Ukrainas militārā doma darbojas sekmīgi

Oleksandrs Kuzmuks, Ukrainas aizsardzības ministrs armijas ģenerālis, — "Latvijas Vēstnesim"

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

— Ministra kungs, kā esat apmierināts ar savu īso, taču ļoti piesātināto vizīti Latvijā?

— Jau tiekoties ar Latvijas Ministru prezidentu, kā arī ar Saeimas priekšsēdētāju, ārlietu ministru, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāju un, protams, jūsu valsts aizsardzības ministru, teicu, ka esmu ļoti apmierināts. Jūsu puse šo vizīti bija ļoti labi sagatavojusi, un tāpēc tā bija ļoti piesātināta. Taču tie ir tikai vārdi. Mūsu ar ministru Kristovski kopīgā darba būtība ir sadarbības formulēšana trešajā gadu tūkstotī. Esmu pateicīgs Latvijas kolēģim par mana viedokļa atbalstīšanu.

— Līdz šim mēs esam tikai runājuši par sadarbību, tā teikt, "iešūpojušies" šai sadarbībai, taču reālus politiskus soļus vēl neesam spēruši un vērienīgus projektus neesam īstenojuši. Šīs vizītes laikā mēs pārrunājām, kas līdz šim vēl nav izdarīts un kas mūsu sadarbības ietvaros jāveic vispirms. Un tāpēc es ar savu vizīti esmu īpaši apmierināts.

— Kādi ir paši pirmie projekti, ko vienojāties īstenot?

— Es ierosināju, lai mūsu eksperti jau vistuvākajā laikā formulē šos steidzamākos uzdevumus, un Latvijas puse manu priekšlikumu atbalstīja. Domāju, vispirms īstenojama sadarbība militārās izglītības jomā. Pie mums, Ukrainā, iespējams noorganizēt virsnieku mācības pašos aktuālākajos valsts aizsardzības jautājumos, piemēram, pretgaisa aizsardzības sistēmas izveidošanā. Domājam arī par visnotaļ humānu mūsu sadarbības virzienu — iespējām mūsu virsniekiem ar ģimenēm atvaļinājuma laikā atpūsties otrā valstī — latviešu virsniekiem Ukrainā un mūsu virsniekiem skaistajā Latvijā. Protams, ļoti svarīga sadarbība paredzama militāri tehniskajā jomā. Mēs pārliecinājāmies, ka Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem šobrīd vajag modernu augstas kvalitātes tehniku un bruņojumu, un šajā jautājumā izstrādāsim īpašu sadarbības stratēģiju. Mēs sagaidām, ka jau tuvākajā laikā Ukrainā ieradīsies Latvijas eksperti, lai konkrēti nodarbotos ar šo problēmu loku.

— PSRS pastāvēšanas laikā Ukrainā atradās daudzi nozīmīgi padomju militāri rūpnieciskā kompleksa uzņēmumi. Sabrūkot padomju impērijai, šie uzņēmumi saskārās ar objektīvām grūtībām. Vispirms jau tāpēc, ka daudzas izejvielas un komplektējošās detaļas šie uzņēmumi bija saņēmuši no citiem PSRS reģioniem. Taču, cik man zināms, daudzi no šiem Ukrainas uzņēmumiem tomēr pastāv un tiem ir nozīmīga vieta suverēnās Ukrainas valsts ekonomikā.

— Jūs ļoti labi pārzināt šo jautājumu. Patiešām, Ukrainas teritorijā atradās apmēram divdesmit procenti no visiem Padomju Savienības militāri rūpnieciskā kompleksa uzņēmumiem. Ukrainai iegūstot valstisko neatkarību, daļa šo uzņēmumu kļuva mums nevajadzīgi, jo mainījās Ukrainas aizsardzības doktrīna. Tomēr mums izdevās saglabāt šī militāri rūpnieciskā kompleksa pamatu. Pirmkārt jau raķešu un lidmašīnu, tāpat tanku un karakuģu būves uzņēmumus, kā arī militāro instrumentu būves uzņēmumus. Tā ka Ukrainas militāri rūpnieciskais komplekss sekmīgi darbojas. Protams, mums gribētos, lai šis komplekss strādātu vēl efektīvāk. Mēs esam saglabājuši savus kvalificētos strādniekus, un jau tagad pēc mūsu produkcijas ir pieprasījums pasaules tirgū. Tas ir svarīgi, jo militāri rūpnieciskais komplekss taču nav domāts tikai savas armijas vajadzību nodrošināšanai. Tam jāražo arī produkcija eksportam. Tāpēc cenšamies savu militāri rūpniecisko kompleksu ne vien saglabāt, bet arī atjaunot.

