Par Ministru prezidenta tikšanos ar pašvaldību vadītājiem

Piektdien, 8.septembrī, pašvaldību vadītāji tikās ar Ministru prezidentu Andri Bērziņu, lai pārrunātu ar pašvaldību vadītājiem deklarācijas "Par Ministru kabineta iecerēto darbību" izpildes rezultātus un akcentētu pašvaldību līdzdalību šajā darbā.

Andris Bērziņš, uzrunājot pašvaldību vadītājus, teica:

"Nedomāju, ka man vajadzētu sākt atskaitīties par to, kā valdība domā īstenot iecerēto deklarāciju, bet pastāstīšu par dažām aktualitātēm, kas ir tiešā saistībā ar pašvaldībām, un atbildēšu uz jūsu jautājumiem. Svarīgākais un pašvaldības šobrīd visvairāk interesējošais jautājums ir nākamā gada budžets. Mums ir zināmas problēmas ar to. Šī valdība bija spiesta realizēt un izpildīt solījumus, ko bija devusi iepriekšējā valdība. Šajā kontekstā pagaidām redzams, ka esam virs apsolītā jeb deklarētā budžeta deficīta līmeņa. Pagājušajā gadā budžeta deficīts bija 4 procenti, šogad ir 2 procenti, un deklarācijā ir ierakstīts 1 procents. Ir grūti aiziet no 2 procentiem uz vienu, jo ir jāizpilda iepriekšējie solījumi. 1 procents ir aptuveni 80 miljoni latu.

Kāda ir mūsu rīcība attiecībā uz budžeta deficītu? Šobrīd iesniegtajā budžeta projektā budžeta deficīts ir 1,74 procenti. Mēs skaidri apzināmies, ka, piemēram, lauksaimniekiem likumā paredzētās dotācijas ir jāparedz, un esam to godprātīgi izdarījuši. Tie solījumi, ko valdība uzņēmās attiecībā uz skolotāju algām, arī ir izpildīti — 10,7 miljoni latu ir pielikti klāt skolotāju algām. Ir virkne citu dažādu jautājumu, kas realizēti 1,74 procentu ietvaros. Mēs esam nopietni vērtējuši, kā varētu ierobežot dažādu budžeta institūciju izdevumus — esam par 20 procentiem samazinājuši iegādes, kapitālremontus un citus izdevumus ministrijām un birokrātiskajām struktūrām. Bet arī tas nedod nepieciešamo budžeta deficītu.

No kreisās: Pašvaldību lietu pārvaldes direktors Ivars Kalniņš, Ministru prezidents Andris Bērziņš, īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās Jānis Krūmiņš Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Esam saņēmuši no Pasaules bankas un Starptautiskā valūtas fonda vēstuli, kurā teikts, ka vajadzētu mēģināt pieturēties pie 1 procenta budžeta deficīta. Valdība nav atmetusi domu, ka tam ir jāizdodas. To var izdarīt, realizējot divu veidu pasākumus: samazinot izdevumus un palielinot ienākumus. Ir jāstrādā pie abiem. Runājot par budžetu kopumā, jāsaka, ka pašvaldību budžeta vidējais pieaugums 2001.gadam ir plānots 8 procenti, savukārt konsolidētā budžeta pieaugums 2001.gadā ir tikai 4 procenti. Ko tas nozīmē, un kāpēc ir šāds plānojums? Mēs redzam, kā reāli tiek iekasēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, un 8 procenti ir piesardzīga prognoze, kura, pēc manām domām, noteikti pārpildīsies nākamajā gadā. Par to liecina šībrīža ienākuma nodokļu izpildes piemēri. Ir virkne citu makroekonomisko rādītāju, kā, piemēram, finansu nepieciešamība, kurai 2001.gadā Ministru kabinets garantēja pieaugumu 3,5 procentu apmērā. Tātad tas ir pieaugums, pēc kura mēs aprēķinām finansu nepieciešamību. Ir vēl citi vairāki principiāli valdības lēmumi, kuri pieņemti, un tiem vajadzētu tieši un pozitīvi ietekmēt pašvaldību budžetus.

No nākamā gada 1. jūlija ir plānots palielināt minimālo algu. Pirms tam notika nopietnas diskusijas ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) par to, kā īstenot šo ieceri. Prognoze, kas apstiprināta valdībā, ir piesardzīga un paredz, ka pašvaldību budžetos tas ienesīs apmēram 2 miljonus latu. Pēc savas pieredzes varu teikt, ka katra lata paaugstinājums minimālajā algā kopumā gada laikā summējas par 1,2 miljoniem ieņēmumu palielinājumiem. Tā kā visi šie ieņēmumi aiziet uz pašvaldību budžetiem, tad pašvaldības reāli ir tās, kas sajūt naudas pieplūdumu. Runājot par minimālo algu, bija nopietnas pārdomas par to, kā minimālā alga ietekmēs nodarbinātības stāvokli pašvaldībās — vai nebūs tā, ka cilvēkus no pastāvīga darba pārcels uz nepilnu darba slodzi, vai nebūs tā, ka palielināsies tā sauktās neoficiāli maksātās algas apjomi, kas varētu ietekmēt gan budžeta pieaugumu, gan līdzekļu pieplūdumu sociālās apdrošināšanas fondā. Mēs tomēr izšķīrāmies par minimālās algas paaugstināšanu, kaut arī tas prasīja papildu izdevumus no budžeta, bet, domājams, gada laikā tie kompensēsies.

