Kad pieci darba gadi aizskrējuši kā viena ražena diena

Tieslietu ministrijas pārraudzībā esošajai iestādei — Naturalizācijas pārvaldei — aprit pieci gadi

Un jubilejas sakarā 9.februārī Naturalizācijas pārvaldē notika grāmatas "Latvijas Republikas Naturalizācijas pārvalde. 1994–1999" un interneta mājas lapas atvēršana. Tajā piedalījās projektu īstenotāji, vēstniecību, kā arī to ārvalstu institūciju pārstāvji, kas finansējuši šos projektus.

Naturalizācijas pārvaldes priekšniece Eiženija Aldermane pateicās visiem sadarbības partneriem par iespēju īstenot projektus. Pateicība par grāmatas tapšanu pienākas Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas misijai Latvijā, Dānijas Karalistes vēstniecībai Rīgā, Norvēģijas Karalistes vēstniecībai Rīgā, Somijas Republikas vēstniecībai Rīgā un Zviedrijas Karalistes vēstniecībai Rīgā. Projektu finansējušas Dānijas Ārlietu ministrija, Norvēģijas Ārlietu ministrija, Somijas Ārlietu ministrija un Zviedrijas institūts. Interneta mājas lapas projekts īstenots ar ASV sabiedriskās organizācijas "Freedom House" atbalstu Latvijas naturalizācijas projekta ietvaros, ko finansē ASV Starptautiskā attīstības aģentūra.

Kā rakstīts Naturalizācijas pārvaldes bukletā, 1999.gada 26.oktobrī svinīgā pasākumā Rīgas domē Latvijas pilsoņa pasi saņēmis Igors Bernadskis — divdesmit tūkstošais Latvijas pilsonības pretendents, kas uzņemts Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā. Bet 1999. gada 14. decembrī Naturalizācijas pārvaldes priekšniece E.Aldermane saņēmusi Sorosa fonda–Latvija Sabiedriskās saskaņas balvu par īpašiem nopelniem Latvijas nacionālo un etnisko grupu tuvināšanā. Viņa ir pirmā valsts amatpersona, kas saņēmusi šo balvu.

Uz "Latvijas Vēstneša" vaicājumu, kā jūtas šajā svētku dienā un kā vērtē piecu gadu veikumu, Naturalizācijas pārvaldes priekšniece E.Aldermane atbildēja:

— Es jūtos labi. Pieci gadi paskrējuši tik ātri kā viena diena. Atmiņās atskatāmies uz aizvadīto laiku. Tie manas pārvaldes darbinieki (uzdrīkstos teikt — manas, jo no nulles to vadu), kuri strādāja jau sākumā, nestrādāja darbu, viņi veica varoņdarbu. Vienā mēnesī tikties ar trīsdesmit diviem pašvaldību vadītājiem! Trīsdesmit divās administratīvās teritorijās atrast vietas, kur būs mūsu iestāde, un kaut nedaudz apmācīt darbiniekus, no kuriem daļa tajā brīdī pat nesaprata vārda "naturalizācija" jēgu. Un 1995. gada 1. februārī, lai kā, bet uzsākām šo procesu. Tas, starp citu, bija ļoti cieši saistīts ar iestāšanos Eiropas Padomē.

Sākumā mēs ķepurojāmies kā kaķēni. Mums bija vajadzīgs pusotrs gads, lai daudzmaz atbilstoši iekārtotu telpas. Vēl vajadzēja četrus gadus, lai mēs varētu uzskatīt, ka pašlaik esam sakārtojuši eksaminācijas procesus. Mums bija vajadzīgs milzīgs Eiropas Padomes ekspertu atbalsts un mūsu pašu darbinieku izglītošana. No tik grūta un nesaprotama sākuma esam aizgājuši līdz testu sistēmai. Latviešu valodā tagad ir metodiski ļoti bagāta pārbaudes forma. Nav vairs tikai sākotnējā mocīšanās dialogā. Un, protams, nepārtraukts darbs ar klientu. Jo, redziet, pašā sākumā pie mums nāca ļoti daudz divējādi noskaņotu cilvēku. Vieni ar zināmu iekšēju aizvainojumu par to, ka viņi, lūk, jau sen ir asimilējušies, visu prot un zina, zina latviešu valodu un visu par Latviju, kādēļ gan viņiem esot jākārto eksāmeni. Šajos cilvēkos visu laiku noteikti bija tas iekšējais gruzdējums. Otri savukārt nesaprata, kādēļ viņi pēkšņi ir kļuvuši par nepilsoņiem. Un kāpēc viņiem būtu jāmācās latviešu valoda, kāpēc jākārto eksāmeni. Šie cilvēki jutās līdz galējai pakāpei aizvainoti.

Mēs centāmies solīti pa solītim ar viņiem runāt, mainīt pamazām attieksmi šai jautājumā. Es visiem saku: nekādā gadījumā nevar teikt, ka Rīga jau gatava. Manuprāt, mēs esam uzcēluši normālai Latvijas valsts iestādei normālu pamatu. Un tagad šo ēku lēnām stutējam uz augšu. Vēl ļoti daudz jāmācās un ļoti daudz jādara. Bet esmu gandarīta. Mani priecē mani darbinieki. Visu laiku ir sajūta, ka man aiz muguras ir gudrs spēks. Neraugoties uz mūsu ierēdņu niecīgajām algām, mums ir ļoti maza kadru mainība. Visi pārvaldes darbinieki saka, ka viņiem esot prieks nākt uz darbu. Un tad jau arī man kā šīs iestādes vadītājai patīk.

Armīda Priedīte, "LV" informācijas redaktore