Mums ir daudz ko darīt šai laikā savā valstī

Ministru prezidents Andris Šķēle — vakar intervijā Latvijas radio

Intervijā Latvijas radio 10.februārī raidījumā "Kāpnes" pulksten 15.08. Raidījumu vada žurnālists Aidis Tomsons

— Studijā ir Ministru prezidents Andris Šķēle un gatavs atbildēt uz jūsu jautājumiem.

A.Šķēle:

— Labdien!

— Es zinu, ka šī diena, faktiski jau arī vakardiena, vairāk paiet Eiropas Savienības zīmē, bet par preses konferenci un visām citām lietām vairāk informēsim "Pēcpusdienas" programmā, kas skanēs pēc pulksten 16. Šoreiz pievēršamies visiem tiem jautājumiem, kādus esam saņēmuši no mūsu klausītājiem šīs nedēļas laikā. Paldies visiem, kas ir rakstījuši vēstules. Tās būs pirmās, kurām mēs tūlīt iziesim cauri. Paldies visiem, kas ir izmantojuši interneta iespējas, es saku paldies arī aģentūrai BNS, kas mums ļāvusi izmantot savus pakalpojumus, līdz ar to šīs daudzās vēstules internetā, paldies! Un tā pirmais jautājums, ar kuru sāksim no daudzajām vēstulēm: Gunārs Sakss atceras, ka jūs pirms vēlēšanām esot teicis tā: ir jāmaina attiecīgais likuma pants, lai politiski represēto personu visi pirmās šķiras mantinieki par lauku zemes kompensācijas sertifikātiem varētu saņemt izmaksu naudā. Vai jūsu viedoklis šajā jautājumā ir palicis nemainīgs?

A.Šķēle

: — Ja nemaldos, pirmās šķiras mantinieki tiešām ir pielīdzināti, tāpat kā represētie paši, lai varētu saņemt šo kompensāciju. Man šķiet, šeit nav nekādu problēmu, es pārbaudīšu, vai tiešām kaut ko būtu palaidis garām, bet pirmās šķiras mantinieki ir pielīdzināti.

— Represētā Zelma saka: likumā ir noteikts, ka represētās personas, kas ir aizgājušas pensijā līdz 1999.gada 31.decembrim, saņems kompensāciju par represētajiem gadiem. Viņa aizgājusi pensijā 1997.gadā, bet priekšlaikus — 55 gadu vecumā. Jautājums: vai viņa varētu saņemt šādu kompensāciju?

A.Šķēle

: — Par kompensācijas izmaksu represētajiem — tur nav svarīgi, cik ir gadu un kad gājis pensijā, tā ka nekādu problēmu.

— Pensionāre Kārkliņa jautā, un pirmais jautājums ir saistīts ar pierakstu: kā varēs atrast noziedzniekus un cīnīties pret imigrantiem, ja nebūs pierakstu sistēmas?

A.Šķēle

: — Nu, tad man jau šķiet, ka mēs dzīvotu tādā paradīzes valstī, ja visus noziedzniekus pēc pieraksta varētu paņemt ciet. Vai tad šodien ir kaut kas mainījies tajā ziņā, vai tad noziedznieki dzīvo pēc pieraksta un tur viņus tā viegli var savākt? Te jau nu nav nekādas sakarības, un šīs pierakstu sistēmas atcelšana kopumā galu galā dos daudz lielāku efektu, nostiprinot tālāk mūsu demokrātiju, jo katrs iedzīvotājs varēs daudz tiešāk arī piedalīties nodokļu maksāšanā. Kā jūs zināt, ienākumu nodoklis ir piekritīgs tai pašvaldībai, kur jūs šobrīd esat pierakstīts. Tad acīmredzot tie kritēriji būs citi: vai nu tur, kur jūs pats izvēlaties uzrādīt savu adresi kontaktiem ar pašvaldību, vai arī tur, kur ir jūsu nekustamais īpašums, un tādā veidā, es domāju, mums arī izdosies drusku pašvaldības ierēdniecībai likt mainīt attieksmi pret saviem iedzīvotājiem.

— Droši vien Brambergas kundze mūs klausās, es nodevu tātad šo materiālu jau Šķēles kungam, jūs solījāt arī apskatīties, tur arī jautājums par pierakstu: es saprotu, viņa nevar strādāt tāpēc, ka nav pierakstīta.