— Kādi Ukrainā ražotie bruņojuma veidi, jūsuprāt, varētu noderēt Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem? Ir skaidrs, ka Latvijai nav un arī nebūs vajadzīgas stratēģiskās un vidēja darbības rādiusa raķetes.

— Protams. Mums šajā gadījumā jādomā par to, kas nepieciešams tieši Latvijai. Manuprāt, vajadzētu nopietni nodarboties ar bruņutanku tehniku, tāpat ar pretgaisa aizsardzības tehniku.

— Apmeklējot vairākas NATO dalībvalstis un iepazīstoties ar šo valstu bruņojuma izmaksām, mani pārsteidza ļoti dārgā munīcija. Taču ir arī skaidrs, ka rietumvalstu militārās produkcijas pašizmaksu un tātad arī tirgus cenu ļoti paaugstina lielās algas šajos uzņēmumos. Acīmredzot Ukrainā ražotā produkcija arī šī apstākļa dēļ varētu būt krietni lētāka, piemēram, artilērijas, tāpat strēlnieku ieroču munīcija.

— Jums taisnība, militārās produkcijas cenu veido arī atšķirīgie apstākļi tajā vai citā valstī. Taču jārēķinās tomēr ar objektīvo faktu, ka mūsu dienās augstas kvalitātes militārā produkcija nevar būt ļoti lēta. Arī Ukrainā ražotā militārā tehnika un munīcija, kas atbilst pasaules standartiem, nav lēta. Kaut arī daži mūsu militārās tehnikas paraugi tiešām ir daudz lētāki. Piemēram, Ukrainas tanks T 84, kas pēc saviem kvalitatīvajiem parametriem pilnībā spēj konkurēt ar jaunajiem amerikāņu, angļu, franču un vācu tankiem, ir lētāks. Šo cenas starpību veido galvenokārt tehnoloģijas atšķirība, kā arī mūsu ražošanas ekonomiskums.

— Vai jūs varat nosaukt šī Ukrainas tanka cenu? Piemēram, salīdzinot ar modernāko Rietumeiropas tanku "Leopard 2", kas maksā apmēram piecus miljonus ASV dolāru.

— Piecus miljonus dolāru? Nu, tad es varu teikt, ka mūsu T 84 cena ir daudz zemāka.

— Ministra kungs, mūsu valstis ir ļoti atšķirīgas pēc kvantitatīvajiem parametriem. Ukraina ir viena no lielākajām Eiropas valstīm gan teritorijas, gan iedzīvotāju skaita ziņā. Tādējādi arī acīmredzot mūsu valstīm var būt visnotaļ atšķirīga bruņoto spēku uzbūve. Latvijas Nacionālo bruņoto spēku struktūrā ļoti nozīmīga vieta ir Zemessardzei. Atceros, ka pirmajos gados pēc Ukrainas valstiskās suverenitātes deklarēšanas jūsu valstī savukārt liela nozīme bija Ukrainas nacionālajai gvardei.

— Preses konferencē es jau teicu, ka Latvija savus bruņotos spēkus sāka veidot, balstoties uz vēsturisko pieredzi. Proti, jūs varējāt saglabāt tradīcijas, kas bija jūsu aizsardzības spēkiem pirms 1940. gada. Un Latvijā tādām struktūrām, kāda tagad ir jūsu Zemessardze, ir senas tradīcijas. Arī Latvijas teritorija ir ļoti piemērota šādu vienību pastāvēšanai. Taču Ukrainā šādu formējumu pastāvēšana ir problemātiska, un tā arī īsti neatbilst mūsu tautas tradīcijām. Katra tauta taču lemj, kas un kā tai būtu labāk. Runājot par Ukrainas nacionālo gvardi, varu teikt, ka savu uzdevumu tā izpildīja. Tā bija Ukrainas pirmais bruņotais formējums, kas tika izveidots tūlīt pēc Ukrainas neatkarības iegūšanas un tūdaļ pēc tam stājās mūsu konstitucionālās iekārtas sardzē — tāds bija mūsu nacionālās gvardes pirmais uzdevums. Jo savu bruņoto spēku mums tobrīd vēl nebija. Ukrainā bija tikai PSRS bruņotie spēki, un kādam vajadzēja stāties Ukrainas konstitucionālās iekārtas sardzē. Jo tobrīd taču neviens vēl nezināja, kā tieši attīstīsies tālākie notikumi. Taču pienāca laiks, kad šis uzdevums bija izpildīts. Pērn nacionālā gvarde ar Ukrainas prezidenta rīkojumu tika nodota Aizsardzības ministrijas un Iekšlietu ministrijas sastāvā, un šobrīd Ukrainā vairs nav nacionālās gvardes. Savu misiju tā bija izpildījusi.

