EK dara zināmus pēdējos priekšlikumus nākamajai finanšu perspektīvai

Eiropas Komisija (EK) vakar vienojās par pēdējo sīki izstrādāto priekšlikumu kopumu nākamajai finanšu perspektīvai laikam no 2007. līdz 2013.gadam. Pēc Eiropas Savienības (ES) enerģētikas komisāra Andra Piebalga teiktā, vakar apstiprinātais priekšlikumu kopums paredz stiprināt Eiropas konkurētspēju pasaulē. Komisārs pieļāva, ka “visdrīzāk par EK priekšlikumiem jaunajai finanšu perspektīvai Eiropadome diskutēs jūnijā”.

Latvijai galvenais ir panākt vienošanos

A.Piebalgs apliecināja, ka Latvijas galvenā interese ir vispār panākt dalībvalstu vienošanos par nākamo finanšu perspektīvu, un jo ātrāk, jo labāk. Šāda interese ir ne tikai Latvijai, bet arī pārējām jaunajām ES dalībvalstīm, kuras Savienībā iestājās tikai pērn.
Pašreizējais finansēšanas periods no 2000. līdz 2006.gadam izstrādāts laikā, kad Latvija un citas jaunās valstis vēl bija kandidātvalstis un līdz ar to savas intereses tajā nevarēja iestrādāt. “Līdzšinējo budžetu mēs izmantojam tikai pasīvi. Latvijas ieguvums no ES budžeta ir lielāks, ja tiek apstiprināts jaunais finanšu plāns. Latvija ir ieinteresēta, lai nebūtu pārrāvumu un no 2007.gada 1.janvāra būtu spēkā jaunais ES budžets.” Savukārt kā galvenos Latvijai svarīgos aspektus jaunajā finanšu perspektīvā komisārs minēja struktūrfondus, atbalstu lauksaimniecībai un zinātnei.

Cīņa par ES budžeta izdevumu griestiem

Viens no lielākajiem strīdu objektiem dalībvalstu starpā ir ES gada budžeta izdevumu griesti. Sešas valstis, kas ES budžetā iemaksā lauvas tiesu, apvienojušās un cer uz izdevumu griestu samazināšanu līdz vienam procentam no ES nacionālā ienākuma. EK piedāvā noteikt izdevumu limitu 1,14 procentu apmērā. A.Piebalgs skaidro, ka Latvijas interesēs ir panākt kompromisu dalībvalstu starpā par “limitu, kas būtu iespējami tuvāks EK noteiktajai robežai”.
A.Piebalgs atteicās prognozēt, kāda varētu būt galīgā dalībvalstu vienošanās. “Pašlaik ir grūti pateikt, kāda būs dalībvalstu fleksibilitāte. Samazināt šo slieksni nozīmē no kaut kā atteikties. Ir ļoti grūti atrast sfēru, no kuras atteikties. Lielākais finansējuma pieaugums [saskaņā ar EK priekšlikumiem – red.] ir zinātnei. Tā ir lieta, ko visas dalībvalstis atbalsta. Pēdējā ES sammitā izteikts atbalsts tieši tām politikām, kuras Komisija šobrīd jaunajā finanšu perspektīvā izvirzījusi priekšplānā. Skaidrs, ka dalībvalstīm būs grūti nedot resursus šīm politikām, ko paši sākotnēji atbalstīja.” A.Piebalga minētie argumenti norāda, ka diskusijas par nākamo finanšu perspektīvu būs karstas un kompromiss dalībvalstu vidū būs grūti panākams.
Jaunā Žozē Manuela Barrozu vadītā EK pilnībā pārņēma iepriekšējās – Romano Prodi vadītās – komisijas plānu jeb programmu, kas saistīta ar nākamo finanšu perspektīvu. Vakar EK apstiprināja tikai vienu daļu no kopējā priekšlikumu klāsta.

Uzziņai:

Kas ir Eiropas Savienības finanšu plāns?

Tas ir daudzgadu izdevumu plāns, kas finansiālā veidā izsaka Eiropas Savienības (ES) politikas prioritātes. Tas nosaka robežas ES izdevumiem noteiktam laika posmam un tādējādi nodrošina budžeta disciplīnu.
Tas sakārto ES darbības plašās izdevumu kategorijās, ko sauc par “pozīcijām”, un nosaka katram gadam maksimālās summas katrā pozīcijā. ES gada budžetā ir jāievēro šīs maksimālās summas jeb griesti.

Kāda ir atšķirība starp vairākgadu finanšu plānu un gada budžetu?

Finanšu plāns nav ilgtermiņa budžets, bet gan indikatīvs tēriņu plāns, ar ko nosaka griestus iespējamajiem gada izdevumiem. Finanšu plāns nav tik detalizēts kā gada budžets, kurā ir apmēram 1150 atsevišķu posteņu, no kuriem lielākā daļa paredz konkrētas summas izdevumiem budžeta gadā.

Kas ietverts jaunajā finanšu plāna projektā 2007. – 2013. gadam?

Nākamā finanšu plāna mērķis ir nodrošināt ieguvumus no paplašināšanās un palielināt ES konkurētspēju, stiprināt Eiropas ekonomiku un radīt vairāk un labākas darbavietas, iedzīvināt Eiropas pilsonības jēdzienu, pabeidzot brīvības, tiesiskuma un drošības telpas izveidi, un stiprināt Eiropas Savienības lomu pasaulē.

Avots: Eiropas Komisija

Ilze Sedliņa, “LV”

ilze.sedlina@vestnesis.lv