturīgu ekonomikas attīstību,

— nodrošināt sadarbības pamatu tiesību, ekonomiskajā, sociālajā, finansiālajā, civilo zinātņu, tehnoloģiju un kultūras jomā.

I sadaļa

VISPĀRĪGI PRINCIPI

2. pants

Demokrātijas, starptautisko tiesību un cilvēktiesību principu ievērošana, kā īpaši noteikts ANO statūtos, Helsinku Nobeiguma aktā un Parīzes Hartā par jaunu Eiropu, kā arī tirgus ekonomikas principu ievērošana, ietverot tos, kas formulēti EDSK Bonnas konferences dokumentos, liek pamatus Pušu iekšējai politikai un ārpolitikai un ir partnerības un šā Līguma būtisks elements.

3. pants

Puses uzskata, ka bijušās Padomju Savienības reģiona turpmākai labklājībai un stabilitātei ir būtiski, lai neatkarīgās valstis, kas radušās pēc Padomju Sociālistisko Republiku Savienības sairuma (še turpmāk — “neatkarīgās valstis”), saglabātu un attīstītu sadarbību savā starpā saskaņā ar Helsinku Nobeiguma akta principiem un starptautiskajām tiesībām, un labu kaimiņattiecību garā, un visiem spēkiem rosinātu šo procesu.

II sadaļa

POLITISKAIS DIALOGS

4. pants

Starp Pusēm izveido regulāru politisko dialogu, ko tām ir nodoms attīstīt un pastiprināt. Ar to pavada un nostiprina Kopienas un Kirgizstānas Republikas attiecību atjaunošanu, atbalsta politiskās un ekonomiskās pārmaiņas, kas notiek minētajā valstī, un sekmē jaunu sadarbības veidu izveidi. Ar politisko dialogu:

— nostiprinās Kirgizstānas Republikas saiknes ar Kopienu un tās dalībvalstīm, un, tādējādi, ar visu demokrātisko valstu kopienu kopumā, Ar šo Līgumu panāktā ekonomiskā konverģence radīs intensīvākus politiskos sakarus,

— radīs augošu konverģenci pozīcijās par savstarpēji saistošiem starptautiskajiem jautājumiem, tādējādi paaugstinot drošību un stabilitāti.

Šādu dialogu var risināt uz reģionāla pamata.

5. pants

Ministru līmenī politisko dialogu risina Sadarbības padomē, kas izveidota saskaņā ar 75. pantu, kā arī citos gadījumos pēc savstarpējas vienošanās.

6. pants

Puses izveido citas politiskā dialoga procedūras un mehānismus, jo īpaši šāda veida dialogu:

— regulāras tikšanās augstāko amatpersonu līmenī starp Kopienas un tās dalībvalstu pārstāvjiem, no vienas puses, un Kirgizstānas Republikas pārstāvjiem, no otras puses,

— pilnīga diplomātisko kanālu izmantošana starp Pusēm, tostarp attiecīga saskare divpusējā un daudzpusējā jomā, kā, piemēram, ANO, EDSK sanāksmēs un citur,

— citādi līdzekļi, tostarp iespējamas ekspertu tikšanās, kas sekmētu šā dialoga nostiprināšanu un attīstīšanu.

7. pants

Parlamentārā līmenī politisko dialogu risina Parlamentārās sadarbības komitejas saskaņā ar 80. pantu izveidotajā struktūrā.

III sadaļa

PREČU TIRDZNIECĪBA

8. pants

1. Puses savā starpā vienojas par vislielākās labvēlības režīmu visās jomās, uz ko attiecas:

— muitas nodokļi un tarifi, kurus piemēro attiecībā uz importu un eksportu, tostarp šādu nodokļu un tarifu iekasēšanas veids,

— noteikumi attiecībā uz muitošanu, tranzītu, noliktavām un pārkraušanu,

— nodokļi un jebkura veida citi iekšējie maksājumi, kurus tieši vai netieši piemēro importētajām precēm,

— maksāšanas veidi un šādu maksājumu pārvedums,

— noteikumi attiecībā uz preču pārdošanu, pirkšanu, transportēšanu, izplatīšanu un izmantošanu iekšējā tirgū.

2. Šā panta 1. punkta noteikumi neattiecas uz:

a) priekšrocībām, kas piešķirtas ar nolūku izveidot muitas savienību vai brīvās tirdzniecības zonu, vai saskaņā ar šādas savienības vai zonas izveidošanu;

b) priekšrocībām, kas piešķirtas atsevišķām valstīm saskaņā ar VVTT un citiem starptautiskajiem līgumiem par labu jaun­attīstības valstīm;

c) priekšrocībām, kas piešķirtas blakus esošajām valstīm, lai atvieglotu pierobežas pārvadājumus.

3. Pārejas laikā, kurš beidzas datumā, kad Kirgizstānas Republika pievienojas VVTT, vai 1998. gada 31. decembrī — atkarībā no tā, kas notiek ātrāk — 1. punktā paredzētie noteikumi neattiecas uz I pielikumā noteiktajām priekšrocībām, ko Kirgizstānas Republika piešķīrusi citām valstīm, kas izveidojušās pēc PSRS sairuma.

9. pants

1. Puses vienojas, ka brīva tranzīta princips ir šā Līguma mērķu sasniegšanas būtisks noteikums.

Šajā sakarā katra Puse nodrošina to preču neierobežotu tranzītu pāri savai teritorijai vai caur to, kuru izcelsme ir citas Puses muitas teritorijā vai kuras ir paredzētas citas Puses muitas teritorijai.

2. Puses savstarpēji piemēro VVTT V panta 2., 3., 4. un 5. punktā aprakstītos noteikumus.

3. Šajā pantā ietvertie noteikumi neskar nekādus īpašus noteikumus saistībā ar īpašām nozarēm, jo īpaši tādām kā trans­ports, vai saistībā ar tiem produktiem, par kuriem Puses ir vienojušās.

10. pants

Neskarot tiesības un pienākumus, kas izriet no savstarpēji saistošām starptautiskajām konvencijām par preču pagaidu ievešanu, katra Puse turklāt piešķir otrai Pusei atbrīvojumu no ievedmaksājumiem un ievedmuitas nodokļiem par precēm, kuras ievestas uz laiku, tādos gadījumos un saskaņā ar tādām procedūrām, kas noteiktas jebkurā citā šai Pusei saistošā starptautiskajā konvencijā par šo jautājumu, saskaņā ar saviem tiesību aktiem. Ņem vērā nosacījumus, saskaņā ar kuriem attiecīgā Puse ir pieņēmusi saistības, kas izriet no šādas konvencijas.

11. pants

1. Kirgizstānas Republikas izcelsmes preces ieved Kopienā bez daudzuma ierobežojumiem, neskarot šā Līguma 13., 16. un 17. panta noteikumus, kā arī Spānijas un Portugāles Pievienošanās Eiropas Kopienai akta 77., 81., 244., 249. un 280. panta noteikumus.

2. Kopienas izcelsmes preces ieved Kirgizstānas Republikā bez jebkādiem kvantitatīvajiem ierobežojumiem vai pasākumiem ar līdzvērtīgu iedarbību.

12. pants

Puses savā starpā tirgojas par tirgus cenām.

13. pants

1. Ja kādu produktu ieved vienas Puses teritorijā tādos palielinātos daudzumos vai saskaņā ar tādiem nosacījumiem, ka tas rada vai draud radīt kaitējumu vietējiem ražotājiem, kas ražo līdzīgus vai tieši konkurējošus produktus, Kopiena vai Kirgizstānas Republika, atkarībā no tā, kuru tas skar, var veikt attiecīgus pasākumus saskaņā ar šādām procedūrām vai nosacījumiem.

2. Pirms jebkuru pasākumu veikšanas vai pēc iespējas drīz, gadījumos, uz kuriem attiecas 4. punkts, Kopiena vai Kirgizstānas Republika, atkarībā no konkrētā gadījuma, iesniedz Sadarbības padomei visu attiecīgo informāciju, lai rastu abām Pusēm pieņemamu risinājumu, kā paredzēts IX sadaļā.

3. Ja apspriežu rezultātā Puses nepanāk vienošanos 30 dienu laikā pēc tam, kad Sadarbības padomei paziņots par darbībām, lai izvairītos no šādas situācijas, Puse, kas pieprasījusi apspriedes, var brīvi ierobežot attiecīgo produktu importu vai noteikt citus atbilstīgus pasākumus tādā mērā un uz tik ilgu laiku, kāds nepieciešams, lai novērstu vai labotu šo kaitējumu.

4. Kritiskos apstākļos, ja kavēšanās izraisītu grūti labojamu kaitējumu, Puses var veikt pasākums pirms apspriedēm, ar nosacījumu, ka apspriedes tiks piedāvātas tūlīt pēc šīs darbības veikšanas.

5. Izvēloties pasākumus saskaņā ar šo pantu, Līgumslēdzējas puses dod priekšroku tādiem pasākumiem, kas rada vismazākos traucējumus šā Līguma mērķu sasniegšanai.

6. Šā panta noteikumi nekādi neietekmē un neliedz kādai Pusei veikt antidempinga vai kompensācijas pasākumus saskaņā ar VVTT VI pantu, Līgumu par VVTT VI panta īstenošanu, Līgumu par VVTT VI, XVI un XXIII panta interpretāciju un īstenošanu vai saskaņā ar attiecīgajiem iekšējiem tiesību aktiem.

14. pants

Puses apņemas apsvērt noteikumu par savstarpējo tirdzniecību turpmāku attīstību un to izmaiņas šajā Līgumā, ņemot vērā situāciju, kas rodas sakarā ar Kirgizstānas Republikas pievienošanos VVTT. Sadarbības padome var sniegt ieteikumus Pusēm par šādu pilnveidošanu, ko Puses varētu īstenot, ja to pieņem, atbilstīgi Līgumam starp Pusēm un saskaņā ar to attiecīgajām procedūrām.

15. pants

Līgums neliedz piemērot importa, eksporta vai tranzītpreču aizliegumus vai ierobežojumus, kas pamatoti ar sabiedrības morāles, sabiedriskās kārtības vai valsts drošības apsvērumiem; cilvēku, dzīvnieku un augu dzīvības un veselības aizsardzības apsvērumiem; dabas resursu aizsardzības apsvērumiem; valsts māksliniecisko, vēsturisko vai arheoloģisko vērtību aizsardzību, kā arī intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzības apsvērumiem, vai noteikumiem par zeltu un sudrabu. Šādus aizliegumus vai ierobežojumus tomēr nedrīkst piemērot Pušu tirdzniecībā kā patvaļīgas diskriminācijas līdzekli vai kā slēptu tirdzniecības ierobežojumu.

16. pants

Šī sadaļa neattiecas uz to tekstilizstrādājumu tirdzniecību, kas ietverti kombinētās nomenklatūras 50. līdz 63. nodaļā. Šo izstrādājumu tirdzniecību reglamentē ar atsevišķu nolīgumu, kas parafēts 1993. gada 15. oktobrī un ko provizoriski piemēro no 1994. gada 1. janvāra.

17. pants

1. Uz Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgumā iekļauto preču tirdzniecību attiecas šīs sadaļas noteikumi, izņemot 11. pantu.

2. Izveido kontaktgrupu ogļu un tērauda jautājumos, ko veido Kopienas pārstāvji, no vienas puses, un Kirgizstānas Republikas pārstāvji, no otras puses.

Kontaktgrupa regulāri apmainās ar informāciju par visiem ogļu un tērauda jautājumiem, kas interesē Puses.

18. pants

Kodolmateriālu tirdzniecība ir pakļauta īpaša nolīguma noteikumiem, ko noslēgs starp Eiropas Atomenerģijas kopienu un Kirgizstānas Republiku.

IV sadaļa

NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ UZŅĒMĒJDARBĪBU UN IEGULDĪJUMIEM

I nodaļa

DARBA NOSACĪJUMI

19. pants

1. Atbilstīgi katrā dalībvalstī piemērojamiem tiesību aktiem, nosacījumiem un procedūrām, Kopiena un tās dalībvalstis cenšas nodrošināt, lai režīms, kas piešķirts tiem Kirgizstānas Republikas pilsoņiem, kuri ir likumīgi nodarbināti kādas dalībvalsts teritorijā, nekādā veidā tos nediskriminētu pilsonības dēļ attiecībā uz darba apstākļiem, atalgojumu vai atlaišanu no darba, salīdzinājumā ar dalībvalsts pilsoņiem.

2. Atbilstīgi Kirgizstānas Republikā piemērojamajiem tiesību aktiem, nosacījumiem un procedūrām, Kirgizstānas Republika cenšas nodrošināt, lai režīms, kas piešķirts tiem kādas dalībvalsts pilsoņiem, kuri ir likumīgi nodarbināti Kirgizstānas Republikas teritorijā, nekādā veidā tos nediskriminētu pilsonības dēļ attiecībā uz darba apstākļiem, atalgojumu vai atlaišanu no darba, salīdzinājumā ar pašas Kirgizstānas Republikas pilsoņiem.