A.Šķēle:

— Jā, nu tas atkal ir gadījums, kas tikai apliecina, ka ātrāk jāsteidzas atcelt šo pierakstu sistēmu. Cilvēks, pats būdams jau pensijā, grib tirgoties ar saviem rokdarbiem, ar to, ko pats ir izveidojis, un konkrētajā vietā konkrēta atļauja netiek dota, tāpēc ka nav konkrētā pieraksta. Nu, kur vēl jocīgāk!

— Un vēl Kārkliņas kundzes jautājums: vai nevarētu vientuļiem pensionāriem samazināt privatizācijas izmaksu, jo ieraksts zemesgrāmatā ir ļoti dārgs pasākums pensionāram?

A.Šķēle

: — Ja šis ir tā saucamais pilnais privatizācijas gadījums, tajā gadījumā maksimāli visi izdevumi ir valsts ziņā. Ja tiek darīts šis paātrinātais princips, ko daudzi cenšas izmantot, nu tad šīs izmaksas ir tādas, kādas nu tās ir. Es nezinu konkrēto gadījumu, kāpēc tieši tā, un acīmredzot būtu jāizvēlas tas veids, kad pašvaldība kompleksi privatizē attiecīgo māju.

— Intas Krūmiņas vēstuli es šoreiz nelasīšu, nodošu Šķēles kungam. Jūs varbūt saņemsit atbildi pa pastu, tā varētu būt ļoti konkrēta lieta. Kāds no klausītājiem ar parakstu "S.B" ir uzrakstījis par "Lattelekom" patvaļu. Viņš uztraucas par paaugstinātajiem tarifiem, ka atkal paaugstinās.

A.Šķēle

: — Vispār administratīvi regulētās cenas ir viena no Latvijas ekonomikas pašreizējām nelaimēm, teiksim, no inflācijas aspekta, jo pietiekami liels īpatsvars inflācijā ir tieši šīs administratīvi regulētās cenas, tai skaitā "Lattelekom". Tik tikko valdība ir izskatījusi jaunu likumu par telekomunikācijām, tas tiek nosūtīts Saeimai. Ceru, ka šis likums plus jaunais likums, kas arī Saeimā ir iesniegts par jaunu kārtību regulatoram, tātad jauns princips, kādā veidā valsts administratīvi regulējamās cenas izkārtos, tiks pieņemti un mums paliks šī nostāja tikpat stingra, kāda tā ir, no 2003.gada "Lattelekomam" atņemt monopoltiesības, tad arī, domāju, būsim daudz saprātīgākās cenās.

— No Ventspils, es saprotu, bijušais deputāts, Eizāna kungs jautā: ko jūs domājat par Tautas frontes savulaik ievēlētajiem PSRS tautas deputātiem, un kā jūs vērtējat viņu darbību, to, kas tika ievēlēti 1989, 1990.gadā, kad viņi darbojās Maskavā?

A.Šķēle

: — Mēs atceramies: tur bija daudzi un dažādi deputāti, un nebūt visiem bija vienāds viedoklis.

— Viņš domā šoreiz Tautas frontes ievēlētos.

A.Šķēle

: — Jā, protams, jāsaka paldies tiem no Tautas frontes ievēlētiem deputātiem, kas daudzos gadījumos ļoti drosmīgi toreizējā PSRS augstākajā institūcijā pauda Latvijas interesēm atbilstošus viedokļus. Kā zināt, es esmu parakstījis un Ordeņa dome kopumā ir lēmusi pozitīvi par visiem Latvijas PSR Augstākās padomes deputātiem, kas balsoja par 4.maija deklarācijas pieņemšanu, lai viņiem piešķirtu ordeņus, un šāds lēmums ir pieņemts. Pilnīgi iespējams, ka droši vien būtu kaut kā vēl jāatceras tie cilvēki, kas vēl citos apstākļos un citā auditorijā, kolēģi toreizējie, no tādām republikām kā Baltkrievija, Kazahija, Kirgīzija, kur vēl tās vēsmas nebija nokļuvušas; un tādā atmosfērā droši vien strādāt un paust drosmīgi savu viedokli bija arī ļoti, ļoti sarežģīti.

