Šī rudens sesija solās būt sevišķi spraiga

Jānis Straume, Saeimas priekšsēdētājs, — "Latvijas Vēstnesim"

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

— Nupat Saeimas rudens sesijas pirmajā dienā — 4.septembrī — atgriezāties no ASV. Kā norisinājās jūsu vizīte šajā visas pasaules saietā un kāds no tās ieguvums?

— Piedalījos tādā pasākumā, kas, manuprāt, ir vēsturiski ļoti nozīmīgs. Pirmo reizi ANO mītnē Ņujorkā tikās gandrīz visu šajā pasaules starptautiskajā organizācijā pārstāvēto valstu parlamentu vadītāji. Šīs tikšanās jeb konferences pamattēma bija parlamentu loma nākamajā gadu tūkstotī. Jāsaka, ka tur patiešām bija ļoti interesantas runas par parlamentu ietekmes tālāko palielināšanu sabiedrībā, ņemot vērā globalizācijas procesus un informācijas tehnoloģiju attīstību. Arī es uzstājos ar nelielu uzrunu konferences atklāšanas dienā 30. augustā. Izteicās arī mani kolēģi no Igaunijas un Lietuvas. Konferencei beidzoties, pieņēma deklarāciju, kur tika īpaši uzsvērta parlamentu nozīme pasaules valstu savstarpējo attiecību uzlabošanā un starptautiskās politikas veidošanā gan šobrīd, gan arī turpmāk. Tāpēc daudz tika runāts par parlamentārās sadarbības principiem. Šīs konferences laikā vairākkārt tikos ar parlamentu vadītājiem no dažādām Eiropas valstīm, arī ar Gruzijas un Ukrainas parlamenta pārstāvjiem. Manuprāt, šis pasākums — Starpparlamentu savienības konference — bija itin veiksmīgs. Ņemot vērā vēl to, ka, šai konferencei noslēdzoties, Ņujorkā jau sāka ierasties daudzu valstu vadītāji uz ANO Ģenerālās asamblejas svinīgo sesiju.

Augusta vidū, atsaucoties uz īpašu man adresētu ielūgumu, apmeklēju arī ASV Demokrātu partijas konventu Losandželosā. Tajā oficiāli tika apstiprinātas kandidatūras uz ASV prezidenta un viceprezidenta amatu. Jāsaka, ka šis bija ļoti iespaidīgs un efektīvs pasākums. Bija iespēja pavērot amerikāņu mentalitāti, kas ļoti atšķiras no eiropiešu un jo īpaši no baltiešu rakstura īpatnībām. Laikam jau neviena partija Latvijā nevarētu atļauties tādu politiskā šova programmu. Domāju, ka arī mūsu vēlētājiem tas nebūtu saprotams un pieņemams.

Tajās dienās Losandželosas Latviešu namā es tikos ar turienes latviešu sabiedrības pārstāvjiem un ar Amerikas baltiešu brīvības līgas (ABBL) vadību, tostarp tās prezidentu Valdi Pavlovski.

— Jāsaka, ka šī ABBL joprojām ļoti aktīvi darbojas un visādi cenšas ietekmēt ASV administrāciju baltiešiem svarīgos jautājumos. Šobrīd šie pūliņi, protams, pirmām kārtām ir saistīti ar mūsu tieksmi iestāties NATO.

— Saeimas rudens sesija sākas diezgan dramatiskos apstākļos, jo jau pirmajā plenārsēdē 7.septembrī deputātiem nākas lemt par viņu kolēģa Jāņa Ādamsona izdošanu kriminālvajāšanai. Kā Saeimas lēmums varētu ietekmēt turpmāko tās darbu?

— Ja runājam par precedentu, tad jāatceras, ka pirmoreiz kā Saeimas deputāts tika izdots kriminālvajāšanai Valdis Krisbergs, 6.Saeimas deputāts. Bet šis ir īpašs gadījums. Tieši politiskā fona dēļ. Dažādi var vērtēt visu šo tā sauktās pedofilijas lietas tālākvirzību, šo Saeimas izmeklēšanas komisijas darbu un izteikumus, kas sacīti no Saeimas tribīnes. Es domāju, ka zināmā mērā arī šis balsojums ir loģisks turpinājums visam tam, kura galaiznākumu patiešām aizvien ir bijis grūti prognozēt. Domāju, ka jebkurš šāda veida lēmums, kur ir jālemj par kāda parlamenta deputāta izdošanu kriminālvajāšanai, nav vienkāršs. Manuprāt, šis gadījums patiešām ir ļoti sarežģīts tieši šī manis pieminētā politiskā fona dēļ. Domāju, ka deputāti diemžēl mazāk vadīsies no pragmatiskiem juridiskiem apsvērumiem, bet vairāk virmos emocijas, un tas mani šobrīd satrauc visvairāk, jo man šī sēde būs jāvada.