20. pants

Sadarbības padome izskata, kādas kopīgas pūles var veltīt, lai kontrolētu nelegālu imigrāciju, ņemot vērā atpakaļuzņemšanas principu un praksi.

21. pants

Sadarbības padome izskata, kādā veidā var uzlabot uzņēmēju darba apstākļus atbilstīgi Pušu starptautiskajām saistībām, tostarp tām, kas izklāstītas EDSK Bonnas konferences dokumentā.

22. pants

Sadarbības padome sniedz ieteikumus 19., 20. un 21. panta īstenošanai.

II nodaļa

NOSACĪJUMI ATTIECĪBĀ UZ UZŅĒMĒJSABIEDRĪBU DIBINĀŠANU UN DARBĪBU

23. pants

1. Saskaņā ar to tiesību aktiem un noteikumiem, Kopiena un tās dalībvalstis piešķir Kirgizstānas uzņēmējsabiedrībām, kā noteikts 25. pantā, dibinot meitasuzņēmumus un filiāles, ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, kas piešķirts jebkurai trešai valstij, kā arī piešķir to Kirgizstānas uzņēmējsabiedrību meitasuzņēmumiem un filiālēm, kuras dibinātas to teritorijā, attiecībā uz to darbību ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, kas piešķirts, attiecīgi, jebkuras trešās valsts uzņēmējsabiedrībai vai filiālei.

2. Neskarot 35. un 84. panta noteikumus, Kirgizstānas Republika savā teritorijā piešķir Kopienas uzņēmējsabiedrībām un to filiālēm attiecībā uz to dibināšanu un darbību, kā noteikts 25. pantā, ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, kas piešķirts Kirgizstānas uzņēmējsabiedrībām un to filiālēm vai jebkuras trešās valsts uzņēmējsabiedrībām un to filiālēm, atkarībā no tā, kāds režīms ir labvēlīgāks, un saskaņā ar tās tiesību aktiem un noteikumiem.

24. pants

Šā Līguma 23. panta noteikumi neattiecas uz gaisa transportu, iekšējo ūdensceļu transportu un jūras transportu.

25. pants

Šajā Līgumā:

a) “Kopienas uzņēmējsabiedrība” vai, attiecīgi, “Kirgizstānas Republikas uzņēmējsabiedrība” ir uzņēmējsabiedrība, kura nodibināta saskaņā ar dalībvalsts vai, attiecīgi, Kirgizstānas Republikas tiesību aktiem, un kuras juridiskā adrese vai centrālā administrācija, vai galvenā uzņēmējdarbības vieta atrodas Kopienas vai, attiecīgi, Kirgizstānas Republikas teritorijā. Ja uzņēmējsabiedrība ir nodibināta saskaņā ar kādas dalībvalsts vai, attiecīgi, Kirgizstānas Republikas tiesību aktiem, šo uzņēmējsabiedrību tomēr uzskata par Kopienas vai, attiecīgi, Kirgizstānas uzņēmējsabiedrību tikai tad, ja tās darbībām ir īsta un pastāvīga saikne ar kādas dalībvalsts vai, attiecīgi, Kirgizstānas Republikas ekonomiku;

b) uzņēmējsabiedrības “meitasuzņēmums” ir uzņēmējsabiedrība, kuru efektīvi kontrolē pirmā uzņēmējsabiedrība;

c) uzņēmējsabiedrības “filiāle” ir uzņēmējdarbības vieta bez juridiskas personas statusa, kurai piemīt pastāvīguma pazīmes, piemēram, mātessabiedrības atzars, kam ir vadība un materiālais aprīkojums, lai veiktu uzņēmējdarbību ar trešām personām, lai šīm trešām personām, kaut arī tās ir informētas, ka vajadzības gadījumā tām būs juridiska saikne ar mātessabiedrību, kuras galvenais birojs atrodas ārvalstīs, nebūtu jāveic darījumi tieši ar šādu mātessabiedrību, bet gan tās varētu veikt darījumus atzara uzņēmējdarbības vietā;

d) “dibināšana” ir a) apakšpunktā minēto Kopienas vai Kirgizstānas uzņēmējsabiedrību tiesības uzsākt saimniecisko darbību, dibinot un vadot meitasuzņēmumus un filiāles Kirgizstānas Republikā vai, attiecīgi, Kopienā;

e) “darbība” ir saimniecisko darbību veikšana;

f) “saimnieciskās darbības” ir rūpnieciska, komerciāla un profesionāla rakstura darbības.

Attiecībā uz starptautisko jūras trans­portu, ietverot kombinēto satiksmi, kas daļēji notiek pa jūru, šīs nodaļas un III nodaļas noteikumus izmanto arī ārpus Kopienas vai, attiecīgi, ārpus Kirgizstānas Republikas dibinātie dalībvalstu vai Kirgizstānas Republikas pilsoņi, kā arī ārpus Kopienas vai, attiecīgi, ārpus Kirgizstānas Republikas dibinātās kuģošanas sabiedrības, kuras kontrolē kādas dalībvalsts vai, attiecīgi, Kirgizstānas pilsoņi, ja to kuģi ir reģistrēti minētajā dalībvalstī vai, attiecīgi, Kirgizstānas Republikā saskaņā ar to attiecīgajiem tiesību aktiem.

26. pants

1. Neatkarīgi no citiem šā Līguma noteikumiem, Pusi nedrīkst traucēt veikt pasākumus piesardzības iemeslu dēļ, tostarp pasākumus aizsargāt ieguldītāju, noguldītāju, apdrošinājuma ņēmēju un to personu aizsardzībai, pret kurām finanšu pakalpojumu sniedzējam ir fiduciārs pienākums, vai lai nodrošinātu finanšu sistēmas vienotību un stabilitāti. Ja šie pasākumi neatbilst šā Līguma noteikumiem, tos nevar izmantot kā līdzekli, lai izvairītos no Puses pienākumiem saskaņā ar šo Līgumu.

2. Neko šajā Līgumā nedrīkst iztulkot kā prasību jebkurai Pusei atklāt tādu informāciju, kas attiecas uz individuālu klientu darījumiem vai kontiem, vai jebkādu tādu konfidenciālu informāciju vai komercnoslēpumu, kas ir valsts iestāžu rīcībā.

27. pants

Šā Līguma noteikumi neliedz nevienai Pusei piemērot jebkādus pasākumus, kas nepieciešami, lai novērstu to, ka šā Līguma noteikumus izmanto, lai apietu tās pasākumus attiecībā uz trešās valsts piekļuvi tās tirgum.

28. pants

1. Neatkarīgi no šīs sadaļas I nodaļas noteikumiem, Kopienas uzņēmējsabiedrībai vai Kirgizstānas uzņēmējsabiedrībai, kas dibināta, attiecīgi, Kirgizstānas Republikas vai Kopienas teritorijā, saskaņā ar uzņēmējsabiedrības reģistrācijas valsts spēkā esošajiem tiesību aktiem, ir tiesības Kirgizstānas Republikas vai, attiecīgi, Kopienas teritorijā pašai vai ar tās meitas­uzņēmumu vai filiāļu starpniecību nodarbināt darbiniekus, kuri ir dalībvalstu vai, attiecīgi, Kirgizstānas Republikas pilsoņi, ja šie darbinieki ir pamatpersonāls, kā noteikts šā panta 2. punktā, un ja viņus vienīgi nodarbina uzņēmējsabiedrības vai filiāles. Šo darbinieku uzturēšanās un darba atļaujas attiecas tikai uz šādas nodarbinātības laikposmu.

2. Iepriekš minēto uzņēmējsabiedrību, še turpmāk — “organizāciju”, pamatpersonāls ir “darbinieki, kas pārcelti darbā citā uzņēmuma struktūrā”, kā noteikts c) punktā, kuri ir iedalīti šādās kategorijās, ja vien organizācija ir juridiska persona un attiecīgās personas ir tajā strādājušas vai bijušas tās biedri (izņemot akciju kontrolpaketes īpašniekus) vismaz vienu gadu tieši pirms šādas pārcelšanas:

a) personas, kas organizācijā ieņem augstus amatus un kas pamatā pārvalda uzņēmuma vadību, un kuras, galvenokārt, vispārēji uzrauga vai vada uzņēmuma valde vai akcionāru padome, vai līdzvērtīga struktūra, ietverot:

— personas, kas vada uzņēmumu vai uzņēmuma nodaļu vai apakšnodaļu,

— personas, kas uzrauga un kontrolē citu administrācijas darbinieku, speciālistu vai vadītāju darbu,

— personas, kam ir pilnvaras personīgi pieņemt darbā un atlaist no darba, vai ieteikt pieņemt darbā vai atlaist no darba, vai veikt citas ar personālu saistītas darbības;

b) personas, kas strādā organizācijā un kurām ir neikdienišķas zināšanas, kuras ir būtiskas sakarā ar uzņēmuma pakalpojumiem, pētījumu aparatūru, metodēm vai vadību. Šādu zināšanu novērtējumā var atspoguļot ne tikai zināšanas, kas ir specifiskas šim uzņēmumam, bet arī augstu kvalifikāciju saistībā ar darba vai aroda veidu, kam nepieciešamas specifiskas tehniskas zināšanas, ietverot piederību akreditētai profesijai;

c) “darbinieks, kas pārcelts darbā citā uzņēmuma struktūrā” ir fiziska persona, kas strādā organizācijā Puses teritorijā un kas saimniecisko darbību veikšanai uz laiku tiek pārcelta otras Puses teritorijā; attiecīgās organizācijas galvenajai uzņēmējdarbības vietai jāatrodas kādas Puses teritorijā un darbiniekam jābūt pārceltam uz tādu minētās organizācijas uzņēmumu (filiāli, meitasuzņēmumu), kas efektīvi veic līdzīgas saimnieciskas darbības otras Puses teritorijā.

29. pants

Puses atzīst, ka ir svarīgi, ka tās savstarpēji piešķir valsts režīmu attiecībā uz cita citas uzņēmējsabiedrību dibināšanu un darbību to teritorijā, un vienojas apsvērt iespēju tuvināt šo mērķi uz savstarpēji apmierinoša pamata un ievērojot visus Sadarbības padomes ieteikumus.

30. pants

1. Puses visiem spēkiem cenšas izvairīties no tādiem pasākumiem vai darbībām, kas padara otras Puses uzņēmējsabiedrību dibināšanas un darbības nosacījumus stingrāk ierobežotus nekā tie, kas ir spēkā dienā pirms šā Līguma parakstīšanas.

2. Šā panta noteikumi neskar 38. panta noteikumus: uz 38. pantā noteiktajiem gadījumiem attiecas tikai tā noteikumi, izslēdzot jebkādus citus.

3. Rīkojoties partnerības un sadarbības garā un ievērojot 44. panta noteikumus, Kirgizstānas Republikas valdība informē Kopienu par saviem nodomiem iesniegt jaunus tiesību aktus vai pieņemt jaunus noteikumus, kas var padarīt nosacījumus par Kopienas uzņēmējsabiedrību meitas­uzņēmumu un filiāļu dibināšanu vai darbību Kirgizstānas Republikā stingrāk ierobežotus nekā tie, kas ir spēkā dienā pirms šā Līguma parakstīšanas. Kopiena var lūgt Kirgizstānas Republiku paziņot šādu tiesību aktu vai noteikumu projektus un uzsākt apspriedes par minētajiem projektiem.

4. Ja Kirgizstānas Republikā ieviestie jaunie tiesību akti vai noteikumi var padarīt nosacījumus par Kirgizstānas Republikā nodibināto Kopienas uzņēmējsabiedrību meitasuzņēmumu un filiāļu darbību stingrāk ierobežotus nekā tie, kas ir spēkā šā Līguma parakstīšanas dienā, šādi attiecīgie tiesību akti vai noteikumi trīs gadu laikā pēc attiecīgā akta stāšanās spēkā neattiecas uz tiem meitasuzņēmumiem un filiālēm, kas jau ir nodibināti Kirgizstānas Republikā attiecīgā akta stāšanās spēkā laikā.

III nodaļa

PĀRROBEŽU PAKALPOJUMU SNIEGŠANA STARP KOPIENU UN KIRGIZSTĀNAS REPUBLIKU

31. pants

1. Puses apņemas, saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem, veikt nepieciešamus pasākumus, lai pakāpeniski dotu iespēju sniegt pakalpojumus tām Kopienas vai Kirgizstānas Republikas uzņēmējsabiedrībām, kas ir nodibinātas citā Pusē, izņemot tās personas, kam šie pakalpojumi ir paredzēti, ņemot vērā pakalpojumu nozaru attīstību Pusēs.

2. Sadarbības padome sniedz ieteikumus 1. punkta īstenošanai.

32. pants

Puses sadarbojas ar mērķi attīstīt tirgus orientētu pakalpojumu nozari Kirgizstānas Republikā.

