Noziedzīgie varasvīri

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents

1945.gada pavasaris Latvijas iedzīvotājiem saistās ne tikai ar nacistiskās Vācijas sakāvi un Otrā pasaules kara beigām, bet arī ar Latvijas otrreizējo okupāciju, plaši izvērsto sovetizāciju, kā arī ar daudzu noziedzīgo varasvīru izdarītajiem kriminālnoziegumiem pret Latvijas lauku un pilsētu mierīgajiem iedzīvotājiem. Arhīva dokumenti apliecina, ka Iekšlietu tautas komisariāta un Valsts drošības tautas komisariāta, tāpat kā citu bruņoto struktūru, darbinieki, izmantojot savu varu un dienesta stāvokli, daudzās vietās bija kļuvuši par mantkārīgiem zagļiem un laupītājiem, nereti arī par izvarotājiem un slepkavām. Tā vietā, lai šos neliešus nekavējoties atmaskotu un bargi sodītu, augstā priekšniecība centās viņus paglābt un dažkārt nereaģēja pat uz prokuratūras darbinieku likumīgajām prasībām. Nereti tā rīkojās arī paši prokuratūras darbinieki, kā arī kompartijas funkcionāri.

LK(b)P CK sekretārs Jānis Kalnbērziņš uzstājas Latvijas PSR zemnieku sanāksmē. 1945.gada 27.janvāris Attēls no grāmatas “Saglabāt sudrabā”, “Jumava”, 1999

Latvijas PSR prokurora A.Mišutina ziņojums par Iekšlietu tautas komisariāta un milicijas darbinieku izdarītajiem noziegumiem

Slepeni
PSRS Prokuratūra, Latvijas PSR prokurors 1945.gada 11.aprīlī
Latvijas K(b)P Centrālās komitejas sekretāram biedram Kalnbērziņam

Laika posmā no 1944.gada novembra līdz 1945.gada aprīlim es LPSR IeTK [Iekšlietu tautas komisariāta] karaspēka kara prokuroram un LPSR iekšlietu komisāram nosūtīju vairākus materiālus par IeTK un milicijas darbinieku izdarītajiem noziegumiem, konkrēti:
1. 1944.gada 28.novembrī LPSR karaspēka kara prokuroram nosūtīts materiāls par Madonas apriņķa milicijas darbinieku, tajā skaitā par Madonas apriņķa milicijas daļas priekšnieka vietnieka Kisiļeva, iecirkņa inspektora Ezermala, žūpošanu un ļaunprātībām, kuri iedzīvotājiem nelikumīgi atņēma mantas un lopus.
2. 1944.gada 28.novembrī LPSR IeTK karaspēka kara prokuroram nosūtīts materiāls par nelikumīgu kratīšanu un mantas atņemšanu pilsonim Kotļevičam, kurš dzīvo Rīgā, Dzirnavu ielā. To izdarīja Rīgas pilsētas 11.milicijas nodaļas darbinieki.
3. 1944.gada 28.novembrī LPSR IeTK karaspēka kara prokuroram nosūtīts materiāls par Rīgas pilsētas 11.milicijas nodaļas priekšnieka vietnieka Smirnova ļaunprātībām, kurš nelikumīgi piesavinājās iedzīvotājiem atņemtās mantas.
4. 1945.gada 24.janvārī LPSR IeTK karaspēka kara prokuroram nosūtīts materiāls par Rīgas pilsētas 10.milicijas nodaļas darbinieku ļaunprātībām, kuri tika apsūdzēti par to, ka Rīgas pilsētas 10.milicijas nodaļas kara uzskaites galda priekšnieks Ivļuņuks kopā ar trijiem miličiem veica to zemnieku kratīšanu, kuri bija atbraukuši uz tirgu, atņēma un piesavinājās produktus. Viņi piesavinājās 11 kg sviesta, 30 kg gaļas, kā arī citus produktus.
5. 1944.gada 22.novembrī LPSR IeTK karaspēka kara prokuroram tika nosūtīts materiāls par to, ka IeTK Abrenes apriņķa daļas leitnants pratināšanas laikā piekāvis ieslodzītos.
6. 1945.gada 20.martā LPSR IeTK karaspēka kara prokuroram tika nosūtīts materiāls par Rēzeknes apriņķa milicijas daļas iecirkņa pilnvarotā huligānismu, viņš izpildu komitejā ieradās piedzēries un sarīkoja traci.
7. 1945.gada 13.februārī LPSR karaspēka kara prokuroram tika nosūtīts materiāls par arestēto pilsoņu piekaušanu Ilūkstes iepriekšējā ieslodzījuma kamerā.
8. 1945.gada 28.janvārī LPSR IeTK karaspēka kara prokuroram tika nosūtīts materiāls par to, ka IeTK Ilūkstes apriņķa daļas darbinieki izlaupījuši lietiskos pierādījumus un atteikušies atdot mantas cietušajiem.
9. 1945.gada 7.martā LPSR IeTK karaspēka kara prokuroram tika nosūtīts materiāls ar LPSR tieslietu tautas komisāra konsultanta paziņojumu par vairākām IeTK Daugavpils un Rēzeknes apriņķa daļu darbinieku ļaunprātībām.
10. 1945.gada 26.februārī iekšlietu tautas komisāra vietniekam Siekam tika nosūtīts Ilūkstes apriņķa prokurora speciāls ziņojums par IeTK Ilūkstes apriņķa daļas konvoja darbinieku ļaunprātībām, kuri piesavinājās arestētajiem piederošās mantas, un par zeltlietu pazušanu no IeTK Ilūkstes apriņķa daļas lietisko pierādījumu glabāšanas kameras.
11. 1945.gada 26.februārī iekšlietu tautas komisāram biedram Eglītim nosūtīts materiāls par to, ka Ilūkstes apriņķa iepriekšējā ieslodzījuma kamerā iznīcinātāju bataljona kaujinieki Gudeļs, Baranovskis un Ļitviņenko piekāvuši arestētos Salu un Avotiņu.
12. 1945.gada 3.janvārī iekšlietu tautas komisāra vietniekam biedram Košeļovam tika nosūtīts materiāls par to, ka Rīgas pilsētas 11.milicijas nodaļas darbinieks Smirnovs no autokatastrofā bojāgājušās pilsones Krūzes rokassomiņas piesavinājās 300 rubļus.
Par iepriekš minēto materiālu izmeklēšanas rezultātiem republikas prokuratūra nav informēta. LPSR IeTK karaspēka prokurors, kā arī LPSR iekšlietu tautas komisārs pret noziedzniekiem nepieņem pietiekami stingrus mērus, bet daudzos gadījumos materiāli tiek izskatīti gausi, dažkārt tiek pieļauta pat mēnesi ilga vilcināšanās, materiālus pārsūta no vienas iestādes uz citu. Tā rezultātā pēdējā laikā IeTK un milicijas darbinieku izdarīto noziegumu skaits ne tikai nav samazinājies, bet, tieši otrādi, pat palielinājies.
Ir sastopami gadījumi, kad milicijas un IeTK darbinieki izdara visnelietīgākos noziegumus. Tā, piemēram:
1. 17.martā IeTK darbinieki kopā ar karaspēka daļa Madonas apriņķī, veicot operāciju, lai likvidētu bandītu grupu, Stirnienes pagastā arestēja septiņas sievietes, kuras pēc nogādāšanas Madonā sistemātiski piekāva ar nūjām, spārdīja un rāva aiz matiem. Tādā veidā, kā ziņoja apriņķa prokurors, viņas piekāva līdz nepazīšanai, bet trīs no viņām izvaroja (..).
Šo vardarbību pastrādāja kā ierindas sarkanarmieši, tā arī leitnants, kurš lietā veica pratināšanu.
Šā gada 6.aprīlī materiāls nodots LPSR IeTK karaspēka kara prokuroram, lai personas, kuras izdarīja šo noziegumu, nekavējoties sauktu pie atbildības.
2. 1944.gada 31.decembrī VDTK (Valsts drošības tautas komisariāta) orgāni arestēja pilsoni Annu Vageli, kura dzīvo Rīgā. Nākamajā dienā pie arestētās Vageles vīra dzīvoklī ieradās staršina, kurš bija piedalījies Annas Vageles arestā, un teica, lai Vagelis viņam iedodot 6000 rubļus, tad viņa sieva no ieslodzījuma tikšot atbrīvota.
