Līdz pašvaldību vēlēšanām vairs atlicis tikai pusgads

2001.gada 11.martā Latvijā notiks kārtējās pilsētu domju, pagastu padomju un arī novadu domju vēlēšanas. Vakardien, 11. septembrī, tieši pusgadu pirms gaidāmā notikuma, Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) aicināja plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus uz preses konferenci, lai iepazīstinātu ar CVK pašvaldību vēlēšanu darba plānu. CVK vada un uzrauga pašvaldību vēlēšanu norisi, un tās pienākumos ietilpst arī pašvaldību vēlēšanu sagatavošana. Preses konferencē klātesošos uzrunāja CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars un CVK priekšsēdētāja vietnieks Guntis Zandbergs.

A.Cimdars informēja, ka pašvaldību vēlēšanas notiks 2001.gada 11.martā, jo Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likums nosaka, ka pašvaldību vēlēšanas sarīkojamas marta otrajā svētdienā. Gaidāmās pašvaldību vēlēšanas, kurās vietējās pašvaldības tiks ievēlētas uz nākamajiem četriem gadiem, būs trešās vēlēšanas kopš valsts neatkarības atjaunošanas. Galvenie normatīvie akti, kas nosaka vēlēšanu kārtību, ir jau minētais vēlēšanu likums, likums "Par pilsētu, rajonu, pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām", kā arī CVK instrukcijas. A.Cimdars informēja, ka 2000.gada 6.aprīlī Saeima pieņēma vairākus būtiskus labojumus Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā. Grozījumi paredz, ka

1) par trim stundām tiks palielināts vēlēšanu iecirkņa darba laiks vēlētāju ērtībai, un pašvaldību vēlēšanu iecirkņi tagad būs atvērti no pulksten 7 līdz 22,

2) tiks mainīta kārtība, kādā iesniedzami kandidātu saraksti pilsētās un novados, kuros iedzīvotāju skaits lielāks par 5000. Iepriekš deputātu kandidātu sarakstus šajās pašvaldībās varēja iesniegt arī vēlētāju apvienības, bet nākamajās vēlēšanās šādas tiesības būs tikai politiskajām organizācijām un to reģistrētajām un nereģistrētajām apvienībām. A.Cimdars uzsvēra, ka līdz noteiktajam termiņam attiecīgās pašvaldības domes (padomes) vēlēšanām būtu vēlams reģistrēt vismaz divus kandidātu sarakstus.

Arnis Cimdars atgādināja, ka bez CVK sagatavotā neoficiālā grafikā noteiktajām darbībām, kas padarāmas līdz vēlēšanu dienai un pēc vēlēšanām saskaņā ar likumā noteiktajiem termiņiem ( skat. pielikumu ), pašvaldībām jāatceras, ka līdz decembra sākumam jāpaveic arī vēlēšanu organizatoriskā daļa - pašvaldību budžeta plānošana, paredzot pietiekamu finansējumu vēlēšanu organizēšanai, laikus jādomā par poligrāfisko un citu materiālu sagatavošanu un pasūtīšanu atbilstoši likumam, un vēlēšanu komisijām kopā ar plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem jāizstrādā informatīvā darba koncepcija. Paskaidrojot šo domu, A. Cimdars uzsvēra, ka šobrīd nav likuma, kas varētu reglamentēt šādu sadarbību, bet par labu piemēru šādai koncepcijai varētu kalpot līdzšinējā CVK sadarbība ar plašsaziņas līdzekļiem, ir zināmi arī citi piemēri. Koncepcijai būtu jābalstās uz to cilvēku pašiniciatīvu, kas jūt personīgu atbildību par to, kā noritēs dzīve jaunajās pašvaldībās. Jārīkojas tā, lai kopīga darba rezultātā iedzīvotājiem būtu pēc iespējas mazāk neatbildētu jautājumu.

Tika arī paskaidrots, ka pašvaldību vēlēšanās ir tik apgabalu, cik Latvijā pilsētu, novadu un pagastu, tādējādi katrā no vēlēšanu apgabaliem ir sava vēlēšanu komisija, kas atbild par vēlēšanu sagatavošanu un norisi šajā apgabalā. Vietējo vēlēšanu komisiju pienākumos ietilpst deputātu kandidātu sarakstu pieņemšana un reģistrācija, vēlēšanu likuma prasībām neatbilstošu kandidātu svītrošana no kandidātu sarakstiem, vēlēšanu zīmju sagatavošana un iespiešana, vēlēšanu iecirkņu izveidošana, vēlēšanu rezultātu un pašvaldībā ievēlamo deputātu noteikšana, vēlētāju sūdzību izskatīšana un citi ar pašvaldību vēlēšanu organizāciju saistīti jautājumi.