33. pants

1. Puses apņemas efektīvi piemērot principu par neierobežotu pieeju starptautiskajam jūras tirgum un satiksmei uz komerciāliem pamatiem:

a) iepriekšminētais noteikums neskar tiesības un pienākumus, kas izriet no ANO Konvencijas par līnijpārvadātāju konferenču rīcības kodeksu, kuri piemērojami vienai vai otrai šā Līguma Līgumslēdzējai Pusei. Līnijpārvadātāji, kas nav konferences biedri, varēs brīvi darboties, konkurējot ar konferences biedriem, kamēr viņi ievēro principu godīgi konkurēt uz komerciāliem pamatiem.

b) Puses apstiprina savu apņemšanos ievērot brīvas konkurences vidi, kam ir būtiska iezīme sauso un šķidro beztaras preču apgrozībā.

2. Piemērojot 1. punkta principus, Puses:

a) no šā Līguma spēkā stāšanās brīža nepiemēro nekādus jebkuras Kopienas dalībvalsts un bijušās Padomju Savienības divpusējo nolīgumu kravas dalīšanas noteikumus;

b) neievieš kravas dalīšanas noteikumus turpmākajos divpusējos nolīgumos ar trešām valstīm, izņemot tādos ārkārtējos apstākļos, kad vienas vai otras šā Līguma Puses laineru kuģniecības sabiedrībām citādi nebūtu iespējams efektīvi uzturēt satiksmi uz un no attiecīgās trešās valsts;

c) aizliedz kravas dalīšanas nosacījumus turpmākajos divpusējos noslīgumos par sau­so un šķidro beztaras preču apgrozību;

d) šim Līgumam stājoties spēkā, atceļ visus vienpusējus pasākumus, administratīvus, tehniskus un citus šķēršļus, kas varētu radīt ierobežojošu vai diskriminējošu ietekmi uz starptautiskā jūras transporta pakalpojumu sniegšanas brīvību.

34. pants

Lai nodrošinātu koordinētu transporta attīstību starp Pusēm, kas ir pielāgota to komerciālajām vajadzībām, pēc šā Līguma stāšanās spēkā uz nosacījumiem par savstarpējo pieeju tirgum un pakalpojumu sniegšanu autotransporta, dzelzceļa un iekšējo ūdensceļu jomā un, attiecīgā gadījumā, gaisa transporta jomā, var attiecināt īpašus nolīgumus, kurus Puses apspriež attiecīgā gadījumā.

IV nodaļa

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

35. pants

1. Šīs sadaļas noteikumus piemēro ar ierobežojumiem, kas pamatoti ar sabiedriskās kārtības, valsts drošības vai veselības aizsardzības apsvērumiem.

2. Tos nepiemēro attiecībā uz darbībām, kuras jebkuras Puses teritorijā, lai arī epizodiski, ir saistītas ar valsts varas īstenošanu.

36. pants

Attiecībā uz šo sadaļu nekas šajā Līgumā neliedz Pusēm piemērot savus tiesību aktus un noteikumus par fizisko personu iebraukšanu un uzturēšanos, darbu, darba nosacījumiem un fizisko personu uzņēmējdarbības veikšanu un pakalpojumu sniegšanu, ja vien tās tos nepiemēro tādā veidā, ka tiek atceltas vai pasliktinās priekšrocības, kas ir paredzētas jebkurai Pusei saskaņā ar kādu konkrētu šā Līguma noteikumu. Iepriekšminētais noteikums neliedz piemērot 35. pantu.

37. pants

Šā Līguma II, III un IV nodaļas noteikumi attiecas arī uz tām uzņēmējsabiedrībām, ko kopīgi kontrolē un kas pilnīgi pieder Kirgizstānas Republikas un Kopienas uzņēmējsabiedrībām.

38. pants

Režīms, kuru viena Puse piešķīrusi otrai Pusei saskaņā ar šo Līgumu attiecībā uz nozarēm vai pasākumiem, uz ko attiecas VVPT, sākot ar vienu mēnesi pirms attiecīgo Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību (VVPT) saistību stāšanās spēkā nekādā gadījumā nevar būt labvēlīgāks par to, ko šī pirmā Puse piešķīrusi saskaņā ar VVPT noteikumiem, un tas attiecas uz visām pakalpojumu nozarēm, apakšnozarēm un pakalpojumu sniegšanas veidiem.

39. pants

Šā Līguma II, III un IV nodaļā neņem vērā režīmu, ko Kopiena, tās dalībvalstis vai Kirgizstānas Republika ir piešķīrusi saskaņā ar saistībām, kuras tās uzņēmušās atbilstīgi ekonomikas integrācijas nolīgumiem saskaņā ar VVPT V panta principiem.

40. pants

1. Vislielākās labvēlības režīms, kas piešķirts saskaņā ar šīs sadaļas noteikumiem, neattiecas uz nodokļu priekšrocībām, ko Puses piešķir vai piešķirs nākotnē, pamatojoties uz nolīgumiem par nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanu vai citiem nodokļu noteikumiem.

2. Neko šajā sadaļā nedrīkst iztulkot kā tādu, kas Pusēm liegtu pieņemt vai īstenot jebkādus tādus pasākumus, kuru mērķis ir novērst izvairīšanos no nodokļu maksāšanas vai nodokļu nemaksāšanu, saskaņā ar noteikumiem nolīgumos par nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanu vai citos nodokļu noteikumos, vai vietējos nodokļu likumos.

3. Neko šajā sadaļā nedrīkst iztulkot kā tādu, kas liegtu dalībvalstīm vai Kirgizstānas Republikai, piemērojot attiecīgos savu nodokļu likumu noteikumus, noteikt atšķirības starp tiem nodokļu maksātājiem, kuri neatrodas vienādā stāvoklī, jo īpaši attiecībā uz viņu dzīvesvietu.

41. pants

Neskarot 28. panta noteikumus, nekādu II, III un IV nodaļas noteikumu nedrīkst interpretēt kā tādu, kas dotu tiesības:

— attiecīgi, dalībvalstu vai Kirgizstānas Republikas pilsoņiem ieceļot vai uzturēties, attiecīgi, Kirgizstānas Republikas vai Kopienas teritorijā jebkādā statusā, jo īpaši kā uzņēmējsabiedrības daļas īpašniekam vai partnerim, tās vadītājam vai darbiniekam, vai pakalpojumu sniedzējam vai saņēmējam,

— Kirgizstānas meitasuzņēmumiem vai filiālēm Kopienā nodarbināt vai likt nodarbināt Kopienas teritorijā Kirgizstānas Republikas pilsoņus,

— Kopienas meitasuzņēmumiem vai filiālēm Kirgizstānā nodarbināt vai likt nodarbināt Kirgizstānas Republikas teritorijā Kopienas pilsoņus,

— Kirgizstānas uzņēmējsabiedrībām vai Kirgizstānas uzņēmējsabiedrību meitasuzņēmumiem vai filiālēm Kopienā nodarbināt personas, lai tās darbotos citu personu labā un viņu uzraudzībā saskaņā ar pagaidu darba līgumiem,

— Kopienas uzņēmējsabiedrībām vai Kopienas uzņēmējsabiedrību meitasuzņēmumiem vai filiālēm Kirgizstānā nodarbināt darbiniekus, kas ir dalībvalstu pilsoņi saskaņā ar pagaidu darba līgumiem.

V nodaļa

KĀRTĒJIE MAKSĀJUMI UN KAPITĀLS

42. pants

1. Puses apņemas atļaut visus kārtējos maksājumus brīvi konvertējamā valūtā maksājumu bilances norēķinu kontā starp Kopienas un Kirgizstānas Republikas rezidentiem, kas saistīti ar preču, pakalpojumu vai personu kustību, kura veikta saskaņā ar šā Līguma noteikumiem.

2. Attiecībā uz darījumiem maksājumu bilances kapitāla kontā, pēc šā Līguma stāšanās spēkā nodrošina brīvu kapitāla apriti saistībā ar tiešiem ieguldījumiem uzņēmējsabiedrībās, kas izveidotas saskaņā ar reģistrācijas valsts tiesību aktiem, un ieguldījumus, kuri veikti saskaņā ar II nodaļas noteikumiem, un šo ieguldījumu un visas peļņas, ko rada šie ieguldījumi, likvidāciju vai repatriāciju.

3. Neskarot 2. vai 5. punktu, no šā Līguma spēkā stāšanās laika neievieš nekādus jaunus valūtas maiņas ierobežojumus kapitāla apritei un ar to saistītajiem kārtējiem maksājumiem starp Kopienas un Kirgizstānas Republikas rezidentiem, un nepadara esošos noteikumus stingrāk ierobežotus.

4. Puses apspriežas, lai atvieglotu citu kapitāla veidu kustību, kas nav minēti iepriekšminētajā 2. punktā, starp Kopienu un Kirgizstānas Republiku, lai veicinātu šā Līguma mērķus.

5. Attiecībā uz šā panta noteikumiem līdz brīdim, kad Kirgizstānas Republikas valūta kļūs pilnīgi konvertējama Starptautiskā valūtas fonda (SVF) statūtu VIII panta nozīmē, ārkārtējos apstākļos Kirgizstānas Republika var piemērot valūtas maiņas ierobežojumus, kas saistīti ar īstermiņa un vidēja termiņa finanšu kredītu piešķiršanu vai saņemšanu, tādā mērā, kādā šie ierobežojumi ir uzlikti Kirgizstānas Republikai attiecībā uz šādu kredītu piešķiršanu un ir atļauti saskaņā ar Kirgizstānas Republikas statusu atbilstīgi SVF. Šos ierobežojumus Kirgizstānas Republika piemēro nediskriminējošā veidā. Tos piemēro tā, lai radītu vismazākos iespējamos traucējumus šim Līgumam. Kirgizstānas Republika tūlīt paziņo Sadarbības padomei par šādu pasākumu ieviešanu un par pārmaiņām, kas ar tiem saistītas.

6. Neskarot 1. un 2. punktu, ja ārkārtējos apstākļos kapitāla aprite starp Kopienu un Kirgizstānas Republiku izraisa vai draud izraisīt nopietnas grūtības maiņas kursa politikas vai monetārās politikas darbībai Kopienā vai Kirgizstānas Republikā, Kopiena un, attiecīgi, Kirgizstānas Republika var veikt drošības pasākumus attiecībā uz kapitāla apriti starp Kopienu un Kirgizstānas Republiku tādā termiņā, kas nepārsniedz sešus mēnešus, ja šādi pasākumi ir noteikti nepieciešami.

VI nodaļa

INTELEKTUĀLĀ, RŪPNIECISKĀ UN KOMERCIĀLĀ ĪPAŠUMA AIZSARDZĪBA

43. pants

1. Saskaņā ar šā panta un II pielikuma noteikumiem Kirgizstānas Republika turpina uzlabot intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesību aizsardzību, lai līdz piektā gada beigām pēc šā Līguma stāšanās spēkā tā nodrošinātu tādu pašu aizsardzības līmeni kā Kopienā, tostarp efektīvus līdzekļus šo tiesību piemērošanai. Sadarbības padome var nolemt pagarināt iepriekšminēto termiņu, ievērojot konkrētus nosacījumus, kas dominē Kirgizstānas Republikā.

2. Līdz piektā gada beigām pēc šā Līguma stāšanās spēkā Kirgizstānas Republika pievienojas daudzpusējām konvencijām par intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālajām īpašuma tiesībām, kas minētas II pielikuma 1. punktā, kuru puses ir dalībvalstis vai kuras dalībvalstis de facto piemēro, saskaņā ar šo konvenciju attiecīgiem noteikumiem.

V sadaļa

SADARBĪBA LIKUMDOŠANAS JOMĀ

44. pants

1. Puses atzīst, ka svarīgs nosacījums ekonomisko saišu stiprināšanai starp Kirgizstānas Republiku un Kopienu ir esošo un turpmāko Kirgizstānas Republikas tiesību aktu tuvināšana Kopienas tiesību aktiem. Kirgizstānas Republika cenšas nodrošināt, ka tās tiesību akti pakāpeniski tiks saskaņoti ar Kopienas tiesību aktiem.

2. Tiesību aktu tuvināšana jo īpaši attiecas uz šādām jomām: muitas tiesības; uzņēmējdarbības tiesības; banku tiesības; uzņēmējsabiedrību pārskati un nodokļi; intelektuālais īpašums; darbinieku aizsardzība darba vietā; finanšu pakalpojumi; konkurences noteikumi; valsts iepirkums; cilvēku, dzīvnieku un augu veselības un dzīvības aizsardzība; vide; patērētāju aizsardzība; netiešie nodokļi; tehniskie noteikumi un standarti; kodoltiesības un noteikumi kodoljomā; un transports.

3. Kopiena nodrošina Kirgizstānas Republiku ar tehnisko palīdzību šo pasākumu īstenošanai, kura inter alia var iekļaut:

— ekspertu apmaiņu,

— laicīgu informācijas sniegšanu, jo īpaši par attiecīgajiem tiesību aktiem,

— semināru organizēšanu,

— mācības,

— atbalstu Kopienas tiesību aktu tulkošanā attiecīgajās nozarēs.