— Ukrainas attiecības ar NATO balstās īpašā NATO un Ukrainas sadarbības hartā. Šī harta paredz arī sadarbības paplašināšanu un padziļināšanu. Taču pagaidām Ukraina nav deklarējusi mērķi iestāties NATO. Bet kādas ir Ukrainas attiecības ar Krievijas un citu NVS dalībvalstu bruņotajiem spēkiem? Nesen Ukraina piedalījās NVS pretgaisa aizsardzības karaspēku mācībās Krievijā.

— Mums arī NVS ietvaros ir normālas, labas partnerattiecības. Taču Ukraina nav NVS kolektīvās drošības sistēmas locekle, kā arī nav NVS valstu apvienotās pretgaisa aizsardzības sistēmas dalībniece. Runājot par šīm konkrētajām mācībām, kurās Ukraina piedalījās pirmo reizi, es gribu uzsvērt — mēs neuzskatām, ka piedalījāmies koalīcijas spēku mācībās. Mēs to uzskatām par piedalīšanos kopīgās daudznacionālās mācībās. Es uzskatu, ka tā ir laba sadarbības forma. Mēs taču piedalāmies arī mācībās NATO programmas "Partnerattiecības mieram" ietvaros. Mūsu piedalīšanās šādās mācībās ir pilnīgi pamatota, un mēs domājam arī turpmāk neatteikties no piedalīšanās šādās mācībās. Tās arī veicina uzticības, savstarpējās sapratnes un sadarbības nostiprināšanu.

— Ministra kungs, jums ir laba militārā izglītība un militārā pieredze. Taču šīs vizītes laikā jūs iepazinām kā prasmīgu politiķi. Vai nav grūti apvienot militārpersonas pieredzi ar ministra pienākumiem? Rietumvalstīs aizsardzības ministra amatā nācies sastapties vienīgi ar civilpersonām.

— Šo jautājumu man uzdod bieži. Man šis jautājums ir pierasts un pat patīkams. Jā, jums taisnība, es tiešām it kā nēsāju divas cepures: ģenerāļa formas cepuri un parasto. Mūsu valsts politiskā vadība uzskata, ka pašreizējā Ukrainas pārejas periodā, kad tiek veidoti un reformēti mūsu bruņotie spēki, šo spēku un Aizsardzības ministrijas vadība bija jāuztic militāram cilvēkam, kurš armijas problēmas pazīst no iekšpuses. Taču mēs nebūt neizslēdzam iespēju, ka pēc tam par aizsardzības ministru tiks iecelta civilpersona. Pat vēl vairāk — es pats pēc savas iniciatīvas esmu iesniedzis priekšlikumu par Aizsardzības ministrijas un ģenerālštāba funkciju atdalīšanu. Mūsu valsts jaunajā likumā par bruņotajiem spēkiem es ieteicu priekšlikumu: gadījumā, ja aizsardzības ministra pienākumus pilda civilpersona, bruņoto spēku virspavēlnieks ir ģenerālštāba priekšnieks. Katrā ziņā gan mūsu bruņotajiem spēkiem, gan valstij kopumā jābūt gataviem situācijai, kad Aizsardzības ministriju vadīs civilpersona. Taču nav iespējams šajā amatā pēkšņi, bez sagatavošanās iecelt civilpersonu, akli kopējot Rietumeiropas valstu pieredzi. Šim risinājumam jārada pamats, civilizēti, evolūcijas ceļā sagatavojot nepieciešamos priekšnoteikumus. Jo pats galvenais priekšnoteikums bruņoto spēku sekmīgai attīstībai ir stabilitāte. Bet, formāli ņemot, mūsu valsts likumi paredz iespēju iecelt par aizsardzības ministru gan civilistu, gan militārpersonu.

— Ko jūs pats vēl gribētu pateikt "Latvijas Vēstneša" lasītājiem?

— To, ka, aizbraucot no jūsu valsts, es paņemu sev līdzi vislabākos iespaidus — gan par Latviju kopumā, gan jo īpaši par jūsu iespaidīgajiem sasniegumiem relatīvi īsā laikā kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Es labi saprotu objektīvās problēmas, ko Latvijai vajadzēja pārvarēt demokrātijas, tiesiskas valsts un nacionālās ekonomikas atjaunošanā. Tie bija ļoti sarežģīti uzdevumi. Taču jūs tos mērķtiecīgi veicāt, soli pa solim gūstot aizvien jaunus panākumus. Jūsu laikraksta lasītājiem un visai Latvijas tautai novēlu laimi un uzplaukumu.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktor