Vai jāpierāda, cik labi būt jaunam

LZA akadēmiķis Dr.habil.oec., prof. Oļģerts Krastiņš - "Latvijas Vēstnesim"

Vairākos iepriekšējos rakstos, izmantojot netiešus datus, secinājām, ka gados jauni cilvēki mūsdienu apstākļos spēj labāk apgādāt sevi un ģimeni nekā veci, sasniedzot augstāku labklājības līmeni. Šajā rakstā to pamatosim ar šim nolūkam speciāli izstrādātiem datiem.

Kurš ir ģimenes galva?

Sociologi neieteic uzdot tādu jautājumu. Ir risks, ka izcelsies ģimenes ķīviņš turpat intervētāja klātbūtnē un no intervijas nekas neiznāks. Pieņemamāk jautāt - kurš ir mājsaimniecības galvenais pelnītājs?

Latvijas mājsaimniecību budžetu pētījumā uzskata, ka "mājsaimniecības galvenais pelnītājs ir tā persona, kuras ienākumi (naudā un natūrā) mājsaimniecības budžetā ir lielākie ne tikai pētījuma mēnesī, bet pēdējo 3-6 mēnešu laikā. Zemnieku mājsaimniecībām šis periods ir pēdējie 12 mēneši. Mājsaimniecības galvenais pelnītājs un mājsaimniecības galva var būt, bet var arī nebūt viena un tā pati persona" (Mājsaimniecības budžets 1998. gadā. - R.: CSP, 1999. - 10.lpp.).

Tātad pētījums dod iespēju visas mājsaimniecības sagrupēt pēc galvenā pelnītāja vecuma un novērtēt, ar kādām dzīves līmeņa īpatnībām atšķiras tādējādi izdalītās grupas. Izmantojām piecu gadu vecuma intervālus, atskaitot pirmo, kurš aptver līdz 20 gadu vecumu. Kā rāda pētījums, šāda vecuma galvenie pelnītāji ir reti sastopami. Tāpat vienā grupā apvienojām vecākus par 66 gadiem. Šādā vecumā galvenais ienākums parasti ir pensija, un vairumam tās lielums maz atkarīgs no vecuma.

Līdz galvenajam pelnītājam jāpastrādā

Dzīve ir dažāda. Nereti vientuļās mātes izaudzināts jaunietis jau 15 gadu vecumā sāk nopietnu darbu, nopelna vairāk nekā māte un tādējādi kļūst mājsaimniecības galvenais pelnītājs. Taču šādi gadījumi ir samērā reti. Pēc vērtējuma 1999. gadā Latvijā bija 13,5 tūkst. mājsaimniecību ar galveno pelnītāju jaunāku par 20 gadiem (praktiski 15-20 gadu vecumā). Attiecinot šo skaitli pret 15-20 gadus veco iedzīvotāju skaitu, iegūstam 6,5%. Tātad par galveno pelnītāju jaunībā kļūst 6-7 no simta.

Tālākajās piecu gadu vecuma grupās galveno pelnītāju skaits un īpatsvars pieaug, tā turpinoties līdz 40 gadu vecumam (skat. 1.tabulu 4.lpp.). 36-40 gadus veci iedzīvotāji ir 7,8% no Latvijas iedzīvotāju skaita, bet dod galvenos ienākumus 11,4% mājsaimniecībām. Nākamajā vecumgrupā šis īpatsvars samazinās līdz 9,3% un tāds turpinās līdz pensijas gadu vecumam, ja neskaita dažas skaitļu svārstības, kas var būt saistītas ar izlases kļūdām.

Formāli skatoties 1. tabulā, iznāk, ka visvairāk mājsaimniecībām galvenie pelnītāji ir vecāki par 66 gadiem. Tāds secinājums rodas tadēļ, ka šajā grupā apvienotas 6-7 piecu gadu vecuma grupas. Bez tam šajā apvienotajā grupā ir ļoti daudz vieninieku, kuri vienmēr ir galvenie un arī vienīgie pelnītāji un vienīgie patērētāji. Par galvenajiem pelnītājiem tos var uzskatīt tikai nosacīti.

1. tabulā ir ietvertas arī ziņas par mājsaimniecību sastāvu. Redzam, ka skaitliski vislielākās mājsaimniecības ir 31-40 gadu veciem galvenajiem pelnītājiem, kuriem vidējais mājsaimniecības locekļu skaits pārsniedz 3. Šo vecuma grupu galvenajiem pelnītājiem ir visvairāk nepieaugušu bērnu.

Pensijas vecuma galveno pelnītāju mājsaimniecībās vidējais mājsaimniecības locekļu skaits nokrītas zem 2, un vecuma grupā virs 66 gadiem ir 1,63. No tā var secināt, ka šajā grupā no trim galvenajiem pelnītājiem divi ir vieninieki.

Un nu galvenais

Kuru vecuma grupu galvenie pelnītāji nodrošina relatīvi augstāku labklājību savām ģimenēm? Diemžēl atbildi nedaudz ierobežo tradicionālā atruna - kā rēķina… (2. tabula.)

Rēķinot rīcībā esošo ienākumu vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, tas ir vislielākais grupā, kur galvenajam pelnītājam 21-25 gadi (Ls 77,14). Šie jaunie cilvēki ir veiksmīgi iesākuši savu darba dzīvi un pēc 3-5 gadu "prakses" jau sasnieguši zināmu virsotni. Jaunībai mūsu darba tirgū ir nenoliedzamas priekšrocības. Tomēr jāatzīmē, ka, rēķinot ienākumus vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli, tie iznāk samērā augsti arī pirmspensijas vecuma galvenajiem pelnītājiem, pārsniedzot 70 latu robežu. Citu vecumgrupu galvenajiem pelnītājiem ir veicies sliktāk. Formāli vissliktāk ir 31-40 gadu vecuma grupā, jo šīs grupas apgādniekiem, kā redzējām iepriekš, ir vislielākās ģimenes, ienākumi jādala uz daudzām "galviņām".

Skaidrāki secinājumi rodas, izdarot tos pašus aprēķinus uz patērētāja vienību. Šādu aprēķinu uzskatām par zinātniski pamatotāku. Tad 21-30 gadus veci galvenie pelnītāji izvirzās par pārliecinošiem līderiem, nodrošinot visaugstākos ienākumus savām ģimenēm. Par apmēram 10 latiem atpaliek lielo ģimeņu apgādnieki, kuri pārsvarā ir 31-40 gadu vecumā. Taču viņu materiālais stāvoklis ir labāks nekā divām nākamajām vecumgrupām.

Vismazākais rīcībā esošais ienākums ir pensijas vecuma galveno pelnītāju mājsaimniecībām, īpaši, ja galvenā pelnītāja vecums pārsniedz 66 gadus.

2. tabulā tādā pašā skatījumā ir parādīta patēriņa izdevumu kopsumma, un tās izmaiņas no grupas uz grupu visumā apstiprina jau minētos secinājumus.

Rīcībā esošā ienākuma un patēriņa izdevumu starpību var uzskatīt par īslaicīgu līdzekļu atlikšanu pārejošiem uzkrājumiem. Šīs starpības no grupas uz grupu izmainās diezgan haotiski, neparādot vienotu likumsakarību. Tā kā pārejošu uzkrājumu veidošana ir gandrīz pilnīgi brīvas izvēles pasākums, tur mājsaimniecību galvu lēmumi uzrāda vislielāko dažādību, kas arī ir cēlonis samērā lielām šo rādītāju izlases kļūdām.

Samērā pārliecinoši varam secināt vienīgi, ka visvairāk no saviem ienākumiem uzkrājumu veidošanai novirza pirmspensijas vecuma galvenie pelnītāji, neraugoties uz to, ka viņu ienākumi nav tie lielākie. Pensijas gadi tomēr baida…

Augot vecumam,
samazinās izvēle

Ne tikai par ģimeni, draugiem, darbu, izklaides pasākumiem, bet arī par savas mājsaimniecības budžetu. 3. tabulā ir parādīts, kādu daļu no patēriņa izdevumu kopsummas prasa trīs galvenās, spiedīgās, pusobligātās izdevumu grupas dažādu vecumu galvenajiem pelnītājiem.

Izdevumi uzturam, kas ir patēriņa izdevumu galvenā daļa, vienīgi 21-25 gadus veciem galvenajiem pelnītājiem prasa mazāk nekā 30% no izdevumu kopsummas. Šis procents visumā jau tuvs Eiropas attīstīto valstu patēriņa budžeta struktūrai. Nākamajās vecuma grupās uztura izdevumu īpatsvars pieaug, pensijas vecumā sastādot turpat pusi no visiem izdevumiem.

Līdzīgu likumsakarību parāda otrs lielākais patēriņa izdevumu postenis, kas saistīts ar mājokļa īri, uzturēšanu, komunālajiem maksājumiem. Šajā gadījumā grupā ieskaitīti arī izdevumi, kas saistīti ar mājokļa iekārtošanu. Augot galvenā pelnītāja vecumam, ar mājokli saistīto izdevumu grupa pieaug no piektdaļas līdz ceturtdaļai no visiem patēriņa izdevumiem.

Izdevumu īpatsvars par veselības aprūpi un zālēm izmainās diezgan haotiski līdz 45 gadu vecumam, taču pēc šī vecuma strauji pieaug. Pēc 66 gadiem ārstniecībai aiziet 3-4 reizes vairāk nekā jaunībā un pusmūžā, un arī tad daudziem no dārgākām zālēm jāatsakās. Dati atspoguļo vienīgi vidējo stāvokli, bet ne grūtdieņu un hroniski slimo nelaimes.

Ja tabulā ietvertu arī pārējo patēriņa izdevumu grupu īpatsvarus, tie parādītu pilnīgi pretēju likumsakarību. Jo jaunāks galvenais pelnītājs, jo šo izdevumu vairāk. Te vispirms jāpieskaita izdevumi ceļojumiem, viesnīcām, atpūtas pasākumiem, kultūrai, apģērba un apavu iegādei, transportam (personīgais auto) u.c. Tā kā šo izdevumu vidējais īpatsvars patēriņa budžetos ir mazāks nekā 3. tabulā ietvertajām izdevumu grupām un atsevišķu mājsaimniecību izvēle ir liela, samērā lielas ir arī atsevišķu skaitļu izlases kļūdas. Vispārējās likumsakarības parādās caur daudzām novirzēm un nejaušībām.

Vai nobeigumā teiksim: "Skaista ir jaunība!" Iespējams, gados jaunie pelnītāji norādīs uz savām specifiskām grūtībām, arī uz to, ka tabulās redzamās labklājības starpības nemaz nav tik lielas. Tā tas arī ir. Noslāņošanās notiek arī pēc vecuma, tomēr vecums nav noslāņošanās galvenais faktors. Un vai tad jaunības skaistumu mērī tikai ar latiem un dolāriem?

3. tabula

Svarīgāko patēriņa izdevumu

īpatsvars visu patēriņa izdevumu kopsummā 1999. gadā, %