4. Puses apņemas saskaņoti pārbaudīt to, kā tiek piemēroti attiecīgie konkurences tiesību akti gadījumos, ja ir traucēta tirdzniecība starp pusēm.

VI sadaļa

EKONOMISKĀ SADARBĪBA

45. pants

1. Kopiena un Kirgizstānas Republika izveido ekonomisko sadarbību, kuras mērķis ir sekmēt Kirgizstānas Republikas ekonomiskās reformas un ekonomikas atjaunošanas procesu un Kirgizstānas Republikas noturīgu attīstību. Šāda sadarbība stiprina esošās ekonomiskās saites, kas nāk par labu abām Pusēm.

2. Politikas un citu pasākumu mērķis būs radīt ekonomiskās un sociālās reformas, un Kirgizstānas Republikas ekonomiskās sistēmas pārstrukturēšanu, ņemot vērā noturības un saskaņotas sociālās attīstības prasības; tajos arī pilnīgi ietver vides apsvērumus.

3. Šajā nolūkā sadarbība tiks īpaši vērsta uz ekonomisko un sociālo attīstību, cilvēkresursu attīstību, uzņēmumu atbalstu (ietverot privatizāciju, ieguldījumus un finanšu pakalpojumu attīstību), lauksaimniecību un pārtikas nozari, enerģētiku un civilās kodolnozares drošību, transportu, tūrismu, vides aizsardzību un reģionālo sadarbību.

4. Īpašu uzmanību velta pasākumiem, kas var sekmēt sadarbību starp neatkarīgajām valstīm, lai veicinātu šā reģiona saskaņotu attīstību.

5. Attiecīgā gadījumā Kopiena var sniegt tehnisku palīdzību ekonomiskai sadarbībai un citiem sadarbības veidiem, kas paredzēti šajā Līgumā, ņemot vērā to attiecīgo Padomes regulu Kopienā, kas piemērojama tehniskai palīdzībai neatkarīgajām valstīm, saskaņotās prioritātes indikatīvajā programmā, kas saistīta ar Kopienas tehnisko palīdzību Kirgizstānas Republikai, un tās izveidotās koordinācijas un īstenošanas procedūras.

46. pants

Rūpnieciskā sadarbība

1. Sadarbības mērķis ir īpaši veicināt:

— uzņēmējdarbības saišu attīstību starp abu Pušu komersantiem,

— Kopienas dalību Kirgizstānas centienos pārstrukturēt tās rūpniecību,

— pārvaldības uzlabošanu,

— attiecīgu komerciālu noteikumu un prakses pilnveidošanu,

— vides aizsardzību.

2. Šā panta noteikumi neskar uzņēmumiem piemērojamo Kopienas konkurences noteikumu izpildi.

47. pants

Ieguldījumu veicināšana un aizsardzība

1. Paturot prātā attiecīgās Kopienas un dalībvalstu pilnvaras un kompetenci, sadarbības mērķis ir izveidot gan vietējiem, gan ārvalstu ieguldījumiem labvēlīgu vidi, īpaši radot labākus nosacījumus ieguldījumu aizsardzībai, kapitāla nodošanai un informācijas apmaiņai par ieguldījumu iespējām.

2. Šīs sadarbības mērķi jo īpaši ir:

— attiecīgā gadījumā, noslēgt nolīgumus starp dalībvalstīm un Kirgizstānas Republiku par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību,

— attiecīgā gadījumā, noslēgt nolīgumus starp dalībvalstīm un Kirgizstānas Republiku par nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanu,

— radīt labvēlīgus apstākļus ārvalstu ieguldījumu piesaistīšanai Kirgizstānas ekonomikā,

— izveidot stabilas un atbilstīgas komerctiesības un uzņēmējdarbības nosacījumus, kā arī apmainīties ar informāciju par tiesību aktiem, noteikumiem un administratīvo praksi ieguldījumu jomā,

— apmainīties ar informāciju par ieguldījumu iespējām, inter alia izmantojot tirdzniecības izstādes, citas izstādes, tirdzniecības nedēļas un citus pasākumus.

48. pants

Valsts iepirkums

Puses sadarbojas, lai izstrādātu nosacījumus atklātai un konkurējošai līgumslēgšanas tiesību piešķiršanai par precēm un pakalpojumiem, jo īpaši izmantojot izsoles uzaicinājumus.

49. pants

Sadarbība standartu un atbilstības novērtēšanas jomā

1. Sadarbība starp Pusēm veicina pielīdzināšanu starptautiski pieņemtajiem kritērijiem, principiem un pamatnostādnēm kvalitātes jomā. Nepieciešamas darbības sekmēs virzību uz savstarpēju atzīšanu atbilstības novērtēšanas jomā, kā arī Kirgizstānas produktu kvalitātes uzlabošanu.

2. šajā nolūkā tās cenšas sadarboties tādu tehniskas palīdzības projektu jomā, kuri:

— veicinās pienācīgu sadarbību ar organizācijām un iestādēm, kas specializējas šajās jomās,

— veicinās Kopienas tehnisko noteikumu izmantošanu un Eiropas standartu un atbilstības novērtēšanas procedūru piemērošanu,

— ļaus dalīties pieredzē un tehniskajā informācijā kvalitātes vadības jomā.

50. pants

Kalnrūpniecība un izejvielas

1. Pušu mērķis ir palielināt ieguldījumus un tirdzniecību kalnrūpniecības un izejvielu jomā.

2. Sadarbība ir īpaši vērsta uz šādām jomām:

— informācijas apmaiņa par kalnrūpniecības un krāsaino metālu nozares perspektīvām,

— sadarbības tiesiskā regulējuma izveide,

— tirdzniecības jautājumi,

— tiesību aktu vides jomā pieņemšana un īstenošana,

— mācības,

— drošība kalnrūpniecībā.

51. pants

Sadarbība zinātnes un tehnoloģijas jomā

1. Puses veicina sadarbību civilajā zinātniskajā pētniecībā un tehnoloģiju attīstībā (PTA), pamatojoties uz savstarpēju labumu un ņemot vērā resursu pieejamību, atbilstīgu pieeju to attiecīgajām programmām, nodrošinot pienācīgu intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesību efektīvas aizsardzības līmeni.

2. Sadarbība zinātnes un tehnoloģijas jomā ietver:

— zinātniskās un tehniskās informācijas apmaiņu,

— kopīgas PTA darbības,

— mācību un mobilitātes programmas tiem zinātniekiem, pētniekiem un tehniķiem, kas abās pusēs nodarbojas ar PTA.

Ja šāda sadarbība izpaužas kā darbības, kas saistītas ar izglītību un/vai mācībām, to īsteno saskaņā ar 52. panta noteikumiem.

Puses, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos, var iesaistīties cita veida sadarbībā zinātnes un tehnoloģijas jomā.

Īstenojot šādus sadarbības pasākumus, īpašu uzmanību veltī to zinātnieku, inženieru, pētnieku un tehniķu pārcelšanai citā amatā, kuri ir vai ir bijuši iesaistīti masveida iznīcināšanas ieroču pētniecībā un/vai ražošanā.

3. Sadarbību, uz ko attiecas šis pants, īsteno saskaņā ar īpašiem nolīgumiem, par kuriem izstrādā un noslēdz saskaņā ar katras Puses pieņemtajām procedūrām, un kuros inter alia nosaka attiecīgus intelektuālā īpašuma tiesību noteikumus.

52. pants

Izglītība un mācības

1. Puses sadarbojas, lai paaugstinātu vispārējās izglītības un profesionālo kvalifikāciju līmeni Kirgizstānas Republikā gan valsts, gan privātajā sektorā.

2. Sadarbība ir īpaši vērsta uz šādām jomām:

— Kirgizstānas Republikas augstākās izglītības un mācību sistēmu atjaunināšana, ietverot augstākās izglītības iestāžu un augstākās izglītības diplomu akreditācijas sistēmu,

— valsts un privātā sektora vadošā personāla un valsts civildienesta ierēdņu mācības prioritārajās jomās, kas vēl jānosaka,

— sadarbība izglītības iestāžu starpā un starp izglītības iestādēm un uzņēmumiem,

— skolotāju, absolventu, administratoru, jauno zinātnieku un pētnieku, un jauniešu mobilitāte,

— mācību veicināšana Eiropas studiju jomā attiecīgajās iestādēs,

— Kopienas valodu mācīšana,

— konferenču tulku pēcdiploma mācības,

— žurnālistu mācības,

— instruktoru mācības.

3. Iespējamu vienas Puses dalību otras Puses attiecīgajās programmās izglītības un mācību jomā var izskatīt saskaņā ar Pušu attiecīgajām procedūrām; tad, attiecīgā gadījumā, izveido iestāžu sistēmu un sadarbības plānus, balstoties uz Kirgizstānas Republikas līdzdalību Kopienas programmā Tempus.

53. pants

Lauksaimniecība un agrārās un pārtikas rūpniecības nozare

Sadarbības mērķis šajā jomā ir agrārās reformas izpilde, Kirgizstānas Republikas lauksaimniecības, agrārās un pārtikas rūpniecības un pakalpojumu nozares modernizācija, pārstrukturēšana un privatizācija, Kirgizstānas produktu vietējā un ārvalstu tirgus attīstība tādā veidā, kas nodrošina vides aizsardzību, ņemot vērā nepieciešamību uzlabot pārtikas piegādes drošību, kā arī lauksaimnieciskās un pārtikas ražošanas nozares attīstību, un lauksaimniecības produktu pārstrādes un izplatīšanas uzlabošanu. Pušu mērķis ir arī pakāpeniski tuvināt Kirgizstānas standartus Kopienas tehniskajiem noteikumiem par rūpniecības un lauksaimniecības pārtikas produktiem, ietverot sanitārās un fitosanitārās normas.

54. pants

Enerģētika

1. Sadarbība notiek saskaņā ar tirgus ekonomikas principiem un Eiropas Enerģētikas hartu, ņemot vērā pakāpenisku Eiropas enerģijas tirgu integrāciju.

2. Sadarbība inter alia ietver šādas jomas:

— enerģijas ražošanas, apgādes un patēriņa ietekmi uz vidi, lai novērstu vai samazinātu to radīto kaitējumu videi,

— energoapgādes kvalitātes un drošības uzlabošanu, ietverot elektroapgādes diversifikāciju ekonomiskā un videi draudzīgā veidā,

— enerģētikas politikas izstrādāšanu,

— enerģētikas nozares vadības un regulēšanas uzlabošanu atbilstīgi tirgus ekonomikai,

— institucionālu, juridisku, fiskālu un citu nosacījumu ieviešanu, kas nepieciešami, lai rosinātu izvērst tirdzniecību un ieguldījumus enerģētikas nozarē,

— energotaupības un energoefektivitātes veicināšanu,

— enerģētikas nozares infrastruktūras modernizāciju,

— energotehnoloģiju uzlabošanu attiecībā uz energoapgādi un tiešo patēriņu visos enerģijas veidos,

— vadību un tehniskās mācības enerģētikas nozarē,

— drošību energoapgādē, enerģijas transportēšanā un enerģijas un energomateriālu tranzītā.

55. pants

Vide

1. Paturot prātā Eiropas Enerģētikas hartu, Puses attīsta un stiprina savstarpēju sadarbību vides un cilvēku veselības jomā.

2. Sadarbības mērķis ir vides apstākļu pasliktināšanās apkarošana un jo īpaši:

— efektīvs piesārņojuma līmeņa monitorings un vides novērtējums; informācijas sistēma par vides stāvokli,

— gaisa un ūdens vietēja, reģionāla un pārrobežu piesārņojuma apkarošana,

— ekoloģiskā sanācija,

— noturīga, efektīva un ekoloģiski efektīva enerģijas ražošana un izmantošana,

— rūpniecisko iekārtu drošība,

— ķīmisku vielu klasifikācija un droša rīkošanās ar tām,

— ūdens kvalitāte,

— atkritumu apjoma samazināšana, pārstrāde un droša apglabāšana, Bāzeles Konvencijas īstenošana,

— lauksaimniecības, augsnes erozijas un ķīmiskā piesārņojuma ietekme uz vidi,

— mežu aizsardzība,

— bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, aizsargātās platības un bioloģisko resursu noturīga izmantošana un apsaimniekošana,

— zemierīcība, ietverot būvniecību un pilsētplānošanu,

— ekonomisku un fiskālu instrumentu izmantošana,

— pasaules klimata izmaiņas,

— vides izglītība un izpratnes veidošana par vidi,

— tehniska palīdzība ar radioaktivitāti skarto zonu sanācijai un attiecīgo veselības un sociālo problēmu risināšanai,

— Espoo konvencijas Par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā īstenošana.