— Pāris jautājumu ir no maniem kolēģiem. Pirmais jautājums ir par Nagļa tālāko likteni. Cik saprotams, ekonomikas ministrs — mums tāda informācija ir — domā, ka Privatizācijas aģentūra varētu darboties līdz 1.oktobrim.

A.Šķēle

: — Nākamajā valdības sēdē ekonomikas ministrs, iespējams, informēs mūs — vismaz tā ir plānots — nu, tad arī spriedīsim. Ja tas laiks, par ko Kabinets vienosies, cik ilgi ir jādarbojas Privatizācijas aģentūrai, būs ne pārāk liels, droši vien būs vieni lēmumi; ja mēs spriedīsim tomēr, ka privatizācijas temps nav pārāk augsts — un jābūt diezgan paškritiskiem un jāatzīst, ka arī ekonomikas ministram šis varbūt nav vieglākais darbs un nav vislabāk arī veicies — ja tas laiks būs ilgāks, pilnīgi iespējams, ka būs arī kādas izmaiņas.

— 1.oktobris varētu būt tāds pieņemams temps privatizācijas kaut kādai formai?

A.Šķēle

: — Kā viens no variantiem varētu būt, jā.

— Un otrs jautājums par grozījumiem pensiju likumā, Pasaules banka iebilst pret ierobežojumiem strādājošiem pensionāriem; kā jūs vērtējat to, ka šo situāciju it kā vajadzētu atkal atcelt?

A.Šķēle

: — Es to vērtēju šobrīd vienkārši kā varbūt ļoti mērķtiecīgu un ļoti nesmukā veidā uzpūstu jautājumu, jo mēs Pasaules bankas viedokli zinājām ļoti precīzi, tas ir nedaudz savādāks, nekā tiek pasniegts Latvijā. Tātad ir vairākas lietas, kas pēc Pasaules bankas uzskata bija vai ir jārisina kompleksi, tai skaitā nedrīkst pieļaut priekšlaicīgu pensionēšanos. Bet, kā zināt, deputāti nevarēja izšķirties par šādu ierobežojumu uzlikšanu, un līdz ar to, izšķiroties par priekšlaicīgu pensionēšanos, kā zināma ierobežojoša lieta tika uzstādīta šī 60 latu robeža strādājošajiem pensionāriem. Pilnīgi iespējams, ka pēc kāda gada — jo aptuveni tāds laiks, manā uztverē, ir vajadzīgs, lai mēs varētu uzraudzīt, kā strādā jaunās izmaiņas, — mēs atgriezīsimies, bet tad atgriezīsimies kompleksi. Būs gan šis varbūt, pievilcīgais piedāvājums, un būs arī tādi ierobežojumi, kas ir stingri saskaņā ar pašu likuma garu. Jāsaka, janvāra un februāra analīze rāda pretējo opozīcijas pieņēmumiem par to, ka mums tās ekonomijas nebūs vairāk par vienu miljonu latu vai kaut kā tā; tāpat dažādi tā sauktie eksperti un ekonomisti nāca ar paziņojumiem: ne vairāk kā trīs miljoni latu. Izskatās, ka kopumā valdības pieņemtie mēri — vismaz šajā punktā, runājot par šiem 60 latiem — ļaus apmēram par desmit miljoniem latu — tāda bija arī, starp citu, mana prognoze — neizveidoties lielākam deficītam. Deficīts būs šogad, vienalga būs. Mēs zinām — vēl divus gadus mēs strādāsim ar iztrūkumu sociālajā budžetā, bet apmēram par desmit miljoniem būs mazāks šis iztrūkums, nekā to prognozēja arī dažādi nelabvēļi.

— Mēs dodamies pie interneta jautājumiem. Agnese Kleina jautā: vai pagarināta mācību gada ieviešana ir patiesi reāla, un vai tas varētu tikt ieviests jau no nākamā mācību gada?

A.Šķēle:

— Tas jautājums būs aktuāls un tiks noteikti apspriests. Latvijā ir pats intensīvākais mācību gads. Mēs nezinām nevienu piemēru tuvākajā un tālākajā apkārtnē, tiešām nevienu - Eiropas Savienībā nav neviena gadījuma, kur tik daudz stundu tik īsā laikā bērniem tiek pasniegts. Un jāatzīst, ka mediķi ir vērsuši uzmanību arī izglītības ministram, ka mēs nenovērtējam to, cik vēlāk sāpīgi tas atsaucas uz veselību, un cik dārgi tas vēlāk izmaksā valstij kopumā: sabojāta redze, varbūt ne tik gaišas galvas, ieskaitot arī dažādus citus nervu traucējumus — tas viss ir, ja nav racionāli izkārtots mācību gads. Mēs esam šajā ziņā vissliktākais piemērs visā, man zināmajā apkārtnē.

