Šķīrējtiesām jāreģistrējas

Jānis Endziņš Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Šā gada 10.martā spēkā stājās grozījumi Civilprocesa likumā, kas skar šķīrējtiesu darbu. Tie nosaka vairākus būtiskus jauninājumus. Būtiskākais no tiem – līdz 15.augustam visām pastāvīgajām šķīrējtiesām jāiesniedz pieteikums, lai reģistrētos šķīrējtiesu reģistrā. Par jauno kārtību “Latvijas Vēstnesim” stāsta Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Jānis Endziņš.

Jaunā kārtība ir atšķirīga

– Kāpēc nepieciešama šķīrējtiesu reģistrācija? Ko tas mainīs iepriekšējā kārtībā, kad par šķīrējtiesas izveidošanu bija jāpaziņo Tieslietu ministrijai?

– Latvijā darbojas divu veidu šķīrējtiesas – tās, kuras darbojas pastāvīgi, un tās, kuras izveidotas viena strīda izšķiršanai. Pastāvīgās šķīrējtiesas darbojas ilgstoši, un saskaņā ar grozījumiem Civilprocesa likumā tām jāreģistrējas šķīrējtiesu reģistrā. Tā kā pastāvīgās šķīrējtiesas darbojas ilgāku laiku, rodas nepieciešamība fiksēt to darbības pamatprincipus. Būtiski, ka pieteikums reģistrācijai jāiesniedz, ne tikai lai izveidotu jaunas pastāvīgas šķīrējtiesas. Jāreģistrējas visām šķīrējtiesām, arī tām, kuras darbojās līdz minēto Civilprocesa likuma grozījumu spēkā stāšanās brīdim. Pieteikums šķīrējtiesu reģistrācijai jāiesniedz līdz 15.augustam.
Grozījumi Civilprocesa likumā nosaka vairākus jauninājumus. Jaunā šķīrējtiesu reģistrācijas kārtība ir daudz detalizētāka. Agrāk Tieslietu ministrija, saņemot pieteikumu par šķīrējtiesas izveidošanu, neveica īpašu pārbaudi. Informācija par šķīrējtiesas izveidošanu tika pieņemta zināšanai. Jaunā kārtība ir atšķirīga.
Ministru kabinets ir pieņēmis noteikumus “Šķīrējtiesu reģistra vešanas kārtība”. Atbilstoši šiem noteikumiem Uzņēmumu reģistra amatpersonas pārbaudīs, vai ir iesniegti visi dokumenti, kas nepieciešami šķīrējtiesas reģistrācijai, vai tie atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, kā arī vai nav citu tiesisku šķēršļu konkrētas šķīrējtiesas reģistrēšanai. Agrākā kārtība šādu pārbaudi neparedzēja.

Iedzīvotāji varēs saņemt informāciju

– Ko šķīrējtiesu reģistrācija mainīs tiem iedzīvotājiem, kas jau ir izšķīrušies vai arī nākotnē izšķirsies par šķīrējtiesas klauzulas ietveršanu līgumos?

– Pirms izšķirties par kādas konkrētas šķīrējtiesas klauzulas ietveršanu līgumā, būtu jāzina, ar ko ir darīšana, proti, vajadzētu zināt noteikumus, pēc kādiem darbojas minētā šķīrējtiesa, kāda ir strīdu izšķiršanas kārtība, kā tiek izvēlēti tiesneši u.tml. Šie noteikumi tiek ietverti šķīrējtiesas reglamentā. Tieslietu ministrija pēc funkcijām un būtības nav iestāde, kas veidota informācijas publiskuma nodrošināšanai. Ministrijai ir citi uzdevumi. Savukārt viens no Uzņēmumu reģistra galvenajiem mērķiem ir nodrošināt informācijas atklātību un pieejamību. Tagad interesentiem būs ērtāk, ātrāk un vienkāršāk iegūt informāciju par konkrēto šķīrējtiesu.
Lai izlemtu, vai līgumā iekļaut nosacījumu par strīdu izšķiršanu konkrētā šķīrējtiesā, persona varēs atnākt uz Uzņēmumu reģistru, iepazīties ar šķīrējtiesas reglamentu un tad pieņemt lēmumu. Par šādas informācijas saņemšanu būs jāmaksā valsts nodeva. 2 lati par iepazīšanos ar reģistrācijas lietu, 0,25 lati par lapu neapliecinātu kopiju, 0,35 lati par apliecinātas kopijas lapu – noteikumi ir tādi paši kā informācijas iegūšanai par citiem UR reģistrētajiem subjektiem.

