Ministru prezidents:

— ikmēneša preses konferencē 8. septembrī

— Labdien, cienījamie žurnālisti! Es šodien gribētu runāt ar jums par trim lietām. Un pēc tam, protams, esmu gatavs atbildēt uz jebkuriem jūsu jautājumiem. Pirmais — es gribu nedaudz pieskarties vakardienas politiskajam balsojumam, kas bija Saeimā. Otrkārt, es gribētu nedaudz painformēt jūs par budžetu, kādā situācijā mēs šodien esam. Un gribu turēt savu solījumu, ko devu iepriekšējā preses konferencē par to, ka informēšu jūs par "Latvenergo", un par to, kā mums veicās valdībā, izskatot "Latvenergo" sagatavotos investīciju projektus, un to, cik daudz dažādu būvju un objektu, kuri nav saistīti ar tiešo saimniecisko darbību, ir "Latvenergo" rīcībā, cik daudz mēs kā elektrības patērētāji esam samaksājuši par to uzturēšanu pēdējo gadu laikā un ko valdība ir lēmusi šajā kontekstā.

Pirmkārt par vakardienas balsojumu. Es gribētu teikt tā, ka šis balsojums valdības stabilitāti nav iedragājis. Protams, ir nedaudz dīvaini, ka virkne koalīcijas partiju balso kopā ar opozīciju. Taču šis jautājums par konkrēto balsojumu nav bijis iezīmēts valdības deklarācijā, nav bijis iezīmēts rīcības programmā, un tāpēc to tieši saistīt ar valdības stabilitāti nebūtu pamata. Protams, mēs ļoti nopietni analizēsim situāciju un droši vien pārrunāsim to nākamajā koalīcijas padomes sēdē pirmdien.

Kas attiecas uz 2001. gada budžetu, valdība ir saņēmusi finansu ministra iesniegto budžeta projektu, tas ir vēlreiz iedots izskatīšanai visām ministrijām, un mēs to plānojam skatīt nākamo otrdien. Nākamās otrdienas sēdes darba kārtība ir sakārtota tā, ka tur bez budžeta projekta ielikta virkne tehnisku jautājumu, par kuriem nekādu diskusiju nevarētu būt, kuri jau ir saskaņoti. Galvenais un svarīgākais, protams, būs budžeta analīze un budžeta izskatīšana. Es pieļauju, ka mums droši vien neizdosies ar pirmo reizi budžetu izskatīt un pieņemt tādā gatavības stadijā, lai mēs to jau varētu nosūtīt uz Saeimu. Es gribu teikt, ka mūsu mērķis ir izpildīt likumu — lai 1. oktobrī budžets būtu Saeimā.

Analizējot budžetu, ir jāsaka, ka valsts konsolidētajā budžetā ir 4 procentus liels iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums, pašvaldību budžetos šis pieaugums ir 8 procenti. Tātad iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir pirmais un galvenais, jo tas tik tiešām pildās labi, un šis 8 procentu pieauguma temps tieši atspoguļo IKP pieauguma tempus šajā gadā un plānoto pieauguma tempu nākamajā gadā.