— Studente Inga Tenise jautā: kā to saprast — izglītība kā prioritāte? Jo studentam ar vidējo atzīmi "7" stipendija ir astoņi lati. Ir augsts bezdarba līmenis, viņasprāt, paņemto kredītu arī nevarēs atmaksāt, jo vēlāk tas būs pārāk liels slogs.

A.Šķēle

: — Nu, jāsaka, ka tiešām tā sistēma, kāda eksistē, nekur neder. Ja runājam par pirmo kursu, tātad par tiem jaunajiem cilvēkiem, kas uzsāk mācības pirmajā kursā, tikai aptuveni viena trešā daļa mācās par valsts budžeta naudu, pārējie spiesti aizņemties naudu, kur nu vien var, un bez nekāda valsts atbalsta. Šī sistēma nav taisnīga, faktiski budžeta grupās tiek tikai no pilsētām vai arī no laukiem ļoti talantīgi bērni varbūt, jo pilsētās galu galā vidusskolā šis izglītības standarts ir augstāks, tādā veidā noslāņošanās notiek vēl vairāk.

Mēs esam par to, lai radītu sociāli taisnīgu, visiem pieejamu augstākās izglītības sistēmu, kas balstās uz to, ka visiem, kas mācās valsts akreditētās programmās, valsts akreditētās augstskolās, būtu pieejams noteikts valsts atbalsts. Un tā nauda, jāsaka, par ko mēs runājam, ir pietiekami liela — ap 100 latu mēnesī. Jā, tā ir iespēja, jaunais cilvēks var kredītu paņemt, mācīties, un viņš rēķinās, ka pēc tam, ja nu viņš aizies strādāt tādā darbā, kas ir pilnīgi atkarīgs no viņa paša privātās iniciatīvas —tātad privātā sektorā, viņš atdos. Ja viņš aiziet strādāt, teiksim, par skolotāju —tātad valstij vajadzīgā profesijā, šis kredīts tiek dzēsts. Tātad Ingai — tas gan neskars vairs tos, kas mācās, šī sistēma sāks strādāt tikai uz tiem, kas taisās sākt mācīties, būtu jāizvēlas: vai nu viņas apņēmība ir konkurēt privātā sektorā, vai iet strādāt valstij vajadzīgās profesijās. Es gribētu šeit vēl pateikt vienu lietu: šis būs acīmredzot pirmais gadījums, kad izglītības ministrs vispār parakstīs valsts pasūtījumu augstākās izglītības sistēmā. Līdz šim tas nekad nav bijis, tur nekādas regulācijas, nekādas valsts lomas, nekāda pieteikuma, kas valstij ir vajadzīgs, līdz šim nav bijis. Šādu sistēmu es nevaru atbalstīt. Mēs to pārkārtosim, tas būs ilgāks laiks, soli pa solim. Man jāsaka paldies Augstākās izglītības padomei, ar kuru es katru mēnesi tiekos, mēs rūpīgi ejam cauri šiem jautājumiem, un man jāsaka, ka lietas kopumā izskatās cerīgi. Būs vajadzīga nedaudz politiskā griba. Ja nu sāksies atkal kāda politiskā ampelēšanās, tad šī sistēma stagnēs tālāk.

— Kaspars Garde saka: viņš vēlētos iestāties augstskolas fakultātē, kur mācītu "trīs D" grafiku vai dizaina grafiku, bet nevarot tādu atrast.

A.Šķēle:

— Jā, nu tāda problēma būs. Latvijā diez vai būs kādreiz tādi laiki, ka varēs iegūt jebkurā specialitātē, jebkurā visšaurākajā profilā augstāko izglītību. Tā nav pat nevienā, man liekas, pasaules valstī. Varbūt Amerikā vai kur citur var iegūt jebkurā specialitātē, bet arī šaubos. Teiksim diez vai japāņu vēstures zināšanas var iegūt Amerikas Savienotajās Valstīs tik padziļināti kā Japānā. Vienmēr būs tādi gadījumi, ka nevar. Jāsaka, ka ir labi piemēri. Ja jaunie cilvēki ir tādas apņēmības pilni un izvēlas tik šauru profilu, ko Latvijā nevar apgūt, nu, mēs zinām piemērus, ka viņi tomēr konkurē un mācās ārpus Latvijas. Un arvien vairāk ļoti specifiskās profesijās jaunieši mācās ārpus — vai tā ir Čehija, vai Igaunija, vai Zviedrija, vai Amerika. Tā tas būs, bet bāzes izglītību, starp citu, jaunietim vajadzētu iegūt šeit, mūsu pašu Mākslas akadēmijā, un tad to profilu, dažus virskursus acīmredzot piemācīties ārpus. Bet jābūt arī milzīgai gribai.

— Dzintars Aprobs jautā: kas ir atbildīgs par situāciju valstī, kadmasveidā tiek likvidēti uzņēmumi, kuru akcijas bija piedāvātas publiskajā piedāvājumā? Un vajadzēja pēc tam Privatizācijas aģentūrai pārraudzīt, vai nevajadzētu šāda tipa uzņēmumus atdot atpakaļ valstij un zaudējumus piedzīt no kontrolpakešu turētājiem.

A.Šķēle

: — Nu, tātad, kā jau privātā biznesā, atbildīgi ir akcionāri, kas ievēlē attiecīgo valdi un uzraudzības padomi. Ja zaudējumi ir nemākulīgas valdes darbības vai noziedzīgas darbības dēļ, protams, akcionāri uztur prasību pret valdi, lai atmaksātu šos akcionāriem nodarītos zaudējumus. Ir jāsaprot, ka privatizēti uzņēmumi ir jau pilnīgi cita situācija, darbojas tie likumi, kas regulē konkrēto uzņēmējdarbības formu jau privātā biznesā.

— Viktors Vulverts jautā: vai jums nešķiet, ka jūsu nesaskaņas ar Aivaru Lembergu negatīvi ietekmē valsts ekonomiku un grauj Latvijas kā uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides prestižu?

A.Šķēle:

— Es domāju, ka arī sabiedrība ir nogurusi vispār no šīm lietām, bet man liekas, ka minētajam kungam ir ļoti izdevīgi uzturēt visu laiku šo tēmu, jo nekā cita viņam vairs nav ko uzturēt, un tā arī iznāk — viņam ir milzīga ietekme arī vairākos masu medijos, kā zināms. Faktiski — kā jau runā — tie visi piederot viņam; nu, tas arī izdodas. Bet taisnība ir jautātājam. Visi mēs esam jau no tā noguruši.

Tādēļ es negribu iesaistīties nekādās vārdu apmaiņās vai tamlīdzīgi un būtu priecīgs, ja tas būtu abpusēji. Mums ir tik daudz ko darīt šai valstī.

— Tātad problēma ir Lemberga kungā, ja tas nav abpusēji?

A.Šķēle

: — Es negribētu atkal kādu sākt vainot esmu tikai pateicis savu viedokli un būtu priecīgs, ja man nevajadzētu iesaistīties šādos jautājumos un atbildēs, jo ir ļoti, ļoti daudz darba, lai mēs tērētu savus spēkus un enerģiju nevajadzīgās lietās, bet es saku: kādam jau patīk arī šādu dienaskārtību uzturēt.

— Kriķa kungs jautā: varbūt jūs tikai papildināt viens otru, neesat pretmeti, bet drīzāk viens vesels reizēm?

A.Šķēle

: — Nu, grūti, man liekas, nesaliekamas lietas savienot tomēr.

— Mārtiņš Renevans jautā: kad beidzot tiks pieņemts Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas celtniecības likums?

A.Šķēle

: — Domāju, ka līdz vasarai tas varētu tikt izdarīts. Šobrīd ļoti nopietni strādāju, un kultūras ministre Pētersones kundze visas pamatlietas ir sagatavojusi; šobrīd notiek tāda paša likuma salikšana kopā, un valdība varētu to skatīt februārī, vēlākais, martā, un es būtu priecīgs, ja Saeima šī likuma sakarā pastrādātu varbūt intensīvāk un līdz vasarai tas jau sāktu darboties. Būs šis likums.