Iesniedzamie dokumenti

– Kādi dokumenti jāiesniedz, lai reģistrētu šķīrējtiesu?

– Lai šķīrējtiesu reģistrētu, tās dibinātāji iesniedz Uzņēmumu reģistrā pieteikumu, dibinātāju lēmumu par šķīrējtiesas izveidošanu, šķīrējtiesas reglamentu, kā arī gadījumos, kad šķīrējtiesas dibinātājs ir ārvalsts juridiska persona, dokumentu, kas apliecina šķīrējtiesas dibinātāja reģistrāciju un statusu. Ja dibinātājs ir Latvijā reģistrēta juridiska persona, tad atsevišķs dokuments, kas apliecinātu dibinātāja reģistrāciju, nav jāiesniedz, jo Uzņēmumu reģistra rīcībā jau ir visa nepieciešamā informācija. Pieteikuma paraugs, kas ir valdības apstiprināta tipveida forma, atrodams Uzņēmumu reģistra mājaslapā www.ur.gov.lv.
Valsts nodeva par šķīrējtiesas reģistrāciju ir simt latu.

– Kādai informācijai jābūt ietvertai šķīrējtiesas reglamentā?

– Grozījumi Civilprocesa likumā noteic, ka pastāvīgās šķīrējtiesas reglamentā jānorāda šķīrējtiesas nosaukums, šķīrējtiesnešu iecelšanas, noraidīšanas un pilnvaru izbeigšanas kārtība, kā arī kārtība, kādā apliecināmi šķīrējtiesnešu paraksti uz nolēmuma. Bez tam reglamentā obligāti jābūt noteiktai arī šķīrējtiesas procesa sagatavošanas kārtībai, strīda izšķiršanas kārtībai, t.i., procesuālajiem termiņiem, to atjaunošanas vai pagarināšanas kārtībai, pretprasības iesniegšanas kārtībai utt. Reglamentā norādāms arī dibinātāja nosaukums. Tā ir informācija, kurai noteikti jābūt ietvertai reglamentā. Pēc brīvas gribas minētajā dokumentā var ietvert arī citus noteikumus, kas nav pretrunā ar likumu.
Gadījumos, kad pēc šķīrējtiesas reģistrācijas reglaments tiks grozīts, Uzņēmumu reģistram jāiesniedz grozījumu teksts, kā arī pilns reglamenta teksts jaunajā redakcijā. Jaunā reglamenta redakcija juridisku spēku iegūs ar grozījumu reģistrēšanas brīdi.

Nepārreģistrētās likvidēs

– Kas notiks ar tām šķīrējtiesām, kuras neiesniegs pieteikumus pārreģistrācijai?

– Ja līdz 15.augustam netiks saņemts pieteikums vai arī līdz šā gada 30.septembrim šķīrējtiesa netiks reģistrēta, tai sava darbība jāpārtrauc. Civilprocesa likuma pārejas noteikumi paredz, ka 20.oktobrim laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” tiks publicēts to šķīrējtiesu saraksts, kas nebūs ierakstītas šķīrējtiesu reģistrā līdz šā gada 30.septembrim.

– Kas darāms gadījumos, ja parakstītajā līgumā ir ietverta klauzula par šķīrējtiesu, kura likumā noteiktajā kārtībā nav reģistrējusies?

– Likums noteic: ja puses ir vienojušās par strīdu nodošanu pastāvīgai šķīrējtiesai, kas likumā paredzētajā laikā un kārtībā nav ierakstīta šķīrējtiesu reģistrā, tad jāvienojas par strīda izšķiršanas nodošanu citai pastāvīgajai šķīrējtiesai. Savukārt gadījumos, kad puses nevar vienoties, strīds jāizskata valsts tiesā.

Daudzām jāmaina nosaukums

– Viens no aktuālākajiem jautājumiem saistībā ar grozījumiem Civilprocesa likumā ir īpašie nosacījumi šķīrējtiesu nosaukumu izvēlē. Līdz šim šķīrējtiesu nosaukumi nereti bija maldinoši.