3. Sadarbību īsteno, jo īpaši izmantojot:

— plānošanu saistībā ar dabas katastrofām un citām ārkārtējām situācijām,

— informācijas un ekspertu apmaiņu, ietverot informāciju un ekspertus, kas saistīti ar tīro tehnoloģiju nodošanu un drošu un videi draudzīgu biotehnoloģiju izmantošanu,

— kopīgus pētniecības pasākumus,

— tiesību aktu uzlabošanu, tuvinot tos Kopienas standartiem,

— sadarbību reģionālā līmenī, ietverot sadarbību Eiropas Vides aģentūras struktūrā, un sadarbību starptautiskā līmenī,

— stratēģiju izveidi, jo īpaši saistībā ar globāliem vides un klimata jautājumiem, kā arī ņemot vērā noturīgas attīstības sasniegšanu,

— pētījumus par ietekmi uz vidi.

56. pants

Transports

Puses attīsta un stiprina savstarpēju sadarbību transporta jomā.

Šīs sadarbības mērķis citu starpā ir Kirgizstānas Republikas sistēmu un tīklu pārstrukturēšana un modernizācija un, attiecīgā gadījumā, transporta sistēmu savietojamības attīstība un nodrošināšana plašākas transporta sistēmas izveides kontekstā.

Sadarbība inter alia ietver:

— autotransporta, dzelzceļu, ostu un lid­ostu vadības un darbības modernizēšanu,

— dzelzceļu, ūdensceļu, autoceļu, ostu, lidostu un aeronavigācijas infrastruktūras modernizāciju un attīstību, ietverot lielāko vispārējas intereses maršrutu modernizāciju un Eiropas transporta tīkla sasaisti ar iepriekšminētajiem transporta veidiem,

— vairākveidu pārvadājumu veicināšanu un attīstību,

— kopīgu pētniecības un attīstības programmu veicināšanu,

— tiesiskā pamata un iestāžu sistēmas sagatavošanu politikas attīstībai un īstenošanai, ietverot transporta nozares privatizāciju.

57. pants

Pasta pakalpojumi un telekomunikācijas

Atbilstīgi to attiecīgajām pilnvarām un kompetencēm Puses paplašina un stiprina sadarbību šādās jomās:

— telekomunikāciju nozares un pasta pakalpojumu attīstības politikas un pamatnostādņu izveide,

— tarifu politikas principu un tirgvedības pilnveidošana telekomunikāciju un pas­ta pakalpojumu nozarē,

— tehnoloģijas un zinātības (know-how) nodošana, ietverot Eiropas tehniskos standartus un sertifikācijas sistēmas,

— telekomunikāciju un pasta pakalpojumu projektu attīstības un ieguldījumu piesaistes veicināšana,

— telekomunikāciju un pasta pakalpojumu nodrošināšanas efektivitātes un kvalitātes uzlabošana, tostarp izmantojot apakšnozaru darbību liberalizāciju,

— progresīva telekomunikāciju izmantošana, jo īpaši elektroniskās naudas jomā,

— sakaru tīklu pārvaldība un to “optimizācija”,

— atbilstīgs likumdošanas pamats telekomunikāciju un pasta pakalpojumu sniegšanai un radiofrekvenču diapazona izmantošanai,

— apmācība telekomunikāciju un pasta pakalpojumu jomā darbībai tirgus apstākļos.

58. pants

Finanšu pakalpojumi

Īpašs sadarbības mērķis ir atvieglot Kirgizstānas Republikas iesaistīšanos vispārēji atzītās savstarpējo norēķinu sistēmās. Tehniskā palīdzība tiek vērsta uz:

— banku un finanšu pakalpojumu pilnveidošanu, kopējā kredītresursu tirgus attīstību, Kirgizstānas Republikas iesaistīšanos vispārēji atzītā savstarpējo norēķinu sistēmā,

— fiskālās sistēmas un tās iestāžu attīstību Kirgizstānas Republikā, un pieredzes apmaiņu un personāla mācībām fiskālos jautājumos,

— apdrošināšanas pakalpojumu attīstību, kas inter alia radītu labvēlīgu sistēmu Kopienas uzņēmējsabiedrību dalībai kopuzņēmumu dibināšanā apdrošināšanas nozarē Kirgizstānas Republikā, kā arī eksporta kredītapdrošināšanas attīstību.

šī sadarbība jo īpaši veicinās Kirgizstānas Republikas un dalībvalstu attiecību attīstību finanšu pakalpojumu nozarē.

59. pants

Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana

1. Puses vienojas, ka jāpieliek pūles un jāsadarbojas, lai novērstu to, ka to finanšu sistēmas izmanto, lai legalizētu noziedzīgās darbībās gūtus līdzekļus vispār un jo īpaši nodarījumos, kas saistīti ar narkotikām.

2. Sadarbība šajā jomā ietver administratīvu un tehnisku palīdzību, lai izveidotu piemērotus standartus pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, kas līdzvērtīgi tiem, kas pieņemti Kopienā un starptautiskajos forumos šajā jomā, ietverot finanšu darbības uzdevumu grupu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas jautājumos (FATF).

60. pants

Reģionu attīstība

1. Puses stiprina sadarbību reģionu attīstības un teritorijas apsaimniekošanas jomā.

2. šajā sakarā tās veicina informācijas apmaiņu starp valsts, reģionālām un vietējām iestādēm par reģionālo politiku un zemes izmantošanas plānošanas politiku, un par reģionālās politikas formulēšanas metodēm, īpaši uzsverot nelabvēlīgo apgabalu attīstību.

Tās arī rosina attiecīgo reģionu tiešu saskari ar sabiedriskajām organizācijām, kas atbild par reģionālās attīstības plānošanu, ar nolūku citā starpā apmainīties ar reģionālās attīstības sekmēšanas metodēm un veidiem.

61. pants

Sadarbība sociālajā jomā

1. Attiecībā uz veselību un drošību, Puses attīsta savstarpēju sadarbību, lai uzlabotu veselības aizsardzības un strādnieku drošības līmeni.

Sadarbība jo īpaši ietver:

— izglītību un mācības par veselības un drošības jautājumiem, īpašu uzmanību pievēršot augsta riska darbības nozarēm,

— preventīvo pasākumu pilnveidošanu un veicināšanu, lai novērstu arodslimības un citas ar darbu saistītas slimības,

— smaga negadījuma briesmu novēršanu un toksisku ķīmisku vielu apsaimniekošanu,

— pētījumus, kas pilnveido zināšanu bāzi saistībā ar darba vidi un darbinieku veselības aizsardzību un drošību.

2. Attiecībā uz nodarbinātību sadarbība jo īpaši ietver tehnisku palīdzību:

— darba tirgus optimizācijai,

— darbā iekārtošanas un konsultāciju pakalpojumu modernizācijai,

— pārstrukturēšanas programmu plānošanai un vadībai,

— vietējās nodarbinātības veicināšanai,

— informācijas apmaiņai par elastīgas nodarbinātības programmām, ietverot programmas, kas rosina pašnodarbinātību un veicina uzņēmējdarbību.

3. Puses īpašu uzmanību pievērš sadarbībai sociālās aizsardzības jomā, kas inter alia ietver sadarbību Kirgizstānas Republikas sociālās aizsardzības reformu plānošanā un īstenošanā.

Šo reformu mērķis ir attīstīt Kirgizstānas Republikā tādas aizsardzības metodes, kas raksturīgas tirgus ekonomikai, un tās attiecas uz visiem sociālās aizsardzības virzieniem.

62. pants

Tūrisms

Puses izvērš un attīsta savstarpēju sadarbību, kas ietver:

— tūrisma veicināšanu,

— informācijas plūsmas palielināšanu,

— zinātības (know-how) tālāknodošanu,

— kopīgu darbību iespēju izpēti,

— sadarbību starp valsts pilnvarotām tūrisma organizācijām,

— mācības tūrisma attīstībai.

63. pants

Mazie un vidējie uzņēmumi

1. Pušu mērķis ir attīstīt un stiprināt mazos un vidējos uzņēmumus un to asociācijas, kā arī mazo un vidējo uzņēmumu sadarbību Kopienā un Kirgizstānas Republikā.

2. Sadarbība ietver tehnisku palīdzību, jo īpaši šādās jomās:

— mazo un vidējo uzņēmumu tiesiskā regulējuma pilnveidošana,

— piemērotas infrastruktūras attīstība (aģentūra mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam, sakari, palīdzība mazo un vidējo uzņēmumu fonda izveidē),

— tehnoloģisko parku izveide.

64. pants

Informācija un sakari

Puses atbalsta modernu informācijas apstrādes metožu pilnveidošanu, ietverot informācijas nesējus, un veicina efektīvu savstarpēju informācijas apmaiņu. Priekšroku dod programmām, kuru mērķis ir nodrošināt plašu sabiedrību ar pamatinformāciju par Kopienu un Kirgizstānas Republiku, ietverot, ja iespējams, piekļuvi datubāzēm, pilnīgi ievērojot intelektuālā īpašuma tiesības.

65. pants

Patērētāju aizsardzība

Puses uzsāks ciešu sadarbību, kuras mērķis ir panākt to patērētāju aizsardzības sistēmu atbilstību. Šī sadarbība var ietvert informācijas apmaiņu par likumdošanu un institucionālo reformu; pastāvīgu sistēmu izveidošanu ar savstarpēju informāciju par bīstamiem ražojumiem; patērētājiem sniedzamās informācijas uzlabošanu, jo īpaši par cenām, piedāvāto produktu un pakalpojumu īpašībām; apmaiņas pilnveidošanu starp patērētāju interešu pārstāvjiem; patērētāju aizsardzības politikas atbilstības palielināšanu; un semināru un apmācību organizēšanu.

66. pants

Muita

1. Sadarbības mērķis ir nodrošināt atbilstību visiem noteikumiem, ko paredzēts pieņemt saistībā ar tirdzniecību un godīgu tirdzniecību, un panākt Kirgizstānas Republikas muitas sistēmas tuvināšanu Kopienas muitas sistēmai.

2. Sadarbība jo īpaši ietver šādas jomas:

— informācijas apmaiņu,

— darba metožu uzlabošanu,

— kombinētās nomenklatūras un vienotā administratīvā dokumenta ieviešanu,

— Kopienas un Kirgizstānas Republikas tranzīta sistēmu savstarpēju savienošanu,

— pārbaužu un formalitāšu vienkāršošanu saistībā ar preču pārvadājumiem,

— atbalstu modernu muitas informācijas sistēmu ieviešanai,

— semināru un mācību organizēšanu.

Vajadzības gadījumā tiek sniegta tehniska palīdzība.

3. Neskarot turpmāku sadarbību, kas paredzēta šajā Līgumā un jo īpaši 69. pantā, savstarpēju palīdzību muitas jautājumos starp Pušu administratīvajām iestādēm sniedz atbilstīgi šim Līgumam pievienotā protokola noteikumiem.

67. pants

Sadarbība statistikas jomā

Sadarbības mērķis šajā jomā ir efektīvas statistikas sistēmas attīstība, lai nodrošinātu ticamu statistiku, kas nepieciešama, lai atbalstītu un pārraudzītu ekonomikas reformas procesu Kirgizstānas Republikā, kā arī lai sekmētu privāto uzņēmumu attīstību Kazahstānas Republikā.

Puses jo īpaši sadarbojas šādās jomās:

— Kirgizstānas statistikas sistēmas pielāgošana starptautiskajām metodēm, standartiem un klasifikācijai,

— statistikas informācijas apmaiņa,

— nepieciešamās makroekonomiskās un mikroekonomiskās statistikas informācijas sniegšana, lai īstenotu un vadītu ekonomikas reformas.

Kopiena sekmē šos mērķus, sniedzot tehnisku palīdzību Kirgizstānas Republikai.

68. pants

Ekonomika

Puses veicina ekonomikas reformas procesu un ekonomikas politikas koordinēšanu, sadarbojoties, lai uzlabotu attiecīgās ekonomikas pamatprincipu izpratni un ekonomikas politikas izstrādāšanu un īstenošanu tirgus ekonomikā. Šajā nolūkā Puses apmainās ar informāciju par makro­ekonomikas rezultātiem un perspektīvām.

Kopiena sniedz tehnisku palīdzību:

— lai palīdzētu Kirgizstānas Republikai ekonomikas reformas procesā, sniedzot ekspertu konsultācijas un tehnisku palīdzību,

— lai veicinātu sadarbību starp ekonomistiem, paātrinot zinātības (know-how) apmaiņu saistībā ar ekonomikas politikas izstrādāšanu un nodrošinot to pētījumu plašu izplatīšanu, kas saistīti ar šo politiku.

69. pants

Narkotikas

Atbilstīgi to attiecīgajām pilnvarām un kompetencēm Puses sadarbojas politikas un pasākumu lietderības un efektivitātes paaugstināšanas jomā, lai apkarotu narkotiku un psihotropu vielu nelegālu ražošanu, piegādi un tirdzniecību, ietverot prekursoru plūsmas novirzīšanas novēršanu, kā arī narkotiku pieprasījuma novēršanas un samazināšanas jomā. Sadarbība šajā jomā balstās uz savstarpēju apspriešanos un Pušu ciešu koordināciju attiecībā uz mērķiem un pasākumiem dažādās ar narkotikām saistītajās jomās.