— Dainis Ozoliņš ir namīpašnieks un saka, ka jūsējā savā laikā bija vienīgā partija, kas iestājās par brīvā tirgus attiecību ieviešanu īres namos, taču izrādās, ka nav ilgtermiņa politikas. Vai jums nešķiet, vai jau tik daudz gadu pēc namīpašumu atgūšanas nevajadzētu pateikt, kā tad ir īstenībā — vai būs valsts politika šajā jautājumā?

A.Šķēle

: — Tautas partija uztur spēkā to, ka mums ir jāsakārto šīs lietas. Man šodien ir tā diena, kad nāks atskaitīties par padarīto vides un reģionālās attīstības ministrs Baloža kungs. Viņa darba kārtībā ir taisni divi likumprojekti, kam jābūt šogad gataviem. Viens ir par mājokļiem, otrs — par īri. Šie divi likumi būs tie, kas regulēs šīs attiecības, un es pilnīgi piekrītu jautātājam: vienreiz ir jābūt normālām tirgus attiecībām. Nu, nevar uzlikt par pienākumu pilsonim, kas atguvis savu māju, īres māju, no savas kabatas sākt apmaksāt visus izdevumus šajā ēkā. Nu, nevar būt! Ir jādarbojas tomēr tirgus likumam, lai arī tas varbūt kādu konkrēto īrnieku kādreiz arī sāpīgi skar. Bet mēs jau īstenībā likumus taisām lielākai sabiedrības daļai, domājot ilgākā termiņā, nevis par konkrētu vienu problēmu, varbūt kas katru no mums var skart.

— Edgars Briedis jautā: ko jūs domājat par paātrināti fondētās pensiju sistēmas ieviešanu, varbūt izdevumus balstot uz privatizācijā gūtajiem līdzekļiem?

A.Šķēle

: — Lieta par fondētās pensiju sistēmas ieviešanu ātrāk ir ļoti svarīga, nešaubīgi, un, ja mums būs veiksmīga privatizācija un šos līdzekļus mēs varēsim rast, tad tā ir viena no labām iespējām, tā ir darīts arī modernās pasaules valstīs — pāriet uz fondēto pensiju sistēmu. Vienīgais, kas būtu jāskatās — lai, ejot šo paātrinātās pensiju sistēmas ieviešanas ceļu, mēs neiebrauktu atkal kādā lielākā budžeta deficītā. To nedrīkstētu nekādā veidā sasaistīt ar budžeta naudām. Ja tie ir ārpusstāvošie līdzekļi vai avoti, kā jautātājs jau šeit man ir ieteicis faktiski, tad tas ir pareizi.

— Viņš gan iesaka varbūt nodokļu atlaides izmantot, sekmēt šo fondu veidošanu.

A.Šķēle

: — Nu, grūti iedomāties, ka ar nodokļu atlaidēm mēs spēsim kaut kādā veidā risināt sociāli taisnīgu fondēto pensiju sistēmas ieviešanu. Tur varētu rasties atkal varbūt kādas nevajadzīgas izņēmuma situācijas.

— Armands jautā: vai jūs sevi uzskatāt par pietiekami labu premjeru?

A.Šķēle

: — Ziniet, ir ik pa laikam vēlēšanas, kad tautai tiek dota šī iespēja, un tā ir tautas unikālā iespēja tiešām vērtēt politiķus. Ja runājam par pagājušām vēlēšanām, es biju tas Latvijas politiķis, kas saņēma visvairāk šo krustiņu, nu, tāds bija toreizējais vērtējums, acīmredzot balstoties uz to periodu iepriekš, kad es biju Ministru prezidents. Būs nakamās vēlēšanas, tad tauta atkal vērtēs, svītros vai liks krustiņus klāt tiem politiķiem, tādā veidā liekot atzīmi, tā strādā šī parlamentārā sistēma.

— Nu, par to, kā būs nākamajās vēlēšanās, mēs vēl spriedīsim tālāk. Paldies, man palika vairāki jautājumi, kurus mēs atstājam uz nākamo reizi. Droši vien sūtiet uz internetu, es domāju, ka tiksim ar tiem galā! Paldies! Studijā bija Ministru prezidents Andris Šķēle.

Pēc ieraksta "LV" diktofonā