Jāatzīst, ka pozitīva ietekme uz pašvaldību budžeta ieņēmumu daļu ir jāatstāj jau minētajai skolotāju algu palielināšanai, jo arī tie būs papildu ienākumi gan tieši ienākumu iedzīvotāju nodokļa daļā, gan netieši — caur dažādām saimnieciskajām aktivitātēm, pirktspējas kāpumu, kam vajadzētu sekot. Protams, viens no jautājumiem būs par valdības nenoteikto minimālo darba samaksas līmeni dažādām skolotāju kategorijām. Valdība nav paredzējusi šim mērķim speciālu dotāciju palielinājumu, kas tiek finansēts šodien no pašvaldību budžetiem. Es gribētu teikt, ka tie ir jūsu pašvaldību cilvēki. Pašvaldību budžeta pieaugums par 8 procentiem nodrošina to, ka jums ir līdzekļi, ar kuriem nodrošināt pirmsskolas iestāžu skolotāju algas. Tas ir jāizdara pašvaldību budžeta iekšējo rezervju ietvaros.

Ir vēl dažas lietas, par kurām es šodien gribētu runāt. Viens ir pašvaldību aizņēmumi un garantijas. Lai gan ļoti daudzas pašvaldības saka, ka tām nav tiesību aizņemties un nav iespēju ņemt kredītus pašvaldības attīstībai, man jāteic, ka šā gada aizņemšanās limits pašvaldībām vēl nav izsmelts. Tās pašvaldības, kurām ir izstrādāti biznesa plāni un attīstības projekti, ir aicinātas nevis griezties tieši pie valdības pēc dotācijām, bet nokārtot to, kas saistīts ar pašvaldību aizņēmumiem. Šādi līdzekļi 2000.gada limitos mums vēl ir. Runājot par Valsts investīciju programmu nākamajam gadam, jāsaka, ka tā ir ļoti saspringta. Pēc skaitļiem tā sakrīt ar šā gada Valsts investīciju programmu. Vērtējot pēc iespējām, cik daudz dažādus projektus varēs sākt no jauna, summa ir mazāka. Tā diemžēl ir realitāte, ka pēdējos divos gados nav notikusi strauja tautsaimniecības attīstība. Jāsaka, šogad un nākamgad palielinās to nepieciešamo līdzekļu apjoms, kur mums ir gan jānorēķinās esošo investīciju projektu ietvaros, gan jāsāk atmaksāt saistības, kuras ir uzņemtas Valsts investīciju programmai iepriekšējos piecos sešos gados. Līdz ar to jaunajiem projektiem un centralizētajām investīcijām naudas ir samērā maz. Investīciju apjomus tieši ietekmē arī tie solījumi, kas mums bija jāpilda — par dotācijām un subsīdijām zemkopībai, skolotāju algām.

Kritiskās lietas, ko gribētu minēt saistībā ar pašvaldībām, ir šādas. Pirmā ir saistīta ar tā sauktajiem zemnieku nemieriem, bloķējot robežpunktus. Šāda prakse veidojas, bet man gribētos, lai valstī būtu noteikta kārtība, lai katrs atbildētu par savu rīcību. Blokādē piedalījās organizācijas, ja pareizi atceros — viena organizācija, kas bija izveidojusi tā saukto rīcības štābu, kas nebija reģistrēts Uzņēmumu reģistrā un bija griezies pašvaldībā ar lūgumu atļaut bloķēt ceļus. Es gribētu teikt, ka pašvaldības šajā gadījumā nebija ievērojušas likumu "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" un bija izsniegušas atļaujas neatbilstoši likuma prasībām. Es lūdzu ministram Jānim Krūmiņa kungam noskaidrot to, kuras pašvaldības bija šādas atļaujas izsniegušas, un lūdzu organizēt mācības pašvaldību vadītājiem, kuru administratīvajās teritorijās ir muitas kontroles punkti un pierobežas zonas. Šīm pašvaldībām ir jāizskaidro, kā realizējams likums un kādas sankcijas tiek piemērotas, ja likums netiek pildīts. Par to es runāju arī tāpēc, ka tuvojas pašvaldību vēlēšanas un sāksies daudzas dažādas aktivitātes. Valdība ir ieinteresēta, lai valstī būtu stabilitāte, kārtība un tiktu ievērots likums. Vairāk nekas no jums netiek prasīts — gribu aicināt jūs vēlreiz instruēt savus cilvēkus, īpaši rajonos, kur var notikt šāda veida akcijas, jo nedrīkst būt tā, ka pašvaldības vadītājs, kuram likumā dotas tiesības izsniegt šo atļauju un kuram likums uzliek pienākumu pārtraukt jebkuru pasākumu, ja tas apdraud sabiedrisko kārtību, neko nedara un izliekas, ka tas viņu neskar.

