Aprēķināts priekšlaicīgās nāves nolaupīto mūžu kopgarums

Latvijā paredzamais mūža ilgums (sievietēm 77 gadi, vīriešiem – 66) ir par astoņiem gadiem īsāks nekā vidēji vecajās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Tas iet roku rokā ar potenciāli zaudētajiem dzīves gadiem Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Latvijā gada laikā zaudēts vairāk nekā 150 000 potenciālo dzīves gadu. Mūsu valstī šādi aprēķini veikti pirmoreiz. Apzināti trīs galvenie cēloņi, kādēļ priekšlaikus iet bojā cilvēki un kādēļ tik ievērojams ir neizdzīvotu mūžu kopējais ilgums.

Potenciāli zaudētie dzīves gadi ir gadi, kurus cilvēks būtu nodzīvojis līdz kādam noteiktam vecumam, ja nebūtu miris nelaimes gadījuma vai kādas slimības dēļ. Par robežu pieņemts uzskatīts 65 gadu vecumu, tātad vecumu, līdz kuram iedzīvotāji ir ekonomiski aktīvi, skaidro Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) monitoringa realizācijas sektora vadītāja Jolanta Skrule.
Speciāliste iepriekšminēto ilustrē ar piemēru. Teiksim, 30 gadus vecs vīrietis iet bojā avārijā. Pieņemot, ka viņš būtu nodzīvojis un nostrādājis līdz 65 gadu vecumam, nebūtībā aizgājuši 35 dzīves vai darba gadi. Zaudēts cilvēks, turklāt valstij tas ir arī ekonomisks zaudējums. Proti, pieņemot, ka vīrietis saņēmis vidējo mēneša darba algu valstī – 211 latus pirms nodokļu nomaksas jeb 150 latus galaiznākumā (Centrālās statistikas pārvaldes dati – un nodokļos ik mēnesi nomaksājis 61 latu, pēc viņa nāves valsts nodokļos vien zaudē 732 latus gadā. Aptuveni lēšot, 35 gados tiek zaudēts vairāk nekā 25 000 latu, neņemot vērā varbūtējo algas pieaugumu, kā arī citus ekonomiski aktīva iedzīvotāja sniegtos ieguvumus valstij.

Krietni nopakaļ Eiropas mūža ilgumam

Ministru kabineta 2001.gadā akceptētā Sabiedrības veselības stratēģija reglamentē visu nozaru pienākumus sabiedrības veselības labā. Lai sekmētu sabiedrības veselības uzlabošanu, vispirms ir jātiek skaidrībā par iedzīvotāju veselību ietekmējošajiem faktoriem. SVA rūpe ir atklāt šos faktorus un sagatavot priekšlikumus sabiedrības veselības profesionāļiem un politiķiem. Proti, tai jāgādā par pierādījumiem, lai lēmumi problēmu novēršanai tiktu pieņemti argumentēti.
Tādēļ aģentūra uzsākusi sabiedrības veselību ietekmējošo faktoru monitorēšanu. “Mums nācās meklēt indikatorus, pēc kuriem vērtēt sabiedrības veselību, jo ir bezgala daudz dažādu parametru,” stāsta SVA direktora pienākumu izpildītājs Oskars Velmers.
Viens no būtiskākajiem sabiedrības veselības raksturlielumiem ir paredzamais mūža ilgums, ko ietekmē ne tikai veselības stāvoklis un veselības aprūpes sistēma, bet arī iedzīvotāju labklājības līmenis un citi apstākļi. Stratēģijā kā pirmais mērķis ir noteikts mūža pagarināšana. Proti, melns uz balta rakstīts, ka 2010.gadā jaundzimušā bērna paredzamajam mūža ilgumam jābūt 95 procenti no Eiropas attīstītajās valstīs paredzamā mūža ilguma. Šobrīd Latvija atpaliek vidēji par astoņiem gadiem, un nākotnes aina par mērķa sasniegšanu nav optimistiska. To ietekmē potenciāli zaudētie dzīves gadi, kas ir visā pasaulē pieņemts indikators priekšlaicīgās mirstības un novēršamu nāves cēloņu raksturošanai. Tādēļ arī Latvijā pirmo reizi veikts pētījums, kas atklāj būtiskākās problēmas, kuras var skart ikvienu no mums un kuras jārisina, lai pagarinātu mūža ilgumu dzīves pilnbriedā – darbspējas vecumā.