Jāsaka, mēs neesam pilnībā izturējuši to savu apņemšanos, kādu deklarējām valdības rīcības programmā. Mēs tajā bijām ierakstījuši, ka centīsimies panākt ne augstāku par vienu procentu budžeta deficītu. Šodien šis budžeta deficīts ir plānots 1,74 procentu apmērā no IKP. Ar budžeta deficītu var cīnīties divējādi — pirmkārt, samazinot izdevumus un, otrkārt, palielinot ienākumus. Mēs strādājam abos šajos virzienos. Kas attiecas uz izdevumu samazināšanu, jau esmu stāstījis, ka mēs esam par vairāk nekā 2 miljoniem samazinājuši atalgojumu visiem birokrātiem šā vārda labajā nozīmē. Otrkārt, mēs esam samazinājuši arī izdevumus, kas bija paredzēti ministrijām dažādām iegādēm, celtniecības un remonta darbiem. Vēl virkne citu piemēru ir attiecībā uz samazinājumu. Pašlaik strādājam arī pie tā, ka ļoti nopietni analizējam budžeta struktūru, budžeta izdevumu posteņus, un pieļauju, ka arī Ministru kabineta sēdēs šo jautājumu apskatīsim ļoti nopietni un mēģināsim vēl visur, kur iespējams, samazināt šos izdevumus. Tas mums jādara tāpēc, ka ir parakstīts memorands ar Starptautisko valūtas fondu (SVF), kurā arī ir šī apņemšanās. Jāsaka, ir samērā grūti pāriet no 2 procentu barjeras uz 1 procenta barjeru. Jo nākamā gada budžetā palielinājums virs 1 procenta galvenokārt ir tāpēc, ka mums bija jāizpilda iepriekšējo valdību solījumi. Tās bija skolotāju algas, kas nebija ieprojektētas, tas bija aizsardzības budžets un tās bija subsīdijas zemkopībai, tātad visas tās lietas, kuras tika reglamentētas ar likumu vai kurās valdība citādākā veidā bija uzņēmusies noteiktas saistības.

Es neizslēdzu arī un gribu pateikt, ka 2001. gada budžeta prognoze vai budžeta palielinājums ir samērā piesardzīgs. Pat situācijā, ja mēs pieņemam budžetu ar nelielu deficītu vai ar lielāku deficītu, nekā mēs sākotnēji bijām apņēmušies, runāt par to, cik liels deficīts patiesībā būs, mēs varēsim tikai nākamā gada beigās, kad redzēsim, kā viss gads būs pagājis un kādi būs ekonomiskās izaugsmes tempi. Pie tā, lai ekonomiskās izaugsmes tempi būtu, lai būtu nodrošināta valsts attīstība, mēs ļoti nopietni strādāsim.

Un trešais jautājums — par "Latvenergo". Es gribētu jūs informēt, ka, izskatot "Latvenergo" attīstības plānu, mēs valdībā konstatējām, ka "Latvenergo" plānotā investīciju programma no 2000. gada līdz 2010. gadam kopā tiešām būs 912 miljoni un 395 lati. Tas nozīmē, ka nedaudz vairāk par 90 miljoniem latu investīcijās ir nepieciešami katru gadu. Uz valdības jautājumu par to, kādā veidā "Latvenergo" plāno to realizēt vai kā to praktiski ir iespējams izdarīt, mēs saņēmām atbildi, ka, lai izpildītu pilno investīciju programmu, ir nepieciešams tarifu pieaugums 9 procenti gadā. Es gribētu teikt, ka tā ir atbilde uz ļoti daudziem demagoģiskiem, īpaši es gribētu uzsvērt, sociāldemokrātu, paziņojumiem par to, ka, neprivatizējot "Latvenergo" ,tarifi neaugs un tā tālāk. Paša uzņēmuma attīstībā ir ielikta iekšā tāda shēma, ka tīri objektīvi nepieciešams vai nu finansēt šo pasākumu caur budžetu, caur valsts garantijām vai kā citādi, vai arī faktiski celt tarifus.

Ja jūs interesē varbūt konkrēti skaitļi, tad es gribētu teikt tā. Elektrostacijām no šās summas kopā ir paredzēti 229 miljoni latu, termoelektrocentrālei TEC—2 nepieciešamas investīcijas — 99 miljoni latu pēc "Latvenergo" datiem, TEC—1 jeb pirmajai termoelektrocentrālei — 44 miljoni latu. Kopā elektrostacijām šī summa ir 435 miljoni latu. Kopā ar elektriskajiem tīkliem tie ir 559 miljoni latu. Tas nozīmē, ka visām pārvades lietām, elektriskajiem tīkliem, lai tie varētu strāvu kvalitatīvi piegādāt patērētājiem, ir jāliek iekšā pietiekami lielas investīcijas.

Valdība ir uzdevusi strādāt "Latvenergo" pie investīciju programmu pārskatīšanas — vai tās visas ir pietiekami pamatotas un vai pilnīgi visas programmas nepieciešams realizēt tieši tādā apjomā un tieši šajā laikā. Lai varētu konkrēti un cieti pateikt sabiedrībai, kā augs tarifi un kāda būs valdības politika. Valdības politika šajā gadījumā ir tāda, ka nedrīkst strauji palielināt tarifus, nedrīkst uzlikt iedzīvotājiem tādus maksājumus, kurus viņi nav spējīgi samaksāt.

Otrs jautājums, ko šajā sakarā solīju pastāstīt, ir par to, cik daudz un dažādu objektu pastāv, kas tieši nav saistīti ar "Latvenergo" saimniecisko darbību. Nerēķinot tās civilās aizsardzības patvertnes, kas "Latvenergo" ir uzbūvētas, kurās ir iekšā pievadīti visi nepieciešamie kabeļi un ir izveidoti rezerves komandpunkti, no kurienes "Latvenergo" var kā uzņēmumu nepieciešamības gadījumā vadīt. Nerēķinot tos, jo no šiem objektiem pašlaik nevar atteikties, tie "Latvenergo" kā uzņēmumam ir jāuztur. Bez tā visa vēl ir 50 objekti, kuros pēdējo trīs gadu laikā mēs, elektrības patērētāji, esam, maksājot par elektrību, investējuši 656 777 latus. Tās ir dzīvojamās mājas, atpūtas mājiņas, atpūtas bāzes, dzīvokļu saimniecības, sporta zāles, relaksācijas telpas, ēdnīcas, bērnudārzi, iebraucēju telpas komandētam personālam, dzīvojamās mājas dažādas vietās utt., utt. Jāsaka, kopumā ieguldītai naudas summai jeb zaudējumiem, ko šie objekti nesuši uzņēmumam, ir tendence samazināties. Šajā gadā tie ir tikai vairs 58 000 no visas šīs manis nosauktās summas. Un "Latvenergo" vadība ir ļoti nopietni un daudz strādājusi, lai sakārtotu šo lietu. Mēs valdībā guvām pilnīgu priekšstatu par to, ko viņi plāno darīt ar katru konkrēto objektu. Kas attiecas uz dzīvojamām mājām, tās tiek vai nu atdotas pašvaldībām, Centrālajai dzīvojamo māju privatizācijas komisijai, vai no šīm mājām iedzīvotāji tiek izvietoti citos dzīvokļos un mājas tiek pilnībā pārveidotas par ražošanas un biroja ēkām. Bija tāda tradīcija "Latvenergo", ka pirmajā stāvā tika ierīkotas saimnieciskas biroju telpas, kur atradās visādi norēķini, un otrajos trešajos stāvos vienkārši bija dzīvokļi. Tātad ir pilnīga skaidrība. Ir skaidrība arī par visām atpūtas bāzēm, par to, kuras "Latvenergo" plāno iznomāt, kuras veidos par atsevišķiem uzņēmumiem, kas strādās pēc saimnieciskā aprēķina principiem. Es domāju, ka pēc viena gada mēs varēsim ziņot, ka šīs atpūtas bāzes un visas pārējās ar tiešo ražošanu nesaistītās lietas reāli neietekmē tos tarifus, kurus mēs, iedzīvotāji, maksājam par elektrību. Tas arī bija viss, ko es gribēju teikt.

Tālāk Ministru prezidents atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

— Ko jūs domājat par Šķēles kunga izteikto viedokli par Bērziņa valdības iespējamu krīzi?

A.Bērziņš: — Es jau pašā sākumā teicu, ka... Protams, ir dīvaini, ka koalīcijas partneri balso atšķirīgi. Bet es nedomāju, ka tā ir krīze. Tas ir signāls, ka jānotiek koalīcijā īpašām sarunām un jābūt skaidrībai par to, kā mēs tālāk virzāmies. Jo tas nav labi, nav pareizi. Un tajā pašā laikā man jāsaka tā, ka šie nav programmatiskie jautājumi, kuri būtu iekļauti valdības deklarācijā vai kurus mēs būtu īpaši pārrunājuši brīdī, kad veidojām valdību. Šis ir jautājums, kas nāk līdzi vēl no iepriekšējās valdības.