– Jā, tiešām likumā ir īpašs regulējums, kas attiecas uz šķīrējtiesu nosaukumiem. Līdz šim dibinātāji šķīrējtiesām brīvi varēja izvēlēties nosaukumu un ar tādu arī strādāt.
Likumā teikts, ka šķīrējtiesas nosaukumā nedrīkst ietvert maldinošas ziņas par šķīrējtiesas darbībai svarīgiem apstākļiem. Tas varētu risināt vismaz daļu no problemātikas, kas saistīta ar šķīrējtiesām. Līdz šim šķīrējtiesu nosaukumi nereti maldināja, jo cilvēkiem šķita, ka tā nav šķīrējtiesa, bet ir valsts tiesa. Cilvēkam bez juridiskās izglītības vai arī specifiskām zināšanām dažkārt varēja būt grūti izšķirt, vai tā ir vai nav valsts tiesa. Kā tipiskākos piemērus varētu minēt Latgales apgabala šķīrējtiesu, Latgales priekšpilsētas šķīrējtiesu, Rīgas apgabala šķīrējtiesu u.c. Šajos gadījumos no valsts tiesas to šķir tikai vārdi tiesa un šķīrējtiesa.
Maldinoša var būt ne tikai šķīrējtiesas saistība ar valsts tiesu. Maldināt var arī nedaudz savādāk. Piemēram, nedrīkstētu pieteikt šķīrējtiesu ar nosaukumu Uzņēmumu reģistra šķīrējtiesa, jo cilvēki domās, ka šādai tiesai ir kāda saistība ar Uzņēmumu reģistru.
Likums noteic, ka pastāvīgās šķīrējtiesas nosaukums nedrīkst sakrist ar šķīrējtiesu reģistrā jau reģistrētas vai reģistrācijai pieteiktas šķīrējtiesas nosaukumu. Jaunizveidotās šķīrējtiesas nosaukumam skaidri un noteikti jāatšķiras no Tieslietu ministrijas sarakstā esošo šķīrējtiesu nosaukumiem. Netiks reģistrētas šķīrējtiesas ar ļoti līdzīgiem nosaukumiem. Pašlaik Tieslietu ministrijas šķīrējtiesu sarakstā ir 12 šķīrējtiesas, kas sākas ar vārdu Latvijas, 15 – ar vārdu Baltijas, 8 – ar vārdu starptautiskā, 7 – ar vārdu Eiropas. Tas daudzu šķīrējtiesu nosaukumus padara līdzīgus. Likums paredz, ka pirmtiesības uz šķīrējtiesas nosaukumu šķīrējtiesu reģistrā ir šķīrējtiesai, kura pirmā ar šādu nosaukumu ierakstīta Tieslietu ministrijas sarakstā.
Paralēli mums jāņem vērā arī normas, kas nāk no Komerclikuma. Lai gan domāju, ka tas nebūs aktuāli, bet šķīrējtiesas nosaukumam jāatbilst labiem tikumiem, tas nedrīkst būt nepiedienīgs.

Ir jau pirmie pieteikumi

– Jau no 1.aprīļa Uzņēmumu reģistrs sāka šķīrējtiesu reģistrāciju? Vai jau saņemti pirmie pieteikumi?

– Jā, esam saņēmuši pirmos pieteikumus šķīrējtiesu ierakstīšanai reģistrā. Līdz 12.aprīlim UR bija reģistrējis divas šķīrējtiesas, kuras dokumentus par reģistrāciju bija iesniegušas jau 1.aprīlī.

– Bieži no juristu puses izskanējuši pārmetumi par to, ka Latvijā darbojas pārāk daudz šķīrējtiesu. No Tieslietu ministrijas puses izskanējis arguments, ka daļa šķīrējtiesu varētu nepārreģistrēties un līdz ar to šķīrējtiesu skaits varētu nedaudz samazināties. Vai ir prognozes par to, cik šķīrējtiesu varētu neiesniegt pieteikumus reģistrācijai?

– Mūsu rīcībā šobrīd nav pamatotu datu, lai izdarītu slēdzienu par to, cik no pašlaik Tieslietu ministrijas sarakstā esošajām 127 šķīrējtiesām varētu nepārreģistrēties. Daļa noteikti neatnāks. Tomēr tiek prognozēts, ka arī pēc reģistrācijas Latvijā būs daudz šķīrējtiesu.

Ilze Sedliņa, “LV”

ilze.sedlina@vestnesis.lv