VII sadaļa

SADARBĪBA KULTŪRAS JOMĀ

70. pants

Puses apņemas veicināt, rosināt un sekmēt sadarbību kultūras jomā. Attiecīgā gadījumā sadarbības priekšmets var būt Kopienas vai vienas vai vairāku dalībvalstu kultūras sadarbības programmas, un var attīstīt turpmākas darbības, kas interesē abas Puses.

VIII sadaļa

finansiālā sadarbība tehniskas palīdzības jomā

71. pants

Lai sasniegtu šā Līguma mērķus un atbilstīgi 72., 73. un 74. pantam Kirgizstānas Republika saņem pagaidu finansiālo palīdzību no Kopienas kā tehnisku palīdzību dotāciju veidā, lai paātrinātu Kirgizstānas Republikas ekonomikas pārveidi.

72. pants

Finansiālo palīdzību īsteno programmas Tacis struktūrā, kas paredzēts Kopienas attiecīgajā Padomes regulā.

73. pants

Kopienas finansiālās palīdzības mērķus un jomas nosaka indikatīvajā programmā, kurā atspoguļo paredzētās prioritātes, par kurām abām Pusēm jāvienojas, ņemot vērā Kirgizstānas Republikas vajadzības, nozaru absorbcijas spēju un reformas virzību. Puses par to informē Sadarbības padomi.

74. pants

Lai optimāli izmantotu pieejamos resursus, Puses nodrošina, ka Kopiena tehnisku palīdzību sniedz ciešā koordinācijā ar palīdzību no citiem avotiem, piemēram, dalībvalstīm, citām valstīm un tādām starp­tautiskām organizācijām kā Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka.

IX sadaļa

INSTITUCIONĀLIE, VISPĀRĪGIE UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

75. pants

Ar šo tiek izveidota Sadarbības padome, kas pārrauga šā Līguma īstenošanu. Tā sanāk ministru līmenī vienu reizi gadā. Tā izskata visus būtiskus jautājumus, kas rodas šā Līguma struktūrā, un visus citus divpusējus vai starptautiskus jautājumus, kuri interesē abas Puses, lai sasniegtu šā Līguma mērķus. Sadarbības padome, abām Pusēm vienojoties, var sniegt arī attiecīgus ieteikumus.

76. pants

1. Sadarbības padomi veido Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas locekļi, no vienas puses, un Kirgizstānas Republikas valdības pārstāvji, no otras puses.

2. Sadarbības padome nosaka savu reglamentu.

3. Sadarbības padomes priekšsēdētāja posteni pārmaiņus ieņem Kopienas pārstāvis un Kirgizstānas Republikas valdības loceklis.

77. pants

1. Sadarbības padomei tās pienākumus pildīt palīdz Sadarbības komiteja, ko veido Eiropas Savienības Padomes locekļu un Eiropas Kopienu Komisijas locekļu pārstāvji, no vienas puses, un Kirgizstānas Republikas valdības pārstāvji, no otras puses, parasti augstāko civildienesta ierēdņu līmenī. Sadarbības padomes priekšsēdētāja posteni pārmaiņus ieņem Kopienas un Kirgizstānas Republikas pārstāvis.

Sadarbības padome savā reglamentā nosaka Sadarbības komitejas pienākumus, kas ietver Sadarbības padomes sanāksmju sagatavošanu, kā arī nosaka, kā komiteja darbojas.

2. Sadarbības padome var deleģēt jebkuras tās savas pilnvaras Sadarbības komitejai, kuras nodrošinās nepārtrauktību starp Sadarbības padomes sanāksmēm.

78. pants

Sadarbības padome var lemt par jebkādas citas īpašas komitejas vai struktūras izveidi, kas tai var palīdzēt tās pienākumu īstenošanā, un nosaka šādu komiteju vai struktūru sastāvu un pienākumus, un to, kā tās darbojas.

79. pants

Izskatot jautājumus šā Līguma sakarā saistībā ar noteikumu, kas atsaucas uz kādu VVTT pantu, Sadarbības padome cik iespējams ņem vērā interpretāciju, kādu attiecīgajam VVTT pantam parasti piešķir VVTT Līgumslēdzējas puses.

80. pants

Ar šo izveido Parlamentāro sadarbības komiteju. Tas ir forums, kurā sanāk un apmainās ar viedokļiem Kirgizstānas parlamenta un Eiropas Parlamenta locekļi. Tā pati nosaka savu sanāksmju biežumu.

81. pants

1. Parlamentāro sadarbības komiteju veido Eiropas Parlamenta locekļi, no vienas puses, un Kirgizstānas parlamenta locekļi, no otras puses.

2. Parlamentārā sadarbības komiteja nosaka savu reglamentu.

3. Parlamentāro sadarbības komiteju pēc kārtas vada Eiropas Parlamenta loceklis un, attiecīgi, Kirgizstānas parlamenta loceklis, saskaņā ar noteikumiem, kuri jānosaka tās reglamentā.

82. pants

Parlamentārā sadarbības komiteja var pieprasīt attiecīgu informāciju par šā Līguma īstenošanu no Sadarbības padomes, kura tad sniedz Komitejai pieprasīto informāciju.

Parlamentāro sadarbības komiteju informē par Sadarbības padomes ieteikumiem.

Parlamentārā sadarbības komiteja var sniegt ieteikumus Sadarbības padomei.

83. pants

1. Saskaņā ar šo Līgumu katra Puse apņemas nodrošināt, ka otras Puses fiziskām un juridiskām personām bez diskriminācijas salīdzinājumā ar tās pašas pilsoņiem ir pieeja Pušu kompetentajām tiesām un administratīvajām struktūrām, lai aizstāvētu individuālās tiesības un īpašuma tiesības, ietverot intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesības.

2. Ievērojot savas attiecīgās pilnvaras un kompetences, Puses:

— sekmē šķīrējtiesas ieviešanu, lai izšķirtu strīdus, kas rodas komerciālajos un sadarbības darījumos, ko noslēdz Kopienas un Kirgizstānas Republikas komersanti,

— vienojas, ka strīdā, kas nodots izskatīšanai šķīrējtiesā, katra strīda puse var, ja vien Pušu izraudzītās šķīrējtiesas noteikumi neparedz citādi, izvēlēties savu šķīrējtiesnesi neatkarīgi no viņa pilsonības, un ka trešais prezidējošais šķīrējtiesnesis vai vienīgais šķīrējtiesnesis var būt trešās valsts pilsonis,

— ieteiks to komersantiem izvēlēties, savstarpēji vienojoties, tiesību aktus, kuri attiecas uz to līgumiem,

— sekmē izmantot šķīrējtiesas noteikumus, ko izstrādājusi ANO Starptautiskās tirdzniecības tiesību komisija (Uncitral), un izmantot jebkuru šķīrējtiesas centru valstī, kas parakstījusi 1958. gada 10. jūnijā Ņujorkā noslēgto Konvenciju par ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumu atzīšanu un izpildīšanu.

84. pants

Nekas šajā Līgumā neliedz jebkurai Pusei veikt jebkādus pasākumus, ko/kas:

a) tās uzskata par vajadzīgiem, lai nepieļautu informācijas izpaušanu, ja šāda izpau­šana ir pretrunā ar tās drošības interesēm;

b) attiecas uz ieroču, munīcijas vai militārā aprīkojuma ražošanu vai tirdzniecību vai uz aizsardzības nolūkiem nepieciešamu pētniecību, attīstību vai ražošanu, ar noteikumu, ka šādi pasākumi netraucē konkurences nosacījumus attiecībā uz produktiem, kas nav konkrēti paredzēti militārām vajadzībām;

c) tā uzskata par būtiskiem tās drošībai — nopietnu iekšēju nemieru gadījumā, kas traucētu uzturēt likumību un kārtību; kara laikā vai nopietna starptautiska saspīlējuma laikā, kas rada kara draudus; vai lai pildītu pienākumus, ko tā uzņēmusies, lai uzturētu mieru un starptautisku drošību;

d) tā uzskata par nepieciešamiem, lai respektētu starptautiskās pienākumus un saistības divējāda lietojuma rūpniecības preču un tehnoloģiju kontrolē.

85. pants

1. Jomās, uz ko atticas šis Līgums, un neskarot nekādus īpašus noteikumus tajā,

— pasākumos, ko Kirgizstānas Republika piemēro attiecībā uz Kopienu, nedrīkst radīt nekāda veida diskrimināciju starp tās dalībvalstīm, to pilsoņiem, to uzņēmējsabiedrībām vai uzņēmumiem,

— pasākumos, ko Kopiena piemēro attiecībā uz Kirgizstānas Republiku, nedrīkst radīt nekāda veida diskrimināciju starp Kirgizstānas valsts piederīgajiem, vai to uzņēmējsabiedrībām, vai uzņēmumiem.

2. Šā panta 1. punkta noteikumi neskar Pušu tiesības piemērot attiecīgos to nodokļu likumu noteikumus tiem nodokļu maksātājiem, kas neatrodas vienādā stāvoklī attiecībā uz viņu dzīvesvietu.

86. pants

1. Katra Puse var nodot izskatīšanai Sadarbības padomē jebkuru strīdu saistībā ar šā Līguma piemērošanu vai interpretāciju.

2. Sadarbības padome var strīdu izšķirt, sniedzot ieteikumu.

3. Ja strīdu nav iespējams izšķirt saskaņā ar 2. punktu, jebkura Puse var informēt otru Pusi par šķīrējtiesneša iecelšanu; otrai Pusei jāieceļ otrs šķīrējtiesnesis divu mēnešu laikā. Attiecībā uz šīs procedūras piemērošanu, Kopienu un tās dalībvalstis uzskata par vienu strīdā iesaistīto Pusi.

Sadarbības padome ieceļ trešo samierinātāju.

Samierinātāji pieņem ieteikumus ar balsu vairākumu. Šie ieteikumi Pusēm nav saistoši.

87. pants

Puses vienojas tūlīt konsultēties, izmantojot attiecīgus kanālus, pēc jebkuras Puses lūguma, lai apspriestu jebkuru jautājumu par šā Līguma interpretāciju vai īstenošanu un citiem attiecīgajiem aspektiem, kas skar Pušu attiecības.

Šā panta noteikumi nekādi neietekmē un neskar 13., 86. un 92. pantu.

88. pants

Saskaņā ar šo Līgumu Kirgizstānas Republikai piešķirtais režīms nekādā gadījumā nav labvēlīgāks kā tas, ko dalībvalstis piešķir cita citai.

89. pants

Šajā Līgumā “Puses” ir Kirgizstānas Republika, no vienas puses, un Kopiena vai tās dalībvalstis, vai Kopiena un tās dalībvalstis, saskaņā ar to attiecīgajām pilnvarām, no otras puses.

90. pants

Ciktāl uz šā Līguma jautājumiem attiecas Enerģētikas hartas nolīgums un tā protokoli, šis nolīgums un protokoli pēc to stāšanās spēkā attiecas uz šā Līguma jautājumiem, bet tikai šā Līguma noteiktajā apjomā.

91. pants

Šis Līgums sākumposmā ir noslēgts uz 10 gadiem. Šo Līgumu automātiski atjauno gadu pēc gada, ja neviena no Pusēm sešus mēnešus pirms tā termiņa beigām neiesniedz otrai Pusei rakstveida paziņojumu par Līguma denonsēšanu.

92. pants

1. Puses veic visus nepieciešamus vispārīgus vai īpašus pasākumus, lai izpildītu to saistības saskaņā ar Līgumu. Puses nodrošina Līgumā noteikto mērķu sasniegšanu.

2. Ja kāda Puse uzskata, ka otra Puse nav izpildījusi kādas saistības saskaņā ar šo Līgumu, tā var veikt attiecīgus pasākumus. Pirms tam, izņemot īpašas steidzamības gadījumus, tā sniedz Sadarbības padomei visu attiecīgo informāciju, kas nepieciešama vispusīgai situācijas izpētei, lai rastu abām Pusēm pieņemamu risinājumu.

Izvēloties šos pasākumus, priekšroka jādod pasākumiem, kuri vismazāk traucē Līguma darbību. Ja otra Puse to lūdz, par šiem pasākumiem tūlīt paziņo Sadarbības padomei.

93. pants

Līguma I un II pielikums kopā ar Protokolu ir šā Līguma neatņemama sastāvdaļa.

94. pants

Kamēr nav sasniegtas vienlīdzīgas tiesības indivīdiem un komersantiem saskaņā ar šo Līgumu, šis Līgums neskar tiesības, kuras tiem piešķir spēkā esošie nolīgumi, kas ir sais­toši vienai vai vairākām dalībvalstīm, no vienas puses, un Kirgizstānas Republikai, no otras puses, izņemot tādas jomas, kas ir Kopienas kompetencē, un neskarot tās dalībvalstu saistības, kas izriet no šā Līguma jomās, kuras ir to kompetencē.