— Kādus secinājumus Saeimas Prezidijs ir izdarījis, novērtējot neseno nepatīkamo atgadījumu, kad publicēšanai "Latvijas Vēstnesī" tika nosūtīts aplams Enerģētikas likuma grozījumu teksts?

— Galvenais secinājums ir tāds, ka nepieciešams precizēt dokumentu aprites kārtību Saeimā un arī dokumentu tālāko virzību pēc tam, kad Saeima likumu ir pieņēmusi, līdz tā parakstīšanai un publicēšanai "Latvijas Vēstnesī". Domāju, ka līdzīga rakstura kļūdas ir bijušas arī iepriekš, bet tās vienmēr, tāpat kā šī kļūda, ir novērstas. Taču šajā gadījumā acīmredzot šo lielo ažiotāžu sacēla tieši tas apstāklis, ka tas likums bija politiski ļoti sensitīvs. Protams, man ir grūti komentēt šo situāciju, jo, neapšaubāmi, esmu līdzatbildīgs par to, ka notika šāda kļūda. Taču, ņemot vērā to, ka Prezidijā ļoti rūpīgi, klātesot visām personām, kas šī likuma sagatavošanā piedalījās, izanalizēja visus cēloņus, es tiešām ar pilnu pārliecību varu teikt, ka šādas kļūdas vairs neatkārtosies.

— Laikam jau svarīgākais šajā rudens sesijā būs likums par valsts budžetu nākamajam gadam. Bet pie kādiem vēl likumprojektiem Saeimai būtu jāpiestrādā ar īpašu centību?

— Domāju, ka vislielākā darba slodze būs jāuzņemas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, ņemot vērā to, ka gandrīz vienlaikus Saeimā apspriedīs gan grozījumus šā gada valsts budžetā, gan likumu par 2001.gada valsts budžetu. Taču domāju, ka ļoti nopietni tiks strādāts arī pie citiem likumprojektiem. Pirmām kārtām tie ir likumi, kas vajadzīgi saistībā ar iestāšanos Eiropas Savienībā, un tie visvairāk skar tautsaimniecības sfēru. Patiešām grūti ir izvirzīt priekšplānā kādus atsevišķus konkrētus likumprojektus. Taču šovasar Saeimas Prezidijs ir pieņēmis izskatīšanai diezgan daudzus likumprojektus, kas ienākuši no Ministru kabineta un arī no Saeimas deputātiem. Līdz ar to Saeimas komisijām tālākajam darbam acīmredzot ir nododami vairāki desmiti likumprojektu. Paredzu, ka šī rudens sesija Saeimā būs īpaši spraiga un interesanta, ņemot vērā arī politiski jutīgus lēmumus, piemēram, sakarā ar deputāta Jāņa Ādamsona lietu.

— Dažkārt izskan gluži pretējas domas attiecībā uz Saeimas deputātu darba apstākļu nodrošinājumu. Kāds ir jūsu viedoklis?

— Es pilnīgi piekrītu vērtējumam, ka Saeimas deputātu darba apstākļi nepavisam nav normāli. Jo sevišķi, ja tos salīdzinām ar deputātu darba apstākļiem citu valstu parlamentos. Taču mēs patiešām nopietni strādājam pie tā, lai pilnībā varētu izmantot ēku Torņa ielā 3/5. Kā zināms, beidzot ir atrisinātas problēmas, kas saistītas ar šajā ēkā dzīvojošo cilvēku izmitināšanu citās vietās. Līdz ar to mana prognoze ir tāda, ka šā gada laikā mums izdosies savest kārtībā šo māju. Un tas patiešām lielā mērā uzlabos Saeimas deputātu darba apstākļus. Tad katram deputātam būs nodrošinātas iespējas normāli strādāt. Es domāju, ka šā gada laikā šo jautājumu vajadzētu atrisināt.

— Dažkārt tiek izteikti spriedumi, ka Saeimas aprīkojuma ziņā esot pārmērības, piemēram, ierīkojot saunu, trenažieru zāli un citas atpūtas jeb relaksācijas vietas.

— Domāju, ka mēs nekādā gadījumā nevaram runāt par izšķērdībām. Jāņem vērā, ka Saeimas gada budžets nepavisam nav pārmērīgs. Turklāt mēs ļoti taupīgi rīkojamies ar šiem atvēlētajiem līdzekļiem. Ja arī šajā jaunajā Saeimas namā Torņa ielas un Jēkaba ielas stūrī, kas tiks nodots deputātu rīcībā, būs iespējams ierīkot saunu un trenažieru zāli, mēs to darīsim. Un ne tikai deputāti, bet arī visi Saeimas Kancelejas darbinieki varēs to visu izmantot. Manuprāt, tas ir normāli un nekādas pārmērības te nav iespējamas, vispusīgi novērtējot šīs ēkas projektu. Varu tikai vēlreiz atgādināt, ka citās valstīs, kur vien esmu bijis, parlamenta deputāti visur ir gan labāk atalgoti, gan labāk apgādāti ar tehnisko aprīkojumu. Tāpēc uzskatu, ka mūsu vēlmes tomēr ir visai pieticīgas.

— Tikko jums bija tikšanās ar Hamburgas parlamenta priekšsēdētāju Doroteju Štāpelfeldi. Ar ko šīs sarunas bija iezīmīgas?

— Mēs galvenokārt runājām par turpmākajām Latvijas un Vācijas attiecībām. Es īpaši uzsvēru Latvijas un Vācijas atsevišķo zemju, tostarp Hamburgas, sadarbības nozīmīgumu. Man pašam agrāk ir bijušas iespējas doties oficiālās vizītēs gan uz Berlīnē atrodošos Bundestāgu, gan uz vairākām Vācijas pavalstīm. Un, tāpat kā citur Vācijā, arī Hamburgas parlamenta prezidente, kā es pārliecinājos, pauda skaidru un noteiktu atbalstu Latvijas virzībai uz Eiropas Savienību. Viņa arī izteica vēlmi paplašināt un padziļināt jau līdz šim labi uzsāktos sakarus ekonomiskajā, kultūras un izglītības jomā. Domāju, ka mūsu sadarbība ar atsevišķajām Vācijas Federatīvās Republikas zemēm var tikai sekmēt Latvijas virzību uz Eiropas Savienību. Manuprāt, būtiski ir tas, ko uzsvēra arī prezidentes kundze Doroteja Štāpelfelde. Proti, Latvijas presē jau izskanējušas bažas par Eiropas Savienības paplašināšanas komisāra Gintera Ferhoigena izteikumiem attiecībā uz nepieciešamību sarīkot Vācijā referendumu par Eiropas Savienības paplašināšanu, bet šīm bažām neesot nekāda pamata, un Doroteja Štāpelfelde izteica skaidru un nepārprotamu atbalstu Latvijas ārpolitiskajiem centieniem.

— Ko jūs kā Latvijas parlamenta priekšsēdētājs varētu teikt sakarā ar Ķīnas Tautas Republikas Visķīnas Tautas pārstāvju sapulces priekšsēdētāja Ļi Pena viesošanos Latvijā?

— Manuprāt, Latvijas un Ķīnas attiecības pēdējos gados ir kļuvušas intensīvākas, un tas ir atbalstāms. Ir bijušas vairākas vizītes uz Ķīnu, tostarp Saeimas delegācijas vizīte, ko vadīja Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks. Šī Ļi Pena vizīte uzskatāma par atbildi uz mūsu parlamenta deputātu vizīti. Laikam gan tas, ka Ķīna ir parādījusi interesi par vairākām Viduseiropas un arī Baltijas valstīm, liecina par to, ka Ķīnai ir padomā aktivizēt gan ekonomiskos, gan politiskos sakarus ar šo Eiropas reģionu. Latvijai tas, manuprāt, ir diezgan nozīmīgs apstāklis.

— Nupat kārtējo reizi saskaņā ar Satversmi veicat arī Valsts prezidenta pienākumus, Vairai Vīķei–Freibergai atrodoties ārzemēs. Vai šādos gadījumos izjūtat papildu atbildības nastu?

— Neapšaubāmi. Īpaši jau tās nelaimīgās kļūmes kontekstā, kad augustā parakstīju nepavisam ne to likuma tekstu, ko vajadzēja izsludināt. Bet ne jau tikai tāpēc. Protams, šādos gadījumos izjūtu dubultu atbildību.

Mintauts Ducmanis, "LV" Saeimas lietu redaktors