Vagelis, kuram tādas naudas summas nebija, piekrita iedot 1500 rubļus, kam piekrita arī staršina. Turklāt viņam tika iedotas arī piecas degvīna pudeles. Pēc naudas saņemšanas staršina aizgāja un vairs nerādījās. Pēc neilga laika pie Vageļa ieradās kapteinis no VDTK un prasīja, kamdēļ Vagelis neinteresējoties par savas sievas likteni. Uz to Vagelis atbildēja, ka viņš interesējoties, bet izdarīt neko nevarot. Kapteinis ieteica viņam pakalpojumu, ka viņam esot viņa sievas uzdevums atnest veļu un produktus, blūzītes, trīs pārus veļas, kleitas, kabatas lakatiņus, sviestu un speķi. Vagelis, uzticēdamies kapteinim, iedeva, lai arī ne visu prasīto, taču pietiekami daudz. Tādā veidā kapteinis piecas vai sešas reizes saņēma mantas, lai tās nodotu Vagelei, bet patiesībā pats tās piesavinājās.
Vēlāk, nodibinājis pazīšanos ar Vageli, kapteinis apsolīja atbrīvot viņa sievu, ja viņš viņam palīdzēšot ar mantām, jo alga esot maza. Vagelis atkal piekrita un iedeva kapteinim daudz apģērba un citu mantu, taču kapteinis viņa sievu neatbrīvoja, bet mantas piesavinājās.
1945.gada 12.martā IeTK darbinieki Osipovs, Tuplis un citi, kuri rīkoja operāciju Maružas (acīmredzot drukas kļūda. Domāts Mārupes pagasts – J.R.) pagastā, pieprasīja pagasta izpildu komitejas darbiniekiem apgādāt viņus ar gaļu. Pagastā izpildu komitejas darbinieki kopā ar milici atņēma zemniekam Reinšmitam 70 kg gaļas, bet naudu par to nesamaksāja. Pēc dažām dienām Reinšmita mājās ieradās IeTK darbinieki Tuplis, Osipovs un citi un nelikumīgi atņēma patafonu, albumu un citas mantas, kā arī paņēma Reinšmita personas dokumentus. Reinšmits iesniedza sūdzību IeTK karaspēka prokuroram. Prokurors tā vietā, lai pieņemtu reālus mērus un sauktu vainīgos pie atbildības, iesniegumu nosūtīja Sevišķajai inspekcijai, bet Sevišķās inspekcijas priekšnieks to savukārt nosūtīja IeTK Rīgas apriņķa daļas priekšniekam, kur sūdzība nogulēja apmēram mēnesi. 6.aprīlī Reinšmits par LPSR IeTK karaspēka prokurora bezdarbību griezās ar sūdzību pie republikas prokurora, un vēlāk manā uzdevumā sūdzība no IeTK Rīgas apriņķa daļas tika izņemta un no jauna nodota IeTK karaspēka kara prokuroram, lai to nekavējoties izmeklētu un vainīgos sauktu pie atbildības.
1945.gada 4.aprīlī republikas Prokuratūrā ieradās zemnieks Vimba, kurš paziņoja, ka OBHS (daļa cīņai ar sociālistiskā īpašuma izlaupīšanu – J.R.) darbinieks viņu tirgū aizturējis, ieslodzījis iepriekšējā ieslodzījuma kamerā un atlaidis tikai pēc tam, kad viņš kādam staršinam iedevis kukuli 400 rubļus. Pēc pārbaudes tika noskaidrots, ka staršina dienē pretizlūkošanā un tirgū sistemātiski nodarbojas ar izspiešanu. Materiāls nodots steidzamai izmeklēšanai un nodošanai kara tribunālam.
1945.gada 7.aprīlī IeTK karaspēka kara prokuroram tika nosūtīts materiāls par IeTK Ilūkstes apriņķa daļas un milicijas darbinieku ļaunprātībām. Kā paziņoja Ilūkstes apriņķa prokurors, 1945.gada 28.marta pārbaudē viņš konstatējis, ka Ilūkstes iepriekšējā ieslodzījuma kameras dežuranti Timošenoks un Lola ir sistemātiski apzaguši arestētos. Tā, piemēram, arestētajam Ivanam Golim tika nozagti 6 kg cūkgaļas. Arestētajam J.Kožuham nozagti 2 kg cukura. Arestētajam I.Bočkovskim tika nozagts 1 kg cukura. Arestētajam I.Bleidem nozagti sērkociņi un tabaka. Pēc apriņķa prokurora iejaukšanās daļa produktu tika atrasti pie Timošenoka un atdoti arestētajiem.
1945.gada 30.janvārī pilsones Marijas Alikas mājās pulksten 7 vakarā ieradās IeTK Ilūkstes apriņķa daļas šoferis Josifs Duškinskis un milicijas jaunākais majors (tā tekstā. Pareizi – jaunākais leitnants – J.R.) Ivans Fišers un uzsāka kratīšanu. Pie pilsones Alikas atraduši akordeonu, paņēma to un aizbrauca.
1945.gada 5.martā pie pilsones Alikas atkal ieradās seši Ilūkstes milicijas darbinieki, kuru vidū bija arī iznīcinātāju bataljona vada komandieris Kazimirs Višers, šoferis Dušinskis un milicijas jaunākais leitnants Fišers, un pieprasīja Alikai nodot ieročus. Neatraduši ieročus, viņi piekāva Alikas 13 gadus veco dēlu, kurš vēlāk zaudēja dzirdi, piedraudēja Alikai, ja viņa arī turpmāk sūdzēsies, tad viņas mājās iemetīšot granātu, un aizbrauca. Tā pati IeTK Ilūkstes apriņķa daļas darbinieku grupa 1945.gada 5.martā ieradās pie zemnieka Beļavska, izdarīja nelikumīgu kratīšanu, piekāva pilsoni Beļavski un viņa sievu un piesavinājās šādas mantas: barometru, dāmu velosipēdu Nr.60439, piecus pārus zābaku stulmu, trīs pārus pazoļu, hromādu, 1 metru auduma, binokli, 2 lietusmēteļus, brilles un ziemas cepuri.
Šīs kratīšanas tika veiktas pēc IeTK Ilūkstes apriņķa daļas priekšnieka valsts drošības majora Mažuhina norādījuma, kurš bija ieinteresēts dabūt sev akordeonu.
IeTK Ilūkstes apriņķa daļas milicijas jaunākais leitnants Fišers uz savu roku izdarīja nelikumīgu kratīšanu pie Sventes pagasta izpildu komitejas priekšsēdētāja vietnieka Multāna un paņēma no viņa divus zelta nažus, divas zelta dakšiņas, vienu zelta karotīti, divus pārus bikšu un 1 grīdas celiņu.
Tikai pēc apriņķa prokurora iejaukšanās daļa atrasto mantu tika atdotas cietušajiem. No pilsones Alikas paņemto akordeonu IeTK Ilūkstes apriņķa daļas priekšnieks valsts drošības majors nav atdevis cietušajai vēl līdz šim laikam.
Darot Jums zināmu iepriekšminēto, es lūdzu Jūs uzdot iekšlietu tautas komisāram biedram Eglītim veikt noteiktus pasākumus, lai likvidētu noziedzību milicijas un IeTK darbinieku vidū un nostiprinātu disciplīnu.