— " Latvenergo" jautājums atšķirībā no balsojuma par Ādamsona izdošanu ir valdības deklarācijā. Un par šo jautājumu ir bijušas sarunas un balsojums. Ar ko šīs sarunas beidzās, un vai nav pienācis laiks jums, Bērziņa kungs, savu mazākuma valdību legalizēt?

A.Bērziņš: — Es neizslēdzu domu, ka gadījumā, ja mums neizdosies vienoties par principiālām pozīcijām, principiāliem programmatiskiem jautājumiem, kuri ir mūsu valdības deklarācijā, šāda situācija var izveidoties. Es neizslēdzu tādu domu. Bet pašlaik nekas neliecina, ka tas tā varētu būt.

— Kā jūs vērtējat situāciju, ka bijušais Valsts kancelejas vadītājs Alvis Vītols ir kļuvis par citas valsts iestādes — Nodarbinātības valsts dienesta — vadītāju. Vai šādas lietas — par valsts iestāžu vadīšanu — nevajadzētu reglamentēt un regulēt likumdošanā?

A.Bērziņš: — Cik es saprotu, tad ne tiesa, ne prokuratūra Vītola kunga nodarījumā nav atradusi krimināli sodāmu pārkāpumu. Šajā konkrētajā gadījumā atbildīga Labklājības ministrija. Tās darbinieki ir cilvēka kompetenci izvērtējuši, un ministrs ir viņu apstiprinājis darbā. Es pieļauju, ka tas varētu būt pietiekami sarežģīts jautājums, pie kura žurnālisti regulāri varētu atgriezties, un es pieņemu, ka labklājības ministram noteikti bija savi argumenti, kāpēc viņš tā darīja.

— Vai nākamajā memorandā, ko Latvija parakstīs ar Starptautisko valūtas fondu (SVF), varētu būt paredzēts augstāks valsts budžeta deficīta līmenis nākamajam gadam?

A.Bērziņš: — Mēs diskutēsim ar SVF. Katrā gadījumā skaidrs ir tas, ka SVF ir ieinteresēts, lai Latvijas valsts budžets būtu iespējami sabalansēts. Arī mēs esam ieinteresēti vienlīdz lielā mērā kā SVF, lai mēs tērētu tikai tik, cik saņemam. Tajā pašā laikā es gribētu teikt, ka mēs strādāsim un mēģināsim darīt visu, lai tomēr sasniegtu šo 1 procenta fiskālā deficīta līmeni — ja ne gada sākumā, tad gada vidū.

— Vai Latvijas puse varētu aicināt SVF palielināt prognozējamā deficīta apjomu, jo ir neiespējami samazināt izdevumus?

A.Bērziņš: — Mums būs sarunas ar SVF par nākamā gada memorandu. Mēs, protams, runāsim, bet jāskatās vēl arī, ko ar šo valdības iesniegto budžetu izdarīs Saeima.

— Nākamgad ar 1. janvāri ir jāiedarbina pieņemtais Komerclikums. Bet, lai visas šīs 150 000 firmas pārreģistrētu, ir nepieciešami vai nu valsts kapitālieguldījumi, vai arī jāatliek likuma spēkā stāšanās. Kāds būs risinājums?

A.Bērziņš: — Jā, Tieslietu ministrija pašlaik strādā pie likumprojekta par Komerclikuma spēkā stāšanos. Kad ministrija to būs sagatavojusi un mēs būsim projektu izskatījuši valdībā, tad arī būs ļoti konkrēta atbilde.

— Vai ir jāsāk apšaubīt Edmunda Krastiņa iespējas ieņemt vienotās Finansu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja amatu tikai tādēļ, ka Krastiņa kungs ir Tautas partijas biedrs?

A.Bērziņš: — Jautājumā par Edmundu Krastiņu un šo uzraudzības komisiju es gribētu teikt, lūk, ko. Šī ir tik nozīmīga un valstij tik svarīga institūcija, ka jebkuram cilvēkam, kurš vēlētos tajā strādāt, jau pirms sākšanas kandidēt uz priekšsēdētāja amatu ir skaidri un gaiši jādefinē, ka viņš atstāj jebkuru partiju un kļūst pilnīgi un galīgi neatkarīgs. Tā nav institūcija, kurā būtu pieļaujamas kaut kādas partijas intereses. Tā ir pārāk nopietna institūcija, kurā jābūt tikai vienam kritērijam: pirmais un galvenais ir profesionalitāte un godīgums. Man liekas, Krastiņa kungs atbilst šiem kritērijiem. Un, cik es zinu, vakar partijas "Latvijas ceļš" frakcijā tika teikts, ka viņš apstādinās darbību savā partijā.

— SVF jums nosūtīja vēstuli sakarā ar 2001. gada budžeta deficīta palielināšanu. Kāds ir šās vēstules saturs?

A.Bērziņš: — Šās vēstules saturs ir diezgan vispārināts, SVF vienkārši vērš mūsu uzmanību uz to, ka lietderīgi būtu budžeta deficītu nepalielināt lielāku par 1 procentu, un atsaucas uz mūsu ilgo un ļoti sekmīgo sadarbību, daudzu gadu garumā parakstot savstarpējos memorandus. Vēstulē nav nekādu konkrētu norāžu, ne konkrētu draudu vai kādu citu izteikumu, kurus varētu vērtēt slikti.

— Tā kā jūs pirms divām stundām, tiekoties ar pašvaldību vadītājiem, teicāt, ka grasāties sasniegt 1 procenta deficītu nākamā gada budžetā, tad mani interesē, kuras ir tās sadaļas, kuras varētu "apcirpt", lai šo mērķi — 1 procentu no IKP — sasniegtu?

A.Bērziņš: — Ja mēs uzmanīgi paanalizējam nākamā gada budžeta struktūru, tad ir ļoti grūti pateikt un atrast tādus izdevumu posteņus, ar kuriem varētu teikt, ka tie ir nevajadzīgi, ka tie ir uzpūsti utt. Finansu ministrijas atbildīgie cilvēki ir ļoti nopietni strādājuši, mēģinājuši budžetu izskatīt kā caur rentgena aparātu. Tagad to pašu dara gan Latvijas Bankas cilvēki, gan mana biroja cilvēki, gan arī pašas ministrijas vēlreiz to skata cauri. Es gribētu teikt tā, ka budžets šobrīd ir diezgan sabalansēts. Ja runājam par kādu izdevumu samazināšanu, tad man liekas, ka rezerves ir izsmeltas un drīzāk būtu jārunā par to, kā palielināsim budžeta ieņēmumus. Un tad mēs varēsim, protams, runāt arī par deficīta līmeņa sasniegšanu.

— Vai šis nākamā gada fiskālais deficīts — 1,74 procenti no IKP — ir kopā ar privatizācijas fonda līdzekļiem vai bez tiem?

A.Bērziņš: — Tas ir bez privatizācijas fonda līdzekļiem.

— Kā jūs prognozējat turpmākās sarunas šajā sakarā ar SVF, kuras notiks oktobrī?

A.Bērziņš: — Es gribētu teikt, ka mums faktiski nav principiālu domstarpību par privatizācijas fondu. Privatizācijas fonds iebilst pret līdzekļu izmantošanu tādiem pasākumiem, kurus nevar uzskatīt par tiešām investīcijām atpakaļ valsts ekonomikā, piemēram, 17 miljoni latu, kurus iepriekšējā valdība samaksāja par kompensācijas sertifikātiem. SVF tos ir ieskaitījis budžeta deficītā, un tādēļ deficīta rādītājs šobrīd ir citāds. Otrs iebildums ir tas, ka privatizācijas fonds netika strukturēts jeb iekļauts kā valsts budžeta sastāvdaļa. Mēs šo situāciju esam grozījuši, un, sākot ar šā gada budžeta labojumiem, tāpat arī nākamā gada budžetā privatizācijas fonds būs kā valsts budžeta sastāvdaļa, un tur viss būs redzams.

— Vai būs jāgroza šāgada budžets, un vai 2 procentu deficīts ir reāls?

A.Bērziņš: — Jā, šāgada budžets mums būs jāgroza, valdība pie grozījumiem šobrīd strādā. Mūsu mērķis ir saglabāt 2 procentu fiskālo deficītu šajā gadā.

— Trīs politisko spēku apvienības protestēja pret Valsts valodas likumu. Kā jūs to vērtējat?

A.Bērziņš: — Man liekas, ka mēs valdības paziņojumā esam diezgan precīzi savu attieksmi atspoguļojuši, un tas bija visas valdības kopīgs viedoklis, vienbalsīgi nobalsots, vienbalsīgi pieņemts. Mēs jau esam teikuši, ka šie Valsts valodas likuma noteikumi, kurus valdība izdeva, faktiski ir kompromiss, kurš panākts starp tiem cilvēkiem, kuriem latviešu valoda ir dzimtā valoda, un tiem cilvēkiem, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda. Svarīgākais šajā visā ir tas, ka noteikumi ir pieņemti atbilstoši starptautiskajiem standartiem. Mēs esam saņēmuši pozitīvas atsauksmes no van der Stūla kunga, un tas nozīmē, ka tās ir pozitīvas atsauksmes arī no Eiropas Savienības. Es vērtēju, ka šāds mēģinājums destabilizēt situāciju ir vienkārši priekšvēlēšanu kampaņas sastāvdaļa, no vienas puses, un, no otras puses, mēģinājumi radīt Latvijā tādu situāciju, kāda šajā valstī desmit gadus nav bijusi. Tas nozīmē, ka mēs šos desmit gadus esam nodzīvojuši bez jebkādiem etniskiem konfliktiem,— mēs esam skaļi lamājušies, mēs esam pauduši dažādus viedokļus, atšķirīgus, bet mēs vienmēr to esam darījuši demokrātiski, demokrātijas normu ietvaros.

— Runājot par nākamo memorandu ar SVF, jūs teicāt, ka vēl jāpagaida, lai Saeima izskata valdības iesniegto nākamā gada budžeta projektu. Patiesībā Saeima nekad nav rūpējusies par sabalansētu budžetu, un visticamāk, ka varētu tikt palielināta vēl kāda izdevumu daļa, nevis notikt izdevumu samazinājums...

A.Bērziņš: — Es ceru, ka šī Saeima būs izņēmums.

— Jūs esat optimists!

A.Bērziņš: — Man tādam ir jābūt.

— Vai varētu tā būt, ka jūs ierosinātu priekšlikumu SVF palielināt 2001. gada budžeta deficītu?

A.Bērziņš: — Tam nevajadzētu būt valdības mērķim. Budžetam tomēr ir jābūt sabalansētam. Un, kā es jau teicu, lai budžetu sabalansētu un iekļautos skaitļos, ir divas iespējas. Viena — samazināt izdevumus, otra — palielināt ieņēmumus.

— Tātad jūs redzat iespējas samazināt izdevumus un palielināt ieņēmumus?

A.Bērziņš: — Ieņēmumus var palielināt, veicinot ekonomisko attīstību. Pie tā mēs ļoti nopietni strādājam, tajā skaitā ar Ārvalstu investoru padomi— ar jautājumiem, kas skar tieši Latvijas uzņēmējdarbības vidi. Starp citu, mēs pagājušajā valdības sēdē izskatījām pasākumu kompleksu, kas savulaik tika izstrādāts, lai uzņēmējdarbības vidi uzlabotu. Tā ir pirmā lieta. Otra lieta— mēs ļoti nopietni strādājam pie īpašām nodokļu paketēm, kas saistītas ar jaunajām modernajām tehnoloģijām, kuras nopietni ienāk Latvijā. Tātad vesela virkne daudz dažādu pasākumu, kuriem ir jāveicina uzņēmējdarbība, kuriem ir jāpiesaista nauda šeit, Latvijā. Un tad jau, ja ekonomika attīstīsies, protams, arī budžeta ieņēmumi būs un budžeta deficīts normalizēsies.

Rūta Bierande, "LV" ekonomikas redaktore

Pēc ieraksta "LV" diktofonā