Neizdzīvoto dzīvju trīs cēloņi

Pētījums atklāja trīs galvenos cēloņus, kuru dēļ tiek zaudēti potenciālie dzīves gadi. Tie ir ārējie cēloņi (ceļu satiksmes negadījumi, pašnāvības, slepkavības, slīkšana un nosmakšana, kā arī saindēšanās ar alkoholu), asinsrites sistēmas slimības un ļaundabīgi audzēji. Tā kā nepārspēts līderis ir ārējie cēloņi, viena no pētījuma autorēm J.Skrule uzskata: “Lielais potenciāli zaudēto dzīves gadu skaits norāda, ka šajā cēloņu grupā, iespējams, visvairāk mirst gados jauni cilvēki.” Ārējo cēloņu dēļ vīrieši zaudē daudz vairāk dzīves gadu nekā sievietes.
Asinsrites sistēmas slimības iedzīvotājus skar vēlākā vecumā – visvairāk tiek zaudēts pēc 40–45 gadu vecuma. Vīrieši arī šajā ziņā apsteidz sievietes – agrāk sasirgst. Iemesls – neveselīgais dzīvesveids.
Arī audzēju dēļ potenciāli zaudēto gadu visvairāk ir vecuma grupā no 40 līdz 59 gadiem, sievietēm nedaudz agrāk nekā vīriešiem. Sievietes visvairāk dzīves gadus zaudē krūts vēža dēļ, vīrieši – plaušu vēža dēļ, kam galvenais iemesls ir smēķēšana, tātad viens no kaitīgajiem ieradumiem, kas raksturo neveselīgu dzīvesveidu.

Labklājības vadošā loma

Pētījuma autori aplēsuši, ka 2003.gadā Latvijā zaudēts vairāk nekā 150 000 potenciālo dzīves gadu. Turklāt vīriešu neizdzīvoto mūžu kopgarums ir trīs reizes lielāks nekā sievietēm. Valstij tas ir pamatīgs ekonomisks trieciens.
Līderpozīcijās esošie ārējie nāves cēloņi pārsvarā ir novēršami. Tie nav tieši saistīti ne ar veselības aprūpi, ne ar saslimstību. O.Velmers skaidroja, ka pārsvarā sabiedrības veselību ietekmējošie faktori meklējami ārpus veselības aprūpes sistēmas un tie sakņojas labklājības līmenī, sabiedrības tradīcijās, dzīvesveidā, tā kaitīguma pakāpē, noziedzībā.
“Svarīgi ir apzināties patiesos cēloņus, kas būtiski ietekmē sabiedrības veselību,” uzsvēra SVA direktora pienākumu izpildītājs, skaidrojot, ka arī, piemēram, sirds un asinsvadu slimību cēloņi meklējami (ne)labklājībā, kaitīgajos ieradumos. Lielā mērā arī onkoloģiskās slimības iet roku rokā ar sociālajiem apstākļiem. “Tā ka visa pamatā ir tautsaimniecība, sociums,” uzskata O.Velmers.
Jāprot izvērtēt, cik sabiedrības veselība atkarīga no veselības aprūpes un cik no sociālajiem faktoriem. Pasaulē šī atziņa pieņemta, skaidro O.Velmers, norādot, ka Latvijai tas arī jāizprot. Pretējā gadījumā var izveidot perfektu veselības aprūpes sistēmu, bet sabiedrības veselība joprojām tālu atpaliktu no vēlamā. Ja netiks likvidēti patiesie postošie cēloņi, arvien augstākā līmenī varēsim nodarboties ar ugunsgrēka dzēšanu, tas ir, seku likvidēšanu, bet situācija pamatos netiks mainīta.

Argumenti lēmumu pieņemšanai

Potenciāli zaudētie dzīves gadi ir uz pierādījumiem balstīts informatīvs sabiedrības veselības raksturlielums. To var izmantot veselības politikas veidotāji, nosakot prioritātes un programmas priekšlaicīgas mirstības mazināšanai. Tas raksturo arī sociāli ekonomisko valsts zaudējumu. Pētījuma rezultāti nosūtīti dažādām institūcijām, arī Veselības ministrijai. “Tos var likt lietā, aizstāvot pozīcijas Ministru kabinetā un pieņemot valsts tautsaimniecības politiku,” spriež O.Velmers.
Savukārt pati SVA potenciāli zaudēto dzīves gadu rādītāju iecerējusi izmantot atsevišķu sabiedrības veselības problēmu analīzei un monitoringam.
Kopainas problemātiskie vaibsti ir iezīmēti. Nākotnē Latvijā, turpinot pētījumus, varētu izpētīt ne vien statistiku, bet arī ekonomisko griezienu. Pasaulē pielietotā metode – izmaksu efektivitātes aplēses – Latvijā zināma vien teorētiskā līmenī, skaidro SVA direktora pienākumu izpildītājs. Nākotnē lēmumu pieņēmējiem varētu sarūpēt skaidrus aprēķinus. Piemēram, kur, ieguldot konkrētu naudas summu, tiks iegūts vairāk kvalitatīvu dzīves gadu.
Tikmēr pārskatāmākā nākotnē aktuāls ir jautājums, vai Latvija 2010.gadā būs sasniegusi pašas izvirzīto paredzamā mūža ilguma pieaugumu. Pēc SVA modelētās prognozes: nebūs, ja turpināsies līdzšinējās tendences.
Un iecerētajam pieaugumam akmens kaklā ir arī potenciāli zaudētie dzīves gadi.

Ilze Apine, “LV”

ilze.apine@vestnesis.lv