Lai novārtā nepaliktu rūpes par vēlētāju un tiktu noskaidrota Latvijas vēlētāju iespējamā gaidāmā rīcība vēlēšanās, CVK sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitātes Socioloģijas un Politoloģijas fakultātes studentiem šā gada jūnijā veikusi socioloģisko aptauju "Latvijas vēlētājs 2000". A. Cimdars iepazīstināja ar aptaujas, kurā piedalījušies 873 vēlētāji no visas Latvijas, rezultātiem. Viņš pastāstīja, ka aptaujas laikā vēlētāji tika lūgti atbildēt uz jautājumiem, kas saistīti ar viņu līdzdalību pašvaldību vēlēšanās. Pētījumā noskaidrots arī tas, kādi ir būtiskākie iemesli, kas kavē vēlētājus piedalīties pašvaldību vēlēšanās, cik labi vēlētāji ir informēti par noteiktām pašvaldību vēlēšanu likuma normām, kādi ir galvenie vēlētāju informācijas avoti un kāda ir vēlētāju attieksme pret pašvaldību vēlēšanām kopumā. Aptaujas rezultāti rāda, ka aptaujas veikšanas laikā pašvaldību vēlēšanās noteikti piedalīties plāno 58 procenti vēlētāju, tādējādi vēlētāju aktivitāte 2001.gada vēlēšanās varētu būtiski neatšķirties no iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām, kurās piedalījās 56,8 procenti vēlētāju.

Visaktīvāk pašvaldību vēlēšanās piedalīties plāno vēlētāji Latgalē, bet visnoraidošākā attieksme pret piedalīšanos vēlēšanās ir vēlētājiem Rīgas un Zemgales vēlēšanu apgabalos. Svarīgākais iemesls, kāpēc vēlētāji izvēlas piedalīties pašvaldību vēlēšanās, ir pilsoņa pienākums, ko uzsvēruši 37,4 procenti aptaujāto. Kā otrs svarīgākais iemesls dalībai vēlēšanās minēta nevēlēšanās pieļaut, lai tiktu ievēlēti vēlētājam netīkami kandidāti (26,6 procenti), un iespēja uzlabot savu labklājību nākotnē (21,8 procenti vēlētāju). Visbiežākie iemesli, kāpēc vēlētāji nepiedalās pašvaldību vēlēšanās, ir pārliecība, ka nav piemērotu kandidātu, par kuriem balsot (18,1 procents vēlētāju), uzskats, ka vēlēšanas tāpat neko nemainīs (17,4 procenti vēlētāju), kā arī laika trūkums (9,9 procenti vēlētāju).

Viena no nopietnākajām problēmām, kas saistīta ar vēlētāju līdzdalību pašvaldību vēlēšanās, ir informācijas trūkums par atsevišķām pašvaldību vēlēšanu likuma normām. Vēlētāji ir slikti informēti par pašvaldību vēlēšanu likuma normām, kas nosaka iespēju nobalsot trīs dienas pirms vēlēšanām un iespēju balsot pašvaldībā, kurā reģistrēts vēlētāja īpašums.Vienlaikus tikai mazliet vairāk nekā puse jeb 53 procenti vēlētāju uzskata, ka iespējas iegūt informāciju par pašvaldību vēlēšanām ir pietiekamas. Pārējo aptaujāto atbildes liecina, ka, gatavojoties nākamā gada vēlēšanām, vēlētāju informētības nodrošināšanai pievēršama pastiprināta uzmanība. Runājot par patīkamākajiem aptaujas rezultātiem, A. Cimdars uzsvēra, ka vēlētājus apmierina apkalpošana vēlēšanu iecirkņos - par labu to atzinuši 72,5 procenti aptaujāto, bet vēl 14,6 procenti aptaujāto drīzāk piekrīt nekā nepiekrīt, ka apkalpošana ir kvalitatīva.

Pētījumā iegūto informāciju CVK iecerējusi izmantot, izstrādājot un īstenojot vēlētāju informācijas kampaņu. A. Cimdars informēja, ka drīzumā ar pētījumu varēs iepazīties interneta mājas lapā http://www.saeima.lv/cvkserv un jau šobrīd to var izdarīt CVK telpās Mazajā Trokšņu ielā 2.

Kristīne Valdniece, "LV" nozares redaktore

Kalendārais plāns 2001.gada 11.marta

pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanām