Uguns un kukaiņi vienā frontes pusē

Vējgāze un vējlauze ir dabīgs traucējums, kas radījis saimnieciskus zaudējumus. Pēc ekspertu vērtējuma, Kuldīgas rajonā, kas vētrā cieta vissmagāk, patlaban no vēja nogāztā koku daudzuma izvesti aptuveni 20 procenti. Pārsvarā darbība notiek vietās, kur ir vienlaidu gāzumi, bet tur, kur gāzti atsevišķi koki vai puduri, situācija ir sliktāka. Kuldīgas virsmežniecības virsmežzinis Jānis Iesalnieks prognozē, ka līdz 1.jūnijam varētu izvest aptuveni 30 procentus nogāztās koksnes Valsts meža dienesta arhīva foto

Mežs joprojām dzīvo vētras atskaņās. Tā, protams, nav ekoloģiska katastrofa, bet saimnieciska problēma, turklāt smaga, gan. Ar vējā lauztajiem un gāztajiem kokiem cilvēkam nav pa spēkam tūdaļ tikt galā. Un ne visi meža īpašnieki to arī cenšas darīt. Tikmēr speciālisti brīdina par diviem iespējamiem postošākajiem draudiem – paaugstināto ugunsbīstamību un varbūtējo kukaiņu invāziju.

Meža likumā (publicēts “LV” 16.03.2000.) noteikts, ka meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir veikt darbības, kas samazina meža bojājumu iespējamību un ierobežo to izplatību. Pēc vētras Valsts meža dienests (VMD) nepārtraukti informē par varbūtējiem riskiem un aicina tos novērst. Iespējamās problēmas pilnīgi noteikti nav attiecināmas uz visu Latvijas teritoriju, bet gan uz reģioniem, kurus vētra skāra visvairāk.

Pagātnes uzvaras gājieni

Viens no riskiem ir varbūtība, ka vētras skartajos mežos savairosies kukainis ar draudīgo nosaukumu – egļu astoņzobu mizgrauzis. VMD Meža aizsardzības sektora vecākais referents Dr.biol. Agnis Šmits to puspajokam raksturo kā “kaitēkli kubā” – tas ir agresīvs veselu audžu postītājs, vērtējams kā tehniskais kaitēklis, kura skartais koks tirgū zaudē vērtību, un karantīnas objekts. Masveidā savairoties var vēl četras piecas kukaiņu sugas, taču lielākās problēmas var sagādāt tieši mizgrauzis, jo tas iecienījis veselākās un spēcīgākās egles.
Speciālists situācijas nopietnību ilustrē ar vēstures faktiem. 1967., 1969.gadā vējgāzes izraisīja plašāko zināmo egļu astoņzobu mizgrauža savairošanos. Norvēģijā tā izvērtās par īstu katastrofu. Pēc A.Šmita datiem, kukaiņa radītie zaudējumi Norvēģijā tikuši novērtēti ap vienu miljardu (!) ASV dolāru. Saimnieciskā ziņā mazāk cieta Zviedrija, vēl vieglāk cauri tikusi Somija.
Arī Latvija sveikā neizspruka, un kukaiņa savairošanās ilgusi līdz 1973.gadam. Savukārt citās zemēs cilvēks ar kukaini cīnījās līdz pat 1978.gadam. Togad milzīgos apjomos likti lietā feromonu slazdi, un nākamajā gadā populācija saruka. Nav gan pierādīts, ka tieši minētā metode pārtraukusi kukaiņu uzvaras gājienu.

Kad var pieaugt spēkā kukaiņu armija

Latvijā pēdējā kaitēkļu masu savairošanās bijusi no 1992. līdz 1996.gadam. Klimatisku faktoru ietekmē Vidzemē tā apsīka 1994.gadā, bet Kurzemē turpinājās vēl divus gadus.
Dati par kukaiņu bojātajām audzēm aizvadītajos pāris gados liecina, ka “fona līmenis, kur mizgrauzim ieskrieties, šogad ir diezgan augsts,” spriež A.Šmits. Situācijas pavērsieni lielā mērā atkarīgi no laika apstākļiem. Karsta un sausa vasara mizgrauzim būtu lieliska dāvana, jo šādi klimatiskie apstākļi veicinās to savairošanos masveidā. Tā kā cilvēks nespēj pagūt izvākt no meža vējā gāztās un lauztās egles, viņš atstāj starta bāzi kukainim.
Kaitēkļi parasti sāk lidot maija sākumā, un pirmā pēcnācēju paaudze attīstās līdz jūlijam. Labvēlīgu laika apstākļu ietekmē vasaras beigās var attīstīties otra paaudze, kas ir daudz agresīvāka. “Tajā ir liels tēviņu īpatsvars, kuri metas uz ambrazūru,” kolorīti kukaiņu varbūtējos postījumus raksturo VMD Meža aizsardzības sektora vecākais referents.
Arī Kuldīgas virsmežniecības virsmežzinis Jānis Iesalnieks uzsver: ja būs karsta vasara un izlidos otrā kukaiņu paaudze, eglēm jau šovasar var tikt nodarīti lieli postījumi, bet nākamgad lielus kaitējumus veselām egļu audzēm, kas vecākas par piecdesmit gadiem, var droši prognozēt.

