Lai apzināmies intelektuālā kapitāla vērtību

Vakar, 6.aprīlī, notika konference “Būt soli priekšā – mainīties, lai attīstītos”, kurā piedalījās Latvijas vadošie uzņēmēji, kā arī pārstāvji no ārvalstu kompānijām.

Latvijas uzņēmēju konkurence aktualizējusi jautājumus par intelektuālā kapitāla nozīmi sekmīgā tirgus konkurencē. Ar darbā gūto pieredzi konferencē dalījās daudzi ievērojami ārzemju un Latvijas speciālisti. Ievadrunu teica ASV vēstniece Latvijā Ketrina Toda Beilija, konferenci vadīja Eiropas Savienības (ES) PHARE eksperts Džons Andersons. Pasākuma organizēšanu finansiāli atbalstīja ASV valdība, kā arī ES PHARE projekts “Intelektuālā un rūpnieciskā īpašuma tiesību aizsardzība investīcijām Latvijā”.
Referātu autori atspoguļoja dažādu intelektuālo īpašuma veidu nozīmi sekmīgā uzņēmējdarbībā un ar tiem saistītos darījumu aspektus. Tika izskatītas arī tiesiskās normas, kas jāievēro attiecībā uz šā veida kapitālu. Uzņēmumu pārstāvji un eksperti definēja intelektuālā īpašuma jēdzienu un veidus, kā arī, balstoties uz savu pieredzi, sniedza praktiskus padomus intelektuālā īpašuma apsaimniekošanā. Problēmas, kas skar intelektuālo kapitālu, ir daudzveidīgas, jo intelektuālā īpašuma veidiem, piemēram, zīmoliem, patentiem, projektiem vai izgudrojumiem, piemīt būtiskas atšķirības. Sekmīgai uzņēmējdarbībai jāizstrādā intelektuālā kapitāla stratēģija, kas ietvertu intelektuālā īpašuma auditu un pārvaldīšanas paņēmienus.
Konferences dalībnieki norādīja, ka Latvijas uzņēmējiem var būt noderīga ārvalstu ekspertu pieredze, jo mūsu valstī intelektuālā īpašuma potenciāls pagaidām tiek apgūts nepilnīgi. “The Gallup Organisation” menedžeris Kristofers Stjuarts izteica viedokli, ka Latvijā intelektuālā īpašuma jomas sakārtošana ir īpaši būtiska, jo mūsu valsts lielākais kapitāls ir kvalificēts darbaspēks. Tas nozīmē, ka liela uzmanība jāvelta uzņēmēju izglītošanai.
Intelektuālā īpašuma attīstīšanai un sargāšanai nepieciešama izpratne par tā vērtību. Piemēram, ASV vērojama aizvien lielāka interese par intelektuālo kapitālu – laikā no 1980. līdz 2000.gadam patentu licencēšanas ieņēmumi ir pieauguši vairāk nekā 30 reižu. Šādas tendences norāda, ka, attīstoties tautsaimniecībai, intelektuālie aktīvi tiek uzskatīti par daudz vērtīgākiem nekā tradicionālie aktīvi.
ES PHARE programmas pārstāvji atzīst – kaut gan Latvijas valdība veikusi svarīgas izmaiņas likumdošanā, lai nodrošinātu intelektuālā kapitāla aizsardzību, tomēr šajā ziņā mūsu valstī joprojām ir ne mazums pārkāpumu. Lielākās problēmas šobrīd saistītas ar likumdošanas īstenošanu praksē. Pārkāpumi intelektuālā īpašuma tiesībās ir globāla problēma, tāpēc to novēršanā jāsadarbojas dažādām valstīm. Arī šajā kontekstā liela nozīme ir informācijai par uzņēmuma tiesībām, jo sava īpašuma vērtības nezināšanas un riska ignorēšanas dēļ uzņēmēji nereti neiegulda līdzekļus savu aktīvu aizsardzībā.

Jānis Nicmanis