95. pants

Šo Līgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, kurās piemēro Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un Eiropas Atom­enerģijas kopienas dibināšanas līgumu, un saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti minētajos līgumos, un, no otras puses, Kirgizstānas Republikas teritorijā.

96. pants

Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs ir šā Līguma depozitārs.

97. pants

Šā Līguma oriģinālu, kura teksts angļu, dāņu, franču, holandiešu, grieķu, itāļu, portugāļu, somu, spāņu, vācu, zviedru, kirgīzu un krievu valodā ir vienlīdz autentisks, deponē Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretāram.

98. pants

Puses apstiprina šo Līgumu saskaņā ar to pašu procedūrām.

Šis Līgums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc dienas, kad Puses paziņo Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretāram, ka ir pabeigtas pirmajā daļā minētās procedūras.

Šis Līgums, tam stājoties spēkā un ciktāl tas attiecas uz Kopienas un Kirgizstānas Republikas attiecībām, aizstāj 1989. gada 18. decembrī Briselē noslēgto Līgumu starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Eiropas Atomenerģijas kopienu un Padomju Sociālistisko Republiku Savienību par tirdzniecību un ekonomisko un komerciālo sadarbību.

99. pants

Gadījumā, ja 1994. gadā, līdz to procedūru pabeigšanai, kas nepieciešamas, lai šis Līgums stātos spēkā, īsteno atsevišķu šā Līguma daļu noteikumus, izmantojot Pagaidu nolīgumu starp Kopienu un Kirgizstānas Republiku, Līgumslēdzējas puses vienojas, ka šādos apstākļos termins “Līguma spēkā stāšanās diena” ir diena, kad spēkā stājas Pagaidu nolīgums.

 

pievienoto dokumentu saraksts

I pielikums	Indikatīvs priekšrocību saraksts, ko Kirgizstānas Republika piešķir neatkarīgajām valstīm saskaņā ar 8. panta 3. punktu.
II pielikums	Konvencijas par intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesībām, kas minētas 43. pantā.

 

Protokols par administratīvo iestāžu savstarpējo palīdzību muitas jautājumos.

I pielikums

INDIKATĪVS PRIEKŠROCĪBU SARAKSTS, KO KIRGIZSTĀNAS REPUBLIKA PIEŠĶIR NEATKARĪGAJĀM VALSTĪM SASKAŅĀ AR 8. PANTA 3. PUNKTU

1. Visas neatkarīgās valstis:

Nepiemēro ievedmuitas nodokļus, izņemot nodokļus alkohola produktiem un tabakas izstrādājumiem.

Nepiemēro izvedmuitas nodokļus attiecībā uz precēm, kas piegādātas saskaņā ar starpvalstu nolīgumiem par norēķiniem tādos apjomos, kas paredzēti šajos nolīgumos.

Eksportam un importam nepiemēro PVN. Eksportam nepiemēro akcīzes nodokli.

Nepiemēro eksporta kvotas.

2. Visas neatkarīgās valstis, kas nav ieviesušas savu valsts valūtu:

Maksājumus var izdarīt rubļos.

Visas neatkarīgās valstis:

Īpaša nekomerciālu darbību sistēma, ietverot maksājumus, kas izriet no šīm darbībām.

3. Visas neatkarīgās valstis:

Īpaša kārtējo maksājumu sistēma.

4. Visas neatkarīgās valstis:

Īpaši tranzīta nosacījumi.

5. Visas neatkarīgās valstis:

Īpaši muitas procedūru nosacījumi.

II pielikums

KONVENCIJAS PAR INTELEKTUĀLĀ, RŪPNIECISKĀ UN KOMERCIĀLĀ ĪPAŠUMA TIESĪBĀM, KAS MINĒTAS 43. PANTĀ

1. Līguma 43. panta 2. punkts attiecas uz šādām daudzpusējām konvencijām:

— Bernes Konvencija par literāro un mākslas darbu aizsardzību (Parīzes redakcija, 1971.),

— Starptautiskā konvencija par izpildītāju, fonogrammu producentu un raidorganizāciju tiesību aizsardzību (Roma, 1961.),

— Protokols, kas attiecas uz Madrides Nolīgumu par atšķirības zīmju starptautisko reģistrāciju (Madride, 1989.),

— Nicas Nolīgums par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju atšķirības zīmju reģistrēšanai (pieņemts Ženēvā 1977. gadā, grozīts 1979. gadā),

— Budapeštas Līgums par mikroorganismu nosēdumu starptautisko atzīšanu patentēšanas vajadzībām (pieņemts 1977. gadā, grozīts 1980. gadā),

— Starptautiskā jaunu augu šķirņu aizsardzības konvencija (UPOV) (Ženēvas redakcija, 1991.).

2. Sadarbības padome var ieteikt minēto 43. panta 2. punktu attiecināt uz citām daudzpusējām konvencijām. Ja intelektuālā, rūpnieciskā vai komerciālā īpašuma jomā rodas problēmas, kas skar tirdzniecības nosacījumus, pēc jebkuras Puses lūguma rīko steidzamas apspriedes, lai rastu savstarpēji pieņemamus risinājumus.

3. Puses apliecina, ka piešķir lielu nozīmi saistībām, kas izriet no šādām daudzpusējām konvencijām:

— Parīzes Konvencija par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību (1967. gada Stokholmas redakcijā ar 1979. gada grozījumiem),

— Madrides Nolīgums par atšķirības zīmju starptautisko reģistrāciju (1967. gada Stokholmas redakcijā ar 1979. gada grozījumiem),

— Līgums par sadarbību patentu jomā (pieņemts Vašingtonā 1970. gadā, grozīts 1979. un 1984. gadā).

4. No šā Līguma stāšanās spēkā dienas Kirgizstānas Republika attiecībā uz intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesību ievērošanu un aizsardzību piešķir Kopienas uzņēmējsabiedrībām un pilsoņiem ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, ko tā piešķīrusi jebkurai trešai valstij saskaņā ar divpusējiem nolīgumiem.

5. Šā pielikuma 4. punkta noteikumi neattiecas uz priekšrocībām, ko Kirgizstānas Republika piešķīrusi jebkurai trešai valstij uz savstarpēja labuma pamata, un uz priekšrocībām, ko Kirgizstānas Republika piešķīrusi kādai citai valstij no bijušās PSRS.

PROTOKOLS

par administratīvo iestāžu savstarpējo palīdzību muitas jautājumos

1. pants

Definīcijas

Šajā protokolā:

a) “tiesību akti muitas jomā” ir noteikumi, kas piemērojami Pušu teritorijās un ar ko reglamentē preču importu, eksportu, tranzītu un to pakļaušanu jebkurai citai muitas procedūrai, ietverot aizlieguma, ierobežojuma un kontroles pasākumus, kurus pieņēmušas minētās Puses;

b) “muitas nodokļi” ir visi nodokļi, nodevas, maksas vai citi maksājumi, kurus uzliek un iekasē Pušu teritorijā, piemērojot tiesību aktus muitas jomā, izņemot maksas un maksājumus, kuru summa ir ierobežota ar aptuvenām sniegto pakalpojumu izmaksām;

c) “iesniedzēja iestāde” ir kompetentā administratīva iestāde, kuru šim mērķim iecēlusi Puse un kura lūdz palīdzību muitas jautājumos;

d) “lūguma saņēmēja iestāde” ir kompetentā administratīva iestāde, kuru šim mērķim iecēlusi Puse un kura saņem lūgumu palīdzēt muitas jautājumos;

e) “pārkāpums” ir jebkurš tiesību aktu muitas jomā pārkāpums, kā arī šo tiesību aktu pārkāpuma mēģinājums.

2. pants

Darbības joma

1. Puses savu kompetenču ietvaros palīdz cita citai nodrošināt tādā veidā un ar tādiem nosacījumiem, kas paredzēti šajā protokolā, tiesību aktu muitas jomā pareizu piemērošanu, jo īpaši novēršot, atklājot un izmeklējot šo tiesību aktu pārkāpumus.

2. Šajā protokolā paredzētā palīdzība muitas jautājumos attiecas uz visām Pušu administratīvām iestādēm, kuru kompetencē ir šā protokola piemērošana. Tā neskar noteikumus, ar kuriem reglamentē savstarpējo palīdzību krimināllietās. Tā arī neietver informāciju, kas iegūta saskaņā ar pilnvarām, kuras izmanto pēc tiesu iestādes pieprasījuma, ja vien minētās iestādes tam nepiekrīt.

3. pants

Palīdzības sniegšana pēc lūguma

1. Lūguma saņēmēja iestāde, pēc iesniedzējas iestādes lūguma, sniedz tai visu attiecīgo informāciju, lai tā varētu nodrošināt tiesību aktu muitas jomā pareizu piemērošanu, ietverot informāciju par ievērotām vai plānotām darbībām, kas ir vai varētu būt pretrunā ar šādiem tiesību aktiem.

2. Lūguma saņēmēja iestāde, pēc iesniedzējas iestādes lūguma, to informē par to, vai preces, kas izvestas no vienas Puses teritorijas, ir pienācīgi ievestas otras Puses teritorijā, attiecīgā gadījumā norādot šīm precēm piemērotās muitas procedūras.

3. Pēc pieteikuma iesniedzējas iestādes lūguma pieteikuma saņēmēja iestāde veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu uzraudzību:

a) fiziskām vai juridiskām personām, attiecībā uz kurām ir pamatotas aizdomas, ka tās pārkāpj vai ir pārkāpušas muitas tiesību aktus,

b) vietām, kur ir savākti preču krājumi tādā veidā, ka ir pamatots iemesls uzskatīt, ka tās plāno izmantot kā krājumus darbībām, kuras ir pretrunā otras Puses tiesību aktiem muitas jomā;

c) novērotai preču pārvietošanai, kas varētu izraisīt tiesību aktu muitas jomā būtisku pārkāpšanu;

c) transportlīdzekļiem, par kuriem ir pamatots iemesls uzskatīt, ka tie ir izmantoti, tiek vai varētu tikt izmantoti, lai pārkāptu tiesību aktus muitas jomā.

4. pants

Spontāna palīdzība

Puses saskaņā ar saviem normatīviem, administratīviem aktiem un citiem juridiskiem aktiem sniedz viena otrai palīdzību, ja tās uzskata to par nepieciešamu pareizai muitas tiesību aktu piemērošanai, jo īpaši, ja tās iegūst informāciju par:

— darbībām, kas bija pretrunā, ir vai būtu pretrunā šiem tiesību aktiem, un kuras varētu interesēt citas Puses,

— jauniem līdzekļiem vai metodēm, ko izmanto šādu darbību veikšanā,

— precēm, par kurām zināms, ka tās ir saistītas ar tiesību aktu muitas jomā būtiskiem pārkāpumiem.

5. pants

Piegāde/Paziņošana

Pēc iesniedzējas iestādes pieprasījuma saņēmēja iestāde saskaņā ar saviem tiesību aktiem veic visus nepieciešamos pasākumus,

— nosūtītu visus dokumentus,

— paziņotu visus lēmumus,

kuri ietilpst šā Protokola darbības jomā, tam adresātam, kas dzīvo vai ir reģistrēts tās teritorijā. šādā gadījumā piemēro 6. panta 3. punktu.

6. pants

Palīdzības lūgumu forma un saturs

1. Lūgumi atbilstīgi šim Protokolam tiek sagatavoti rakstveidā. Lūgumam pievieno dokumentus, kas ir nepieciešami šādu lūgumu izpildei. Ja tas ir nepieciešams situācijas steidzamības dēļ, var pieņemt arī mutiskus lūgumus, tomēr tie tūlīt jāapstiprina rakstveidā.

2. Atbilstīgi šā panta 1. punktam iesniegtajos lūgumos ir šāda informācija:

a) iesniedzēja iestāde, kas lūdz palīdzību;

b) pasākums, kuru lūdz veikt;

c) lūguma mērķis un iemesls;

d) attiecīgie tiesību akti, noteikumi un citi juridiski elementi;

e) cik vien iespējams precīzas un izsmeļošas norādes par fiziskajām un juridiskajām personām, uz kurām attiecas izmeklēšana;

f) kopsavilkums par attiecīgajiem faktiem un par jau veikto izmeklēšanu, izņemot 5. pantā minētos gadījumus.

3. Lūgumus iesniedz lūguma saņēmējas iestādes oficiālajā valodā vai minētajai iestādei pieņemamā valodā.

4. Ja lūgums neatbilst formālām prasībām, var lūgt to labot vai papildināt; tomēr var norīkot drošības pasākumus.

7. pants

Lūgumu izpilde

1. Lai izpildītu palīdzības lūgumu, lūguma saņēmēja iestāde vai, ja tā pati nevar rīkoties, tad tā administratīvā struktūrvienība, kurai šī iestāde ir adresējusi lūgumu, darbojas savas kompetences un pieejamo resursu robežās tā, kā tā rīkotos pati vai pēc tās pašas Puses citu iestāžu lūguma, sniedzot jau pieejamu informāciju, veicot attiecīgu izmeklēšanu vai organizējot tās veikšanu.

