Spriež par dzelzceļa finansēšanas lietām

Vakar un šodien, 7. un 8.aprīlī, Rīgā notiek konference “Dzelzceļa finansēšanas iespējas”. Līdzās dalībniekiem no Latvijas pasākumā piedalījās arī nozīmīgi Eiropas Savienības (ES) institūciju pārstāvji.

Konferenci organizē valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš” (LDz) sadarbībā ar vairākām Eiropas Savienības struktūrvienībām. Finansiālu atbalstu pasākumam sniegusi Eiropas Komisija, Eiropas Investīciju banka un CER (“The Community of European Railway and Infrastructure Companies”). Norises atklāšanā piedalījās Latvijas satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, kā arī CER izpilddirektors Johanness Ludevigs.
Galvenā konferencē aplūkotā problēma ir nepietiekamais valsts finansējums dzelzceļa uzņēmumiem. Līdzekļu trūkums neļauj attīstīt šā transporta infrastruktūru atbilstoši tirgus pieprasījuma līmenim. Ar nepietiekama valsts atbalsta izraisītajām problēmām jau ilgstoši saskārušies daudzu ES valstu dzelzceļa uzņēmumi. Taču jāņem vērā, ka dzelzceļa infrastruktūras izaugsme ir viena no šābrīža ES svarīgākajiem uzdevumiem, īpaši tāpēc, ka dzelzceļa pārvadājumi ir videi salīdzinoši labvēlīgs transporta veids.
LDz valdes priekšsēdētājs Andris Zorgevics norādīja, ka konferencē sniegtā ārvalstu kolēģu pieredze var būt nākotnē noderīga Latvijai. Baltijas valstu dzelzceļa kompānijām ir īpaša loma, jo mūsu reģiona dzelzceļa tīkli tiek izmantoti ļoti liela tranzītkravu daudzuma pārvadāšanai. Pērn viens Latvijas dzelzceļa infrastruktūras kilometrs tika noslogots ar 9,8 miljoniem tonnkilometru kravas. Līdzīgs noslogojums bija arī Lietuvā un Igaunijā, turpretim citās ES valstīs šis rādītājs bija trīs līdz piecas reizes mazāks. LDz finansēšanu apgrūtina apstāklis, ka, uzņēmumam jau vairāk nekā desmit gadus darbojoties brīva pārvadājumu tirgus apstākļos, valsts būtisku atbalstu nesniedz. Jaunajām ES dalībvalstīm pieejami būtiski ES finanšu līdzekļi no Kohēzijas un strukturālajiem fondiem, kā arī no Transeiropas transporta un enerģētikas tīkla līdzekļiem. Tomēr šis atbalsts nespēj pilnībā nodrošināt nepieciešamā finansējuma apjomu, un pārējā naudas daļa jāmeklē pašiem uzņēmumiem. LDz valdes priekšsēdētājs Andris Zorgevics pastāstīja, ka uzņēmums īstenojis uzlabojumus dažādās infrastruktūras sfērās un finansējuma problēmu risināšanā, izmantojot no Vācijas uzņēmumiem pārņemto pieredzi.
Pazīstami vairāki dzelzceļa finansēšanas modeļi, piemēram, valsts naudas līdzekļu un privātfinansējuma apvienošana, kā arī privātsektora līdzekļu piesaiste (īstenots Igaunijas dzelzceļā un Eirotunelī). Konferences runātāji šos veidus aplūkoja kā perspektīvus risinājumus Latvijas dzelzceļa problēmām. Interesi par Latvijas transporta infrastruktūras attīstību pauda J.Ludevigs, norādot, ka Latvijā palielinās tranzītkravu daudzums, tāpēc dzelzceļa attīstībai jābalstās uz šīm tendencēm. CER izpilddirektors uzsvēra, ka transporta tīkla sakārtošana ir cieši saistīta ar visas valsts tautsaimniecības attīstību.
Satiksmes ministrijas Dzelzceļa departamenta direktors Jānis Eiduks pastāstīja, ka daudz paveikts mūsu valsts interešu aizstāvībā, piedaloties ES likumdošanas izstrādē. Pieņemot normatīvos aktus un regulas, jāņem vērā reģionālās īpatnības, uzsvēra J.Eiduks. Tāpēc, izskatot normatīvo aktu projektus, Latvijas Satiksmes ministrijas pārstāvji izteikuši vairākus konstruktīvus priekšlikumus, kuru ieviešana praksē var sekmēt transporta problēmu risināšanu.

Jānis Nicmanis