Latvijas PSR prokurors justīcijas 2.klases valsts padomnieks A.Mišutins

LVA, PA – 101.f., 8.apr., 20.l., 81., 82., 83., 84.lp. Oriģināls.

Tulkojums no krievu valodas.

PSRS IeTK – VDTK pilnvarotā Latvijas PSR valsts drošības 3.ranga komisāra Babkina paskaidrojums par IeTK un VDTK darbinieku noziegumu pārbaudi

Pilnīgi slepeni

Nr.8/11, 1945.gada 30.aprīlī

Latvijas K(b)P CK sekretāram biedram J.E.Kalnbērziņam

Pēc Jūsu lūguma es kopīgi ar iekšlietu un valsts drošības tautas komisāriem izskatīju un pārbaudīju faktus par tiem IeTK un VDTK darbinieku izdarītajiem noziegumiem, kuri minēti LPSR prokurora biedra Mišutina š.g. 11.aprīļa dienesta ziņojumā.
Pārbaudē noskaidrots, ka par visiem materiāliem, kuri no republikas prokurora saņemti, Iekšlietu tautas komisariātā un Valsts drošības tautas komisariātā bija veikta izmeklēšana, un vainīgie saņēmuši pienācīgu sodu.
Sakarā ar to, ka IeTK karaspēka kara prokuroram un tautas komisariātu sevišķajām inspekcijām nav jāatskaitās republikas prokuroram, tie viņam nepaziņoja par veiktajiem pasākumiem.
Reizē ar to ir konstatēts, ka vairākos gadījumos materiālu izmeklēšanā ir pieļauta vilcināšanās, uz ko ir vērsta sevišķo inspekciju priekšnieku uzmanība un doti attiecīgi norādījumi.

PSRS IeTK – VDTK pilnvarotais Latvijas PSR valsts drošības 3.ranga komisārs Babkins

LVA, PA – 101.f., 8.apr., 20.l., 85.lp. Oriģināls.

Tulkojums no krievu valodas.

Atzīmes dokumentā. Lasīju. 3/V45. Kalnbērziņš:

Šis augstā valsts drošības ierēdņa teiktais patiesībā bija tīri formāla atrakstīšanās. Bruņoto varasvīru noziegumu skaits ne tikai nesamazinājās, bet, tieši otrādi, ar katru dienu arvien palielinājās.

Nobeigums sekos