Aizsardzības zonas maģiskais kilometrs

Kukaiņa aktīvā darbības zona ir aptuveni kilometru rādiusā no savairošanās perēkļa. Vaboles var pārvietoties arī līdz piecu kilometru attālumam, maksimāli novērotais ir 40 kilometri, zina stāstīt A.Šmits. Pēc viņa teiktā, ja mizgrauzim radīti labvēlīgi apstākļi, dabiskie ienaidnieki to neapturēs, jo to vienkārši neesot.
Lai nodrošinātos pret varbūtējo mizgraužu invāziju, speciālisti kā būtiskāko recepti min kukaiņa attīstībai pieejamo egles daudzuma samazināšanu. Proti, lauztie un gāztie koki būtu jāizstrādā līdz to lidošanas sākumam. Jau šobrīd skaidrs, ka ne visur to varēs pagūt. A.Šmits uzsver, ka egļu izvākšana tādā gadījumā jāturpina pēc 1.jūnija. Galvenais priekšnosacījums – nedrīkst cirst augošās egles par 50 gadiem vecākās audzēs. “Ja nocirtīs kaut vienu koku, smaka pievilinās kukaiņus un to uzlidojums būs neizbēgams,” skaidro biologs.
Ap vērtīgākajām audzēm kilometra rādiusā gan jāsteidz izvākt bojātos kokus, lai mizgrauzim nav tramplīna uz vērtīgajiem kokiem. Ir vēl virkne papildpasākumu. Piemēram, jau pieminētie feromonu slazdi. ““Latvijas valsts meži” tos iepērk lielā skaitā, un “Latvijas valsts mežiem” ir sava stratēģija, kā gādāt par valsts mežiem,” stāsta A.Šmits. “Privātajiem meža īpašniekiem, ja viņi vēlas izmantot slazdus, jākonsultējas ar speciālistiem. Slazdi nopērkami ārvalstīs.” Privātīpašnieki var likt lietā arī sentēvu metodi ar ķeramkokiem.

Egļu astoņzobu mizgrauzis sākotnēji savairojas kritušos kokos, celmos un novājinātās eglēs. Kad populācija attīstījusies, tā uzbrūk vērtīgām egļu audzēm Valsts meža dienesta arhīva foto

Neiztīrītie ceļi var smagi iegriezt

Otra prognozējamā nelaime saistīta ar ugunsgrēku briesmām. Jau tagad skaidrs, ka līdz ar lielo sagāzto koku apjomu mežā būs grūti nokļūt līdz ugunsgrēka vietām. Turklāt bīstamāka būs arī pati dzēšana. Meža īpašniekiem jāapzinās problēmas nopietnība, jo, kā norādīja J.Iesalnieks, viņi paši būs lielākie zaudētāji, ja dzēsēji neattīrīto meža ceļu dēļ nenokļūs līdz nelaimes vietai. Tādā gadījumā varēs vainot vien sevi.
Joprojām daudzi meža ceļi ir aizsprostoti ar nogāztiem un nolauztiem kokiem, skaidro VMD Ugunsapsardzības daļas vadītājs Arnis Gertners. Piemēram, Kuldīgas virsmežniecībā, kura janvāra vētrā cieta visvairāk un kur kopumā nopostīti meži 1,3 miljonu kubikmetru platībā, ugunsbīstamajā periodā vēl daudzi meža ceļi nebūs atbrīvoti no kokiem, arī mineralizētās joslas visur nebūs izkoptas, pārliecināts J.Iesalnieks, atzīstot, ka speciālisti pesimistiski raugās uz iespēju piekļūt degšanas vietām. “VMD Ugunsdzēsības dienestam būs smagi darba apstākļi,” prognozē virsmežzinis.
Tam piekrīt A.Gertners. Viņš skaidro, ka zāģi ir katrai otrajai dzēsēju mašīnai. Ja deg mežs, ceļu var atbrīvot no atsevišķiem kokiem, nevis no sakritumiem, kādi ir daudzviet. Bet alternatīva ceļa taču nav. Tikmēr nelaime vēršas plašumā.
VMD izsūtījis pašvaldībām vēstules ar aicinājumu pēc iespējas drīzāk sakopt meža ceļus to teritorijās. Meža īpašnieku interesēs ir gādāt, lai ceļi viņu mežā būtu brīvi no sakritušiem kokiem.

Reāli top vainaguguns draudi

Papildu riska faktors ugunsbīstamībai mežā ir vētras izgāztie un nolauztie koki, kuri nav izvākti, kā arī mežā pamestās ciršanas atliekas. Neiztīrītā mežā gaida daudzas problēmas. Ja būs silta vasara, uguns daudz ātrāk spēs pārvietoties pa izkaltušajām skujām, sagāztajām galotnēm, tādējādi sasniedzot daudz lielākus izplatības apmērus.
Dzēšanas procesu kavēs tas, ka grūti pārvietoties un izvilkt ūdens padeves līnijas, ko turklāt tādos apstākļos var bojāt uguns. Sagāzumi kalpo par tramplīnu ugunij – piemēram, mineralizētās joslas, grāvji, stigas tai vairs nav šķēršļi. Tie arī var aizšķērsot piekļuvi ūdens ņemšanas vietām.
Ir vēl viens potenciāls postošs risks. “Sagāzumi var būt par iemeslu vainaguguns sākumam,” brīdina A.Gertners. “Īpaši ja liels vējš. Skrejuguns pa sagāzumu paceļas līdz koku vainagiem, bet vainaguguns ir pats bīstamākais ugunsgrēks mežā.”
Mežā, kas pārpilns ar degošiem stumbriem un citām koka daļām, grūti ugunsgrēku likvidēt tā, lai uguns nepaliktu paslēpusies un, kad dzēsēji prom, neuzliesmotu no jauna. “Ja uguns tiek vienlaidu gāzumā, grūti pat iedomāties sekas,” neslēpj VMD Ugunsapsardzības daļas vadītājs. “Ugunsgrēks var turpināties ļoti ilgi.”

Kuldīgas virsmežniecība smagākajā situācijā

Kuldīgas virsmežniecības virsmežziņa vērojumi liecina, ka vējgāžu izstrādes gaitā zemo koksnes cenu dēļ netiek cirsti augošie, bet “izšūpotie” un novājinātie skuju koki. Viņaprāt, nav attaisnojušās sabiedrisko organizāciju sākotnējās prognozes par nekontrolējamu ciršanu pēc vētras. “Reālais meža īpašnieks izrādās labāks, nekā mēs par to bieži vien domājam,” uzskata J.Iesalnieks.
Janvāra vētra radījusi būtiskas izmaiņas Latvijas kokmateriālu tirgū – gan ar cenu maiņu, gan lapu koku deficītu, gan ar nepietiekamu mežizstrādes un darbaspēka jaudu. Cenas kritušas skujkoku baļķiem un papīrmalkai. Turklāt dažkārt nav arī kam pārdot. Tā ka meža īpašniekam ir par ko galvu lauzīt.
Tiek prognozēts, ka līdz 1.jūnijam Kuldīgas virsmežniecībā no mežiem tiks izvests aptuveni 30 procenti nolauztās koksnes. Iepriekšminēto iemeslu dēļ par “smagāko” Latvijas rajonu Kuldīgas virsmežniecības virsmežzinis saka: “Pirmajā gadā (šogad – red.) nebūs ļoti lielu problēmu, ja vasara nebūs pārāk karsta, bet 2006.gadā gan.”

•

Attiecībā uz varbūtējiem draudiem Latvijas mežiem VMD norāda, ka pats dienests radikāli situāciju atrisināt nevar. Tā devums ir informēšana. Pārējais – meža saimnieku rokās.

Ilze Apine, “LV”

ilze.apine@vestnesis.lv

Uzziņai:

• Laikā no 10.janvāra līdz 1.aprīlim vētras bojāto koku ciršanai izsniegtajos koku ciršanas apliecinājumos uzrādīti 4,077 miljoni kubikmetri koksnes, liecina Valsts meža dienesta (VMD) apkopotā informācija.
• Lielāko vējgāzto un vējlauzto koku apjomu paredzēts izcirst pārējos (privātajos, pašvaldību, baznīcu u.c.) mežos, kur izņemtajos ciršanas apliecinājumos uzrādīti 2,664 miljoni kubikmetri koksnes (65 procenti no kopējā apjoma), ciršanai valsts mežos izsniegtajos apliecinājumos uzrādīti 1,413 miljoni kubikmetri koksnes.
• Spriežot pēc ciršanas apliecinājumiem, likvidējot vētras postījumus, iecerēts pilnībā nocirst audzes 12,5 tūkstošu hektāru platībā.
• Pēc VMD apkopotās informācijas, janvāra vētras postījumi Latvijas mežiem ir aptuveni 7,3 miljoni kubikmetru koksnes.