Pārskats par teritorijas plānojumu izstrādi plānošanas reģionos, rajona un vietējās pašvaldībās 2004.gadā

Spēkā esošo vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu skaits attiecībā pret vietējo pašvaldību skaitu rajonā (%)

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (turpmāk – ministrija) saskaņā ar Teritorijas plānošanas likuma 10.panta ceturto daļu ir sagatavojusi pārskatu par vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu izstrādi. Pārskats sagatavots, izvērtējot ministrijā iesniegtos teritorijas plānošanas dokumentus un ministrijas rīcībā esošo informāciju.
Uz 2005.gada 1.martu no 530 vietējām pašvaldībām 19% jeb 100 pašvaldībām bija spēkā esošs teritorijas plānojums, t.i., atbilstoši Teritorijas plānošanas likuma 6.panta sestajai daļai vietējās pašvaldības teritorijas plānojums izdots kā pašvaldības saistošie noteikumi.

Ņemot vērā rajonā ietilpstošo vietējo pašvaldību skaitu un to vietējo pašvaldību skaitu, kurām ir spēkā esoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumi, aktīvākās bijušas Alūksnes (70%), Rīgas (43%), Preiļu (36%) un Bauskas (35%) rajona vietējās pašvaldības.
Pirmais teritorijas plānojumu izstrādi regulējošais normatīvais akts – Ministru kabineta 06.09.1994. noteikumi Nr.194 “Teritoriālplānošanas noteikumi” – paredzēja, ka teritorijas plānojums iegūst likumīgu spēku pēc tam, kad tas pieņemts atklātā pagasta padomes vai pilsētas domes sēdē. 1998.gadā izsludinātā Teritorijas attīstības plānošanas likuma 5.panta trešās daļas 3.punkts noteica, ka rajona, republikas pilsētas, rajona pilsētas un pagasta līmenī teritorijas plānojuma saistošos nosacījumus reglamentē attiecīgās pašvaldības saistošie noteikumi.
Izvērtējot ministrijas rīcībā esošo informāciju un iesniegtos plānojumus, tika konstatēts, ka 4% no izstrādātajiem vietējo pašvaldību plānojumiem nav juridiska spēka, jo ar vietējās pašvaldības lēmumu apstiprināta teritorijas plānojuma galaredakcija vai saistošo noteikumu veidā pieņemti tikai apbūves noteikumi. Lielākais vietējo pašvaldību skaits, kurām ir izstrādāts vietējās pašvaldības teritorijas plānojums, bet tas nav spēkā esošs, ir Valmieras rajonā.

Teritorijas plānojumu izstrādes dinamika vietējās pašvaldībās

Atskaites perioda sākumā 160 vietējās pašvaldības nebija pieņēmušas lēmumu par vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādes sākšanu. Uz 2005.gada 1.martu 76,6% vietējo pašvaldību teritorijas plānojums ir izstrādes stadijā. No tām 15% vietējo pašvaldību ir izstrādājušas teritorijas plānojuma pirmo redakciju, bet ministrijas rīcībā nav informācijas par teritorijas plānojuma izstrādes turpināšanu. Jāatzīmē, ka trīs vietējās pašvaldības – Balvu rajona Lazdukalna pagasta padome, Krāslavas rajona Asūnes pagasta padome un Ķepovas pagasta padome – nav pieņēmušas lēmumu par teritorijas plānojuma izstrādes sākšanu.
No republikas pilsētām teritorijas plānojuma grozījumu izstrādi 2004.gadā sākušas Jūrmalas pilsētas dome un Liepājas pilsētas dome.
No 26 rajona pašvaldībām teritorijas plānojums ir 14, no tām 8 rajona pašvaldībām teritorijas plānojums atzīstams par spēkā esošu, jo saskaņā ar izstrādes laikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem tas ir pieņemts kā pašvaldības saistošie noteikumi. Pārskata periodā rajona teritorijas plānojuma grozījumus sākušas Kuldīgas rajona padome un Rīgas rajona padome.
Vietējo pašvaldību aktivitātes pieaugumu 2004.gadā sekmēja tas, ka Teritorijas plānošanas likuma Pārejas noteikumu 3.punktā bija noteikts, ka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumiem jābūt izstrādātiem līdz 2004.gada 31.decembrim, kā arī tas, ka teritorijas plānojumu izstrādei nepieciešamās mērķdotācijas saņemšanā viens no kritērijiem ir vietējās pašvaldības lēmums par teritorijas plānojuma izstrādes sākšanu.

2004.gadā mērķdotāciju saņēmušo vietējo pašvaldību skaits attiecībā pret vietējo pašvaldību skaitu rajonā (%)

Teritorijas plānojuma izstrādi ir sākušas visas plānošanas reģionu attīstības padomes. 2004.gadā lēmumu par reģiona teritorijas plānojuma izstrādi pieņēmušas Latgales plānošanas reģiona attīstības padome un Kurzemes attīstības padome. Mērķdotāciju reģiona teritorijas plānojuma izstrādei 2004.gadā saņēma Zemgales plānošanas reģiona attīstības padome, Rīgas plānošanas reģiona attīstības padome, Kurzemes attīstības padome un Latgales plānošanas reģiona attīstības padome.
2004.gada budžetā mērķdotācijas plānošanas reģionu, rajonu un vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu izstrādei kopējais apjoms bija Ls 859 000. No jauna mērķdotāciju piešķīra 199 mērķdotācijas pieprasītājiem, avansā izmaksājot Ls 755 117, tai skaitā 190 vietējām pašvaldībām, 5 rajonu pašvaldībām un 4 plānošanas reģionu padomēm. Tātad 88% no kopējā mērķdotācijas apjoma piešķirti no jauna.
Jāatzīmē, ka, pamatojoties uz 12.10.2004. pieņemto Ministru kabineta noteikumu Nr.848 “Kārtība, kādā piešķir mērķdotāciju plānošanas reģionu, rajonu un vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu izstrādei” 7.punktu 67 mērķdotācijas saņēmējiem papildus piešķirts Ls 1000 plānošanas dokumenta ietekmes uz vidi stratēģiskā novērtējuma veikšanai, avansā izmaksājot 50% no piešķirtās mērķdotācijas summas.
Izvērtējot mērķdotācijas saņēmēju atskaites materiālus, Valsts mērķdotāciju teritorijas plānojumu izstrādei piešķiršanas komisija 16 gadījumos lēma par 2002. un 2003. gadā piešķirtās mērķdotācijas samazinājumu Ls 45 930 apmērā. 2004.gadā atlikusī mērķdotācijas daļa – Ls 57 953 – izmaksāta 17 pašvaldībām.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija

Vietējo pašvaldību aktivitāte teritorijas plānojumu izstrādē (% no kopējo pašvaldību skaita)