Kūlas ugunsgrēkos pirmie zaudējumi

Ejot plašumā pērnās zāles dedzināšanai, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) fiksējis pirmos lielākas bīstamības postījumus.

No zāles dedzināšanas izpostītas jau trīs ēkas, informē VUGD priekšnieks Aivars Straume. Turklāt, ja līdz šim vairāk degušas grāvju un dzelzceļa malas, pašlaik kūlas ugunsgrēki jau izgājuši pļavās, lielākās platībās. Reģistrēts arī šogad pirmais meža ugunsgrēks. Tā iemesls – kūlas svilināšana. Ugunsdzēsēji ik dienu uz zāles dzēšanu izbrauc desmitiem reižu.
Līdz vakardienai pēdējā kūlas svilināšanas dēļ nodegusī būve ir saimniecības ēka Jelgavā, Tirgoņu ielā 1, kas 5.aprīlī izpostīta 60 kvadrātmetru platībā. Rīgā, Ezermalas ielā, šā paša iemesla dēļ aizdegusies kāda garāža, bet Jelgavā 4.aprīlī liesmas no degošās zāles izpostījušas ap 20 kvadrātmetru siltumtrases izolācijas materiāla. Meža zemsedze, tiesa, nelielā apjomā, galvaspilsētā pirmdien un otrdien degusi Zemgales priekšpilsētā Gulbju ielā un Ziemeļu rajonā Viestura prospektā. Kopumā kūlas ugunsgrēki dzēsti visos Rīgas rajonos, sevišķi Kurzemes priekšpilsētā. Atsevišķas izpilddirekcijas jau izplatījušas aicinājumus iedzīvotājiem nededzināt zāli un atturēt no dedzināšanas citus. Pērn zāles ugunsgrēkos tika izpostītas 153 ēkas.
Aktīvākā kūlas dedzināšana līdz šim izvērtusies Rīgā un tās rajonā, kur 5.aprīlī vien dzēsti 50 ugunsgrēki, kā arī Rēzeknē, Liepājā, Jūrmalā, Jelgavā, kā arī Dobeles, Ogres, Balvu, Valkas, Madonas, Liepājas, Jelgavas, Daugavpils, Jēkabpils, Talsu, Cēsu rajonā.
2004.gadā visvairāk – virs 100 – kūlas ugunsgrēku notika Rīgā un tās rajonā (290 gadījumu 541 hektāra kopplatībā), Ogres, Cēsu, Liepājas, Ventspils, Jelgavas, Daugavpils un Rēzeknes rajonā. Valstī kopumā lielas platības izdega gar dzelzceļa malām, kur daudzviet nebija pļauta pērnā zāle.
Kūlas ugunsgrēkos bojāgājušie šogad vēl nav konstatēti, taču pērn zāles dedzināšana bija iemesls četru cilvēku – trīs vīriešu un vienas sievietes – nāvei. Vakar Iekšlietu ministrijas Sabiedriski konsultatīvās padomes sēdē Ministru prezidents Aigars Kalvītis ierosināja publiskot to saimniecību nosaukumus un īpašnieku vārdus, kuru teritorijā svilināta kūla. Tādējādi sabiedrībai tapšot zināms arī, kuri saimnieki šogad nesaņems Eiropas Savienības naudu lauksaimniecības attīstībai. Cīņa ar zāles dedzināšanu šogad norit divos virzienos – postošās darbības apkarošanā, kā arī sabiedrības izglītošanas un audzināšanas darbā.

Guntars Laganovskis, “LV”

guntars.laganovskis@vestnesis.lv