Otra lieta, kas radījusi lielas pārdomas, ir pareiza un saprātīga zemkopībai paredzēto subsīdiju un dotāciju izmantošana. Ceļojot pa Latviju, tikšanos laikā man zemnieki ir teikuši, ka pašvaldību vadītāji diezgan nekritiski izsniedz dokumentus, piemēram, par degvielas akcīzes atmaksu. Man ir lūgums izskatīt šādus jautājumus noteiktā, kontrolējamā sistēmā, lai tie, kuri zemi apstrādā, akcīzi patiešām saņemtu, bet pārējie to nesaņemtu. Gribētu jūs visus lūgt maksimāli ietekmēt procesus, lai iespējami maz būtu nelegālās degvielas. Kādā Latvijas rajonā man zemnieks teica, ka apmēram 50 procenti no visas nepieciešamās degvielas tiek iepirkti nelegāli — par 20 santīmiem litrā. Pēc tam par 2–3 santīmiem par litru iespējams nopirkt čeku benzīntankā un saņemt par to dotāciju, kā rezultātā degvielas litrs izmaksā 8–9 santīmus. Arī tā var skatīties uz šo jautājumu, bet, ja mēs — pašvaldībnieki un valsts — skatīsimies, nedomājot par lietas kopsakarībām, tad nonāksim vēl bēdīgākā situācijā, kāda pašlaik ir degvielas un benzīna akcīzes nodokļa iekasēšanā, kad tas netiek iekasēts un ir maz līdzekļu, kurus varētu izlietot ceļu remontiem un ceļu infrastruktūras sakārtošanai, kas savukārt bremzē uzņēmējdarbības attīstību. Tas ir jākontrolē, un valsts institūcijas šobrīd nopietni strādā, lai degvielas akcīzes nodokļa iekasēšana tiktu sakārtota un degvielas akcīzei ieplānotais naudas daudzums tomēr tiktu iekasēts.

Vēl viens daudz apspriests jautājums, par ko paplašināti diskutēs Ministru kabineta un LPS paplašinātajā sēdē pirmdien, ir par nekustamā īpašuma nodokļa prognozēm, iekasēšanu, reģistru un izvietojumu. Jāsaka, ļoti daudzi uzņēmēji atzinuši, ka vēlas attīstīt pašvaldībās savus projektus, bet pašvaldību rīcībā nav precīzas informācijas par zemi, nav sagatavoti detaļplānojumi un perspektīvās attīstības plānojumi, tādēļ apstājoties daudzi biznesa projekti, jo neesot arī pietiekami labi kontakti ar pašvaldībām. Uzņēmēji sūdzas arī par to, ka pašvaldības, vēlēdamās saņemt kaut kādus līdzekļus, atbaida biznesu, kas ienesīs naudu ilgtermiņā un pastāvīgi. Man ir lūgums nopietni apskatīties atlaižu un atvieglojumu sistēmu, kas ir attiecināma uz nekustamā īpašuma nodokli, zemes kadastrālo dalījumu un uz pilsētu un pagastu attīstības plāniem. Tas ir viens no jautājumiem, kas tieši var ietekmēt un ietekmē valsts attīstību."

Atbildot uz A. Bērziņa norādījumiem par pašvaldību rīcību likuma "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" neievērošanā un nepieciešamībā izglītot pašvaldību darbiniekus, jo tuvojas vēlēšanas, Pašvaldību lietu pārvaldes (PLP) direktors Ivars Kalniņš atzīmēja, ka PLP ir jau organizējusi mācību semināru. Tajā bez pašvaldību darbiniekiem piedalījušies arī vairāku ministriju pārstāvji un pieredzē dalījušies Rīgas domes pārstāvji. Ir izstrādāti arī grozījumi likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" un ir iesniegti saskaņošanai. Sanāksmē izskanēja jautājumi par valdības nostāju attiecībā uz garantēto minimālo ienākumu, par kredītprocentu likmju pieaugumu pašvaldību aizņēmumiem, par iedzīvotāju ienākuma nodokļa administrēšanu, par pašvaldību vienotās informācijas sistēmas izveidi. Tika izteikta arī cerība, ka Ministru prezidenta un pašvaldību vadītāju tikšanās turpmāk notiks regulāri, lai pašvaldību vadītājiem būtu iespēja uzdot interesējošos jautājumus un pārrunāt pašvaldību problēmas.

Kristīne Valdniece, "LV" pašvaldību lietu redaktore