2. Palīdzības lūgumus izpilda saskaņā ar lūguma saņēmējas Puses tiesību aktiem, noteikumiem un citiem juridiskajiem instrumentiem.

3. Puses attiecīgi pilnvarotās amatpersonas, ar otras iesaistītās Puses piekrišanu un saskaņā ar pēdējās noteiktajiem nosacījumiem, var iegūt no lūguma saņēmējas iestādes vai citas iestādes birojiem, par kuriem lūguma saņēmēja iestāde ir atbildīga, informāciju, kura attiecas uz tiesību aktu muitas jomā pārkāpšanu, kas ir nepieciešama iesniedzējai iestādei šā protokola vajadzībām.

4. Jebkuras Puses amatpersonas, ar otras iesaistītās Puses piekrišanu un saskaņā ar pēdējās noteiktajiem nosacījumiem, var piedalīties izmeklēšanā, kuru veic pēdējās Puses teritorijā.

8. pants

Informācijas paziņošanas veids

1. Lūguma saņēmēja iestāde ziņo iesniedzējai iestādei par izmeklēšanas rezultātiem dokumentu, apliecinātu dokumentu kopiju, ziņojumu u.tml. veidā.

2. Šā panta 1. punktā paredzētos dokumentus var aizstāt ar šim pašam mērķim jebkurā veidā sagatavotu datorizētu informāciju.

9. pants

Izņēmumi attiecībā uz pienākumu sniegt palīdzību

1. Puses var atteikties sniegt šajā Protokolā paredzēto palīdzību, ja tas:

a) varētu apdraudēt suverenitāti, sabiedrisko kārtību, drošību vai citas būtiskas intereses; vai

b) būtu saistīts ar valūtas vai nodokļu noteikumiem, kas nav noteikumi par muitas nodokļiem; vai

c) būtu pretrunā rūpnieciskajam, komerciālajam vai dienesta noslēpumam.

2. Ja iesniedzēja iestāde lūdz palīdzību, kuru tā pati nespētu sniegt, ja tai to lūgtu, tad savā lūgumā tā vērš uzmanību uz minēto faktu. Tad lūguma saņēmēja iestāde nolemj, kā atbildēt uz šādu lūgumu.

3. Ja palīdzības sniegšanu aptur vai atsaka, tad šo lēmumu un tā pamatojumu nekavējoties paziņo iesniedzējai iestādei.

10. pants

Konfidencialitātes ievērošanas pienākums

1. Jebkura informācija, kas jebkurā veidā sniegta atbilstīgi šim protokolam, ir konfidenciāla. Uz to attiecas dienesta noslēpuma ievērošanas pienākums un tai sniedz aizsardzību, ko nodrošina līdzīgai informācijai saskaņā ar attiecīgajiem datu saņēmējas Puses tiesību aktiem un attiecīgajiem noteikumiem, ko piemēro Kopienas iestādēm.

2. Personu atklājošus datus nenosūta, ja ir pienācīgs pamats uzskatīt, ka datu nosūtīšana vai nosūtīto datu izmantošana varētu būt pretrunā kādas Puses tiesību pamatprincipiem, un jo īpaši, ja attiecīgā persona varētu ciest no nesamērīgi augstiem traucējumiem. Datu saņēmēja Puse, pēc datu sniedzējas Puses lūguma, to informē par sniegtās informācijas izmantošanu un gūtajiem rezultātiem.

3. Personu identificējošus datus drīkst nosūtīt tikai muitas iestādēm un, ja nepieciešama kriminālvajāšana, valsts prokuratūras un tiesu iestādēm. Citas personas vai iestādes var iegūt šādu informāciju tikai, ja iepriekš ir saņemta atļauja no datu sniedzējas iestādes.

4. Datu sniedzēja Puse pārbauda nosūtāmās informācijas pareizību. Ja konstatē, ka sniegtā informācija bija nepareiza vai ir svītrojama, par to nekavējoties paziņo datu saņēmējai Pusei. Datu saņēmējas Puses pienākums ir izdarīt attiecīgos labojumus vai svītrot attiecīgos datus.

5. Neskarot gadījumus, kad dominē sabiedrības intereses, attiecīgā persona pēc lūguma var iegūt informāciju par uzglabājamiem datiem un uzglabāšanas mērķi.

11. pants

Informācijas izmantošana

1. Iegūto informāciju izmanto vienīgi šā protokola vajadzībām, un katra Puse to var izmantot citiem mērķiem tikai ar šo datu sniedzējas administratīvās iestādes iepriekšēju rakstisku piekrišanu, un ir pakļauta jebkuriem šīs iestādes noteiktajiem ierobežojumiem.

2. šā panta 1. punkts nekavē informācijas izmantošanu tiesvedībā vai administratīvajā tiesvedībā, kas vēlāk uzsākta par tiesību aktu muitas jomā neievērošanu.

3. Puses drīkst izmantot atbilstīgi šā protokola noteikumiem iegūto informāciju un izskatītos dokumentus kā pierādījumu savos protokolos, ziņojumos un liecībās, kā arī tiesvedībā un izmeklēšanā.

12. pants

Eksperti un liecinieki

Piešķirto pilnvaru robežās lūguma saņēmējas iestādes amatpersonu var pilnvarot par ekspertu vai liecinieku tiesvedībā vai administratīvajā tiesvedībā, kas attiecas uz šajā protokolā ietvertajiem jautājumiem un ir otras Puses jurisdikcijā, un iesniegt attiecīgus priekšmetus, dokumentus vai apstiprinātas to kopijas, kas varētu būt nepieciešamas attiecīgajā tiesvedībā. Uzaicinājumā uz tiesu konkrēti jānorāda, par kādiem jautājumiem un atbilstīgi kādam tās amatam vai kvalifikācijai šo amatpersonu iztaujās.

13. pants

Ar palīdzību saistītie izdevumi

Puses atsakās no visām savstarpējām prasībām atmaksāt izdevumus, kas radušies saistībā ar šo protokolu, attiecīgā gadījumā izņemot tādus izdevumus, kas saistīti ar honorāriem ekspertiem un lieciniekiem, kā arī tulkiem un tulkotājiem, kuri nav nodarbināti valsts civildienestā.

14. pants

Īstenošana

1. Šā protokola pārvaldību uztic Kirgizstānas Republikas centrālajai muitas iestādei, no vienas puses, un Eiropas Kopienu Komisijas kompetentajam dienestam un, attiecīgā gadījumā, Eiropas Savienības dalībvalstu muitas iestādēm, no otras puses. Tās lemj par visiem tā piemērošanai nepieciešamajiem praktiskajiem pasākumiem un metodēm, ņemot vērā noteikumus datu aizsardzības jomā. Tās var ieteikt kompetentajām iestādēm grozījumus, kurus, pēc to uzskatiem, jāizdara šajā Protokolā.

2. Puses savstarpēji apspriežas un tad informē cita citu par sīki izstrādātajiem īstenošanas noteikumiem, kas ir pieņemti saskaņā ar šā Protokola noteikumiem.

15. pants

Papildināmība

1. Šis protokols papildina un netraucē piemērot jebkādus tos nolīgumus par savstarpēju palīdzību, ko noslēgušas vai var noslēgt atsevišķas vai vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis un Kirgizstānas Republika. Tas arī neliedz plašāku savstarpēju palīdzību, ko sniedz saskaņā ar šādiem nolīgumiem.

2. Neskarot 11. pantu, šie nolīgumi neierobežo Kopienas noteikumus, ar kuriem reglamentē iegūtās informācijas par muitas jautājumiem paziņošanu starp Komisijas kompetentajiem dienestiem un dalībvalstu muitas iestādēm, kas varētu interesēt Kopienu.

NOBEIGUMA AKTS

Personas, kuras pilnvarojušas:

BEĻĢIJAS KARALISTE,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

— Eiropas Kopienas dibināšanas līguma, Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līguma un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma Līgumslēdzējas puses,

še turpmāk — “dalībvalstis”, un

EIROPAS KOPIENA, EIROPAS OGĻU UN TĒRAUDA KOPIENA un EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENA, še turpmāk — “Kopiena”,

no vienas puses, un

personas, kuras pilnvarojusi Kirgizstānas republika,

no otras puses,

tiekoties tūkstoš deviņsimt deviņdesmit piektā gada devītajā februārī Briselē, lai parakstītu Partnerības un sadarbības nolīgumu par partnerības izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Kirgizstānas Republiku, no otras puses, še turpmāk — “Līgums”, ir pieņēmušas šādus tekstus:

Līgumu ar pielikumiem un šādu protokolu —

Protokolu par pārvaldes iestāžu savstarpējo palīdzību muitas jautājumos.

Dalībvalstu un Kopienas pilnvarotās personas un Kirgizstānas Republikas pilnvarotās personas ir pieņēmušas kopīgu deklarāciju tekstus, kas ir minēti turpmāk un pievienoti šim Nobeiguma aktam:

Kopīga deklarācija par Līguma 23. pantu

Kopīga deklarācija par jēdzienu “kontrolēt” Līguma 25. panta b) punktā un 37. pantā

Kopīga deklarācija par Līguma 43. pantu

Kopīga deklarācija par Līguma 92. pantu

Dalībvalstu un Kopienas pilnvarotās personas un Kirgizstānas Republikas pilnvarotās personas arī ir ņēmušas vērā Francijas valdības deklarāciju, kas pievienota šim Nobeiguma aktam:

Francijas valdības deklarācija par tās aizjūras zemēm un teritorijām.

Kopīga deklarācija par 23. pantu

Neskarot 38. un 41. panta noteikumus, Puses vienojas, ka vārdi “saskaņā ar to tiesību aktiem un noteikumiem”, kas minēti 23. panta 1. un 2. punktā, nozīmē to, ka katra Puse var reglamentēt uzņēmējsabiedrību dibināšanu un darbību tās teritorijā, ar nosacījumu, ka šie noteikumi attiecībā uz otras Puses uzņēmējsabiedrību dibināšanu un darbību nerada nekādas jaunas atrunas, kas rada mazāk labvēlīgu režīmu kā to, kas piešķirts Puses pašas uzņēmējsabiedrībām vai jebkuras trešās valsts uzņēmējsabiedrībām vai uzņēmējsabiedrību filiālēm vai meitasuzņēmumiem.

Kopīga deklarācija par jēdzienu “kontrolēt” 25. panta b) punktā un 37. pantā

1. Puses apliecina savstarpēju izpratni par to, ka jautājums par kontroli ir atkarīgs no konkrētā gadījuma faktiskajiem apstākļiem.

2. Uzņēmējsabiedrību, piemēram, var uzskatīt par tādu, ko “kontrolē” cita uzņēmējsabiedrība, un tādējādi par šīs citas uzņēmējsabiedrības meitasuzņēmumu, ja:

— citai uzņēmējsabiedrībai tieši vai netieši ir balsstiesību vairākums vai

— citai uzņēmējsabiedrībai ir tiesības iecelt vai atlaist vairākumu administratīvās struktūras, vadības struktūras vai uzraudzības struktūras locekļu, un tā vienlaikus ir meitas­uzņēmuma daļas īpašniece vai locekle.

3. Abas Puses uzskata, ka 2. punkta kritēriju uzskaitījums nav izsmeļošs.

Kopīga deklarācija par 43. pantu

Puses vienojas, ka Līguma vajadzībām — intelektuālais, rūpnieciskais un komerciālais īpašums jo īpaši ietver autortiesības, ietverot autortiesības uz datorprogrammām, un blakustiesības, tiesības, kas saistītas ar patentiem, dizainparaugiem, ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, ietverot cilmes vietas nosaukumus, preču zīmēm un pakalpojumu zīmēm, integrālshēmu topogrāfiju, kā arī aizsardzību pret negodīgu konkurenci, kas minēta Parīzes Konvencijas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību un neizpaužamas tehnoloģiskās informācijas aizsardzību 10.a pantā.

Kopīga deklarācija par 92. pantu

Puses vienojas, ka pareizas interpretācijas un praktiskas piemērošanas vajadzībām termins “īpašas steidzamības gadījumi”, kas iekļauts Līguma 92. pantā, nozīmē gadījumus, kad viena no Pusēm būtiski pārkāpj Līgumu. Būtisks šā Līguma pārkāpums ir:

a) nesankcionēta Līguma noraidīšana no starptautisko tiesību vispārējo noteikumu viedokļa, vai

b) Līguma 2. pantā izklāstīto būtisko elementu pārkāpšana.

Francijas valdības deklarācija

Francijas Republika atzīmē, ka Partnerības un sadarbības Līgums ar Kirgizstānas Republiku neattiecas uz tām aizjūras zemēm un teritorijām, kas asociētas ar Eiropas Kopienu saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu.