Uguns un kukaiņi vienā frontes pusē
Vējgāze un vējlauze ir dabīgs traucējums, kas radījis saimnieciskus zaudējumus. Pēc ekspertu vērtējuma, Kuldīgas rajonā, kas vētrā cieta vissmagāk, patlaban no vēja nogāztā koku daudzuma izvesti aptuveni 20 procenti. Pārsvarā darbība notiek vietās, kur ir vienlaidu gāzumi, bet tur, kur gāzti atsevišķi koki vai puduri, situācija ir sliktāka. Kuldīgas virsmežniecības virsmežzinis Jānis Iesalnieks prognozē, ka līdz 1.jūnijam varētu izvest aptuveni 30 procentus nogāztās koksnes Valsts meža dienesta arhīva foto |
Mežs joprojām dzīvo vētras atskaņās. Tā, protams, nav ekoloģiska katastrofa, bet saimnieciska problēma, turklāt smaga, gan. Ar vējā lauztajiem un gāztajiem kokiem cilvēkam nav pa spēkam tūdaļ tikt galā. Un ne visi meža īpašnieki to arī cenšas darīt. Tikmēr speciālisti brīdina par diviem iespējamiem postošākajiem draudiem – paaugstināto ugunsbīstamību un varbūtējo kukaiņu invāziju.
Meža likumā (publicēts “LV” 16.03.2000.) noteikts, ka meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir veikt darbības, kas samazina meža bojājumu iespējamību un ierobežo to izplatību. Pēc vētras Valsts meža dienests (VMD) nepārtraukti informē par varbūtējiem riskiem un aicina tos novērst. Iespējamās problēmas pilnīgi noteikti nav attiecināmas uz visu Latvijas teritoriju, bet gan uz reģioniem, kurus vētra skāra visvairāk.
Pagātnes uzvaras gājieni
Viens no riskiem ir varbūtība, ka
vētras skartajos mežos savairosies kukainis ar draudīgo nosaukumu
– egļu astoņzobu mizgrauzis. VMD Meža aizsardzības sektora
vecākais referents Dr.biol. Agnis Šmits to puspajokam
raksturo kā “kaitēkli kubā” – tas ir agresīvs veselu audžu
postītājs, vērtējams kā tehniskais kaitēklis, kura skartais koks
tirgū zaudē vērtību, un karantīnas objekts. Masveidā savairoties
var vēl četras piecas kukaiņu sugas, taču lielākās problēmas var
sagādāt tieši mizgrauzis, jo tas iecienījis veselākās un
spēcīgākās egles.
Speciālists situācijas nopietnību ilustrē ar vēstures faktiem.
1967., 1969.gadā vējgāzes izraisīja plašāko zināmo egļu astoņzobu
mizgrauža savairošanos. Norvēģijā tā izvērtās par īstu
katastrofu. Pēc A.Šmita datiem, kukaiņa radītie zaudējumi
Norvēģijā tikuši novērtēti ap vienu miljardu (!) ASV dolāru.
Saimnieciskā ziņā mazāk cieta Zviedrija, vēl vieglāk cauri tikusi
Somija.
Arī Latvija sveikā neizspruka, un kukaiņa savairošanās ilgusi
līdz 1973.gadam. Savukārt citās zemēs cilvēks ar kukaini cīnījās
līdz pat 1978.gadam. Togad milzīgos apjomos likti lietā feromonu
slazdi, un nākamajā gadā populācija saruka. Nav gan pierādīts, ka
tieši minētā metode pārtraukusi kukaiņu uzvaras gājienu.
Kad var pieaugt spēkā kukaiņu armija
Latvijā pēdējā kaitēkļu masu
savairošanās bijusi no 1992. līdz 1996.gadam. Klimatisku faktoru
ietekmē Vidzemē tā apsīka 1994.gadā, bet Kurzemē turpinājās vēl
divus gadus.
Dati par kukaiņu bojātajām audzēm aizvadītajos pāris gados
liecina, ka “fona līmenis, kur mizgrauzim ieskrieties, šogad ir
diezgan augsts,” spriež A.Šmits. Situācijas pavērsieni lielā mērā
atkarīgi no laika apstākļiem. Karsta un sausa vasara mizgrauzim
būtu lieliska dāvana, jo šādi klimatiskie apstākļi veicinās to
savairošanos masveidā. Tā kā cilvēks nespēj pagūt izvākt no meža
vējā gāztās un lauztās egles, viņš atstāj starta bāzi
kukainim.
Kaitēkļi parasti sāk lidot maija sākumā, un pirmā pēcnācēju
paaudze attīstās līdz jūlijam. Labvēlīgu laika apstākļu ietekmē
vasaras beigās var attīstīties otra paaudze, kas ir daudz
agresīvāka. “Tajā ir liels tēviņu īpatsvars, kuri metas uz
ambrazūru,” kolorīti kukaiņu varbūtējos postījumus raksturo VMD
Meža aizsardzības sektora vecākais referents.
Arī Kuldīgas virsmežniecības virsmežzinis Jānis Iesalnieks
uzsver: ja būs karsta vasara un izlidos otrā kukaiņu paaudze,
eglēm jau šovasar var tikt nodarīti lieli postījumi, bet nākamgad
lielus kaitējumus veselām egļu audzēm, kas vecākas par piecdesmit
gadiem, var droši prognozēt.
Aizsardzības zonas maģiskais kilometrs
Kukaiņa aktīvā darbības zona ir
aptuveni kilometru rādiusā no savairošanās perēkļa. Vaboles var
pārvietoties arī līdz piecu kilometru attālumam, maksimāli
novērotais ir 40 kilometri, zina stāstīt A.Šmits. Pēc viņa
teiktā, ja mizgrauzim radīti labvēlīgi apstākļi, dabiskie
ienaidnieki to neapturēs, jo to vienkārši neesot.
Lai nodrošinātos pret varbūtējo mizgraužu invāziju, speciālisti
kā būtiskāko recepti min kukaiņa attīstībai pieejamo egles
daudzuma samazināšanu. Proti, lauztie un gāztie koki būtu
jāizstrādā līdz to lidošanas sākumam. Jau šobrīd skaidrs, ka ne
visur to varēs pagūt. A.Šmits uzsver, ka egļu izvākšana tādā
gadījumā jāturpina pēc 1.jūnija. Galvenais priekšnosacījums –
nedrīkst cirst augošās egles par 50 gadiem vecākās audzēs. “Ja
nocirtīs kaut vienu koku, smaka pievilinās kukaiņus un to
uzlidojums būs neizbēgams,” skaidro biologs.
Ap vērtīgākajām audzēm kilometra rādiusā gan jāsteidz izvākt
bojātos kokus, lai mizgrauzim nav tramplīna uz vērtīgajiem
kokiem. Ir vēl virkne papildpasākumu. Piemēram, jau pieminētie
feromonu slazdi. ““Latvijas valsts meži” tos iepērk lielā skaitā,
un “Latvijas valsts mežiem” ir sava stratēģija, kā gādāt par
valsts mežiem,” stāsta A.Šmits. “Privātajiem meža īpašniekiem, ja
viņi vēlas izmantot slazdus, jākonsultējas ar speciālistiem.
Slazdi nopērkami ārvalstīs.” Privātīpašnieki var likt lietā arī
sentēvu metodi ar ķeramkokiem.
Egļu astoņzobu mizgrauzis sākotnēji savairojas kritušos kokos, celmos un novājinātās eglēs. Kad populācija attīstījusies, tā uzbrūk vērtīgām egļu audzēm Valsts meža dienesta arhīva foto |
Neiztīrītie ceļi var smagi iegriezt
Otra prognozējamā nelaime saistīta
ar ugunsgrēku briesmām. Jau tagad skaidrs, ka līdz ar lielo
sagāzto koku apjomu mežā būs grūti nokļūt līdz ugunsgrēka vietām.
Turklāt bīstamāka būs arī pati dzēšana. Meža īpašniekiem
jāapzinās problēmas nopietnība, jo, kā norādīja J.Iesalnieks,
viņi paši būs lielākie zaudētāji, ja dzēsēji neattīrīto meža ceļu
dēļ nenokļūs līdz nelaimes vietai. Tādā gadījumā varēs vainot
vien sevi.
Joprojām daudzi meža ceļi ir aizsprostoti ar nogāztiem un
nolauztiem kokiem, skaidro VMD Ugunsapsardzības daļas vadītājs
Arnis Gertners. Piemēram, Kuldīgas virsmežniecībā, kura janvāra
vētrā cieta visvairāk un kur kopumā nopostīti meži 1,3 miljonu
kubikmetru platībā, ugunsbīstamajā periodā vēl daudzi meža ceļi
nebūs atbrīvoti no kokiem, arī mineralizētās joslas visur nebūs
izkoptas, pārliecināts J.Iesalnieks, atzīstot, ka speciālisti
pesimistiski raugās uz iespēju piekļūt degšanas vietām. “VMD
Ugunsdzēsības dienestam būs smagi darba apstākļi,” prognozē
virsmežzinis.
Tam piekrīt A.Gertners. Viņš skaidro, ka zāģi ir katrai otrajai
dzēsēju mašīnai. Ja deg mežs, ceļu var atbrīvot no atsevišķiem
kokiem, nevis no sakritumiem, kādi ir daudzviet. Bet alternatīva
ceļa taču nav. Tikmēr nelaime vēršas plašumā.
VMD izsūtījis pašvaldībām vēstules ar aicinājumu pēc iespējas
drīzāk sakopt meža ceļus to teritorijās. Meža īpašnieku interesēs
ir gādāt, lai ceļi viņu mežā būtu brīvi no sakritušiem
kokiem.
Reāli top vainaguguns draudi
Papildu riska faktors
ugunsbīstamībai mežā ir vētras izgāztie un nolauztie koki, kuri
nav izvākti, kā arī mežā pamestās ciršanas atliekas. Neiztīrītā
mežā gaida daudzas problēmas. Ja būs silta vasara, uguns daudz
ātrāk spēs pārvietoties pa izkaltušajām skujām, sagāztajām
galotnēm, tādējādi sasniedzot daudz lielākus izplatības
apmērus.
Dzēšanas procesu kavēs tas, ka grūti pārvietoties un izvilkt
ūdens padeves līnijas, ko turklāt tādos apstākļos var bojāt
uguns. Sagāzumi kalpo par tramplīnu ugunij – piemēram,
mineralizētās joslas, grāvji, stigas tai vairs nav šķēršļi. Tie
arī var aizšķērsot piekļuvi ūdens ņemšanas vietām.
Ir vēl viens potenciāls postošs risks. “Sagāzumi var būt par
iemeslu vainaguguns sākumam,” brīdina A.Gertners. “Īpaši ja liels
vējš. Skrejuguns pa sagāzumu paceļas līdz koku vainagiem, bet
vainaguguns ir pats bīstamākais ugunsgrēks mežā.”
Mežā, kas pārpilns ar degošiem stumbriem un citām koka daļām,
grūti ugunsgrēku likvidēt tā, lai uguns nepaliktu paslēpusies un,
kad dzēsēji prom, neuzliesmotu no jauna. “Ja uguns tiek vienlaidu
gāzumā, grūti pat iedomāties sekas,” neslēpj VMD Ugunsapsardzības
daļas vadītājs. “Ugunsgrēks var turpināties ļoti ilgi.”
Kuldīgas virsmežniecība smagākajā situācijā
Kuldīgas virsmežniecības
virsmežziņa vērojumi liecina, ka vējgāžu izstrādes gaitā zemo
koksnes cenu dēļ netiek cirsti augošie, bet “izšūpotie” un
novājinātie skuju koki. Viņaprāt, nav attaisnojušās sabiedrisko
organizāciju sākotnējās prognozes par nekontrolējamu ciršanu pēc
vētras. “Reālais meža īpašnieks izrādās labāks, nekā mēs par to
bieži vien domājam,” uzskata J.Iesalnieks.
Janvāra vētra radījusi būtiskas izmaiņas Latvijas kokmateriālu
tirgū – gan ar cenu maiņu, gan lapu koku deficītu, gan ar
nepietiekamu mežizstrādes un darbaspēka jaudu. Cenas kritušas
skujkoku baļķiem un papīrmalkai. Turklāt dažkārt nav arī kam
pārdot. Tā ka meža īpašniekam ir par ko galvu lauzīt.
Tiek prognozēts, ka līdz 1.jūnijam Kuldīgas virsmežniecībā no
mežiem tiks izvests aptuveni 30 procenti nolauztās koksnes.
Iepriekšminēto iemeslu dēļ par “smagāko” Latvijas rajonu Kuldīgas
virsmežniecības virsmežzinis saka: “Pirmajā gadā (šogad –
red.) nebūs ļoti lielu problēmu, ja vasara nebūs pārāk
karsta, bet 2006.gadā gan.”
•
Attiecībā uz varbūtējiem draudiem Latvijas mežiem VMD norāda, ka pats dienests radikāli situāciju atrisināt nevar. Tā devums ir informēšana. Pārējais – meža saimnieku rokās.
Ilze Apine, “LV”
Uzziņai:
• Laikā no 10.janvāra līdz
1.aprīlim vētras bojāto koku ciršanai izsniegtajos koku ciršanas
apliecinājumos uzrādīti 4,077 miljoni kubikmetri koksnes, liecina
Valsts meža dienesta (VMD) apkopotā informācija.
• Lielāko vējgāzto un vējlauzto koku apjomu paredzēts izcirst
pārējos (privātajos, pašvaldību, baznīcu u.c.) mežos, kur
izņemtajos ciršanas apliecinājumos uzrādīti 2,664 miljoni
kubikmetri koksnes (65 procenti no kopējā apjoma), ciršanai
valsts mežos izsniegtajos apliecinājumos uzrādīti 1,413 miljoni
kubikmetri koksnes.
• Spriežot pēc ciršanas apliecinājumiem, likvidējot vētras
postījumus, iecerēts pilnībā nocirst audzes 12,5 tūkstošu hektāru
platībā.
• Pēc VMD apkopotās informācijas, janvāra vētras postījumi
Latvijas mežiem ir aptuveni 7,3 miljoni kubikmetru koksnes.