Dailes teātris aicinās uz Stāmerienu

13.augustā visi ceļi vedīs uz Stāmerienu. Pie Rīgas Latviešu biedrības nama astoņos rītā pasažierus gaidīs pieci “Impro” autobusi, kas nākamajā rītā pēc lielās naktsballes viņus atvizinās atkal mājās. Bet biļetes uz visiem pasākumiem un izrādēm jau ar 15.aprīli varēs iegādāties visās “Biļešu paradīzes” kasēs Foto: Elmārs Rudzītis, A.F.I.

Mākslinieka Aigara Ozoliņa trauksmainais plakāts vedina uz Latvijas Dailes teātra pirmo vasaras festivālu Stāmerienā, kas notiks 13.augustā. Pirmais – tātad runa ir par jaunu tradīciju. Turklāt Stāmerienā – arī tas ir kaut kas jauns. Par to, ka pasākums ir rūpīgi izplānots un solās būt stipri vērienīgs, liecināja daudzo “darbojošos personu” klātbūtne Dailes teātrī sarīkotajā preses konferencē. Par festivāla ieceri un norisi stāstīja festivāla (un arī teātra) direktors Aivars Līnis, mākslinieciskais vadītājs Juris Vaivods, galvenā producente Indra Geidmane, SIA “Labvakar” radošais direktors Ojārs Rubenis un festivāla tehniskais producents Guntis Dzelmanis, SIA “Gulbenes–Alūksnes bānītis” izpilddirektors Osvalds Lucāns, Stāmerienas pilskungs Andrejs Vīcups, Gulbenes rajona Stāmerienas pagasta padomes priekšsēdētājs Raitis Apalups, Valsts Leļļu teātra direktors Vilnis Beķeris un SIA “Impro ceļojumi” ceļojumu konsultante Anda Vīksna. Viņi visi svētku rīkošanai pielikuši savu roku, un katram bija ko teikt.

Ideja

Vērojot mūzikas un mākslas dzīves vitālo daudzveidību Eiropas attīstītajās valstīs, Dailes teātra muzikālās daļas vadītājam Jurim Vaivodam dzimusi ideja izvest teātri no pilsētas šaurības un kāda viena žanra robežām, uzrunāt visplašāko auditoriju, cilvēkus ar visdažādāko gaumi un interesēm. Tā sasaukusies ar direktora Aivara Līņa pārliecību, ka nepietiek tikai ar viesizrādēm, lai cilvēki visos novados to varētu saukt tiešām par Latvijas Dailes teātri, nevis par teātri Rīgai un tuvākai apkārtnei. Domājot par mazajiem skatītājiem, svētkos aicināts piedalīties Valsts Leļļu teātris.

Izvēle

Latvijā ir daudz skaistu vietu, kas prasīties prasās plašāk iesaistīties kultūras norisēs. Savā laikā Nacionālais teātris (toreiz – Andreja Upīša Drāmas teātris) ar “Skroderdienām Silmačos”, “Mērnieku laikiem” un “Zaļo jumpravu” brauca uz Druvienu, Vecpiebalgu un Dundagu, bet tie nebija festivāli. Šoreiz vajadzēja izraudzīties vietu, kas piedāvātu visdažādākās mākslas baudīšanas, izklaides un laika pavadīšanas iespējas.
Stāmeriena izrādījusies lielisks piedāvājums vismaz trīs iemeslu dēļ. Vispirms jau leģendām un nostāstiem apvītā pils, kas glabā barona Johana Gotlība fon Volfa un viņa pēcnācēju dzīvesstāstus un liek atcerēties itāliešu rakstnieku Džuzepi Tomazi di Lampeduzu, kas Stāmerienas muižā viesojies pie saviem radiniekiem un rakstījis slaveno romānu “Gepards”. Pils Piektajā gadā nodedzināta, bet drīz vien atjaunota. Pēc tam, kad Volfu dzimtas piederīgie 1939.gadā atstāja Latviju, pils telpas tikušas izmantotas dažādiem mērķiem. Te cits citu nomainīja lauksaimniecības tehnikums, lopkopības skola, Stāmerienas padomju saimniecības kantoris un ciema izpildkomiteja. Līdz pilī iemājoja pamestība un tukšums, kas skaisto kultūrvēsturisko pieminekli pakļāva lēnai bojāejai. Pēdējos septiņus gadus pils jaunie apsaimniekotāji pamazām liek pilij atkal atdzīvoties. Leļļu teātra izrādes “Sarkangalvīte un vilks” notiks tieši pilī.
Liels ieguvums ir joprojām darbīgais Gulbenes–Alūksnes bānītis, kam nav līdzinieku ne Eiropā, ne pasaulē. Un ne mazāks ieguvums ir Gulbenes tautas teātris, kas festivāla viesus iepriecinās ceļā no Gulbenes līdz Stāmerienai. Katrā no pieciem bānīša vagoniem iecerēta sava programma. Lepno muižkungu laiku vagonā kalpotāji piedāvās vīnu no kungu pagrabu krājumiem un fazāna spārniņus, zelta Ulmaņlaiku vagonā tiks sniegti padomi mājsaimniecībā un pārtikas ražošanā un piedāvās nogaršot “smalkās” lietas, ko tolaik eksportēja, no kolhozu laika vagona skanēs sirdi plosošas dziesmas, tiks piedāvāts šņabis ar sālītu gurķi un “ķieģelīti”. Puķu bērnu laika vagonā vējos “The Beatles” dziesmas, grozīsies garmataini puiši un krimplēnā ģērbtas meitenes. Pats noslēpumainākais laikam būs nezināmās nākotnes vagons – mistiskas būtnes, neparasti ēdieni un dzērieni, krāsu un skaņu kokteilis.

Programma

Ar Jāņa Lūsēna un Normunda Beļska mūziklu “Īkstīte” un Raimonda Paula un Māras Zālītes “Meža gulbjiem” festivālā noslēgsies dāņu pasaku meistara Hansa Kristiana Andersena jubilejas gads Latvijā. Šīs izrādes notiks pils pagalmā uz speciāli festivāla vajadzībām būvētas skatuves. Līdztekus jau minētajām bērnu izrādēm pilī teātri rādīs Stāmerienas klubā un pat teltī.

Materiālus sagatavojusi Aina Rozeniece, “LV”
aina.rozeniece@vestnesis.lv